1991.gada 6.februāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi deputāti! Apliecināsim savu klātbūtni, sākot plenārsēdi šajā zālē, ar reģistrāciju. Rezultāts: 112 deputāti. Plenārsēdi pasludinu par atklātu. Pirms mēs izskatām darba kārtības jautājumus, kurus esam akceptējuši vakar, gribētu jūs, godātie kolēģi, informēt par to, ka pie mums pašreiz ir Ziemeļu padomes delegācija, kuru vada Ankers Jorgensena kungs, Ziemeļu padomes Prezidija loceklis, Dānijas parlamenta loceklis un bijušais Dānijas premjerministrs. Ankers Jorgensena kungs ir lūdzis vārdu mūsu parlamentā, un es to labprāt piedāvāju. Lūdzam jūs, Jorgensena kungs, tribīnē.

A.Jorgensens, Ziemeļu padomes delegācijas vadītājs: (Runā angļu valodā. Seko sinhronais tulkojums latviešu valodā.) Šī māja ir parlaments. Šī nav tikai ēka, kur jūs un visi pārējie kolēģi sanākat kopā vienreiz vai divreiz gadā. Jums ir jāklausās runas no vairākām frakcijām. Pēc tam, kad jūs visi kopā vienojaties, tad droši vien vairākas minūtes ilgst aplausi. Šobrīd parlamentā ir cilvēki ar dažādu viedokli, ar dažādām domām un idejām. Jūsu pienākums ir uzklausīt visas idejas, pārrunāt un izskatīt priekšlikumus, pieņemt vai nepieņemt tos, savu attieksmi izsakot balsojot. Šie balsošanas rezultāti ir jārespektē. Tas viss ir ļoti svarīga jūsu demokrātijas sastāvdaļa. Ziemeļu padome, tajā skaitā arī es ar saviem diviem kolēģiem, pārstāvam piecu parlamentu un piecu valdību sadarbību. Ziemeļu valstīm ir ļoti svarīgi, ka šeit Baltijas rajonā pozitīvi notikumi risinās miermīlīgā veidā, respektējot principu, ka visiem cilvēkiem ir tiesības uz pašnoteikšanos. Tādēļ Ziemeļu padome ar ļoti lielām bažām seko līdzi militārajām aktivitātēm Baltijas republikās pēdējā laikā, kas it īpaši vērojamas pēdējās nedēļas laikā.

Pirms divām nedēļām Ziemeļu padomes Prezidijs sniedza paziņojumu, kas tika sūtīts PSRS Augstākās padomes priekšsēdētājam, un prasīja, lai tiktu sāktas īstas sarunas, reālas sarunas starp PSRS valdību un Baltijas valdībām. Ziemeļu padomes Prezidijs vislielākā mērā atbalsta demokrātiski ievēlētos parlamentus šeit, Baltijas valstīs.

Ziemeļu padome arī ar lielām bažām novēro, ka nesen iegūtā preses brīvība tiek sagrauta ar militāru spēku. Es gribu jums pateikt, ka demokrātijas attīstībai Baltijas rajonā ir vajadzīga absolūti brīva prese, brīvs radio un brīva televīzija. Ziemeļu padomes delegācija apmeklēja jūsu valsti un otru Baltijas valsti pagājušā gada oktobra vidū. Šīs pēdējās vizītes laikā ar jūsu parlamenta pārstāvjiem tika pārrunāti vairāki priekšlikumi mūsu nākotnes sadarbībai. Pārrunas bija arī ar pārstāvjiem no Viļņas un Tallinas parlamentiem. Ziemeļu padomes pastāvīgās komisijas jau pašlaik diskutē šos priekšlikumus, un tie būs izlemti Ziemeļu padomes sesijā Kopenhāgenā šā mēneša beigās.

Ziemeļu padome ir izstrādājusi programmu par Ziemeļu valstu sadarbību ar Baltijas valstīm. Trīs galvenie punkti ir:

1. Ziemeļu valstu stipendiju programma mācību un prakses sadarbībai starp Ziemeļu valstīm un Baltijas valstīm.

2. Ļoti drīz Tallinā, Rīgā un Viļņā tiks atvērti trīs Ziemeļu padomes informācijas centri.

3. Visādu veidu sadarbības projekti ar Baltijas valstīm mūsu Ziemeļu sadarbības programmas ietvaros.

Mums arī būs ļoti daudz programmu, kas koncentrētas tieši ekoloģijas jautājumos, it sevišķi par Baltijas jūras lietām. Ir ļoti svarīgi saprast, ka tas, kas tagad tiks izdarīts Ziemeļu padomes jomā, būs tikai pielikums tādām programmām, ko katra ziemeļu valsts darīs atsevišķi jūsu valstīs. Mēs jau esam jūs aicinājuši piedalīties starptautiskajās konferencēs un to turpināsim arī nākotnē. Mēs esam ielūguši pārstāvi no jūsu parlamenta piedalīties nākamajā Ziemeļu padomes sesijā. Mēs ticam, ka cieši kontakti būs ļoti svarīgi ne tikai jums, bet arī mums.

Ziemeļu padomes vārdā un mūsu mazās delegācijas vārdā, kurā ir bijušais Norvēģijas premjerministrs, bijusī Zviedrijas ārlietu minis­tre un es no Dānijas, gribu izteikt cerību, ka jūsu valstij būs brīva un mierīga nākotne. Mēs gribam jums un jūsu valdībai tikai labāko. Paldies. (Aplausi.)

A.Gorbunovs: Godātais Jorgensena kungs! Atļaujiet Latvijas Republikas parlamenta vārdā sirsnīgi pateikties Ziemeļu valstu padomei par to solidaritāti un atbalstu, kuru jūs izteicāt Latvijas Republikas parlamentam un valdībai. (Seko tulkojums angļu valodā.)

Mēs arī pateicamies par ielūgumu piedalīties Ziemeļu padomes sesijā un noteikti šo ielūgumu izmantosim, lai vēl tālāk attīstītu mūsu auglīgo sadarbību. (Seko tulkojums angļu valodā.)

Pateicoties jums par jūsu ierašanos oficiālā vizītē pie mums šeit Latvijā, mēs darīsim visu, lai šai oficiālajai vizītei būtu panākumi. (Seko tulkojums angļu valodā.) (Ilgi aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ieņemsim, lūdzu, savas parastās darba vietas un būsim gatavi darbam saskaņā ar mūsu darba kārtību!

Vakar balsojot, mēs iekļāvām šodienas darba kārtībā divus jautājumus– likumprojektu par nodokli no pārdošanas un likumprojektu par ceļu nodokli, kā arī informāciju par dažiem sadzīves jautājumiem, kuru mums sniegs Lietu pārvalde.

Jāsāk ar likumprojektiem. Es redzu, ka šeit ir mūsu valdības pārstāvji, ko mēs bijām lūguši. Kādas ir komisijas domas, kuru pirmo no nodokļiem mēs varētu izskatīt? Ceļu nodokli? Ceļu nodokli, es jau redzu.

Par darba kārtību, lūdzu, otrais mikrofons.

K.Šļakota: Es vēlētos teikt dažus vārdus par nākamās nedēļas darba kārtību. Lai mēs varētu plānot nākamās nedēļas darbu, šodien plenārsēdē būtu jāizskata jautājums par to, vai iekļaut darba kārtībā jautājumu par vairāku Ministru padomes lēmumu un rīkojumu atcelšanu, lai mēs varam pieaicināt cilvēkus. Prezidijs lems ceturtdien, tas jau būs par vēlu, mēs vairs nepaspēsim sagatavot šā jautājuma izskatīšanu. Lēmumi ir ļoti nopietni. Jautājums ir par meža darbu vadību un meža izstrādi. Pašreiz stāvoklis, pateicoties, godīgi sakot, vājiem Ministru padomes lēmumiem, ir ļoti satraucošs. Tas jautājums nav atliekams.

Priekšsēdētājs: To mēs noteikti izlemsim šodien darba kārtībā. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Man būtu lūgums atbalstīt kolēģa Šļakotas priekšlikumu, jo tas attiecas ne tikai uz mežsaimniecības nozares darbu, šeit ir arī lēmums par zemnieku saimniecībām, kurš nav sagatavots, bet ir parakstīts valdībā un kura sakarībā iepriekšējais valdības pieņemtais lēmums, ka 100 kubikmetri tiek piegādāti zemnieku saimniecībām, ir svītrots. Tagad mēs uzskatām, ka šo jautājumu nevar risināt tikai valdības sēdēs vai atsevišķu organizāciju līmenī, bet tas jārisina parlamenta līmenī. Lai kārtīgi sagatavotu šo jautājumu, jāparedz, ka otrdien mēs to izskatīsim. Tajā pašā laikā mēs paziņojam, ka ceturtdien, tas ir, rītdien, mēs izskatīsim to komisijas sēdē un savlaicīgi arī iesniegsim materiālus deputātiem, lai viņi varētu ar šo jautājumu iepazīties.

Otrs jautājums. Es lūgtu tomēr Augstākās padomes vadību atbildēt uz jautājumu, kāpēc šīsnedēļas darba kārtībā nav paredzēts jautājums par Budžeta komisijas apstiprināšanu. Es vēlreiz uzsveru– nevis pastāvīgās komisijas, bet komisijas apstiprināšanu, lai tā varētu jau šonedēļ izskatīt jautājumus par budžetu, jo arī tie ir ļoti sasāpējuši.

Priekšsēdētājs: Es uzreiz varētu atbildēt, ka šis jautājums tika izskatīts frakcijas sēdēs. Ja Grūbes kungs tur piedalījās, viņš ļoti labi dzirdēja, kādā veidā tas jautājums tika izlemts. Ne vadības līmenī, bet faktiski Augstākās padomes līmenī, jo pagaidām mūsu frakcijas sēdes skaitliskā sastāvā sakrīt ar plenārsēdēm. Lūdzu, otrais mikrofons.

P.Krūgaļaužs: Agrārās politikas jautājumi nav tikai valdības, Lauksaimnieku savienības vai Zemnieku federācijas jautājumi. Tie ir visas Latvijas jautājumi, tie ir parlamenta jautājumi. Mūsu kolēģi, kas izvirzīja šā jautājuma izskatīšanu nākamās nedēļas plenārsēdē,– Kazimirs Šļakota un Guntis Grūbe– pareizi izprot domu. Arī es to atbalstu un aicinu atbalstīt visus deputātus, kas ir šeit, sēžu zālē, ka agrārās politikas jautājumus nevar izlemt Latvijā tikai viena pati valdība ar atsevišķām saimnieciskām organizācijām. Tas ir parlamenta jautājums, kas ļoti nopietni jārisina. Situācija ir tam nobriedusi, ka Latvijas parlamentam jāturpina nodarboties ar agrārās politikas jautājumiem tādā līmenī, lai Latvijas tauta un laucinieki to sajustu.

Priekšsēdētājs: Tādā sakarībā es lūgtu Šļakotas kungu un citus deputātus, kas ierosināja šā jautājuma iekļaušanu nākamās nedēļas darba kārtībā, formulēt precīzi jautājumu. Varbūt pirms pārtraukuma vai pirms pusdienas pārtraukuma mēs arī varētu šodien izlemt, jo izskanēja doma, ka rīt Prezidijā jau būšot par vēlu sakarā ar attiecīgu amatpersonu aicināšanu. Bet sākumā ir jāformulē šis jautājums precīzi, par kādiem Ministru padomes lēmumiem ir runa vai par kāda jauna lēmuma projekta vai likumprojekta pieņemšanu būs runa. Tad mēs varam arī par to balsot un laikam arī apspriest.

Lūdzu, vēl par dienas kārtību? Vārds deputātam Škaparam.

J.Škapars: Es saprotu, ka dienas kārtībā palika arī jautājums par sabiedriski politiskajām organizācijām un partijām. Bet šo jautājumu būtu lietderīgi noņemt, jo domāju, ka tomēr to vajadzētu skatīt tad, kad piedalīsies arī “Līdztiesības” frakcija.

Priekšsēdētājs: To mēs arī lemsim varbūt dienas gaitā, kad būsim nonākuši līdz šim punktam, jo mums tagad jārunā par kaut ko citu. Ir pagājusi jau pusstunda no plenārsēdes laika.

Vārds ziņotājam par likumprojektu “Par ceļu nodokli”.

R.Repša: Saskaņā ar to lēmumu, ko pagājušajā nedēļā Augstākā padome pieņēma, vispirms ir jānoklausās Āboltiņa kunga analīze par to, kā ceļu nodoklis iespaidos, piemēram, lauksaimniecības nozari. Pēc tam sekos šā likumprojekta apspriešana otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es katrā gadījumā nevarētu piekrist, ka šādā veidā tiek formulēts jautājums, ka Āboltiņa kungs atskaitās par to, kā ceļu nodoklis iespaidos lauksaimniecības stāvokli. Nebūt ne tā. Stenogrammā skaidri un gaiši bija, kāda situācija vispār ir kopumā tautsaimniecībā, tai skaitā lauksaimniecībā, un tad, izejot tālāk, arī ceļu nodoklis…

Priekšsēdētājs: Gluži pareizi, Grūbes kungs, bija. Šeit ir domāta ekonomikas ministra informācija par ceļu nodokli saistībā ar visu ekonomisko situāciju Latvijā, tajā skaitā ar lauksaimniecību. Tā laikam tas tika formulēts.

Tātad ir piedāvāts sākumā noklausīties Āboltiņa kunga domas par ceļu nodokli saskaņā ar ekonomisko situāciju un pēc tam stāties pie apspriešanas, jo mums palika neizdiskutēti atsevišķi konkrēti panti par konkrētām summām. Lūgsim godājamo ministra kungu tribīnē izteikt savas domas par ceļu nodokli saskaņā ar visiem pārējiem jautājumiem un pēc tam lemsim par tālāko apspriešanas gaitu otrajā lasījumā.

J.Āboltiņš, ekonomikas ministrs: Cienījamie deputāti, es atļaušos tomēr pieturēties pie stenogrammas formulējuma, tātad– par nodokļu sistēmas ietekmi uz nozaru darbību.

Tad, kad nodokļu sistēma tika konstruēta un likta jums priekšā izskatīšanai, tās uzbūvei bija izvirzīti konkrēti mērķi bez fiskālās politikas, kurai jārealizē valsts budžeta formēšanās. Tika izvirzīti arī mērķi par šīs nodokļu sistēmas konkrētu iedarbību uz tautsaimniecību kopumā, lai panāktu sabiedriski nepieciešamo tautsaimniecības reakciju. Par šo jautājumu ne vienreiz vien jums jau tika ziņots. Tagad es tomēr pavisam īsi atļaušos atgādināt, kādi mērķi bija izvirzīti nodokļu sistēmai.

Pirmais. Panākt, lai ar nodokļiem un attiecīgi ar cenu izmaiņām, jo nodokļi ietekmē cenas, samazinātos ražotā kopprodukta un nacionālā ienākuma materiālietilpība un darbietilpība, jo mums visiem zināms, cik neracionāli panākts ir rezultāts.

Otrs. Veicināt privatizāciju un lieluzņēmēju decentralizāciju. Tas attiecas absolūti uz visām nozarēm.

Trešais. Celtos dzīvā spēka, darbaspēka vērtība un notiktu paātrināta mehanizācijas, modernas tehnoloģijas un citu procesu ieviešana, lai tie atmaksātos.

Ceturtais. Radīt ieinteresētības mehānismu valsts pasūtījuma attīstīšanai un, reģionālā griezumā skatoties, attīstīt mazpilsētas un ierobežot Rīgas ekstensīvo augšanu, lai tā kļūtu neizdevīga.

Šodien, kad nodokļi ir pieņemti un var notikt to darbības detalizēta analīze, ko mēs darām, gan tiekoties ar uzņēmējiem individuāli, gan kopumā, kā tas bija pagājušajā nedēļā Jelgavā ar agrārā kompleksa vadību, varam teikt, ka visumā mērķis ir sasniegts visās minētajās pozīcijās.

Pirmais. 37 procentu sociālais nodoklis. Tiek pārskatīta darbaspēka izmantošanas lietderība iepriekšējā apjomā. Progresīvais īpašuma nodoklis. Tiek pārskatīta ražošanas fondu tālākas izmantošanas intensitāte. Domāts par to, vai tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Ir jau pirmie signāli, ka tiek pārskatīti jautājumi par zemes platību (sevišķi tajos rajonos un pilsētās, kur maksa par zemes kvadrātmetru ir augsta) nodošanu valsts zemju fondā un tā tālāk. Tajā pašā laikā atskan arī neapmierināto balsis, kurās diemžēl, balstoties uz mūsu iepriekšējo izglītības sistēmu, uz mūsu audzināšanas sistēmu un šīs sistēmas ietekmes rezultātā izveidojušamies stereotipiem, skan apmēram tāda galvenā doma, ka nodokļi mūs izputinās, tādēļ mums visās nozarēs divas, trīs četras reizes ir jāpaceļ cenas, un tad visi jautājumi tiks atrisināti. Diemžēl šī problēma tādā veidā nevar tikt risināta.

Cik būs manos spēkos, es darīšu visu, lai šī problēma tā netiktu risināta. Tādā gadījumā mēs tikai tālāk dzenam inflācijas spirāli un ne pie kāda sakarīga rezultāta nenonākam. Diemžēl visās runās par izputēšanu un cenu pacelšanu neviens līdz šim nav griezies pie Ekonomikas ministrijas un, cik es zinu, arī pie maniem kolēģiem ar jautājumu, ar konkrētu programmu, lai uz pusgadu, mēnešiem vai ilgāku laiku saņemtu kaut kādus valsts atbalstītus kredītus vai citas lietas, ar konkrētu programmu par to, kā samazināt izdevumu daļu un ražot produktu efektīvāk.

