1991.gada 6.februāra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, ieņemsim vietas! Es gan gaidīju, ka vairāk deputātu ieradīsies zālē, bet diemžēl laikam vairāk mēs nesagaidīsim.

Godājamie kolēģi, mums ir jāizlemj vēl viens jautājums. Kā atceraties, vakar netika nobalsots par mūsu paziņojumu sakarā ar Irākas agresiju. Šodien mums ir izdalīts dokuments Nr.468, tas ir šis paziņojums.

Tas tika iekļauts nedēļas darba kārtībā, tā ka es domāju, ka atsevišķi balsot par tā iekļaušanu šodienas darba kārtībā nevajag. Vai šis paziņojums jāpieņem pirms vai pēc Budžeta komisijas izskatīšanas? Kādi būtu ierosinājumi? Ja mums gadījumā nav par šo dokumentu garu debašu un apspriešanas, jo vakar jau izdebatējām, tad varbūt mēs uzreiz to varētu pieņemt.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Te ir vienkārši redakcionāli mazliet neveikli– “vadības sistēmu un raķešu palaišanu”. Te acīmredzot ir domāta “raķešu palaišanas un to vadības sistēmu izvietošana” bērnudārza teritorijā.

Priekšsēdētājs: Mēs sākam apspriest šo dokumentu, bet mēs vēl neesam izlēmuši. Kādas ir domas par apspriešanas secību? Vārds Vulfsona kungam.

M.Vulfsons: Es domāju, ka to varētu uzreiz pieņemt. Mēs vakar jau to izdebatējām, tagad tas ir tieši tā papildināts, kā vēlējās deputāti. Ja ir kādas piezīmes, mēs to ņemsim vērā.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu, godājamie kolēģi, lai izskatītu uzreiz un pieņemtu ar to redakcionālo labojumu, ko Ozola kungs izdarīja? Tur bija vārdu secība mazliet sajaukta. Nav iebildumu? Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 80 deputāti. Lēmuma pieņemšana prasīs no mums lielu vienprātību.

Godājamie kolēģi, es piedāvāju balsot par dokumentu Nr.468– “Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojums sakarā ar Irākas agresiju”. Lūdzu balsot ar tiem redakcionālajiem labojumiem, kurus izteica Ozola kungs. Rezultāts: 72 balsis par. Tātad paziņojums pieņemts. Ozola kungs varbūt iesniegs sekretariātā to labojumu, un līdz ar to varēs šo dokumentu dot parakstīt un nosūtīt.

Darba kārtības nākamais jautājums, par kuru mēs nobalsojām iepriekšējās plenārsēdes beigās, ir Augstākās padomes lēmumi par Apvienotās budžeta komisijas izveidošanu un priekšsēdētāja ievēlēšanu. Te gan laikam būs debates, jo priekšsēdētāju ievēlē pati komisija, kā mums tas ir pieņemts. Lūdzu, kas ir ziņotājs? Lūdzu arī Likumdošanas komisiju gatavoties savam atzinumam par šiem dokumentiem. Vārds Kehra kungam.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Es gribētu ziņot par šo jautājumu konceptuāli. Pēc tam Likumdošanas komisija ziņos par tiem dokumentiem un procedūrām, kā šo koncepciju iespējams realizēt. Es konceptuāli atbalstu to, ka mums būtu nepieciešams izveidot Apvienoto budžeta komisiju kā pastāvīgu Augstākās padomes komisiju. Motivēju ar to, ka atbilstoši mūsu pieņemtajam likumam par budžeta tiesībām budžets un tā izskatīšana, kā arī apstiprināšana ir Augstākās padomes kompetencē.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Dobeļa kungam izsaku aizrādījumu par sarunām plenārsēdes laikā, kad uzstājas ziņotājs. Tas nav visai solīdi.

O.Kehris: Es drīkstu turpināt?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu.