Tādēļ arī, pārejot tālāk uz jautājumu par ceļu nodokli, jāsaka, ka ceļu nodoklis ir vajadzīgs un nepieciešams vispirms jau tīri savas fiskālās darbības pēc, jo ir vajadzīgi līdzekļi ceļu attīstībai. Otrkārt, šis ceļu nodoklis ir konstruēts kā sava veida naftas produktu akcīzes nodoklis, un tam jāspiež uz naftas produktu patēriņu.

Šajā sakarībā mums ir ārkārtīgi lielas rezerves absolūti visās jomās. Ja ir nepieciešams, tad var apsēsties uz kādas Rīgā ienākošās maģistrāles tilta un fiksēt, cik automobiļu brauc piekrauti uz vienu un otru pusi. Diemžēl tie ekspresnovērojumi, kurus mēs esam veikuši un kurus es pats veicu pa ceļam, tad, kad es braucu uz lauku rajoniem stāstīt par vienu vai otru ekonomisko problēmu, parāda, ka no satiktajām 10 kravas automašīnām labākajā gadījumā ar kravu varu saskaitīt sešas vai septiņas, bet parasti vairāk par piecām nesanāk. Tādēļ šis cenu nodoklis. Attiecīgi caur cenu tam ir jādarbojas šajā virzienā. Jāsāk darboties tām sistēmām, par kurām mūsu zinātnieki, automatizēto sistēmu ieviesēji un matemātiķi gadiem stāsta un rāda, kādi optimizācijas pārvadājumi veicami un tamlīdzīgi.

Runājot tālāk par nodokļu sistēmu un mūsu saimniecisko domāšanu, es gribētu aizskart pāris jautājumu par to, no kura gala tad mums jāsāk taupīt. Es jau teicu, ka pirmais jautājums, kur mums jāsāk taupīt, ir jautājums par dzīvā darbaspēka izmantošanu, jo tā cena tagad ir liela, pateicoties 37 procentu sociālajam nodoklim, pateicoties tam, ka tiek pārceltas līdzšinējās budžeta dotācijas no budžeta uz konkrēto algu, kā tas bija gadījumā ar 66 rubļiem. Izmaiņas sekos pēc tam, kad valdība ar nākamo apkures sezonu sāks realizēt samaksu par kurināmo un par siltumu pilnā apjomā. Nākamais lielais dzīvā spēka sadārdzinājuma jautājums būs, pārskatot valsts budžeta dotācijas dzīvokļu īres gadījumā. Dzīvais spēks līdz ar to kļūs par visdārgāko resursu.

Šajā sakarībā es vakar palūdzu, lai man iedod nelielu analītisku materiālu, kas mums notiek ar dzīvā spēka izmantošanu kaut vai tajā pašā lauksaimniecības nozarē. Es šeit gribētu palūgt tikai vienu. Manis nosauktie piemēri absolūti nekādā veidā nav vērsti konkrēti pret vienu vai otru nozari. Piemēri tika minēti tikai tādēļ, lai pamatotu savu domu gaitu makroproporciju izmaiņu līmenī.

Tātad pirmais: darbaspēks lauksaimniecībā– viens rādītājs. Mums uz deviņiem ar rokām strādājošiem cilvēkiem ir viens speciālists, kas pieraksta, vada un kontrolē. Var būt, ka tik daudz vajag, es arī neesmu pārliecināts. Bet man šķiet, ka tik daudz nevajag. Šajā jautājumā absolūti vēl nav ietverti tie skaitītāji un kontrolētāji, kuri sanāk uz vienu darba darītāju tad, kad mēs visā sistēmā ieslēdzam tādus posmus kā agroķīmiju, agroservisu, lauku celtniekus un tā tālāk. Tad mums radīsies jautājums, cik nepieciešami ir šie starp­nieki un uzraudzītāji?

Nākamais. Mēs no visa kopējā darba algas fonda, kurš lauksaimniecībā ir apmēram 466 miljoni, 268 miljonus notērējam sezonas strādnieku algošanai. Ja tagad mēs vizuāli atceramies un paskatāmies, ko dara sezonas strādnieki, un atceramies tā saukto. viesstrādnieku plūdus, kas klīst pa mūsu cukurbiešu laukiem, tad, atvainojiet, Ekonomikas ministrijas līmenī spriedums var būt tikai viens, ka acīmredzot tie 10 miljoni, kas ir kaut vai 1991.gadā lauksaimnieciskajai zinātnei iedalīti, šie 270 miljoni, kas katru gadu tiek tērēti cukurbiešu retināšanai, varbūt beigu beigās varētu tikt iztērēti tam, lai arī Latvijas lauksaimniecībā parādītos cukurbiešu viendēsta sēklas. Es domāju, ka par šo summu varētu šo selekcijas darbu veikt.

Tas šinī gadījumā absolūti, es atkal atkārtoju, nav vērsts pret lauksaimniecību. Kad es izanalizēšu mežu saimniecību, kad es izanalizēšu rūpniecību, un to mēs nepārtraukti arī darām, tad tur mēs vērosim tieši tās pašas ainas. Šodien uzbrukumi Ekonomikas ministrijai un caur viņu nodokļu sistēmai ir tādēļ, ka jaunā nodokļu sistēma, jaunā brīvo cenu politika spiež domā mazliet citādi, nekā mēs esam domājuši līdz šim. Šī jaunā domāšana izraisa absolūti nesagatavotu psiholoģisku stāvokli, un tādēļ cilvēki meklē izeju vienkāršākajā virzienā– mainīsim cenas un nodokļu sistēmu, un tad iestāsies vispārēja labklājība. Diemžēl nevis iestāsies vispārēja labklājība, bet turpināsies vispārējs bezsaimnieciskums, kāds tas ir šodien.

Par nodokļu sistēmu saistībā ar privatizāciju un citiem jautājumiem. Arī šeit ir attiecīgie nodokļu atvieglojumi, jūs tos zināt. Es domāju, ka mums ir jāpārorientē sava domāšana visos līmeņos visiem vadītājiem un jāsāk domāt nevis, kā sēdēt un gaidīt izputēšanu, bet jāsāk domāt, kā šīs ražošanas izmaksas padarīt racionālākas un izdevīgākas.

Šodien pēc tām iepirkuma cenām un tiem nodokļiem, kuri ir noteikti, no 246 sabiedriskā sektora saimniecībām 43 procenti saimniecību iepriekšējā gadā ražoja 50 procentus graudu un ieguva vismaz 40 procentu peļņu. Tas ir relatīvi augsts līmenis. Un 29 saimniecībās piecu procentu graudu realizācija deva zaudējumu, tie ir pieci procenti no kopējā apjoma. Tajā pašā laikā salīdzinoši es varu pateikt tikai to, ka 1988.gadā individuālās zemnieku saimniecības ražoja tikai 0,7 procentus graudu no kopējā ievākuma, 1989.gadā jau četrus procentus no kopievākuma. Mūsu uzdevums ir šajā pavasara sezonā un šajā gadā panākt tādu stāvokli un attiecīgi tā stimulēt zemnieku saimniecības, lai šie 15 procenti krituma sabiedriskajā sektorā kompensētos ar ražošanu individuālajā sektorā.

Kas attiecas uz šo stimulēšanu un ekonomiskās iedarbības mehānismu individuālajā sektorā, es teikšu, ka tas ir stipri spēcīgs. Jūs lieliski zināt, ka šodien individuālais zemnieks, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, praktiski maksā tikai zemes nodokli maksimāli līdz 94 rubļiem no hektāra. No šā viedokļa, kā mēs uzskatām, ekonomiskā sistēma ir būvēta stratēģiski pareizi. Paliek jautājums par taktiku, tātad par to, cik procentiem no neefektīvi ražojošiem mēs varam atļaut katru gadu izputēt– 10, 15, 20 vai 50 procentiem. Tas ir jautājums, kurš jārisina katrā konkrētā gadījumā. Mums bija arī tikšanās ar kolēģi Ģēģeru. Tāda darba grupa tiek veidota, un šādai izskatīšanai ir jānotiek. Tajā pašā laikā visā nodokļu sistēmā nav nekāda pamata paziņot, pēc mana viedokļa un ekspertu slēdzieniem, ka nodokļu sistēma ir vērsta uz vispārēju totālu izputināšanu un vispārēju tautsaimniecisko sabrukumu.

Runājot par visām nozarēm kopumā, kaut vai tāds rādītājs kā enerģētiskā slodze pilnīgi parāda, ka visu janvāra mēnesi visi mūsu ražotāji ir strādājuši ar pilnu slodzi iepriekšējā gada līmenī un nekāda katastrofāla krituma nav. Ir šīs krīzes parādības, kas galvenokārt saistītas ar mūsu psiholoģisko negatavību tirgus apstākļiem.

Tādēļ es domāju, ka šeit mums attiecīgā virzienā jāstrādā, ko arī dara Ekonomikas ministrija. Ir izveidotas darba grupas strādāšanai ar ražotājiem, ir izveidotas konsultantu grupas pie mūsu institūta, kas izskata dažādus jautājumus ar konkrētām saimniecībām, darbojas darba grupa pie Finansu ministrijas, kas izskata finansu jautājumus, un ir izveidota mūsu institūtā speciāla grupa, kas fiksē un uzskaita konkrētas nodokļu likumdošanas principiālas kļūdas jeb grūtības, kuras rada kaut kādas sekas. Atbilstoši jūsu pieņemtajiem lēmumiem mēs gatavojamies katru ceturksni jums par attiecīgām nodokļu sistēmām un nepieciešamām izmaiņām ziņot.

Priekšsēdētājs: Vairāki deputāti ir pierakstījušies uzdot jautājumus Āboltiņa kungam. Es domāju, ka mēs limitēsim varbūt šo jautājumu uzdošanu. Ir vesels saraksts. Tie kungi, kas no vietas cerēja uzdot jautājumus, būs paši pēdējie. Pirmais uzdod jautājumu deputāts Caune.

I.Caune: Āboltiņa kungs, vai jūs nevarētu mums dot tādu informāciju, cik tautsaimniecības nozarēs visās un atsevišķi pa nozarēm ir šie neražojošie spēki, tai skaitā Ekonomikas ministrijā un Ekonomikas institūtā.

J.Āboltiņš: Es sagatavošu attiecīgu izziņu no Statistikas pārvaldes. Kas attiecas uz Ekonomikas institūtu un Ekonomikas ministriju, tur ir tieši tik cilvēku, cik jūsu apstiprinātā budžeta tāme mums atļauj turēt. Jūsu zināšanai: no 250, ko mums bija atļāvusi tāme pagājušogad, pašreizējā tāme un jaunās darbaspēka izmaksas atļauj turēt ministrijā tikai 200 cilvēku.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Strīķim.

V.Strīķis: Godātais ministr! Jautājums ir ne tikai par nodokļiem, bet arī par tautsaimniecības struktūru politiku, par cenām. Vai ir pašreiz kaut kāda prognoze uz šo gadu, kāda ir šī cenu politika pakalpojumiem, būvmateriāliem, kā tā ietekmēs lauksaimniecību, vai pašreizējās cenas un nodokļi veicinās lauksaimniecības attīstību vai ne?

J.Āboltiņš: Nodokļi veicinās. Otrs jautājums ir par cenām, kuru mēs pašlaik arī cītīgi skatām. Tas ir jautājums par iepirkuma cenām. Kā jūs zināt, šodien praktiski visai saražotajai lauksaimniecības produkcijai tiek garantēta iepirkšana par garantētām valsts iepirkuma cenām. Šī garantija ir saistīta ar to, ka praktiski Agrokomplekss 1991.gadā ir vienīgais, kurš saglabāja 99,9 procentu līmenī pagājušā gada centralizētos un apgādājamos materiālos resursus visās pozīcijās, degvielu ieskaitot.

Kā jūs zināt, jebkurai citai nozarei centralizēti sadalāmo naftas produktu garantijas vēl līdz šodienai praktiski nav nekādas. Tādēļ arī tika konstruētas pagājušā gada beigās šīs iepirkuma cenas 1991.gadam un garantēta materiālu piegāde.

Jautājums šodien mainās. Tas arī Jelgavā izskanēja. Mums jābūt gataviem uz to, ka par garantētām valsts iepirkuma cenām mēs turpmāk iepirksim vispār tikai to, kas ir tieši nepieciešams valsts vajadzībām. Tā ir apmēram trešā daļa no tā, ko mēs iepirkām līdz šim. Vispārējā mazumtirdzniecība un konkrētā apgāde notiek pēc tā saucamajām brīvajām cenām stingras muitas kontroles apstākļos, lai pie mūsu pašreizējām, it kā augstajām cenām tomēr zināmā mērā kontrolētu produkcijas izvešanu ārpus republikas. Tāds modelis arī tiek skatīts. Es domāju, ka mēs visai drīz atkal atgriezīsimies pie tā izdiskutēšanas.

V.Strīķis: Es gribētu papildināt. Es vairāk domāju ne tikai lauksaimniecības iepirkuma cenas, bet tieši to, ko lauksaimniecība pērk,– materiālu cenas. Vai ir tur kaut kādi samēri, uz ko tas virzās?

J.Āboltiņš: Samēri ir tādi, ka jaunās iepirkuma cenas paredzēja gan degvielas sadārdzināšanos, gan nodokļus. Bet nu šī sadārdzināšanās tomēr attīstās, parādās stingri augsti un augoši piedāvājumi uz atsevišķām mašīnām. Tuvākās nedēļas laikā mēs tiksim galā un atdosim Ministru padomei, un Ministru padome līdz 15.februārim sagatavos Augstākajai padomei likumprojektu par iedzīvotāju ienākumu indeksāciju, tad tūliņ ķersimies klāt un uzsāksim ienākumu indeksāciju dažādās darbības nozarēs, tajā skaitā tādās, kurās tiek fiksētas cenas. Tas ir tas, par ko Breša kungs runāja, kad mēs spriedām par pārtikas produktu cenām, lai tad sēstos pie galda un uz objektīvu cenu indeksu pamata diskutētu par lauksaimniecības iepirkuma cenām.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ozolam.

I.Ozols: Cienītais Āboltiņa kungs! Jūsu ziņojumā mēs saņēmām izsmeļošu informāciju par vispārējo nodokļu politiku, bet jūs absolūti nepakavējāties pie mūsu apspriežamā likumprojekta ekonomiskajiem aspektiem. Jūs neatspoguļojāt, kā šā likumprojekta pieņemšanas gadījumā potenciālās ceļu nodokļa likmes iespaidos lauksaimnieku un citu tautsaimniecības nozaru produkcijas cenu pieaugumu sakarā ar acīmredzamo degvielas cenu paaugstinājumu. Mēs nesaņēmām informāciju par summāro, tā saukto valsts ceļu fonda izveidošanu. Kas šis valsts ceļu fonds būs? Vai tas būs ārpusbudžeta fonds vai kāds no valsts budžeta apakšfondiem?

Par šā fonda juridisko statusu, tiesisko aizsardzību mēs tikai pēdējā šā likumprojekta teikumā varam lasīt, ka “līdz mirklim, kamēr tiks pieņemts likums par ceļiem”, šos līdzekļus varēs izmantot vietējās pašvaldības pēc saskaņojuma ar Latvijas Republikas Satiksmes ministriju. Šeit ir vesela rinda galīgi neatspoguļotu un tiesiski neaizstāvētu momentu. Varbūt jūs varētu atbildēt uz šiem jautājumiem?

J.Āboltiņš: Uz visiem es tiešām neatbildēšu, jo es neesmu gatavojies atbildēt uz visiem tiesiskajiem jautājumiem. Šeit Satiksmes ministrijas pārstāvji ir un par visām ceļu nodokļa realizācijas detaļām ziņos. Es varu runāt tikai šā nodokļa ekonomisko, tautsaimniecisko ietekmi. Tas spiedīs skaitīt un rēķināt, kam mēs lietojam degvielu un uz kurieni mēs braucam. Es atkārtoju to, ko teicu jau pirms diviem mēnešiem, proti, ka mums ir šodien zvejas flote, kura kolhozu sektorā nosvilina kilogramu naftas produktu, lai izmakšķerētu trīs kilogramus zivju, ka valsts sektorā nosvilina kilogramu naftas, lai izvilktu divus kilogramus zivju, ka mēs 26 000 t degvielas, galvenokārt dīzeļdegvielas, izdzenam caur AVM aparātiem ūdens sildīšanai, gaisa mitrināšanai, ražojot zāles miltus, lopbarības granulas un tā tālāk.

Ekonomiskais mehānisms precīzi spiež uz to, ka mums ir jāsāk rēķināt. Turklāt rēķinam ir jābūt nevis viengājiena, bet divgājienu. Kas man ir izdevīgi– vai beidzot aiztaisīt logus un pārtraukt svilināt šķidro degvielu jeb mazutu apkurei vai turpināt logus turēt vaļā un turpināt maksāt? Cenas to ietekmēs, tas ir skaidrs, bet cenas ietekmēs ierobežoti tādēļ, ka, jūs zināt, atbilstoši pašu apstiprinātajai valdības tautsaimniecības politikai cenas arvien vairāk tiks laistas vaļā. Jau parādās simptomi, ka patērētāji vairs šo produktu nepērk par tādu cenu.

Mums iznāca asa diskusija Jelgavā par to, ka mēs vainīgi, ka sūkaliņas maksājot tagad dārgi, tik dārgi, ka neviens nepērk. Ja tik dārgi neviens nepērk, tad ražojiet lētāk! Tas ir normāls tautsaimniecisks efekts. Pozitīvs efekts.

I.Ozols: Es atvainojos, es nesaņēmu atbildi uz pamatjautājumu par valsts ceļu fonda statusu.

J.Āboltiņš: Par valsts ceļu fonda statusu un visu tā tiesisko aizsardzību jums Janovska kungs izskaidros.

I.Ozols: Vai ekonomiski tas ir apskaitļots, cik potenciāli?

J.Āboltiņš: Visi skaitļi un visas tabulas ir.

Priekšsēdētājs: Tagad jautājumu uzdos deputāts Plotnieks. Es tikai gribēju brīdināt, ka ir pierakstījušies ļoti daudzi deputāti. Izklāstot ar tēzēm jautājumus, mēs vienkārši līdz pārtraukumam nepaspēsim. Lūdzu jautājumus uzdot īsāk un konkrētāk!

A.Plotnieks: Kāda būs pēc mūsu nodokļu likumu paketes dzīvē realizētā cena vienam litram benzīna un dīzeļdegvielas? Ko Ekonomikas ministrija praktiski dara un darīs, lai apturētu totālu rūpniecības preču cenu celšanos, kas galu galā padarīs lauksaimniecību pilnīgi nerentablu un spiedīs atkal neizbēgami nākamo inflācijas vilni?

J.Āboltiņš: Kāda būs benzīna cena? Apmēram robežās no 50 līdz 80 kapeikām, varbūt līdz kādām 60 kapeikām. Bet šeit ļoti daudz kas atkarīgs no tā, kā mums izdosies veikt veselu rindu organizatorisku un ekonomisku pasākumu.

Pirmais lielākais un smagākais ir– degvielas demonopolizācija un privatizācija. Mēs pašlaik cītīgi strādājam pie šīs shēmas, izejot cauri tai praksei, kāda mums ir ar tā sauktā komercbenzīna realizāciju. Mēs redzam, ka valsts benzīna ierobežotā parādīšanās par smieklīgi zemajām cenām un tajā pašā laikā relatīvi dārgā komercbenzīna parādīšanās tirgū ir saistīta ar šādu parādību: valsts monopolists neļauj kooperatīvajai tirdzniecībai ievest tirgū lielākus benzīna apjomus. Mums jau bija kontakti ar Azerbaidžānu, kur piedāvāja 100 tūkstošus tonnu benzīna. Mūsu kooperatīvi nevar paņemt pretī. “Degviela”, būdama monopolists un saņemdama valsts algu, nekustas pietiekami šiverīgi, un mēs nevaram visu paņemt. Kooperatīvs var paņemt tikai kādas 1000 tonnas. Pie šā apjoma, protams, cena ir ļoti augsta. Tādēļ mums ir uzzīmēta “Degvielas” demonopolizācijas shēma, speciālistu izstrādāta. “Degviela” ir jālikvidē kā monopols un jāļauj strādāt brīvi.

Otrs. Kā izdosies, kāda būs ieguves prognoze vispār mūsu kaimiņrepublikās un kā mums izdosies slēgt līgumus ar tām? Naftas ieguves prognoze pagaidām rāda, ka tā ies uz leju un diezgan strauji, jo ir izpumpētas visas vieglās ieguves vietas un tās sāk kļūt arvien smagākas. Lai uzturētu iekārtu, ir diezgan daudz atļauts eksportēt. Iekšējam tirgum patēriņš samazināsies. Plus vēl vesela rinda, kā jūs zināt, avāriju un ekoloģisko apturēšanu dažādās citās saistītās lietās.

Ko dara, lai apturētu totālu rūpniecības preču cenu celšanos? Ir divi ceļi. Viena lieta– uz tām precēm, kas saistītas ar patēriņu, sociāli ir ļoti sāpīgi. Mēs nepārtraukti katru dienu tagad diskutējam ar rūpniekiem un ejam cauri viņu kalkulācijām, kādēļ viņiem cenas ir tieši tik dārgas un tamlīdzīgi. Otra daļa– uz tiem produktiem, kas nav sociāli sāpīgi, uz tiem laižam cenas vaļā, lai patērētāji paši pateiktu: ņem savu izstrādājumu un brauc mājās, es to nepērku. Trešais jautājums, protams, pats galvenais, kas saistīts ar cenu celšanos, ir par naudas masas apgrozību, kuru diemžēl pagaidām republikas valdība neietekmē. Mēs strādāsim cenu indeksācijas grupā lauksaimnieciskajos ienākumos un tad attiecīgi diskutēsim par valsts iepirkuma cenām, lai šo proporciju noturētu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Grūbem.

G.Grūbe: Es ceru, ka cienījamais Āboltiņa kungs zina, ka parlamenta stunda maksā vismaz tūkstoš rubļu. Tajā sakarībā man jautājums: vai tāpēc jūs tikāt uzaicināts, it sevišķi no lauksaimnieku puses, lai mēs dzirdētu par cukurbiešu retināšanu? Vai jums ir skaidrs, ka 80 procenti lauksaimnieku praktiski tagad gada beigās būs līdz kliņķim? Vai jūs neuzskatāt, ka pēc šodienas uzstāšanās Augstākajā padomē būtu arī jāizdara attiecīgi secinājumi par Ekonomikas ministrijas darbību?

J.Āboltiņš: Ka parlaments maksā 1000 rubļu stundā, to es zinu, bet es līdz šim skaitīju, cik maksā ministra stunda, jo es par to personiski atbildu.

Kas attiecas uz to, ka 80 procenti lauksaimnieku gatavojas izputēt, mēs iesim un skatīsimies. Bet vispirms tas ir Lauksaimniecības ministrijas pienākums. Pirmais punkts. Otrais punkts ir makrostruktūras izmaiņas, par kurām es jau jums teicu. Trešais punkts šeit ir jūsu pārziņā, un es atļaušos iztikt bez komentāriem.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zaščerinskim.

J.Zaščerinskis: Āboltiņa kungs, līdz 15.oktobrim, kad tika paaugstinātas iepirkuma cenas lauksaimniecības produkcijai, nerēķināja, ka kūdras, minerālmēslu, tehnikas un tā tālāk. sadārdzinājums sastādīs vienu miljardu. Pēc Lauksaimniecības ministrijas precizētiem aprēķiniem, 15.janvārī sadārdzinājums pārsniedz divus miljardus. 1989.gadā nevienā rajonā peļņa nebija zem 10 miljoniem, bet pašreiz gaidāmie rezultāti rāda, ka būs četri rajoni vispār nerentabli, 14 rajoni ar peļņu zem 10 miljoniem. Tādos apstākļos saimniekošana nav iespējama. Daudzas saimniecības draud izputēt. Tajā pašā laikā zemnieku, kuri gribētu ņemt zemi, tik daudz nav. Šinī sakarībā ir jautājums: vai jums ir zināmi šie aprēķini, vai tie saskan ar jūsējiem un kādus pasākumus valdība domā veikt, lai nepaliktu tukša, neizmantota zeme un nesāktos straujš produkcijas ražošanas samazinājums?

J.Āboltiņš: Pagaidām par šiem aprēķiniem mēs zinām vienīgi šādu deklarāciju līmenī, un galvenais, ka šiem aprēķiniem nav klāt neviena aprēķina, kas apgāztu mūsu spriedumu jautājumā par nepieciešamību racionālāk izmantot resursus un strādāt taupīgāk. Bet tas ir visas šīs komisijas jeb darba grupas uzdevumus.

J.Zaščerinskis: Kādus pasākumus valdība domā veikt saimniecībās, kuras bankrotēs un kur nebūs cilvēku, kas vēlēsies zemi ņemt, un tā paliks neizmantota?

J.Āboltiņš: Valdība turpinās to, ko viņa ir darījusi un visnotaļ jau likusi priekšā arī parlamentam, lai stimulētu šos individuālos ražotājus. Cits jau nekas neatliek.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Cienījamais ministra kungs! Jūs savā ziņojumā, šķiet, pareizi uzsvērāt, ka ražotāji, ceļot cenas, cenšas kompensēt mūsu it kā lielos nodokļus. Atbildot deputātam Plotniekam, jūs teicāt, ka jūs caurskatot atsevišķas kalkulācijas atsevišķās nozarēs, cīnoties pret šīm cenām, un analizējot. Vai Ekonomikas ministrija ir paredzējusi radīt kādu cenu veidošanas mehānismu, kur būtu ņemtas vērā monopolcenas, kaut kādi cenu griesti, mehānismu, kas automātiski darbotos un ierobežotu šo pat­vaļīgo celšanu, nevis tikai šāda cenu kontrole? Tā ir viena daļa.

Otra daļa: par strauji pieaugošajām algām, ko ceļ ražotāji gan administratīvajai daļai, gan arī strādājošo daļai, neceļot vis darba ražīgumu un apjomu, bet ceļot apjomu caur cenu pieaugumu. Vai arī šeit ir paredzēts kāds algu fonda ierobežojums?

J.Āboltiņš: Automātiskais cenu regulēšanas mehānisms ir ļoti vienkāršs. Visas cenas momentāni palaist vaļā. Cita mehānisma nav, un pasaule nav izdomājusi citu mehānismu. Vienīgais, kā cenu augšanu regulēt, ir augsti bankas kredītu procenti.

Starp citu, informācijai. Pēdējā sarunā ar Pavlovu piektdien figurēja bankas kredīts– 20 procenti, lai izbeigtu šo naudas masas mētāšanu pa tautsaimniecību un piespiestu racionālāk to izmantot.

E.Kide: Bet par monopolcenām tieši, par monopolražotāju?

J.Āboltiņš: Par monopolražotājiem es jau teicu. Mēs sēžam un speciāli ārkārtīgi dzelžaini skatām cauri visas kalkulācijas. Bet tas jau attiecas uz visiem ražotājiem. Mums jau ir konflikts ne tikai ar piena ražotājiem. Mūs šodien ienīst Rīgas Piena kombināts, Rīgas Gaļas kombināts, arī zeķu fabrika, Rīgas Autobusu parks un visi pārējie, tāpēc ka viņi visi ir monopolisti tai brīdī, tikko viņiem jāsniedz savi pakalpojumi. Mums Jelgavā bija milzīgs strīds par to, ka es skaidri un gaiši pateicu, ka agroķīmija, lauku meliorācija un lauktehnika arī ir monopoli. Tādēļ ir jāizbeidz arī viņu statuss šajā jomā. Mēs esam sagatavojuši Ministru padomes lēmumu par tirdzniecības demonopolizāciju, jo tagad parādās interesanta aina tajā pašā lauksaimniecības produkcijā. Aizbrauc uz mazpilsētām, un tur ir tā: kamēr gaļa bija par diviem rubļiem kilogramā, tikmēr cirtēji bija un šad tad gaļa bija, bet tagad saka, ka vairs nav izdevīgi, nevarot turēt izcirtējus, tāpēc ka vairs nevar nekādi uztaisīt blakusienākumu. Tās visas diemžēl ir blakusparādības šajā pārejas periodā. Bet politika ir tāda, ka mēs visus monopolistus kontrolējam un dzelžaini sekosim viņiem.

E.Kide: Par algām, lūdzu!

J.Āboltiņš: Par algām ir tas pats jautājums, pie kura mēs atgriežamies. Jūs atceraties, kā beidzās mūsu diskusija par patēriņa fonda nodokli. Mums atliks tagad atgriezties tikai pie PSRS normas par algas fonda ierobežošanu caur valsts bankas iestādēm.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Šļakotam.

K.Šļakota: Mani ļoti iepriecina tas, ka jūs esat pret monopola noteikšanu atsevišķās nozarēs, bet, skatoties Ministru padomes praktisko darbību, faktiski veidojas jauni monopoli. Tas attiecas, piemēram, uz jautājumu par meža izstrādi, arī par citiem jautājumiem. Tā būtu viena jautājuma puse. Bet otra puse ir tā, ka mani pārsteidz, ka jūs sakāt, ka ražošana nesamazinās. Es zinu daudzas nozares, kurās ievērojami samazinās. Piemēram, tā pati meža izstrāde sagatavošanā ir 60 procenti pret pagājušā gada faktu, bet preču produkcija, atļaujot pilnībā brīvās cenas un pastāvot tīram monopolam, ir 290 procenti. Es salīdzināju šos skaitļus. Ražošana samazinājusies uz pusi, un preču produkcija pieaugusi trīs reizes. Algas par to pašu darbu pieaug apmēram četras reizes. Kā jūs varat komentēt šo jautājumu?

J.Āboltiņš: Meža izstrāde, acīmredzot tāpat kā jebkura cita nozare, izmantojot gadu desmitiem veidotā monopola inerci, terorizē valdību un patērētājus ar savu monopolstāvokli. Kas attiecas konkrēti uz Ekonomikas ministrijas nostāju meža izstrādes jautājumos, tad Ekonomikas ministrijas nostāja bija kategoriski viennozīmīga– nekādus Latvijas meža monopolus, bet mežu cirsmas izsolīt ar tiesībām izcirst vienam, otram, trešam. Tas, kurš izsolē neizcērt, kā saka, paliek autā. Man atbildēja, ka tā mēs sagraušot visu esošo MRS sistēmu, tādēļ 1991.gadā esot vajadzīgs saglabāt esošo sistēmu. Šeit mēs redzam šo atpakaļpozīciju, bet mēs darīsim visu, lai nākamajā gadā mežu izstrāde ietu valsts izsolē tam, kurš to arī spēj izstrādāt pēc iespējas izdevīgāk un pēc noteikumiem.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kodoliņam.

A.Kodoliņš: Vai situācijā, kad cenas dinamiski mainās, produkcijai, kuru ražo par fiksētām cenām, vispār ir iespējamas kaut kādas fiksētas cenas? Vai arī šajās fiksētajās cenās nav jābūt kaut kādiem koeficientiem sakarā ar to, ka sastāvdaļas, no kā ražo šo produkciju, mainās neatkarīgi? Citādi iznāks situācija, ka tas ražotais ar fiksētām cenām vienkārši paliek tiešām nerentabls un iet uz izputēšanu.

J.Āboltiņš: Es atvainojos, tas ir mūsu kopējās sociālpsiholoģiskās gatavības jautājums. Pateikt šodien, ka visas cenas ir brīvas un mēs tās neierobežojam... mūsu mocīšanās ap šim cenām vēl lieku reizi apstiprina to, ko Austrumeiropa un citas pasaules valstis jau sen ir pierādījušas,– nekāda valsts iejaukšanās cenās negarantē rezultātu. Tas ir pierādīts. Mēs šodien esam tādās spīlēs starp to, ka mūsu psiholoģija gadiem ir pateikusi tā, ka cenas mums neaugs uz tādām precēm. No vienas puses, milzīgas publikas masas tam svēti tic un ir svēti pārliecinātas, ka tad, kad viņš ražo, viņam ir jānosaka augsta cena, bet tad, kad viņš pērk, viņam ir jāgarantē iespēja lēti nopirkt. Bet mūsu politika korespondējas pamazām arī ar citu republiku politiku, un tas process agri vai vēlu, es domāju, ka līdz šā gada beigām, atrisināsies tieši tādā veidā, ka mums cenas būs maksimāli brīvas.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bresim.

V.Bresis: Godātais ministra kungs, es tomēr gribētu atzīmēt, ka neguvu to informāciju no jūsu ziņojuma, kuru gaidīju, jo jautājums tomēr bija par finansu ekonomisko situāciju Latvijā, par šīs situācijas veidošanos starp dažādām nozarēm un tautsaimniecībā kopumā. Jūs pamatā runājāt tikai par tīri teorētiskiem jautājumiem. Šajā sakarībā man tāds konkrēts jautājums– diemžēl jūs tikai šeit uzzinājāt par to, ka lauksaimniecībā ekonomiskā situācija pasliktinās par 1,2 miljardiem rubļu un līdz ar to divas trešdaļas lauksaimniecības ražotāju vienkārši izput. Sakiet, lūdzu, kurā tautsaimniecības nozarē Latvijā vēl ir līdzīga situācija? Ja jūs pieejat vienādi visām tautsaimniecības nozarēm un visur izput divas trešdaļas ražotāju, tad kādas partijas ietekmē strādā Ekonomikas ministrija?

J.Āboltiņš: Pēc tās informācijas, kas mums pašlaik jāiztur jautājumā par tiesībām mainīt cenas, praktiski es nevaru Latvijā nosaukt nevienu nozari, kura nestāstītu mums, ka viņa izputēs pilnīgi un negrozāmi. Vai tā ir vieglā rūpniecība, vai tā ir smagā mašīnbūve, vai tas ir koplietošanas, sabiedriskais vai taksometru transports, šodien pie mūsu durvīm stāv to nozaru pārstāvju rinda, kuri visi izputēs tuvāko trīs mēnešu laikā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Zeilei.

V.Zeile: Mans pirmais jautājums attiecas tieši uz likumu par ceļu nodokli. Vai jūs piekrītat tam, ka visi ienākumi, kas ienāks no šā ceļu nodokļa, caur budžetu aizies ceļu uzturēšanai un finansēšanai saskaņā ar šo attiecīgo punktu jeb jūs vēl paredzat arī iespēju daļu no šīs summas izmantot kādām citām tautsaimniecības vajadzībām?