O.Kehris: Mūsu nelielā darba pieredze, kopš pieņemts likums par budžeta tiesībām, liecina, ka izmaiņas budžetā varētu būt skatāmas vienu vai pat divas reizes mēnesī. Šie jautājumi līdz šim tika skatīti paralēli pie mums Ekonomikas komisijā, bet jāņem vērā, ka mums ir jārada ekonomiskās reformas likumi, kas lielā mērā bieži sastāda no vienu līdz divas trešdaļas no plenārsēžu darba kārtības. Tādēļ bieži vien skrupulozi ir jāiedziļinās šeit piedāvātajos budžeta labojumos, lai tie nebūtu formāli. Ir jānoklausās gan ministriju, gan ļoti bieži arī to organizāciju vadītāji, ekonomisti, kuru dēļ ir paredzēti šie budžeta labojumi, tādēļ, mūsuprāt, ir nepieciešams atdalīt šīs funkcijas no Ekonomikas komisijas. Tajā pašā laikā mēs jau Ekonomikas komisijā iepriekš apspriedām, ka šeit varētu būt dažādas pieejas.

Viena pieeja varētu būt, ka tiktu veidota neliela profesionāla komisija, kurā strādātu deputāti, kuri nebūtu iesaistīti citās pastāvīgajās komisijās. Līdzīga situācija ir bijusi arī Latvijas Republikas laikā līdz 1940.gadam, kad, manuprāt, šī komisija bija sešu cilvēku sastāvā. Tomēr mēs vairāk sliecamies uz to, ka šīs Apvienotās budžeta komisijas struktūrā un sastāvā ietilpst deputāti, kuri pastāvīgi strādā arī citās pastāvīgajās komisijās, tādējādi nezaudējot saikni ar šīm komisijām.
Jo, ja šī komisija pārāk profesionalizēsies, tā var zaudēt saikni ar citām komisijām, kuras lielā mērā atbild un ir saistītas ar savām nozarēm. Jebkuras pastāvīgās komisijas uzraudzības lokā noteikti ir tā nozare, kuru tā pārstāv, un tas noteikti būs saistīts ar naudu, ar budžeta lietām. Tādēļ no šīm divām iespējām mēs aizstāvētu to viedokli, kāds šeit ir izklāstīts. Tas, ka komisijā ietilpst deputāti no dažādām komisijām, zināmā mērā nodrošina, ka Budžeta komisija akumulē arī tos viedokļus, kas ir pastāvīgajās komisijās. Citādi var rasties (mēs ar to saskārāmies) situācija, ka ir valdības iesniegtais slēdziens, ir pastāvīgo komisiju un vēl atsevišķs Budžeta komisijas slēdziens.

Bez šīm jau zināmajām funkcijām, manuprāt, Budžeta komisijai ir samērā lieli uzdevumi pašreizējā periodā vismaz trīs virzienos, kuros praktiski tā jau šo darbu ir uzsākusi, un arī jau padarītā darba pieredze, lai gan šī Budžeta komisija bija izveidota tikai šā, 1991.gada, budžeta apstiprināšanai. Šī pieredze ir pozitīva, jo šis budžets, neskatoties uz to, ka tas pirmo reizi pēdējo 50 gadu laikā tika apspriests pēc būtības, tika noklausīti visi ministri, visas nozares. Protams, pirmajā gadā tik īsos termiņos, kā tas šoreiz mums bija, varbūt nebija pilnībā iespējams atrisināt visus jautājumus. Bet šai Budžeta komisijai jau ir ļoti lielas iestrādes, tāpēc, manuprāt, būtu ļoti jārespektē arī viņu pašu domas. Viņi ir izteikušies, ka būtu vēlams strādāt šādā lielā sastāvā. Bez šiem pamatuzdevumiem viņi jau ir ķērušies pie vismaz trīs jautājumu loku risināšanas.

Pirmais– saikne ar rajonu un pašvaldību budžetiem. Bieži rajoni nezina (vai nav izstrādāta metodoloģija), kā veidot šos budžetus, kā saskaņot budžeta izdevumu un ieņēmuma daļu, ko dara republika, ko dara rajons, ko dara citas pašvaldības. Arī šis virziens būtu ļoti svarīgs.

Nākamais virziens būtu– veikt zināmu inventarizāciju un tikt skaidrībā ar mūsu ministriju, ar mūsu resoru dažādiem ārpusbudžeta fondiem un ārpusbudžeta veidojumiem. Šādi fondi ir, mums tika iesniegta analīze, bet vai tie ir nepieciešami, bieži tiešām mēs arī šeit diskutējam. Šī nepieciešamība lielākajā daļā gadījumu ir ļoti apšaubāma, jo tas tad neparādās budžetā. Tādēļ arī šis uzdevums ļoti svarīgs, ja šī komisija varētu veikt šīs funkcijas. Turklāt bez šiem rubļu ārpusbudžeta kontiem mums komisijā ir deputātu iesniegumi, ka esam gājuši tālāk, proti, ka ir jau valūtas rēķini ārzemēs. Tai skaitā valsts resoriem, valsts ministrijām.

Jautājums, kuram mēs absolūti neesam pieskārušies, ir republikas valūtas budžeta jautājums. Mēs līdz šim diezgan pamatīgi esam diskutējuši par miljoniem rubļu, par 10, 15 miljoniem rubļu, bet līdz šim republikas valūtas līdzekļi, jebkura šī summa jāreizina vismaz ar 15 vai 20. Līdz ar to šīs summas bieži ir daudz lielākas nekā republikas līdzekļi. Arī šeit būtu noteikti jāspēlē liela loma Augstākajai padomei, jo praktiski, apspriežot valdības tautsaimniecības programmu, toreiz mūsu deputātu komisijas viedoklim piekrita premjerministrs Godmanis, ka paralēli rubļu budžetam ir jāveido republikas valūtas budžets.

Protams, līdz 4.maijam, kad bieži mēs nebijām atbildējuši uz jautājumu– vai mums ir jāgrauj vēl pastāvošā ekonomiskā struktūra vai mums tā ir jāceļ, varēja būt dažādas pieejas. Mēs varējām pieļaut, ka varbūt ir ļoti sazarots šis līdzekļu skaits. Mūsuprāt, pašlaik arī ir pienācis laiks, ka mums kaut kur ir jānovelk šī svītra un jāveic zināma inventarizācija, vismaz šai komisijai būtu jābūt skaidrībā par šiem jautājumiem.

Nedomāju, ka es būtu pārskaitījis visas šīs funkcijas, kuras jāveic, bet lielā mērā tās ir funkcijas, kuras mēs, strādājot Ekonomikas komisijā, jau esam iezīmējuši, esam pieskārušies šīm problēmām, bet pamatīgu uzmanību mēs tām veltīt nevarējām. Tādēļ, es domāju, šai komisijai būtu ko darīt un viņa būtu noslogota, bet mēs tikai iegūtu, ja izveidotu šādu Apvienoto budžeta komisiju kā pastāvīgu komisiju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Vārds jautājumam deputātam Šteinam.

V.Šteins: Jūs pierādījāt, cik ļoti vajadzīga ir šī pastāvīgā komisija. Vai vairāk nav domstarpību, ka tiek veidota pastāvīga komisija?

O.Kehris: Vai klātesošo vidū zālē nav domstarpību, es nezinu, mans personiskais viedoklis ir, ka šī pastāvīgā komisija ir nepieciešama.

V.Šteins: Paldies. Es atbalstu.

Priekšsēdētājs: Vēl kādi jautājumi būtu? Nav. Tagad mums jāgaida mūsu Likumdošanas komisijas atzinums par šāda dokumenta pieņemšanas pamatotību un procedūru. Vārds deputātam Birkavam.

V.Birkavs: Ja jautājumu par pastāvīgās komisijas izveidošanu uzskatu par izlemtu, tad lēmumā par Latvijas Republikas Augstākās padomes Apvienotās budžeta komisijas izveidošanu jāmaina 3.punkts, ka pastāvīgās Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētāju ievēlē pati komisija un plenārsēde to var tikai apstiprināt. Ja šo jautājumu neuzskata par izlemtu un izlemj, ka jāizveido Apvienotā budžeta komisija, bet nevis pastāvīgā komisija, uz ko orientēties Likumdošanas komisijai, tad atliek svītrot divus vārdus šajā lēmumprojektā, un lēmums ir pieņemts.

Argumentu tam, ka nevajag pastāvīgo komisiju, Endziņa kungs izklāstīja iepriekšējā reizē. Es tikai gribētu pasvītrot, ka šobrīd, kad mēs esam, tā sakot, nākamā dokumenta priekšvakarā, kad jāskata vispār jautājumi par Prezidija funkciju un struktūras izmaiņām starp pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja un apvienotās jeb vienkārši komisijas priekšsēdētāja statusu, atšķirība, pieņemot tādu dokumentu, praktiski var zust.