J.Āboltiņš: Ekonomikas ministrija savu nostāju izteica tad, kad tā iesniedza parlamentam projektu par naftas akcīzes nodokli, pilnīgi skaidri un gaiši formulējot, ka ieņēmumi šim nodoklim ir jāspiež uz naftas produktu patēriņu, vienlaikus paredzot to izmantot gan ceļu būvniecībai, gan arī attiecīgajām valsts subsīdijām. Un kapitālieguldījumiem naftas patēriņa samazināšanās programmā.

V.Zeile: Jā, bet šeit mums ir ceļu nodoklis, nevis akcīzes nodoklis.

J.Āboltiņš: Jā, es zinu, bet es izteicu mūsu viedokli. Mums bija liela diskusija. Vairākuma viedoklis valdībā ir tāds, un tāds ir šis nodoklis atnācis uz šejieni. Bet jūs prasījāt manu viedokli.

V.Zeile: Bet es esmu spiesta precizēt, jo mums ir iesniegts likums. Mums ir paredzēts strikti to izmantot tā, kā tas ir paredzēts, un nekam citam. Šeit mēs gribētu viennozīmīgi dzirdēt, lai nebūtu pēc tam dažādas skaidrošanās ar valdību, Finansu ministriju un Augstāko padomi.

J.Āboltiņš: Valdība iesniedza tādu projektu, un es kā valdības loceklis nespēju pārliecināt savādāk valdību un parlamentu, tādēļ es pieņēmu šo variantu. Tā, kā šeit ir rakstīts, tā tam arī ir jābūt.

V.Zeile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Briņķei.

I.Briņķe: Cienījamais Āboltiņa kungs! Cik man zināms, Ekonomikas ministrija organizē nodokļu likumprojekta izstrādāšanu. Man šeit ir divi jautājumi. Pēc kādiem kritērijiem vadoties, jūs meklējāt nodokļu izstrādāšanas autorus? Vai jūs varat pateikt, cik apmēram tas izmaksāja?

J.Āboltiņš: Gandrīz vai uz kādiem konkursa noteikumiem. Piesakās tie, kas spēj kaut ko uzrakstīt. Ekonomikas ministrijā ir pastāvīgā komisija, kurā mēs šos likumus skatām cauri un kurā parasti notiek, ja tā varētu teikt, pirmā apvienošanās. No trijiem variantiem rodas divi. Ir veiksmīgi varianti, kad no trijiem vai diviem variantiem rodas viens. Šis viens vai divi varianti, bet nekad ne vairāk, tiek līdz valdības komisijai, kur ir jau augstāka līmeņa izskatīšana. Tad no valdības puses parasti viens variants nonāk līdz parlamentam.

Cik tas apmēram izmaksā? Visa pagājušā gada ekonomiskās likumdošanas kopa izmaksāja no 90 līdz 100 tūkstošiem rubļu. Šos līdzekļus saņēma tikai tie autori, kuru likumprojekti nonāca līdz parlamentam.

Priekšsēdētājs: Pēdējais jautājumu uzdod deputāts Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: Vai ir patiesas šīs ziņas, kas parādījušās, bet pagaidām oficiāli nav apstiprinātas, ka valdība ieplānojusi dotēt tā sauktos bērnu izstrādājumus, izmaksājot šo dotāciju tieši ražotājiem?

J.Āboltiņš: Ir arī tāds variants, bet tikai līdz tam brīdim, kamēr tiks pieņemts likums par indeksāciju un izmaksām. Paralēli ir iztaisīts aprēķins, lai šī dotācija nonāktu tieši pie bērnu vecākiem. Sliktākajā gadījumā tas var ievilkties līdz pusotram mēnesim.

E.Krastiņš: Es nesapratu, ir variants vai valdības lēmums?

J.Āboltiņš: Pagājušo piektdien bija projekts, es atvainojos, es divas dienas biju galvaspilsētā un nezinu, vai ir lēmums.

E.Krastiņš: Tātad jums nav zināms, vai ir kāds oficiāls lēmums šajā sakarā.

J.Āboltiņš: Pagājušajā nedēļā piektdien es redzēju, ka bija ar mani saskaņots valdības lēmuma projekts par to, ka līdz indeksācijas pieņemšanai un līdz bērnu pabalsta izmaksāšanai tiek izmaksāta dotācija tieši ražotājiem.

E.Krastiņš: No kādiem līdzekļiem?

J.Āboltiņš: No budžeta līdzekļiem, protams.

E.Krastiņš: Tas ir– no Ministru padomes rezerves fonda?

J.Āboltiņš: Acīmredzot, jo cita jau nav.

E.Krastiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Man ir jāatvainojas, bet tūlīt būs starpbrīdis, taču vēl jautājumu vēlas uzdot deputāts Batarevskis.

O.Batarevskis: Lūdzu, sīkāk pastāstiet par Ekonomikas ministrijas darbību Rīgas biržas dibināšanā un tālāko!

J.Āboltiņš: Ekonomikas ministrija uzskata, ka Rīgas biržas darbības atjaunošana ir ārkārtīgi nepieciešama. Ekonomikas ministrijas apakšuzņēmums, ja tā var teikt, Rīgas informācijas centrs, šodien aizņem un visai neefektīvi, no sabiedrības viedokļa, izmanto šīs telpas. Organizējot Rīgas biržu, Rīgas informācijas centrs piedalās šajā Rīgas biržas dibināšanas protokolā, vienlaikus veicot gan Rīgas biržas informatīvo apkalpošanu, gan valdības un, ja būs vajadzīgs, arī parlamenta apkalpošanu ar tām ziņām, kuras var saņemt no biržas.

Šāds biržas dibināšanas protokols ir parakstīts. Rīgas biržas telpas tiek atdotas biržas rīcībā. Ekonomikas ministrija tās nav ne pārdevusi Rīgas biržai, ne citādi... Ja šeit kāds domā, ka tur ir pārdošana vai tamlīdzīgi,– tās nav pārdotas, informācijas centrs ieiet šajā līdzdalībā ar savām telpām. Nav notikusi nekāda biržas telpu pārdošana vienai vai otrai personai.

Priekšsēdētājs: Deputāte Zeile grib jautājumu uzdot otrreiz, bet, es ļoti atvainojos, mums bija tāda kārtība, ka visi pierakstījās… Lūdzu, trešais mikrofons, kā dāmai.

V.Zeile: Tas attiecas tieši uz šo biržas lietu. Ja tās ir baumas, tad izklīdiniet, ja ne, tad apstipriniet. Vai kā dibinātājs biržā piedalās arī Ekonomikas ministrija un PSRS Sociālās bankas Latvijas Bankas nodaļa?

J.Āboltiņš: Es atkārtoju vēlreiz…

V.Zeile: Ar kādiem līdzekļiem Ekonomikas ministrija piedalās kā dibinātājs šīs biržas dibināšanā?

J.Āboltiņš: Piedalās Ekonomikas ministrijas informācijas centrs ar savām telpām. Bija viens protokols (es nezinu, tas atkal ir jāuzskata varbūt par manas modrības laicīgu neizrādīšanu), kurā bija ierakstīts– Ekonomikas ministrija. Bet es teicu, ka Ekonomikas ministrijai nekas nepieder. Šis protokols tika sagatavots, parakstīts, un, kā es redzēju televīzijas sižetā, tad arī Baranovska kungs sēdēja un parakstīja šo dibināšanas protokolu, nevis kāds no ministrijas darbiniekiem.

Priekšsēdētājs: Vairs jautātāju nav. Paldies ministra kungam. Mums ir trīs minūtes palikušas līdz pārtraukumam, ir jau debatēs pierakstījušies, tikai man nav gluži skaidrs, vai par šo ekonomikas ministra informāciju vai par ceļu nodokli, kas mums dienas kārtībā bija.

J.Āboltiņš: Es atvainojos, man šeit ir rakstisks jautājums ar tiešām plašu loku. Es sagatavošu rakstisku uzziņu. Acīmredzot mani nepietiekami saprata.

Priekšsēdētājs: Mums ir palikušas divas minūtes līdz pārtraukumam. Šeit rakstiski Augstākās padomes Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija ir iesniegusi lūgumu iekļaut 12.februāra plenārsēdē jautājumu par Latvijas Republikas Ministru padomes rīkojuma, tāda un tāda, atcelšanu. Parakstījis komisijas priekšsēdētājs Strīķa kungs.

Līdz šim mums bija tā, ka darba kārtību izskatīja un iekļāva kontekstā ar citiem jautājumiem Prezidijs, jo nevar vienu jautājumu iekļaut dienas kārtībā, bet jāizskata kompleksā visi jautājumi, kādi ir plenārsēdē apspriežami. Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija uzskata, ka šis jautājums ir vissvarīgākais, citu komisiju priekšsēdētāji uzskata, ka viņu jautājums ir visbūtiskākais un jāizskata. Tāpēc tas ir jāizspriež koleģiāli, nevis balsojot plenārsēdē.

Vārds Grūbes kungam.

G.Grūbe: Es atkārtoju tikai to, ka katrs deputāts var iesniegt priekšlikumus, par ko vajadzētu balsot. Ne tikai deputātu komisijas šeit iesniedz. Katram deputātam ir tiesības pieprasīt balsošanu, bet jūs tagad novirzāt, ka komisijas ir jāizskata Prezidija sēdē.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs ierosināt balsot par jautājuma iekļaušanu 12.datuma plenārsēdē? Tādā gadījumā sarīkosim šeit Prezidija sēdi, un es palūgšu visu citu komisiju priekšsēdētājus izteikties par to, vai tieši 12.februāra plenārsēdē būtu izskatāms jautājums par šā Ministru padomes rīkojuma un lēmuma atcelšanu. Es gribu, lai pirms balsošanas izteiktos pārējo komisiju priekšsēdētāji, bet, tā kā tagad mums ir pārtraukums, tad lūdzu pārējo komisiju priekšsēdētājus apdomāties un pēc pārtraukuma izteikt savas domas.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tā kā mēs esam šeit nepilnā skaitā, es domāju, ka mēs pagaidīsim ar balsojumu par vairāku jautājumu iekļaušanu nākamās dienas darba kārtībā; starpbrīdī atgādināja, ka ir vēl viens jautājums jāizskata. Kaut gan es personiski uzskatu, ka tie nav tā sagatavoti, lai spriestu par to iekļaušanu darba kārtībā, bet balsojumi varētu notikt, jo tiešām katrs deputāts ir tiesīgs lūgt balsot par kādu no viņa ierosinājumiem.

Debatēs par ceļu nodokli pierakstījušies seši deputāti. Vārds deputātam Lucānam.

J.Lucāns: Godātie deputāti! Es gan gribu uzreiz pateikt, ka es neesmu pieteicies debatēs par ceļu nodokli, bet par Āboltiņa kunga ziņojumu. Diemžēl es skatos, ka viņa paša vairs zālē nav. Man ir grūti pateikt, vai tā ir mūsu attieksmes nenopietnība vai valdības attieksmes nenopietnība, ka mēs tik nopietnus jautājumus neesam spējīgi nopietni izdiskutēt. Tas, ko mēs šodien dzirdējām no Āboltiņa kunga, pēc manas pārliecības, bija publicistiska informācija, kura nekā neatrisina un nekā nepaskaidro.

Kaut vai jautājumā par cenām! Ko šeit izteica Āboltiņa kungs? Ir laikam nepareizi salīdzināt rūpniecības preču cenu rašanās mehānismu ar lauksaimniecības preču cenu rašanās mehānismu. Vienā gadījumā ir runa par nozari, kura strādā konkurences apstākļos, otrā gadījumā ir runa par nozari, kura strādā monopola apstākļos. Tāpēc rūpniecības cenas vienmēr būs izdevīgas un lauksaimniecības produkta cenas šajā situācijā vienmēr būs neizdevīgas, ja tās speciāli netiks regulētas.

Tā ir pirmā domstarpība, kur gribētos strīdēties ar Āboltiņa kungu. Viņa galvenais arguments ir, ka vadītājam jāpārorientē domāšana. Es domāju, ka Ekonomikas ministrijas galvenajiem argumentiem vajadzētu būt, kā tas notiks, kādā veidā tiks pārorientēta vadītāja domāšana. Pati no sevis tā nepārorientēsies, vajadzīgi attiecīgi ekonomiskie nosacījumi, bet šie ekonomiskie nosacījumi joprojām nav radīti, tātad arī šī domāšana īpaši nemainīsies. Bet kas radīs šīs ekonomiskās vadības sistēmu, kas radīs šos ekonomiskos nosacījumus? Lūk, atbildes nebija.

Nav atbildes uz jautājumiem, kā beigu beigās notiks lauksaimniecības privatizācija. Lai lielsaimniecības nesabruktu pirmās, iekams zemnieku saimniecības rodas. Šie jautājumi vairs nav tikai publicistikas līmenī, bet šie jautājumi ir dramatiskā līmenī. Šī situācija, kad sāk sabrukt lielsaimniecības, stāv priekšā jau šajā gadā.

Āboltiņa kungs minēja, ka nodokļu politika mērķi ir sasniegusi. Es gribu uzdot vienu jautājumu, ja te kāds cilvēks ir, kas nopietni domā par ekonomikas lietām. Vai var uzlikt vienādu sociālo nodokli lauksaimniecībai un rūpniecībai? Lauksaimniecībā uz vienu strādājošo ražo apmēram par 10000 rubļu produkcijas, rūpniecībā– apmēram par 40000 rubļu. Parēķiniet, kāds ir algu īpatsvars pašizmaksā rūpniecībā un lauksaimniecībā! Parēķiniet, kādā situācijā nonāk lauksaimniecība, kuras algas īpatsvars ir lielāks, pie šā 37 procentu sociālā nodokļa!

Pēc manas pārliecības, tā ir elementāra ekonomikas likumu nezināšana, neizpratne vai ignorēšana. Citādāk es to nosaukt nevaru. Bet šī ignorēšana un šī neizpratne novedīs lauksaimniecību līdz katastrofai. Mēs pašreiz to ļoti mierīgi pieņemam, bez debatēm.

Rajonu ekonomiskās analīzes rāda, ka apmēram divas trešdaļas vai atsevišķos rajonos trīs ceturtdaļas saimniecību šajā gadā ekonomiski bankrotēs. Aprēķini to jau rāda. Bet es gribu piezīmēt, ka mēs jau decembrī uzrakstījām deputāta pieprasījumu, lai būtu šāda analīze par ekonomisko stāvokli, kas ir paredzams pēc nodokļu sistēmas ieviešanas. Līdz šai dienai nav atbildes un nav šādas ekonomiskas analīzes.

Es nesaprotu, kāpēc mēs šeit atrodamies? Vai mums ir kāda atbildība par to, kas notiek, vai mums vairs nav nekādas atbildības par to? Vai mēs uz deputāta pieprasījumu vairs nevaram dabūt no valdības atbildi, nevaram dabūt nopietnu analīzi? Šāds stāvoklis grauj ne tikai mūsu valdības, bet arī Augstākās padomes autoritāti. Cilvēki redz reālo situāciju un neredz nekādus reālus soļus, kā iziet no šā stāvokļa. Tas, ko es saku, manā izpratnē ir ļoti nopietni, bet es nezinu, vai visi šeit zālē klātesošie to uztver nopietni. Ja mēs šo visu situāciju reālistiski neizvērtēsim, tad būs katastrofālas sekas.

Es gribētu rezumēt kopumā šo uzstāšanos tādā veidā, ka šāda veida pārskats par notiekošo pašreiz mani absolūti neapmierina. Es gribētu uzdot divus jautājumus, uz kuriem gribētu lūgt Prezidiju atbildēt.

Pirmais jautājums. Kad būs un kas var garantēt nopietnu pārskatu un ekonomisko analīzi? Turklāt šo analīzi vajadzētu deputātiem iedot, lai viņi varētu iepazīties, tad mēs varētu nopietni spriest par šīm lietām. Es gribētu, ja iespējams, šodien jau dzirdēt atbildi, kad mēs beigu beigās to varam. Uz deputātu pieprasījumu mēs atbildi saņēmuši neesam. Kas ir vajadzīgs, kas mums ir jādara, lai beigu beigās mēs saņemtu atbildi uz šo jautājumu?

Otrs jautājums. Kad lauksaimniecības ekonomiskais stāvoklis būs plenārsēdes dienas kārtībā kā atsevišķs punkts, kur kā analizētāji un galvenie atskaites sniedzēji būtu ekonomikas ministrs un lauksaimniecības ministrs, lai mēs varētu dzirdēt šīs abas karojošās puses? Es gribētu lietot vārdus– abas karojošās puses, lai mēs varētu beigu beigās šajā strīdā nonākt pie kāda galīga rezultāta.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Grūbem.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es piekrītu tiem deputātiem, kas uzskata, ka debates ir jāpārtrauc. Valdības pārstāvji, kuri bija uzaicināti uz šā jautājuma izskatīšanu, vienkārši no sēdes ir aizgājuši.

Otrs. Es gribu atgādināt arī to, kāpēc mēs šo jautājumu iekļāvām darba kārtībā un pārtraucām ceļu nodokļa izskatīšanu. Tas bija tāpēc, ka mēs gribējām saņemt no valdības pārstāvja, tas ir, ekonomikas ministra Āboltiņa kunga, informāciju par nozaru ekonomisko stāvokli, tai skaitā arī par lauksaimniecību. Es gribu šodien arī palūgt stenogrammu, jo šo ziņojumu katrā gadījumā ar savu parakstu izplatīšu visiem rajonu laikrakstiem un arī pielikšu to, kāds bija nosaukums šim ziņojumam, proti, par nozaru stāvokli, par vispārējo nozaru stāvokli, tai skaitā par lauksaimniecību. Es domāju, ka mūsu cienījamie vēlētāji izdarīs arī secinājumus par to, kādus ziņojumus mēs saņemam no valdības par šīm lietām un cik tie ir nopietni.

Šajā sakarībā es lūgtu šodien vēlreiz pārtraukt ceļu nodokļa izskatīšanu, jo valdības locekļi neuzskata, ka parlamentā viņiem nopietni jāatskaitās par savu darbību.

Priekšsēdētājs: Izskanēja viedoklis, ka debates par ceļu nodokli un tam līdztekus izskatāmo jautājumu par šo ekonomisko analīzi būtu jāpārtrauc. Es gan biju pieteicis Breša kungu kā nākamo debatētāju. Varbūt tas būtu solīdi, ja mēs lemtu par tālāko pēc Breša kunga runas.

V.Bresis: Godātie kolēģi, es domāju, ka nevajag ilgi par šo jautājumu debatēt. No vienas puses, ir pilnīgi jāpiekrīt Āboltiņa kungam, ka situācija ekonomikā ir ļoti smaga. Ir gan kopējā krīze, gan arī PSRS ultimatīvie nosacījumi ekonomikā, gan privatizācijas jautājumi, gan jaunie likumi un jaunās cenas. Tas rada ārkārtīgi sarežģītu situāciju pašā ekonomikā.

Tomēr es domāju, ka tieši tas apstāklis uzliktu par pienākumu mūsu republikas galvenajam ekonomistu štābam– Ekonomikas ministrijai– strādāt ārkārtīgi efektīvi, lai varētu regulāri kontrolēt stāvokli mūsu republikas tautsaimniecībā un lai mēs būtu pārliecināti, ka tas nevadāmu apstākļu dēļ nepasliktināsies.

Taču jāsaka viennozīmīgi, ka šodien stāvoklis krasi pasliktinās daudzās nozarēs, it īpaši lauksaimniecībā. Āboltiņa kungs teica, ka visi runā, ka viss izjukšot. Te gandrīz vai nav pamata tam jautājumam, ko debatēt. Bet es gribu jums, cienījamie kolēģi, atgādināt, ka, ja visi runā, tad tā jau ir politika, tā ir lielā politika un tas ir mūsu kā politiķu, kā deputātu darba vērtējums. Mēs nedrīkstam šajā situācijā vieglprātīgi paiet garām.

Tālāk es gribētu teikt, ka nevaru, nekādi nevaru atbalstīt Āboltiņa kunga teikto, ka viņš, lūk, nezinājis, kāds ir stāvoklis, un tāpēc te it kā pirmo reizi dzirdējis, ko deputāti uzdeva jautājumā. Es gribu atgādināt, ka jau pirms trim nedēļām mēs Špoģa kunga vadībā strādājām jautājumā par cenām. Āboltiņa kungam bija speciāli dots vēstījums no Lauksaimniecības ministrijas un aprēķini par situāciju, kāda veidojas Latvijas laukos. Acīmredzot viņš gluži vienkārši vieglprātīgi pagājis šim jautājumam garām. Tāpēc domāju, ka, pilnīgi piekrītot Grūbes kunga priekšlikumam, ka debates ir jāpārtrauc, vēl šeit jāpapildina ar vienu punktu, jo acīmredzot ir vajadzīga motivācija. Tāpēc es vēlreiz iesaku, ka šo ziņojumu mēs nevaram pieņemt kā apmierinošu. Mēs to gluži vienkārši noraidām, uzskatām par nepilnīgu, neapmierinošu un šajā sakarībā debates pārtraucam. Gaidām izskaidrojumu minētajā jautājumā. Tikai pēc tam mēs tālāk varēsim strādāt.

Priekšsēdētājs: Divas reizes izskanēja šis jautājums par debašu pārtraukšanu. Mums par to ir jābalso. Vienīgi papildinājums, ar kādiem noteikumiem pārtraukt. Es palūgšu, lai nevajadzētu mutiski visu formulēt, ka varbūt ieinteresētie deputāti varētu šo formulējumu uzrakstīt, norādīt, kas mums ir nepieciešams, lai mēs varētu turpināt debates gan par šo likumprojektu, gan par visiem šiem jautājumiem, kas vēl daudz plašāk skar mūsu ekonomiku. Mēs nobalsosim plenārsēdē. Ar to arī varētu uzlikt par pienākumu valdībai attiecīgi rīkoties un attiecīgi mums ziņot.

Pagaidām mēs varētu reģistrēties un nobalsot par šo debašu turpināšanu vai pārtraukšanu. Es palūgšu sekretariātu zvanīt, lai deputāti, kuri atrodas šajā ēkā, atnāktu uz zāli un mēs varētu reģistrēties un balsot. Lūdzu, otrais mikrofons.

K.Šļakota: Vai mums nebūtu vērts izmantot gadījumu, ka šeit atrodas ministrs Janovska kungs, un uzklausīt arī viņa domas šajā jautājumā?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Kolēģi, šīs tomēr nebija debates par ceļu nodokli, un, manuprāt, nav pamatojuma, lai mēs pārtrauktu izskatīt ceļu nodokli, jo mēs ceļu nodokli izskatām ne jau pēdējā, galīgā variantā, bet otrajā lasījumā. Atlikt šo jautājumu, manuprāt, mēs nedrīkstam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Kad mēs pagājušajā reizē skatījām jautājumu par ceļu nodokli, izvirzījās arī jautājums par benzīna cenas noteikšanas tagadējo kārtību, par to, kāda ir mazumtirdzniecības cena un kāda ir vairumtirdzniecības cena, kur paliek šī starpība. Arī uz šo jautājumu mēs nesaņēmām šodien atbildi. Iespējams, ka mēs varam otrajā lasījumā šo likumu skatīt, bet jebkurā gadījumā, pieņemot galīgo likumu par ceļu nodokli, šī informācija ir jāsaņem.

Priekšsēdētājs: Vārds Kehra kungam.

O.Kehris: Kolēģi! Jebkurš ekonomikas likums, protams, ir saistīts ar visu ekonomiku kopumā. Praktiski jebkuru jautājumu var vispārināt un runāt par visiem jautājumiem, bet tas varbūt ir jādara.

Ir jāiekļauj darba kārtībā konkrēts jautājums. Ja ministra atskaite, tad ministra atskaite, ja jautājums par nodokļiem kopumā, tad arī tā tas jāformulē un tāds jautājums jāizskata plenārsēdē. Jābūt skaidram, vai mēs izskatām šo konkrēto ceļu nodokli vai kādu citu. Tādēļ mans priekšlikums ir šos jautājumus kaut kā dalīt. Ceļu nodoklis ir ceļu nodoklis, un apspriešana ir apspriešana.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Cupruns: Es domāju gluži tāpat. Ceļu nodoklis ir viens jautājums, bet valdības atskaite ir cits jautājums. Ceļu nodoklis noteikti ir jāizskata. Ja der, ir jāpieņem, ja neder, tad nevajag pieņemt. Manuprāt, te ātri to lietu var noskaidrot. Kāpēc galu galā tāda īpaša attieksme pret ceļu nodokli, ar ko tas sliktāks par pārējiem? Vai mēs sākam apšaubīt to, ka ceļu ir par maz? Ceļi ir jābūvē, ir zināmas summas, kas vajadzīgas ceļiem. Ko tad mēs apšaubām? Tad ir skaidra valoda šeit jārunā. Ja 270 miljoni ir par daudz, pietiek ar 140, tad tā arī jāpasaka. Es neredzu nekāda iemesla atlikt ceļu nodokli. Tam jābūt šodien izskatītam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es varētu atbalstīt šo domu, ka ir jāizskata, tikai tad nekādā gadījumā šis nodoklis nevar atsaukties uz lauksaimniecību. Ja citas nozares spēj maksāt, tad es vēlreiz paziņoju, ka mums nav, no kā maksāt. Mēs nevaram runāt par astoņām vai 12 kapeikām un nekā citādāk. Ja mēs nesaņēmām izskaidrojumu no valdības pārstāvjiem, kā šī situācija lauksaimniecībā tiks mainīta, tad es uzskatu, ka tas ir vieglprātīgi, ja mēs varam turpināt izskatīt nodokļus, nezinot situāciju. Mēs varam visus pieņemt. Vai nav vienalga, vai lauksaimnieki paliek miljardu parādā vai miljardu un 50 miljonus. Bez šaubām, loģika ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Repša: Kolēģi, mēs par velti šeit viens otru aģitējam. Tā jau arī bija domāts, ka būs ministra Āboltiņa ziņojums par situācijas globālāku izskaidrojumu un ka pēc tam ķersimies klāt pie ceļu nodokļa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Vakar mums bija precedents, kad mēs izskatījām priekšlikumu par papildu atvieglojumiem grūtniecēm. Tad mēs papildus lēmumam pieprasījām šinī gadījumā sociālās nodrošināšanas fondu turētājiem– Sociālās nodrošināšanas ministrijai– dot šā lēmuma realizācijas ekonomisko pamatojumu. Es sapratu, ka mēs arī Āboltiņa kungu aicinām kā ekonomikas ministru, lai saņemtu faktiski šā ceļu nodokļa realizācijas ekonomisko pamatojumu, pēc kura varētu prognozēt un novērtēt, kā tas attiecas uz lauksaimniecību, uz vispārējā cenu pieauguma politiku. Mēs nesaņēmām šo paskaidrojumu.

Arī uz darba ražīgumu tas attiecas, pats par sevi saprotams. Man šķiet, ka, viennozīmīgi atbalstot šā ceļu nodokļa izskatīšanu otrajā lasījumā, mums vajadzētu lemt, ka pirms trešā lasījuma jāpieprasa ekonomiskais pamatojums ar visām no tā izrietošajām ekonomiskajām sekām, lai mēs varētu galarezultātā šo nodokli pieņemt. Ja pagājušajā reizē mēs būtu pieņēmuši lēmumu, tad Āboltiņa kunga zināmā mērā bezsaturīgā ziņojuma vietā būtu saņēmuši objektīvu ekonomisku informāciju, kas mums ļautu objektīvi novērtēt visas no šā ceļu nodokļa pieņemšanas izrietošās ekonomiskās sekas.

Priekšsēdētājs: Tātad mums balsojot ir jāizšķir, vai mēs pārtraucam debatēt par ceļu nodokli un atliekam to uz citu laiku vai turpinām debates par ceļu nodokli un pirms trešā lasījuma pieprasām ekonomisko pamatojumu. Tas mums ir balsojot jāizlemj. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 100 deputāti.

Pirmais balsojums– par debašu pārtraukšanu un ceļu nodokļa likumprojekta izskatīšanas atlikšanu. Otrais balsojums– par turpināšanu. Mēs praktiski varam arī vienotā balsojumā to ietvert. Motivāciju mēs saņemsim rakstiski no Grūbes kunga. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par pārtraukšanu– 20, pret – 52, atturas– 22. Tātad turpinām debates par ceļu nodokli.

Godājamie kolēģi, lūgums ir Prezidija locekļiem pēc piecām minūtēm iziet ārā uz piecām minūtēm Baltajā zālē sevišķi svarīgai apspriedei. Bet tagad mēs turpināsim debatēt par ceļu nodokli.

Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Pirmajā lasījumā vispārējas debates jau noturējām, tagad mēs skatīsim tieši pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Tik tiešām, otro lasījumu sākot, mēs te izdebatējām par un pret. Tad mēs lūgsim ziņotāju tribīnē, lai varētu skatīt pa pantiem.

G.Preinbergs: Pagājušajā reizē mēs neizdebatējām, bet atlikām tās debates uz šo reizi.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai mums vēlreiz vajadzēs balsot, vai mēs pagājušo reizi izdebatējām vai neizdebatējām. Es saprotu Preinberga kungu, kurš ir pierakstījies kā piektais šajās debatēs, bet jautājums tik tiešām bija. Mēs apstājāmies pie 4.panta punkta par šīm 12 un astoņām kapeikām un nolēmām, ka neesam spējīgi izlemt, kamēr nesaņemam ekonomisku informāciju. Tā tas bija. Tāda balsojuma, ka vajadzētu ceļu nodokli noņemt vispār no izskatīšanas, nav, runa ir par tekstu, par pantiem, tā ka ir iespēja debatēt par katru pantu.

Lūdzu, Repšas kungs!

R.Repša: Pirms mēs sākam šo debatēšanu, es gribētu aicināt te klāt arī ceļu ministru Jāni Janovski, kuram ir ļoti daudz tehniskas un citas specifiskas informācijas, kura var būt nepieciešama apspriešanas gaitā.

Lai nerastos pārpratumi, kā tas bieži ir bijis, jo ceļu nodokļa likuma variantu ir ļoti daudz pēdējā laikā, cienījamie kolēģi, jums jāpaņem rokās dokuments Nr.466. Tas ir izdalīts šodien no rīta.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, jārunā pie mikrofona.

R.Repša: Vēl bez šā 466.dokumenta vajag paņemt no dokumentu mapītēm jau agrāk skatīto dokumentu Nr.391, kur bija vairāki deputātu priekšlikumi, un dokumentu Nr.420, kur bija koncentrētā veidā dati par ceļu nozari. Tātad trīs dokumenti: 466, 391 un 420. Ja tie ir atrasti, tad mēs varētu tiešām iet uz priekšu.

1.pants. Ceļu nodokļa mērķis.

Priekšsēdētājs: Par 1.pantu ir kādi iebildumi, pretenzijas, labojumi, jautājumi? Nav.

R.Repša: 2.pants. Ceļu nodokļa maksātāji.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Kā tas jāsaprot– pirmējie transporta degvielas realizētāji? Vai var būt arī otrējie?

R.Repša: Acīmredzot– jā. Degvielu, ko jūs nopērkat benzīntankā, bez šaubām, jūs varat arī otro un tālākas reizes pārdot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

K.Šļakota: Kas ir valsts ceļu fonda turētājs? Vai tā ir pašpārvalde vai vietējā ceļu būves un uzturēšanas pārvalde, kuras tagad tiek veidotas bez jebkādas saiknes ar vietējām pašvaldībām?

R.Repša: Saite ar vietējām pašvaldībām ir. Ceļu fonda izlietojumu noteiks Augstākā padome, kā tas 6.pantā paredzēts.

K.Šļakota: Es saprotu, bet kas ir šī fonda turētājs– pārvalde vai pašvaldība? Kas ir fonda turētājs, kas lieto fondu?

Priekšsēdētājs: Tas ir vēl pie 1.panta.

R.Repša: Ceļu fonda lietotājs faktiski ir republikas Ministru padome. Es aicinātu te blakus arī Jāni Janovski, par šiem specifiskajiem jautājumiem viņš noteikti zina precīzāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu godājamos Prezidija locekļus pulcēties telpā aiz Prezidija.

J.Janovskis, satiksmes ministrs: Ceļu fonda turētājs ir republikas Ceļu departaments, kurš šo izlietojumu saskaņos. Attiecīgi Augstākajā padomē tiks pieņemti noteikti virzieni, kā fonds izmantojams. Tālāk izlietošana tiks saskaņota ar vietējo pašvaldību.

K.Šļakota: Skaidrs. Jūs gribat teikt, ka atkal tiek veidota praktiski neatkarīga struktūra, kas būs atkarīga no Satiksmes un ceļu ministrijas. Pašvaldība tikai varēs saņemt atskaiti par to, kur šī nauda izlietota?

J.Janovskis: Nē, absolūti nav pareizi. Mēs līdz šim esam šo jautājumu risinājuši, strādājot ciešā saskaņā ar vietējo pašvaldību.

R.Repša: Godājamais kolēģi Šļakota, vajadzētu tomēr izlasīt 6.pantu. Tur pašās beigās ir teikts, ka līdzekļu izlietojumu kopumā nosaka rajonu un pagastu pašvaldības.

J.Janovskis: Es ceru, ka mēs kopīgi izdiskutēsim un nonāksim pie secinājuma, kā šo ceļu fondu izveidot un kā vispār republikas ceļus uzturēt. Nākošajā sēdē mēs vēl spriedīsim, kā šo mehānismu veidot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

R.Repša: Atgādināšu, ka diskutējam par 2.pantu.

I.Ozols: Vai komercbenzīna realizētāju kooperatīvi mūsu republikā būs, kā šeit ir teikts, pirmējie transportlīdzekļu degvielas realizētāji vai otrējie?

J.Janovskis: Šeit tik tiešām ir tā, ka nodoklis jāaprēķina no pirmējā realizētāja. Pēc tam šī degviela var tikt divas trīs reizes vēl pārdota. Dabiski, ka dzīvē tas nenotiks, bet katrā ziņā, lai pēc tam nākošais, kas pārdod, lai viņš nemaksā šo nodokli. Nodoklis divreiz nav jāmaksā. Ja kooperatīvs būs iegādājies un realizēs republikā, tad viņš būs pirmējais realizētājs.

I.Ozols: Ja nu viņš būs iegādājies no mūsu “Degvielas”?

J.Janovskis: Tad viņš nemaksās. Tad viņš jau būs samaksājis.

I.Ozols: Kā to kontrolēs, kāds būs šīs kontroles mehānisms? Es esmu pārliecināts, ka es kā kooperators pratīšu tādā gadījumā nokārtot, lai man nebūtu šis nodoklis jāmaksā.