Priekšsēdētājs: Kādi ir jautājumi Birkava kungam? Nav. Debatēs vārds deputātam Ozolam. Pārejos lūdzu sekretariātā darīt zināmu savu vēlēšanos piedalīties debatēs.

I.Ozols: Cienītie kolēģi! Es gribētu saasināt jūsu uzmanību uz to, ka mēs pirmo reizi pēc 50 gadu pārtraukuma esam izveidojuši savu neatkarīgas suverēnas republikas budžetu. Faktiski mēs pašlaik iedibinām savas suverēnās Latvijas Republikas finansiāli ekonomisko budžeta sistēmu. Vai iesim iepriekšējo sasaukumu pēdās, kad pastāvēja formālas budžeta un plānu komisijas, kuras tikai formāli izskatīja un pieņēma atskaiti, formāli apstiprināja budžeta projektu un pēc tam vairāk par budžeta tālāko izpildi un korekcijām vispār nenesa ne juridisku atbildību, ne arī kontrolēja uzraudzību? Vai arī mēs iesim kā civilizētā, demokrātiskā pasaulē, kur katrā likumdošanas orgānā ir pastāvīgās budžeta komisijas? Budžeta komisija ir ne tikai tam nolūkam, lai izskatītu un apstiprinātu budžeta projektus kā likumu, bet arī lai praktiski nodrošinātu budžeta izpildi, uzraudzību un kontroli pār šā budžeta izpildi. Tas ir ļoti nopietns darbs. Turklāt tas darbs ir pastāvīgs un regulārs.

Kā šobrīd veidojam savu situāciju? Sociālās nodrošināšanas budžets. Mēs esam tikko to pieņēmuši faktiski ar savu sociālās nodrošināšanas nodokli un tam jau parādās jaunas funkcijas, jo tas no likuma nav aizstāvēts. Likuma par sociālās nodrošināšanas budžetu kā tāda nav. Mēs pašreizējā mirklī jau praktiski pretendējam uz sākuma posmā neparedzēto grūtnieču papildu materiālo nodrošinājumu. Trīs dienas atpakaļ mūsu televīzijā uzstājās republikas darba algu komitejas pārstāvis Blaževiča kungs, kurš viennozīmīgi uzsvēra, ka no šā paša budžeta ir jānodrošina arī mūsu potenciālo bezdarbnieku profesionālā pārkvalifikācija.

Ko mēs varam prognozēt? Kādas vēl ieinteresētās personas vai organizācijas parādīsies, kuras arī tēmēs uz šā budžeta izmantošanu?

Šodien mēs saskaramies ar jaunu fondu. Neteiksim, ka tas arī ārpusbudžeta fonds, bet katrā gadījumā ceļu fonds arī ir saistīts ar to, ka Satiksmes ministrija acīmredzot uzskata, ka viņiem ir kaut kādā veidā likumīgi jāaizsargā tās rīcībā nodotais budžets. Kā uzdevums tad ir aizstāvības un izpildes uzraudzības realizācija budžeta dažādās izpausmes formās? Viennozīmīgi tā ir Budžeta komisijas funkcija. Budžeta komisijai ir ne tikai jāuzrauga, bet faktiski jānes visu vēlētāju, visu republikas iedzīvotāju priekšā pilna atbildība par šā budžeta racionālu izmantošanu savas tautas, savas valsts interešu vārdā.

Šeit jau praktiski Kehra kungs apstājās pie tā jautājuma, ko es sev biju atzīmējis, ka ārpus mūsu redzesloka pilnīgi ir palicis valūtas fonds, tas ir, valūtas budžets. Gan tā veidošanu, gan tā izpildes uzraudzību– visus šos aspektus mēs novērtējam caur savu tautsaimniecības nozari, caur darba un pārvaldes organizācijas prizmu. Pilnīgi dabiski, ka Budžeta komisijā ir jābūt pārstāvētiem visu tautsaimniecības nozaru pastāvīgo komisiju pārstāvjiem, jo faktiski jānovērtē savas nozares vadības aparāta, ministrijas un sistēmas darbs ar ekonomiskās, finansiāli ekonomiskās analīzes metodēm. Tas atkal ir šīs Budžeta komisijas uzdevums.