J.Janovskis: Tāpēc ir speciāla Finansu inspekcija, būs nolikums, Finansu ministrija to izstrādās tā, ka var iekasēt. Attiecīgi valsts orgāniem jākontrolē. Es neizslēdzu, ka ne tikai kooperatīvi, bet arī kāds valsts uzņēmums mēģinās nemaksāt vai kāds cits. Bet tāpēc jau arī ir šis dienests, kas pārbauda.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Runājot par ceļu fonda turētāju, es atvainojos, manuprāt, tur nav pareizi. Mēs ne velti esam izsvītrojuši vārdus “ārpus budžeta”. Tātad šis ceļu fonds ir budžetā ietilpstošs fonds. Līdz ar to jautājums par turētājiem ir pilnīgi skaidrs, attiecīgie budžeti ir turētāji, fonds ir budžeta sastāvdaļa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par 2.punktu. Iebildumi, labojumi, formulējumi? Nav.

R.Repša: 3.pants. Ar ceļu nodokli apliekamais objekts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti, kādi ierosinājumi, jautājumi par 3.pantu? Labojumi? Nav.

R.Repša: 4.pants. Ceļu nodokļa likmes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Es vēlētos atgādināt, ka 19.decembrī, izskatot šo nodokli pirmajā lasījumā, tika apgalvots, ka pilsoņu izdevumus šis nodoklis nepalielinās. To apgalvoja, es vairs neatceros– kurš, bet no Satiksmes ministrijas. Tāda saruna mums bija. Taču vienkāršas aplēses liecina pavisam ko citu. Es atgādināšu, ka 1987.gadā mēs maksājām transporta nodokli– 12–15 rubļus par vieglo automašīnu.
Pirms diviem gadiem mums lika maksāt apmēram 38 rubļus par Krievijas nemelnzemes ceļu būvi un remontu. Vienkārši aplēšot, ja nobrauc ar žiguli 10000 kilometrus un izlieto astoņus litrus benzīna uz 100 kilometriem, tas nozīmē, ka cilvēks iztērēs šai nolūkā 400 rubļu. Ja pieskaitīsim tās 12 kapeikas klāt, tas nozīmē, ka 520 rubļus. Pagājušo reizi arī nepalika skaidrs, no kā tiks veidoti šie pieci procenti. Paliekot tikai pie manis pieminētajiem skaitļiem, ceļu nodoklis būs 82 rubļi, tas ir apmēram trīs reizes vairāk nekā tad, kad mēs maksājām krievu ceļu būvei, un 10 reizes vairāk nekā tad, kad mēs maksājām vienkārši transporta nodokli. Es uzskatu, ka šāda likme ir par augstu. Turklāt šie 5 procenti paliek nezināmi, no kurienes un kādā veidā tie veidosies.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, jūs iesniedziet rakstiski komisijai, darba grupai savu variantu! Varbūt var komentēt.

R.Repša: To varēja redzēt tajā aplēšu dokumentā Nr.420. Tur ir redzams, ka šī realizācijas cena ir tāda bulta, ja ceļu nodoklis vispār neeksistētu. Lūk, šī cena tiek reizināta ar tiem pieciem procentiem plus 12 kapeikas. Tā jūs iegūstat to degvielas pirmējā realizētāja cenu, par kuru jums būs jāpērk degviela. Tas ir redzams no aprēķiniem. Bez šaubām, galu galā izrādīsies vienmēr, ka jebkuru nodokli maksā visa sabiedrība, cenu mehānisms izplatās uz ikvienu no mums.

G.Preinbergs: Nav jau runas par mehānismu, bet par summu. Pie tam, ja mēs ņemam vērā vēl Ekonomikas komisijas sēdes protokolu, tad vēl varam sagaidīt likumu par transporta līdzekļu īpašnieka nodokli. Jūs saprotiet, cik tad iznāks! Mums taču ir jārēķinās ar tiem cilvēkiem, kas mūs vēlējuši. Kā mēs varēsim runāt ar cilvēkiem un kā mēs varēsim skatīties viņiem acīs? Tas ir dīvaini.

R.Repša: Saprotiet, šī summa, ko maksāja agrāk, ir izrēķināta no tiem līdzekļiem, kas nepieciešami minimālai ceļu nozares uzturēšanai. Arī agrāk tie tika iekasēti praktiski no nodokļu maksātājiem. Varbūt tie nebija izteikti tādā veidā, varbūt citādā, slēptākā veidā, viņi maksāja no budžeta, maksāja atskaitījumus par transporta pakalpojumiem. Tā ka līdzekļi tā vai tā tika savākti. Šeit nav papildus kaut kas iekasēts vairāk nekā bija agrāk. Cita lieta, ka šeit varbūt skaidrāk izteikts tas, ka šis nodoklis tieši nāk no transporta lietotāja. Bet tā jau arī ir, jo jāmaksā jau ceļa lietotājiem.

J.Janovskis: Maciņš jau ir viens.

R.Repša: Jā. Bet tāpēc jau mēs mainām šo sistēmu. Ja tā summa būtu paņemta 10 vai trīs reizes vairāk, taču tā nav, tieši tikpat daudz tika ņemts 1990.gadā! Agrāk nauda aizgāja tik tiešām melnzemei un nemelnzemei, bet tagad visa paliek izmantošanai republikā. No realizācijas pieci procenti ir vajadzīgi sakarā ar to, ka degvielas cena praktiski būs pastāvīgā dinamikā. Līdz ar to pastāvīgā dinamikā būs ceļa uzturēšanas un remonta izdevumi. Lai nepamatoti liela summa neienāktu ceļu fondā, bet tiktu ievērota dinamika attiecībā uz šiem izdevumiem, tika ieviesti šie pieci procenti. Tas pilnībā ietver to momentu, ka ceļiem netiks kaut kāda “zaļā iela” jeb privilēģijas, bet būs izvērtētas vajadzības minimālai ceļu uzturēšanai. Vai jūs ievērojāt, ka pašā sākumā 1.punktā ir teikts– vispirms uzturēšanai, pēc tam remontam. Viss pārējais, kas paliks, ja paliks pāri, tiks novirzīts tikai tiem objektiem, kuri tiešām republikā ir ļoti nepieciešami.

G.Preinbergs: Paldies par paskaidrojumu, bet mani katrā ziņa tas neapmierina.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Janovskis: Preinberga kungs, agrāk šis ceļu nodoklis tika no jūsu kabatas izņemts pa vairākiem, varbūt slēptiem kanāliem, kas atklāti neparādījās, bet tagad tas tiek izņemts pa vienu atklāti redzamu kanālu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Man vispirms ir konkrēts lūgums. Pie pastāvošām divām cenām– valsts un komerciālām– izrēķiniet, lai visiem deputātiem būtu skaidrs, cik maksās benzīns vienā un cik otrā gadījumā. Komerccena laikam bija 65 kapeikas.

R.Repša: Cik man ir zināms no enerģētikas ministra Ausekļa Lazdiņa paskaidrojumiem, nebūs šo divu cenu. Tirgus ekonomikas apstākļos būs vienota cena.

J.Endele: Es lūdzu, konkrēti izrēķiniet, lai visiem klātesošajiem ir pilnīgi skaidrs, kāda būs šī maksa! Tagad ir no 40 līdz 65 kapeikām.

R.Repša: Tātad jūs gribat zināt, kādu cenu jūs maksāsiet par benzīnu, ievērojot šo ceļu nodokli. Tātad 40 kapeikas jūs reizināt ar 0,05, dabūjat divas kapeikas. Pieskaitot 0,12, iznāk 54 kapeikas. Tā ir cena, kas būs benzīntankā un kuru jūs maksāsiet.

J.Endele: Paldies, vairāk man nevajag. Un tālāk par komerccenu, jo tā arī tomēr ir valsts cena.

R.Repša: Tieši tā pati aprēķina formula.

J.Endele: Tālāk. Man šeit ir papīrs. Tur ir tāds teikums: “Pilsoņu izdevumus degvielas nodoklis nepalielinās.” Tas ir pirmais no visiem šiem projektiem, un tur ir pielikums.

R.Repša: Tas bija pirmajā variantā. Pirmajā variantā mēs tā tik tiešām domājām, jo bija doma palielināt un izlīdzināt cenas. Jūs zināt, ka bija starpība starp vairuma un mazumtirdzniecības cenām. Izlīdzinot mēs attiecīgi varējām iztikt ar to summu, ko iegūstam, izlīdzinot cenu starpību un radot vienu vienīgu cenu. Kamēr mēs debatējām, šī situācija mainījās. Tagad jau ir vienota cena gan valstij, gan privātajiem, līdz ar to zināmā mērā izrādījās, ka šis nodoklis nāks klāt.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, nelietojiet vecos variantus! Tie ir atmesti malā. Citādi mums nepārtraukti iznāk it kā debatēt par jau nospriestām lietām.

J.Endele: Tā kā šobrīd tomēr divas cenas pastāv, cienījamais ministra kungs, vai jūs varat orientējoši pateikt, kāda tad ir tā vidējā cena, kura varētu kā vienīgā figurēt?

J.Janovskis: Šodien ir noteikta cena. Tā būs noteikta viena. Nebūs komerccena un valsts cena. Tā būs vienota. Kāda– es jums šodien tik tiešām nevaru pateikt. Strādā Enerģētikas ministrija, un praktiski tā tiks iesniegta izskatīšanai un noteikšanai. To noteiks, ja nemaldos, Ministru padome vai Ekonomikas ministrijas Ceļu departaments. Līdz ar to vairāk nevienam citam nebūs tiesību šo cenu mainīt.

J.Endele: Pēdējais jautājums. Uz kādu datumu tas tiek prognozēts?

J.Janovskis: Kā, lūdzu?

J.Endele: Uz kādu datumu šī vienotā cena tiek prognozēta?

J.Janovskis: Kad šī ieviešana tiek prognozēta?

J.Endele: Jā.

J.Janovskis: Es domāju, ka šinī mēnesī. Tuvākajās dienās tai vajadzētu būt noteiktai.

J.Endele: Paldies.

J.Janovskis: Bija paredzēts jau janvārī to noteikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons. Pēc tam– trešais.

K.Šļakota: Kāpēc komisija tomēr neizskatīja, lai gan bija priekšlikumi un jautājumi par to, kā aplikt ar šo ceļu nodokli? Ja jau apliek visu degvielu, tad būtu jāapliek arī mazuts, aviācijas degviela. Tādas analoģijas. Vai vienkārši netiek uzskatīts, ka aviācijas degviela tiktu izmantota transportam?

J.Janovskis: Šeit mēs nerunājam par aviācijas degvielu, jo tā nav saistīta tieši ar ceļiem. Mēs ņēmām tikai to, kas izlieto pārsvarā ceļus. Es jums piekrītu, ka šeit varētu pielikt smērvielas vēl klāt, mazutu un visu, bet mēs pieturējāmies pie benzīna un dīzeļdegvielas, ko izmanto transporta lietotāji.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Vajadzīga viennozīmīga atbilde, vai ceļu fonda turētājs ir valsts vai pašvaldība. Man ir priekšlikums– 1.panta pirmajā rindkopā, kur ir rakstīts “izveidojot valsts ceļu fondu”, likt “izveidojot valsts budžeta ceļu fondu”. Tad tas saskanētu arī ar 16.panta pirmo rindkopu, ka, apstiprinot valsts budžetu, Augstākā padome reizē apstiprina arī šo ceļu fondu, valsts budžeta ceļu fondu, nevis valsts ceļu fondu.

J.Janovskis: Tas ir redakcionālas dabas priekšlikums. Mēs pakonsultēsimies ar Zeiles kundzi. Valsts ceļu fonds ir domāts budžeta sastāvā. Vienīgi, cik tas būtu korekti tādā veidā rakstīt likumā. Doma jau tāda ir, bez šaubām.

No zāles: Tā jau ir ielikta iekšā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Es gribu atgādināt kolēģim, ka visas replikas par apspriežamo jautājumu vajadzētu tomēr teikt mikrofonā, jo citādi tās neiekļūst stenogrammā. Pēc stenogrammas ziņotāja atbildes būs absolūti neloģiskas, jo jautājumi tur nebūs atspoguļoti.

J.Zaščerinskis: Sakiet, lūdzu, vai jums nav zināms, par kādām cenām apvienība “Degviela” saņem benzīnu no Kirišiem un Mažeiķiem? Ja tā cena ir pēc vecajām Krievijas Federācijā pastāvošajām cenām, kur paliek starpība starp 40 un 60 kapeikām, tas ir, to cenu, kuru apvienība saņem? Budžetā apgrozījuma nodoklis no degvielas nav paredzēts.

J.Janovskis: Es nevaru jums precīzi atbildēt, cik konkrēti šodien saņem, jo es zinu, ka cenu praktiski ir pacēluši gan Mažeiķi, gan Kiriši. Starpība ir, ja nemaldos, septiņas kapeikas, kas aiziet “Degvielai” par realizācijas pakalpojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Es uzskatu, ka ir pamatoti lauksaimnieku iebildumi pret šo ceļu nodokli. Galīgs absurds ir, ka ceļu nodoklis jāmaksā no dīzeļdegvielas, kas tiek tērēta stacionāriem dzinējiem lauksaimniecībā vai aparot lauku. Ceļš šeit netiek lietots. Man tādā sakarā ir jautājums.

Vai nevar aprēķināt to dīzeļdegvielas daudzumu, ko lauksaimniecībā patērē, neizmantojot ceļus, un atbrīvot no nodokļa šo dīzeļdegvielas daudzumu, tieši pārdodot lauksaimniecībai bez aplikšanas ar ceļu nodokli? Tādā veidā mēs sniegtu lielu palīdzību mūsu lauksaimniekiem.

J.Janovskis: Mēs jau toreiz debatējām par to, vai vajag. Bet viennozīmīgi nonācām pie tā, ka praktiski lietotāji ir visi un nodoklis ir vērsts uz to, lai tomēr domātu, kā ekonomēt degvielas izlietojumu. Tas ir viens.

Otrs. Ja sāk konsekventi risināt, tad parādīsies arī tie, kas strādā karjeros uz karjermašīnām, arī tos vajag atbrīvot. Tā var bezgalīgi daudz atrast, kurš it kā pa ceļu nebrauc un to nelieto. Tāpēc nodoklis ir uzlikts visiem. Praktiski tas nav mūsu izdomājums, tā ir pasaules prakse, ka visi, kas lieto degvielu, maksā ceļu būvniecībai. Nekad mēs šeit sociālo taisnīgumu neieviesīsim. Tāpēc arī šeit, tālāk sadalot, ir noteikts, ka 50 procenti aiziet republikas nozīmes ceļiem, tālāk 25 procenti no 50 atlikušajiem procentiem– vietējās nozīmes un 25 procenti– lauku ceļiem. Tādējādi tā summa ir stipri liela, kas no šī valsts ceļu fonda tiks paredzēta lielajiem objektiem, kas būs jābūvē laukos, tādā veidā tieši laukiem atdodot atpakaļ šo naudu. Tā ka šeit nav nekādu domu, ka uz lauksaimniecības rēķina būs kaut kas kaut kur kaut kam citam izbūvēts. Mēs to ļoti sīki un pamatīgi izdiskutējām kopējā Lauksaimniecības un Transporta komisijā un pie šāda secinājuma nonācām. Arī Ekonomikas komisijā par šo jautājumu diskutējām. Praktiski visās šajās komisijās esam panākuši vienošanos, ka tādā veidā šo nodokli vajadzētu īstenot.

Līdzīgā veidā cieš arī citas nozares, ne jau lauksaimnieki vien. Piemēram, celtniecība, tāpat arī zivsaimniecība, kur arī ir mehānismi, kas it kā nebraukā pa ceļu, bet degviela tiek tērēta.

J.Celmiņš: Vienīgi te varētu piebilst, ka tad, ja lauksaimniecība paliks maksātnespējīga, jūs šo nodokli tomēr nesaņemsiet.

J.Janovskis: Nē, tam es piekrītu, ka tas tā var būt, jo tas notika arī pagājušajā gadā, kad maksāt nebija spējīgi un republika nesaņēma ceļiem 20 miljonus. Nu ko darīt? Tik, cik būs, tik arī rēķināsimies un tik strādāsim.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl par 4.pantu? Nav.

J.Janovskis: 5.pants. Ceļu nodokļa aprēķināšana un maksāšana.

Priekšsēdētājs: Lūdzu ieteikumus, pretenzijas, labojumus. Nav.

Par 6.pantu ir labojumi, iebildumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Man īsti nav saprotama pēdējā rindkopa, ka rajonu un lauku ceļu būvniecībai un uzturēšanai paredzēto asignējumu izlietojumu nosaka rajonu un pagastu pašvaldība, saskaņojot ar Satiksmes ministriju. Vai trīs šādu saskaņotāju nav par daudz, ja jau tajā pašā pantā tiek noteikts, ka republikai 50 procenti, pagastam– 25 procenti un rajonam– 25 procenti? Vai tā nav otrreizēja pārdalīšana? Kurš no šā trijnieka būs galvenais noteicējs pārdalīšanā, vai tomēr nenotiek pārdalīšana?