Katrā gadījumā esmu tā viedokļa pārstāvis, ka Budžeta komisijai jābūt plaši izvērstai un ka tur jāietver visu pastāvīgo komisiju pārstāvji, jo republikas budžetu jāizskata tikai kompleksi, nevar to izskatīt šauri no vienas nozares interesēm.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt mūsu iesniegto lēmuma projektu par pastāvīgās Budžeta komisijas veidošanu ar plaši izvērstu pārstāvniecību, turklāt ar obligātu nosacījumu, ka jābūt tieši tādam pašam principam, kāds ir mūsu Ētikas komisijā.

Priekšsēdētājs: Vēl debatēs deputāti ir pieteikušies? Nav. Pirms mēs balsojam, mums ir jāizlemj par šo dokumentu redakciju, jo Birkava kungs jau ziņoja, ka šeit būtu nepieciešams zināt korekcijas lēmumos. Es, atklāti sakot, kā sēdes vadītājs to nedarīšu. Tam ir vajadzīgi cilvēki, kas vadīs šo dokumentu pieņemšanu. Vispirms laikam būtu jānobalso par šo principiālo jautājumu, jo te izteica domas, ka tas ir izlemts, bet jautājumu par komisiju kā pastāvīgo komisiju var vienkārši apvienot. Par to ir konceptuāli jānobalso, un tad mēs varam iet tālāk pa šiem dokumentiem. Vārds deputātam Birkavam.

V.Birkavs: Tagad pirmām kārtām es gribētu teikt sekojošo: acīmredzot jāizlemj jautājums principā. Var būt, ka Kehra kungs lai vada šā dokumenta pieņemšanu, bet līdz ar to mūsu Augstākās padomes lēmums par dažiem organizatoriskā darba jautājumiem ir pieņemts vienā datumā ar padomes pastāvīgo komisiju nolikumu. Es gribētu tomēr precizēt, ka lēmumā ir pareizi. Tā ir vecā kārtība, kad ievēlēja komisija un apstiprināja plenārsēde. Saskaņā ar šo Nolikumu es tikko precizēju un atvainojos auditorijai, ka ir pareizi tomēr.

Priekšsēdētājs: Varbūt sākumā nobalsosim principiāli, vai šī komisija būs vienkārši Apvienotā budžeta komisija vai pastāvīgā Apvienotā budžeta komisija. Tas ir principiāls konceptuāls balsojums. Te ir vajadzīgs balsojums, lai mēs to izlemtu. Ierosinājums laikam te bija par pastāvīgo komisiju. Tātad tas ir jābalso pirmais. Otrs balsojums– vienkārši par Apvienoto budžeta komisiju. Reģistrēties mums laikam vairs nevajag, es nevienu deputātu neredzu, kurš būtu nācis klāt.

Lūdzu balsošanas režīmu. Vai paceltās rokas nozīmē, ka nestrādā balsošanas režīms? Tad es atvainojos. Varbūt atsaukt šo balsojumu un reģistrēties? Necerēti daudz roku pacēlās. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 87 deputāti reģistrējušies. Tagad balsošanas režīmu. Pirmais balsojums par pastāvīgo Apvienoto budžeta komisiju. Rezultāts: par– 72, pret– 2, atturas– 9.

Otrs balsojums vienkārši par Apvienoto budžeta komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 15, 24– pret un 32– atturas. Tādējādi esam nolēmuši konceptuāli, ka būs pastāvīgā Apvienotā budžeta komisija.

Tagad par dokumenta pieņemšanu. Vajadzētu kādu atbildīgu personu tribīnē, kas vadītu šo pieņemšanu, jo te ir daudz uzvārdu. Mums vajadzēs balsot par katru no viņiem. Ar 67 balsīm, tas ir diezgan liels darbs. Vajadzētu kādu, kas būtu tribīnē un kas varētu arī atbildēt uz jautājumiem par balsošanas motīviem.

Mums ir jāizlemj, kā mēs balsosim. Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Kolēģi, es diemžēl cerēju, ka juristi to precizēs. Ja visu klātesošo deputātu, kas ir minēti Budžeta komisijas sastāvā, piekrišana ir, manuprāt, mēs savā laikā balsojām par komisijas sastāvu kopumā, tad komisija ievēlēja vadītāju, un mēs apstiprinājām vadītāju. Tādēļ es nezinu, ko es varētu līdzēt šajā procedūrā?

Priekšsēdētājs: Es vienkārši domāju, ka mums ir jāizlemj, kā mēs balsojam kopumā, jo vairākus deputātus, kas šeit ir minēti, mēs jau neesam redzējuši labu laiku plenārsēžu zālē.

O.Kehris: Bet mums jau kaut kāds reglaments ir laikam?

Priekšsēdētājs: Nē, reglamentu mēs paši nolemjam. Vai mēs balsojam kopumā vai par katru? Par citām komisijām mēs esam balsojuši arī par katru atsevišķi. Tā ka mums ir jāizlemj, kādā veidā balsosim. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Principā mēs jau tā varētu darīt, bet es nezinu, vai esam tiesīgi balsot par cilvēkiem, kuru nav klāt. Mēs viņus ievēlēsim, un viņi kategoriski pateiks, ka šajā komisijā nestrādās.

Priekšsēdētājs: Dāmai dosim priekšroku. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Zeile: Es gribētu paskaidrot kolēģiem, ka tā faktiski pēc būtības ir ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu izveidotā Budžeta komisija 1991.gada budžeta izskatīšanai un apstiprināšanai. Tas bija novembrī.

Tā tika veidota pēc principa, lai būtu pārstāvji no pastāvīgajām komisijām. Otrs kritērijs bija, lai tiktu saglabāta tāpat kā citu komisiju veidošanā pastāvošā proporcija starp mazākuma frakciju un Tautas frontes frakciju. Šī attiecība ir 2:1. Tāpēc tur no 17 deputātiem ir 12 Tautas frontes frakcijas pārstāvji un 5 mazākuma frakcijas pārstāvji. Var jau teikt, ka te ir jābūt klāt šiem deputātiem, bet, ja viņu nav, kad jūs viņus dabūsiet uz šejieni? Tā jau ir jūsu problēma, es gribētu teikt. Bet mums tomēr gribētos, lai izskata šo jautājumu. Nav taču mums iespējams atcelt nolikumu par komisiju veidošanu, kur, ja es pareizi saprotu, šī attiecība starp frakcijām ir izstrādāta vai vismaz nerakstīta šī norma pastāv. No Budžeta komisijas viedokļa nekādu iebildumu pret šiem cilvēkiem mums nav arī no mazākuma frakcijas. Protams, no viņiem nāca un strādāja vienīgi Stroganovs, bet tā jau ir deputātu disciplīnas problēma. Mēs tāpat arī bez viņiem ar darbiem tikām galā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Birkavs: Tātad es citēju Nolikumu par pastāvīgo komisiju izveidošanas kārtību: “Pastāvīgo komisiju sarakstus, skaitlisko sastāvu un kompetencē ietilpstošo jautājumu loku apstiprina Latvijas Republikas Augstākā padome. Augstākās padomes pastāvīgās komisijas ievēlē atklātā balsošanā, balso par komisijas sastāvu kopumā vai par katru kandidatūru atsevišķi, vai arī citādā kārtībā pēc Augstākās padomes lēmuma.”

Priekšsēdētājs: Tātad mēs varam balsot, kā mēs vēlamies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Es atļaušos papildināt Zeiles kundzes teikto. Viņas prombūtnes laikā es personiski ar mazākuma frakcijas un mūsu opozīcijas pārstāvjiem pārrunāju un saņēmu viņu piekrišanu, kā arī attiecīgo komisiju slēdzienu, ka viņi tiek rekomendēti savā darbībā kā pārstāvji no attiecīgām komisijām Apvienotajā budžeta komisijā, tā ka visu šo deputātu piekrišana principā ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Lai mēs varētu virzīties ātrāk uz priekšu, ierosinu nobalsot atsevišķi par komisijas priekšsēdētāju un par pārējiem komisijas locekļiem nobalsot pēc saraksta.