J.Janovskis: Kopējā sadale, kas te ir ierakstīta, būs. Šī sistēma jau praktiski šodien strādā. Tā jau pagājušajā gadā strādāja. Par visu to, ko mēs sadalām, mēs pēc tam prasām no vietējās pašvaldības, lai dod savus priekšlikumus, kurā vietā kādus ceļus vajag būvēt, saskaņojot ar speciālistiem. Saprotiet pareizi! Speciālistiem tālāk ir jādod slēdziens un jāizvērtē kopīgi, kas uz tā ceļa tiek darīts, vai tas ir tekošais remonts, kapitālais remonts vai vēl kāds cits. Saskaņojot šos objektus, mēs arī šīs summas ietvaros nospriežam veicamos darbus. Tāpēc šeit ir ielikts iekšā, ka jāsaskaņo ar Satiksmes ministriju. Tas nenozīmē, ka to darīs pati ministrija, būs ceļu pārvaldes speciālisti, ar kuriem šis jautājums būs jāsaskaņo.

E.Kide: Tad tas procentuālais sadalījums ir tāds tīri nosacīts. Vai pagasts ar rajonu neplēsīsies to procentu dēļ?

J.Janovskis: Neizslēdzu, ka var būt strīdi. Bet es uzskatu, ka ceļu pārvaldei tomēr vajadzētu būt arbitram, kas šo strīdu izšķir un pasaka. Es domāju, ka jūs saņēmāt izvilkumu no agrāk pastāvošās kārtības, ka šajos strīda jautājumos Ceļu departamenta inženieris teica galīgo vārdu, kādā veidā tomēr vajag, jo speciālistam jāpasaka, kas uz ceļa jādara, un jāprasa, lai līdzekļi būtu pareizi izlietoti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Vakar es piedalījos komisijas sēdē, un, godīgi sakot, izskanēja tāda doma, ka principā tas, kas šodien notiek vai notiks, ir izlemts. Vai nu mēs balsojam tādi vai šādi, nekādu praktisku izmaiņu nebūs. Bet man ir jautājums par nākotni. Vai jums pastāv vienota metodika, pēc kuras jūs izvērtējat jaunu ceļu izbūves nepieciešamību, īpaši interesējoties par pagastu ceļu izbūvi?

J.Janovskis: Mēs pašlaik pie šīs metodikas pastiprināti strādājam, jo tik tiešām ir jāizvērtē. Visi rajoni nav vienādi attīstīti. Šie līdzekļi ir tik tiešām jāiedala pēc šīs metodikas, kura tiks izvērtēta, izspriesta. Mēs pat ar vietējām pašvaldībām mēģināsim apspriest. Tā tiks izstrādāta un īstenota.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Likumā par 1991.gada budžetu Satiksmes ministrijas rīcībā ir iedalīti 211 miljoni ceļu uzturēšanai un kapitālajam remontam, tātad tam pašam mērķim un uzdevumam, ar kādu jūs esat 6.pantā praktiski paredzējuši veidot valsts ceļu fonda līdzekļus. Mērķis ir tas pats, tā es saprotu, ja?

J.Janovskis: Jā.

I.Ozols: Kāpēc jūs ieviešat divus pilnīgi atšķirīgus jēdzienus, valsts budžetā paredzot līdzekļus ceļu uzturēšanai un kapitālajam remontam, bet šinī likumprojektā– valsts ceļu fonda līdzekļus? Vēl jo vairāk. Jūs atšifrējuma paskaidrojumā par to līdzekļu daļu, ko ieņems, realizējot likumu par ceļu nodokli, esat norādījuši, kā naudu sadalīt starp vietējām pašvaldībām par atsevišķu ceļu kategoriju uzturēšanu un kapitālajiem remontiem. Tajā pašā laikā uz šiem 211 miljoniem tas neattiecas, to jūs pilnīgi dalāt pēc saviem kritērijiem vai viedokļiem. Vai nebūtu pareizāk, ka valsts ceļu fonda vietā praktiski šie budžeta līdzekļi ar likumu par 1991.gada budžetu tiktu laboti un ieskaitīti šeit pat jūsu valsts budžeta sadaļās Satiksmes ministrijai ceļu uzturēšanai un kapitālajam remontam? Kāpēc vienam mērķim ir jāparāda divi atšķirīgi jēdzieni?

J.Janovskis: Konsolidējot jūsu domu, es varētu paskaidrot, kāpēc ir vajadzīgs ceļu fonds. Mēs no sākuma skatījāmies, kad nebija vēl pieņemts nodoklis par ceļiem. Mums Budžeta komisijā bija vienošanās izskatīt šo jautājumu, pieņemt ceļu nodokli un pēc tam izdarīt budžetā izmaiņas, ieliekot attiecīgu summu, cik saņems no ceļu fonda. Mērķis ir viens un tas pats. Abos gadījumos summa paredzēta ceļu uzturēšanai, būvremontam un būvniecībai.

I.Ozols: Pilnīgi piekrītu.

J.Janovskis: Vienīgi mainījies ir tas, ka šodien, pieņemot nodokli, šī summa ir jānorāda budžetā. Pēc tikšanās valdībā un Budžeta komisijā nācām pie slēdziena, ka galīgo summu lemsim tad, kad būs pieņemts likums par ceļu nodokli, un tātad šīs izmaiņas ir budžetā vienkārši jāievieš.

R.Repša: Apvienotā budžeta komisija kategoriski pastāvēs uz to, ka ir jābūt ar likumu aizsargātai valsts ceļu fonda līdzekļu izlietošanai, jo tas šajā situācijā ir it kā ārpusbudžeta fonds. Es jums piekrītu, tas būs paredzēts likumā par ceļiem. Noteikti ceļu fonds netiks apiets ar likumu par ceļiem.

I.Ozols: Bet tas jums nesarežģīs dzīvi, ka jūs 211 miljonus dalīsiet pēc vieniem kritērijiem un šos 240– pēc citiem?

R.Repša: Nē. To 211 miljonu arī vienkārši nebūs, jo šim likumam, ja mēs kopīgiem spēkiem to pieņemsim, uz pēdām sekos labojumu likums budžetā, kur būs šī jaunā summa ar mērķa novirzi uz valsts ceļu fondu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, kolēģi, bet tādā veidā mēs laikam varam diskutēt, draudzīgi sēžot pie kafijas galda. Šeit plenārsēdē tomēr minimālai kārtībai jābūt, kādā veidā diskutēt un apspriest jautājumus. Ievērosim to kārtību, kāda mums ir bijusi, un tomēr uzdosim jautājumus un izteiksim savus priekšlikumus bez diskusijas formām!

Lūdzu, otrais mikrofons.

K.Šļakota: Man ir divi nelieli jautājumi. Viens jautājums par to, no kādiem līdzekļiem– no republikas, rajona vai pagasta– tiks finansētas rajona ceļu uzturēšanas pārvaldes?

J.Janovskis: No ceļu fonda.

K.Šļakota: Atvainojiet, ceļu fonds, kā mēs redzam, dalās trīs daļās, jūs paši dalāt: 50 procenti– republikas, 25 procenti– rajona, 25 procenti– lauku. No kura tiks finansētas šīs ceļu pārvaldes vai departamenti?

J.Janovskis: No procentuālā sadalījuma.

K.Šļakota: No kura procentuālā?

J.Janovskis: Nē, saprotiet, šie līdzekļi tiek sadalīti.

K.Šļakota: Te ir rakstīts, ka 25 procenti šā fonda aiziet rajona nozīmes ceļu būvniecībai un uzturēšanai. Ja ir tāds formulējums, ka katrā rajonā šis budžets tiks veidots it kā atsevišķi, tad, jo tālāk rajons, jo mazāk republikas nozīmes ceļu, mazāk transporta, mazāk arī līdzekļu. Vai fonds tiks veidots viena rajona robežās vai kopā republikā un pēc tam sadalīts pa rajoniem?

J.Janovskis: Tas ir republikā un ir sadalīts pa rajoniem.

K.Šļakota: Skaidrs. Tātad nepareizs formulējums.

J.Janovskis: Nē, viss ir pareizi, ievērojot tālāk, ko jūs teicāt par ceļu stāvokli.

K.Šļakota: Jā, bet tādā gadījumā mums jāraksta– rajonu nozīmes ceļu, nevis rajona, citādi iznāk pilnīgi otrāda jēga. Es vēl lūgtu pēdējā rindkopā komata vietā aiz vārda “pašvaldības” likt punktu. Tas pārējais ir tīri tehnisks jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Mēs tikko pirmajā lasījumā pieņēmām labojumus likumā par pagastu pašvaldībām. Tur, starp citu, ir tāds ieraksts, ka par pagasta ceļu kopšanu, kapitālo remontu un būvniecību atbild pagastu pašvaldība. Pastāvot pašreizējam 6.punkta formulējumam, praktiski šo likumu pagasts nav spējīgs izpildīt, jo tā rīcībā, tieši pagasta rīcībā, pie tāda formulējuma nekādi naudas līdzekļi nenonāk. Pagasts atkal būs spiests locīt cepuri, lūgties un pierādīt rajonā.

Lūk, pierādījums tam! Mēs esam par ienākuma nodokli ierakstījuši, ka 80 procenti paliek vietējā budžetā. Tagad, kad pagastiem jāsāk pārņemt sadzīves pakalpojumi, bērnudārzi, skolas, viņiem it kā, no vienas puses, būtu jāpārņem, bet līdzekļu nav, jāiet lūgties pie rajona, un neviens pat lāgā nevar pateikt, pēc kādiem noteikumiem un cik pagasts dabūs. Šeit tas formulējums ir vēl neskaidrāks.

Man ir priekšlikums tomēr par tiem 25 procentiem, kas te ir paredzēti, izstrādāt noteiktus principus, pēc kuriem tie nonāk tieši konkrēti pagasta vajadzībām. Ja rajons vēlas apkopot, tādā gadījumā rajons lai griežas pie pagastiem un apkopo līdzekļus kopējo ceļu būvniecībā varbūt starp diviem vai trijiem pagastiem.

J.Janovskis: Šis jūsu priekšlikums praktiski, kā šos līdzekļus izlietot, nolikumā par ceļu fondu būs attēlots. Tas tiks izstrādāts uz šā likuma pamata un tiks pieņemts un apstiprināts Ministru padomē.

J.Zaščerinskis: Es ļoti atvainojos. Domāju, ka tam tomēr jābūt likumā. Ja tas paliek nolikumā, tas līdz Augstākajai padomei apstiprināšanai neienāk. Mums ir ļoti laba pieredze, kā līdz šim ar instrukcijām pašu lēmumu izmainīja līdz bezjēdzībai un galīgai nesaprašanai. Es negribētu, lai tas atkārtotos.

J.Janovskis: Mēs atgriezīsimies pie šā jautājuma, izskatot likumu par ceļiem. Mēs varam visu, ko jūs sakāt, izdiskutēt un ietvert to, kas ir ietverams. Kas likumā, kas nolikumā– to mēs visu varam ietvert.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Zeile: Man ir priekšlikums līdz trešajam lasījumam izveidot tomēr Budžeta pastāvīgo komisiju un ļaut šo likumu kopā ar izstrādātājiem un ministru izskatīt un nodot ekspertīzei Budžeta komisijā. Mums ļoti bail, ka daudzi jautājumi tiek atcelti uz nolikumu, bet mēs nolikumu neredzam. Tāpēc šīs attiecības– republikas budžets, rajona budžets un pagasta budžets– mums ir jāizrunā atbilstoši likumam par budžeta tiesībām.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl par 6.pantu? Nav. Tādā gadījumā mēs varam balsot par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā, ievērojot tos iebildumus, papildinājumus un noteikumus, kādi ir jāizpilda, lai mēs pārietu pie šā likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā. Tie laikam fiksēti, cik es saprotu, visi. Reģistrēsimies un mēģināsim balsot. Pēc tam, godājamie kolēģi, izlemsim par mūsu dienas darba kārtību, par šo Budžeta komisiju, par Ministru padomes lēmumu un rīkojumu atcelšanu.

Lūdzu deputātus reģistrēties. Rezultāts: 94 deputāti ir reģistrējušies. Balsojums par Latvijas Republikas likuma “Par ceļu nodokli” akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: par– 67, pret– 9, atturas– 14. Līdz ar to mēs esam akceptējuši. Komisiju pirms trešā lasījuma lūdzu ņemt vērā visus šos ieteikumus.

Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Repša: Mēs ar 67 balsīm esam apstiprinājuši otro lasījumu. Faktiski no deputātu puses būtisku labojumu nebija. Bija tikai šie sīkie redakcionālie labojumi. Vai nav iespējams uzskatīt, ka tas ir pieņemts arī trešajā lasījumā? (Zālē troksnis, smiekli.)

Priekšsēdētājs: Es, Repšas kungs, jūsu vietā ar tādu piedāvājumu pēc šādas apspriešanas neriskētu nākt šeit, plenārsēdē. Jūs varat tikt nepareizi saprasts.

Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Es biju iesniedzis rakstisku priekšlikumu par līdzekļu sadali starp pagastiem, rajoniem un republiku. Tā kā tas šodien netika izskatīts, es ceru, ka tas vismaz tiks nobalsots trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Neapšaubāmi, mēs tikko esam nobalsojuši par otro. Mēs esam beiguši šodien apspriest ceļu nodokli. Es atvainojos, tas jau ir nākamais jautājums. Līdz pusdienu pārtraukumam ir 23 minūtes, un mums ir jāizlemj vairāki būtiski jautājumi, par kuriem ir rakstiski iesniegumi no deputātiem.

I.Caune: Par procedūru var?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Caunes kungs, par procedūru!

I.Caune: Sakiet, lūdzu, vai Gorbunova kungs vēl piedalīsies šodien? Viņam es gribētu uzdot vienu jautājumu. (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Ziniet, es mēģinu aptvert, vai tas ir vai nav procedūras jautājums. Pieņemsim, ka ir, bet es domāju, ka jūs ar šādu jautājumu griezieties pie Gorbunova kunga, es tik tiešām nevaru jums atbildēt viņa vietā. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Vai nodoklis no pārdošanas tagad netiks izskatīts?

Priekšsēdētājs: Tas tiks izskatīts, bet tagad mums vienkārši ir par maz laika. Tikai 20 minūtes ir nepietiekami, lai izskatītu, tāpēc ir jāizlemj citi jautājumi. Es vienkārši ierosinu nesākt jauna nodokļa likuma izskatīšanu līdz pusdienu pārtraukumam, bet gan izlemt šos jautājumus par mūsu tālāko darbību.

Ir vairāku deputātu un arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas ierosinājums iekļaut 12.februāra darba kārtībā triju Ministru padomes lēmumu un rīkojumu atcelšanu. Iekļaut šo jautājumu, lai varētu sākt gatavot dokumentus. Tika pieprasīts balsojums par to. Par to mēs arī balsosim, kaut gan līdz šim to izskatīja Prezidijs. Es līdz šim tā arī nedzirdēju citu komisiju vadītāju atzinumu par iespēju iekļaut.

Deputāti Bresis un Grūbe ir iesnieguši lēmuma projektu par ekonomikas ministra Āboltiņa ziņojumu par tautsaimniecības ekonomisko stāvokli. Šajā lēmuma projektā 1.punkts nosaka atzīt ekonomikas ministra Āboltiņa ziņojumu par tautsaimniecības ekonomisko stāvokli šā gada 6.februārī par neapmierinošu; 2.punkts– uzdot piecu dienu laikā ekonomikas ministram Āboltiņam sagatavot jaunu ziņojumu un to uzklausīt Augstākajā padomē līdz 15.februārim.

Pēc tam tika izteikts mutisks priekšlikums, ka jāiekļauj darba kārtībā jautājums par pastāvīgo Budžeta komisiju. Kad es izskaidroju, ka šis jautājums ir saistīts ar Konstitūcijas normu un algu fonda izmaiņām, kā arī ar materiālo nodrošinājumu, tika uzskatīts, ka es speciāli kavēju šā jautājuma ieviešanu un grauju Latvijas Republikas budžetu. Tāpēc es domāju, ka laikam tomēr izlems plenārsēde, kaut gan šos jautājumus līdz šim sākotnēji skatīja Prezidijs. Bet, tā kā plenārsēde grib uzņemties pilnu atbildību par darba kārtības noteikšanu plenārsēdēs, tad tas būs arī jādara. Tikai vienīgi visi šie jautājumi būs jāsagatavo attiecīgajās komisijās, kā Konstitūcijas labojumos tas ir paredzēts.

Tātad balsojam. Pirmais ierosinājums ienākšanas secībā bija lūgums iekļaut 12.februāra plenārsēdes darba kārtībā jautājumus par šo triju Ministru padomes lēmumu izskatīšanu. Vārdu sakot, tas viss ir saistīts ar mežu izstrādes darbiem. Ir runa par jaunajām celmu naudām un tamlīdzīgi.

Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim savu attieksmi, vai iekļaut 12.februāra plenārsēdes darba kārtībā šo triju Ministru padomes rīkojumu un lēmumu izskatīšanu. Rezultāts: 78– par, pret nav neviena, un septiņi atturas. Iekļauts. Laikam arī tiks fiksēts un tiks gatavots šis jautājums. Tikai laikam rīt Prezidijam būs jānolemj, kura komisija būs atbildīga par šo jautājumu un kura gatavos. Tur ir jābūt arī lēmuma projektiem.

Nākamais par ekonomikas ministra Āboltiņa kunga ziņojumu. Vai mums ir vajadzīgs pavairot šo lēmuma projektu, jo te ir piedāvāts pieņemt lēmumu? Vai nolasot mēs to varam pieņemt? Varam. Ļoti jauki. Nav jānolasa otru reizi? Par nolasīšanu izteicās Batarevska kungs, kurš nebija zālē tad, kad es pirmo reizi nolasīju. Tātad es varu nolasīt šo tekstu deputātiem Batarevskim un Ulmem, kuri ienāca vēlāk zālē.