Priekšsēdētājs: Citu priekšlikumu nav? Nav. Bet mēs balsosim par dokumentiem, un uz dokumentiem attiecas šie punkti. Mēs komisijas priekšsēdētāju nekādi nevaram ievēlēt, ja viņa nebūs šajā komisijā iekšā pati. Tā ka sākumā laikam būs jābalso tomēr par komisiju kopumā un pēc tam tikai par komisijas priekšsēdētāju.

Tātad pirmais dokuments: Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par papildinājumiem dažos Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumos un citos aktos sakarā ar Apvienotās budžeta komisijas izveidošanu. Te mums ir jāizlemj, kas ir pirmais– pati Apvienotā budžeta komisija vai lēmums, ka tāda ir jāizveido.

Vai ir būtiski iebildumi Likumdošanas komisijai par secību?

V.Birkavs: Pirmais ir jāpieņem lēmums par komisijas izveidošanu un tās priekšsēdētāja ievēlēšanu.

Priekšsēdētājs: Pēc tam par labojumiem.

V.Birkavs: Jā, jo tajā ir tieši norādīts: “sakarā ar izveidošanu izdarīt attiecīgos grozījumus”.

Priekšsēdētājs: Mums ir jāpieņem pa punktiem. Tātad 1.punkts: “Izveidot Latvijas Republikas Augstākās padomes pastāvīgo Apvienoto budžeta komisiju 17 cilvēku sastāvā.” Kādi iebildumi un pretenzijas deputātiem par skaitlisko sastāvu? Nav. Tātad mēs varētu arī atsevišķi nebalsot.

2.punkts: “Pastāvīgās Apvienotās budžeta komisijas sastāvā ievēlēt deputātus…” Šeit visi 17 deputāti ir, es viņus neuzskaitīšu. Iebildumi un pretenzijas pret šādu personālsastāvu ir deputātiem? Nav. Šeit gan būtu jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Par Budžeta komisijas ievēlēšanu. Rezultāts: par– 76, pret– 2, atturas– 1. Tātad komisijā ir ievēlēti šādā sastāvā 17 cilvēki.

3.punkts: “Ievēlēt par pastāvīgās Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētāju deputāti Valentīnu Zeili.” Kādi iebildumi, pretenzijas? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par lēmuma 3.punktu, par deputātes Valentīnas Zeiles ievēlēšanu par komisijas priekšsēdētāju. Rezultāts: 79– par, pret– nav, atturas– 2. Tātad esam pieņēmuši arī 3.punktu.

Tagad, godājamie kolēģi, pēdējais balsojums par šo lēmumu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 76, pret– 1, atturas– 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais balsojums mums ir par šiem papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumos un citos aktos sakarā ar Apvienotās budžeta komisijas izveidošanu. Mums arī šis lēmums ir jāapspriež pa punktiem. Par 1.punktu laikam nekādu pretenziju nav. 2.punkts par iekļaušanu Prezidija sastāvā. Ir kādi iebildumi, pretenzijas, labojumi? Nav.

3.punkts par papildinājumu, ka Budžeta komisijā ietilpstošos deputātus var ievēlēt vēl vienā no pastāvīgajām komisijām. Šeit arī nav iebildumu? Es tomēr ierosinātu deputātiem ļoti nopietni izturēties pret balsošanu. Daži deputāti ļoti uzjautrinās, nezin kāpēc, par šā lēmuma pieņemšanu.

Nav iebildumu? Nav. Varam balsot kopumā, jo atsevišķi ne par vienu no punktiem nav nekādu iebildumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 75, pret– nav, atturas– 3. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to mēs savu šīsdienas darba kārtību esam izskatījuši, jo pirms tam mēs esam izslēguši no darba kārtības likumprojektu par nodokli no pārdošanas, toties izveidojām pastāvīgo Budžeta komisiju. Lūdzu godājamos deputātus dot ierosinājumus par šīsdienas tālāko darba kārtību. Vai ir kādi ierosinājumi? Cik redzu, tad komisijām nav. Vai ir kādi paziņojumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Strīķis: Lūdzu pēc 15 minūtēm Lauksaimniecības komisijas deputātus uz komisijas telpām.

Priekšsēdētājs: Ja paziņojumu nav, tad plenārsēde ir slēgta. Nākamā plenārsēde nākamajā otrdienā pulksten 10.00, ja nenotiks, protams, nekādas neparedzētas izmaiņas.

(Sēdes beigas)