Lēmuma projekts “Par ekonomikas ministra Āboltiņa kunga ziņojumu par tautsaimniecības ekonomisko stāvokli”:

“1. Atzīt Latvijas Republikas ekonomikas ministra Āboltiņa ziņojumu par tautsaimniecības ekonomisko stāvokli šā gada 6.februārī par neapmierinošu.

2. Uzdot piecu dienu laikā ekonomikas ministram Āboltiņam sagatavot jaunu ziņojumu un to uzklausīt Augstākajā padomē līdz šā gada 15.februārim.”

Godājamie kolēģi, es domāju, ka redakcionālus labojumus varēs izdarīt arī pēc tam, ja mēs gadījumā pieņemsim. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 75– par, 4– pret, 7– atturas. Lēmums pieņemts. Autoriem būs jāvirza tālāk šā lēmuma noformēšana, pavairošana un tā tālāk, un tā tālāk. Šeit ir melnraksts. Tie četri, kuri balsoja pret, varētu pienākt pie Ziediņa kunga un brīvprātīgi izteikt viņam pašam, lai viņam nevajadzētu ņemt izdruku. (Zālē smiekli.)

Godājamie kolēģi! Nākamais izvirzītais jautājums bija iekļaut dienas kārtībā jautājumu par pastāvīgās Budžeta komisijas izveidošanu. Lēmuma projekts bija Prezidija iesniegts, Prezidijs nevarēja pieņemt par to lēmumu, bet pieņēma lēmumu, ka šis jautājums ir jāizdiskutē frakcijā un pēc tam jāizlemj galīgi. Frakcijā ir izdiskutēts, un, kā man teica (es tanī brīdī nebiju klāt), katrs deputāts varēja balsot, kā vēlas, jo noteikts lēmums šajā sakarībā netika pieņemts.

Godājamie kolēģi! Mēs varam lemt par šī jautājuma iekļaušanu Augstākās padomes plenārsēžu dienas kārtībā, bet es gribu minēt, ka šis jautājums ir jāsagatavo pirms tam. Uz Prezidiju bija sagatavots, bija lēmuma projekts un viss pārējais. Tātad– vai mēs vienkārši iekļaujam plenārsēžu darba kārtībā vai tomēr uzticam rīt Prezidijam noteikt, kad mēs to iekļaujam darba kārtībā. Vai ir nepieciešams balsot tagad par principiālu iekļaušanu dienas kārtībā? Lūdzu ieinteresētos deputātus izteikties šajā sakarībā. Vai ir vajadzīgs nepieciešamais datums vai mēs vienkārši principā balsojam? Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Ņemot vērā iepriekšējo triju četru nedēļu praksi, kad no Prezidija sēdes uz Prezidija sēdi ar dažādiem ieganstiem tika pārcelta šā jautājuma izskatīšana, es ierosinu konkrēti, tieši tāpat, kā mēs Ministru padomes lēmumu atcelšanu konkrētā datumā iekļāvām plenārsēžu darba kārtībā, arī pastāvīgās Budžeta komisijas jautājuma izskatīšanu iekļaut konkrētā plenārsēdes darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Tas ir saistīts ar Konstitūcijas normu labojumu. Mums ir noteikta kārtība par laiku, kad tiek iesniegti dokumenti, izdalīti deputātiem. Tas ir Konstitūcijas labojums, Konstitūcijas normu labojums, tā ka ir nepieciešams izdalīt deputātiem dokumentus un sagatavot, tas tad būtu jāizdara. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es gribu atgādināt, ka frakcijā mēs vienojāmies: kamēr gatavo šos materiālus par Konstitūcijas izmaiņām un tālāk, tikmēr šī komisija vienkārši tiek nodibināta, var iekļaut darba kārtībā un pieņemt, lai šī komisija var sākt strādāt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ir viens ierosinājums– balsot par iekļaušanu Augstākās padomes plenārsēžu darba kārtībā. Tālāk lūdzu komisijai darboties un gatavot nepieciešamos dokumentus, jo, kamēr mums šo dokumentu nav, tik tiešām nevar noteikt konkrētu datumu, kad to izskatīt plenārsēdē. Vai šobrīd ir iespējams dot atbildi uz šādu jautājumu? Lūdzu, Kehra kungs. Ar lēmuma projektu ir par maz. Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Zeile: Augstākās padomes Prezidijā pagājušajā ceturtdienā šo jautājumu izskatīja, pirmdien frakcijai izskatīšanai bija iedoti visi dokumenti. Tie ir pavairoti un atrodas pie deputātiem. Ir Budžeta komisijas sastāvs un ir Augstākās padomes lēmuma projekts par attiecīgām izmaiņām, kas ir jāizdara normatīvajos aktos sakarā ar pastāvīgās Budžeta komisijas izveidošanu.

Priekšsēdētājs: Jūsu piedāvājums– kad to izskatīt? Tas tika izdalīts frakcijai?

V.Zeile: Jā, nu es redzu, ka visa frakcija ir šeit. Mazākuma frakcijai ir nodrukāts, iztulkots,– nav jau kam dalīt.

Priekšsēdētājs: Kāds ir jūsu piedāvājums par konkrētu datumu, kad tas ir izskatāms plenārsēdē?

V.Zeile: Šodien var pēc pusdienas izskatīt.

Priekšsēdētājs: Kad mēs skatīsim likumprojektu par nodokli no pārdošanas? Tādā gadījumā mums jāmaina darba kārtība. Es redzēju, ka Kehra kungs gribēja izteikties šajā sakarībā. Lūdzu.

O.Kehris: Par Budžeta komisiju jau praktiski Zeiles kundze paspēja izteikties, tādēļ es neko šeit negribētu piebilst. Vienīgi to, ka, manuprāt, deputāti var pieņemt zināšanai, ka, kamēr šī komisija nav par jaunu apstiprināta vai izveidota ar citu statusu, mēs jau esam izveidojuši komisiju 1991.gada budžeta izskatīšanai. Es gan neredzu prob­lēmas, lai pašlaik šī komisija nevarētu turpināt darbu šonedēļ vai līdz otrdienai. Par otro jautājumu šeit ir it kā jājautā Blektes kungam. Es skatos, ka viņš jau ir ļoti sanervozējies, jo gan ministrs, gan vietnieks ir Maskavā un pulksten 14.00 sākas valdības sēde. Vai viņš būs gatavs tad ziņot, vajadzētu Blektes kungam jautāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blektes kungs, jūsu viedokli!

J.Blekte, finansu ministra pirmais vietnieks: Es lūgtu, ja ir iespējams, jautājumu pārcelt uz citu dienu, jo tiešām pulksten 14.00 sākas valdības sēde, kurā ir paredzēti trīs jautājumi. Jāziņo tieši man. Ministra kungs Siliņš pašlaik atrodas Maskavā, ministra vietnieks Pupčenoka kungs kopā ar viņu arī atrodas Maskavā, tā ka es pagaidām esmu vairākās vietās viens pats.

Priekšsēdētājs: Varbūt respektēsim tomēr Finansu ministrijas viedokli šinī jautājumā un šodien nesasteigsim šo jautājumu.

Vēl vēlas izteikties Repšas kungs. Lūdzu.

R.Repša: Manuprāt, šeit ir neliels pārpratums... Tika runāts par diviem jautājumiem. Šie divi jautājumi ir Budžeta komisijas izveidošana un lēmuma projekts par nodokli no pārdošanas. Blektes kungs šobrīd izteicās tieši par nodokli no pārdošanas, ka viņš nevar ziņot sakarā ar to, ka jābūt valdības sēdē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es ceru, ka deputātiem ir saprotama Prezidija locekļu un arī mūsu cienījamā sēdes vadītāja vēlēšanās visādā veidā aizkavēt šīs Budžeta komisijas izveidošanas jautājuma izskatīšanu. Es varu viņus saprast. Šis jautājums nav vienkāršs. Tas parādījās arī frakcijas sēdē, bet tad varbūt šodien, kad mums laiks acīmredzot ir, jautājumu ir maz, sāksim šo grūto jautājumu skatīt. Visi dokumenti ir sagatavoti, viss ir izdalīts, acīmredzot kādreiz par šo jautājumu ir jāizšķiras, bez tam, cik es atceros, mēs šodien darba kārtībā iekļāvām arī Lietu pārvaldes atskaiti par veikto darbu sakarā ar uzdevumu, kuru viņiem uzdeva 20.decembra sēdē. Es ceru, ka šis jautājums nav izkritis no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Pirmkārt, es izsaku aizrādījumu Krastiņa kungam par netaktisku uzstāšanos plenārsēdē.

No zāles: Kuram Krastiņam?

E.Krastiņš: Es domāju, ka man kā deputātam ir tiesības teikt savas domas šeit, un nevienu es neesmu aizskāris kādos citos jautājumos.

Priekšsēdētājs: Es palieku pie savām domām un izsaku jums aizrādījumu. Otrkārt, iesaku arī mainīt toni uzstājoties, tas tomēr būtu ļoti veselīgi mūsu visu nervu sistēmai, jo Lietu pārvaldes pārstāvis Riekstiņa kungs atrodas zālē un ar nepacietību gaida, kad varēs jums ziņot par smēķēšanas problēmu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Cienījamais plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es pilnīgi atbalstu mūsu plenārsēdes vadītāju, jo, ja es pareizi sapratu, ir piedāvāts papildināt darba kārtību ar šo Budžeta komisijas izskatīšanu, un pilnīgi atbalstu mūsu deputātu Kehri, kurš teica, ka ir ievēlēta 1991.gada Budžeta komisija, kura var strādāt līdz pēcpusdienai, kamēr ievēlēsim jauno. Mēs jau neiebilstam.

Priekšsēdētājs: Tātad mums ir jāizlemj jautājums izslēgt no darba kārtības likumprojektu par nodokli no pārdošanas, tā vietā darba kārtībā iekļaujot jautājumu par pastāvīgās Budžeta komisijas izveidošanu. Es domāju, ka mēs iztiksim ar vienu balsojumu, jo mums cita piedāvājuma nav.

Balsojam par šādu priekšlikumu. Rezultāts: par– 72, pret– 4, atturas– 11. Lēmumu esam pieņēmuši. Lūdzu attiecīgās komisijas gatavoties šā jautājuma apspriešanai pēcpusdienas plenārsēdē.

Plenārsēde vēl šodien nav beigusies. Vārds Lietu pārvaldes pārstāvim Riekstiņa kungam, kurš izstāstīs par visai aso smēķēšanas problēmu Augstākās padomes ēkā. Un godājamos deputātus, kas ir ieinteresēti šajā jautājumā, lūdzu uzklausīt un pēc tam uzdot jautājumus.

E.Riekstiņš, AP Lietu pārvaldes pārstāvis: Acīmredzot mana uzziņa vai izziņa būs ļoti īsa. Augstākās padomes ēkā nav speciālu telpu, kur varētu smēķēt. Vasaras periodā šis jautājums izšķīrās ļoti dabiskā ceļā, ziemas periodā acīmredzot ir viens priekšlikums, kuru, ja jūs pieņemsiet, tad mēs to īstenosim, tas ir, smēķētāji realizēs dzīvē. Tas būtu– garderobes uzgaidāmā telpa. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, emocijas ir labi, bet varbūt jūs uzdosit jautājumus un izteiksities par šo jautājumu?

E.Riekstiņš: Arī garderobistam ir šis moments. Es saprotu, ka šis jautājums arī jūs neapmierina, it sevišķi tas neapmierina tos, kas nesmēķē, bet es cita nekā diemžēl nevaru piedāvāt, jo nav tādu telpu.

No zāles: Vispār aizliegt.

E.Riekstiņš: Cienītie deputāti, šis jautājums manuprāt, jums ir, jāizšķir– aizliegt vai neaizliegt. Mēs varam piedāvāt šinī gadījumā tādu telpu, jo mūsu lielajā foajē pīpēt ir vēl nejēdzīgāk, tas ir vēl tuvāk, vai ne? Tas ir pirmais jautājums.

Otrs jautājums. Protams, tas ir tehniski sarežģītāks, it sevišķi par ventilāciju tā saucamajā Sarkanajā zālē. Sarkanā zāle funkcionāli nebija domāta kā Prezidija sanāksmju zāle, bet tagad tā tāda ir izveidojusies. Esošā ventilācijas sistēma, protams, nenodrošina šajā zālē normālu temperatūras režīmu un svaiga gaisa pieplūšanas režīmu.

Gada sākumā mēs noslēdzām līgumu ar sarežģītu organizāciju “Sevzapmontažavtomatika”, tās Rīgas iecirkni, regulēšanas iecirkni, kurš mums apsolīja dot konstruktīvus priekšlikumus par ventilācijas uzlabošanu. Tika izstudēta esošā projekta dokumentācija. Viņiem ir vairāki konstruktīvi priekšlikumi, tanī skaitā radīt autonomu ventilācijas iekārtu tieši Sarkanajai zālei.

Zināmu iemeslu dēļ janvārī mēs darbus nesākām. Tuvāk es nepakavēšos. Acīmredzot nākamnedēļ sāksim šos darbus. Protams, ir iespējams, ka kardināli šo uzdevumu veiksim tad, kad jums būs kaut kādas brīvdienas. Acīmredzot tas varētu būt līdz Lieldienām, varētu būt vasaras periodā, bet daļēji mēs panāksim uzlabojumu šajā sasāpējušajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus Riekstiņa kungam. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kramiņš: Kad cienījamais deputāts lūdza šo jautājumu ielikt plenārsēdē, tika runāts par smēķēšanas aizliegšanu koplietojuma telpās. Tāpēc mēs uzskatām, ka šo jautājumu vajadzētu atrisināt tādā veidā, ka katrs savā kabinetā var smēķēt, bet lai koplietošanas telpās tomēr smēķēts netiktu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tas laikam tiešām nav Lietu pārvaldes jautājums. Šeit bija runāts par telpām un tamlīdzīgi, par iespējām atrisināt tehniski šo jautājumu. Es tikai gribu atgādināt, ka ļoti nedaudziem no 201 deputāta ir savs kabinets. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Varbūt tādā gadījumā varētu norunāt, lai smēķētāji smēķē tualetes telpās, bet foajē telpās smēķēt tik tiešām nevarētu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Repše: Šeit, šajā stāvā, ir viena galējā telpa. Tā ir tā, kur šobrīd ir izvietots Preses centrs. Preses centrs tur strādā parasti tādos ļoti saspringtos brīžos, citā laikā tā telpa faktiski stāv tukša. Vai neesat apdomājuši šo iespēju?

E.Riekstiņš: Pirmkārt, mēs jau tad neizolēsim Sarkano zāli no šiem dūmiem, vienalga tie nāks iekšā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Z.Ziediņš: Man ir divi ierosinājumi. Pirmkārt, lai Lietu pārvalde šeit izdalītās gāzmaskas izsniedz nesmēķētājiem, lai viņiem daudz nebūtu ko runāt. Otrkārt, es ierosinu šādus jautājumus tomēr nerisināt plenārsēžu laikā šeit, šajā telpā. Taisām tam atsevišķu sapulci! Mēs paliekam drusku nenopietni.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Visnotaļ piekrītot, ka šis jautājums nav plenārsēdē skatāms, es tikai gribu pateikt, ka šo jautājumu nekad neatrisināsim nevienā sēdē ne ar kādiem lēmumiem un likumiem, jo tas ir katra cilvēka iekšējās kultūras jautājums, kam uzskatāms piemērs ir šī vēršanās pie gāzmasku izdalīšanas. Mēs varam kādu telpu piešķirt vai nepiešķirt, bet tas neko nemaina, ja šeit es pats savām acīm redzu visu cienītu un cienījamu cilvēku stāvam šajā tribīnē ar kūpošu cigareti rokās, ja es redzu kopējā kafejnīcā deputātus smēķējam un pelnus birdinām uz apakštases vai otru– kam nav apakštases, birdinām zem galda: nekādi likumi un lēmumi šo jautājumu neatrisinās, un veltas ir šīs minūtes, ko mēs šeit vadām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Albertiņa: Riekstiņa kungs, es jums tikai ļoti gribētu lūgt neņemt nopietni šos mūsu tā sauktos jociņus. Varbūt man nav pietiekami daudz humora izjūtas, bet es nesaskatu neko smieklīgu tajā apstāklī, ka mums visas telpas ir pilnas ar dūmiem. Šis jautājums jārisina tā vai tā. Es nekādā gadījumā neuzskatu par iespējamu turpmāk strādāt tādās telpās, kur visu dienu praktiski atrodos tabakas dūmos.

Priekšsēdētājs: Paldies Riekstiņa kungam, viņš ir ieteicis, es domāju, ka tālāk ir jāstrādā. Mums ir Veselības aizsardzības un sociālo jautājumu komisija, kas profesionāli varētu atrisināt šo jautājumu kopā ar Arhitektūras un celtniecības komisiju. Visur ir speciālisti, un jānāk ar kaut kādu kopēju lēmuma projektu, citādi mūsu diskusija bija tikai šīs informācijas noklausīšanās, ka nevienas piemērotas telpas speciāli smēķētāju izolācijai šeit nav. Pagaidām būsim vienkārši korekti cits pret citu.

Pusdienas pārtraukums līdz pulksten trijiem. Lūdzu gatavoties komisiju, kas atbildīga par budžeta jautājumiem.

(Pārtraukums)