Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Izdarīt Ceļu satiksmes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 2000, 3., 14., 15.nr.; 2001, 6.nr.; 2003, 17.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu “inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “aģentūra” (attiecīgā locījumā) un vārdus “Latvijas Autoceļu direkcija” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “Latvijas Valsts ceļi” (attiecīgā locījumā).

2. 1.pantā:

izteikt 10.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Šis termins neattiecas uz personām, kas veic darbus uz brauktuves, un uz satiksmes regulētājiem;”;

izteikt 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11) mehāniskais transportlīdzeklis — pašgājējs transportlīdzeklis, traktortehnika, kas pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju, izņemot mopēdus un sliežu transport­līdzekļus, kā arī trolejbuss;

12) mopēds — divriteņu, trīsriteņu vai četrriteņu transportlīdzeklis, kura motora darba tilpums ir mazāks par 50 kubikcentimetriem (dzirksteļaizdedzes tipa motoriem) vai kura maksimālā jauda ir ne lielāka par 4 kW (elektromotoriem vai cita veida iekšdedzes tipa motoriem) un konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā;”;

izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

“15) operatīvais transportlīdzeklis — mehāniskais transportlīdzeklis, kuram noteiktā kārtībā piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss un kurš piedalās ceļu satiksmē ar iedegtu mirgojošu zilu vai zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu;”;

papildināt pantu ar 23.¹ punktu šādā redakcijā:

“23¹) transportlīdzekļa apkalpes loceklis — persona, kura vada transportlīdzekli vai atrodas tajā, lai veiktu pasažieru vai kravas komercpārvadājumu vai paš­pārvadājumu tās fiziskās vai juridiskās personas uzdevumā, kura to nodarbina;”;

izteikt 31. un 32.punktu šādā redakcijā:

“31) trolejbuss — mehāniskais transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa ceļu savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu;

32) velosipēds — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai, izmantojot uz tā esošā cilvēka muskuļu spēku (izņemot invalīdu ratiņus). Velosipēds var būt aprīkots ar palīgmotoru, kura jauda ir ne lielāka par 0,25 kW;”.

3. 4.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “un to pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošas iestādes vai uzņēmumi”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Satiksmes ministrija organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī veic valsts uzraudzību pār likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmes drošības jomā. Satiksmes ministrs izdod ar ceļu satiksmes drošību saistītus aktus.”;

papildināt piekto daļu pēc vārdiem “kontrolē ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli” ar vārdiem “transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesu”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra reģistrē traktortehniku un tās piekabes, veic traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati, ekspluatācijas drošības kontroli, piešķir un anulē traktortehnikas vadīšanas tiesības un izsniedz traktortehnikas vadītāju apliecības, kontrolē traktortehnikas vadītāju un instruktoru apmācības procesu, kā arī nodrošina un uztur traktortehnikas un tās vadītāju informatīvo sistēmu. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem iekasē maksu Zemkopības ministrijas noteiktajā apmērā.”

4. Papildināt likumu ar 4.¹pantu šādā redakcijā:

“4.¹ pants. Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu mazumtirdzniecība

(1) Transportlīdzekļu (izņemot tramvaju, trolejbusu un velosipēdu) un to numurēto agregātu mazumtirdzniecībai ir nepieciešama atļauja (licence). Ar transportlīdzekļu un to numurēto agregātu mazumtirdzniecību ir tiesīgs nodarboties licencēts komersants.

(2) Atļauju (licenci) transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku un tās piekabes) un to numurēto agregātu mazumtirdzniecībai izsniedz Satiksmes ministrija.

(3) Atļauju (licenci) traktortehnikas, tās piekabju un to numurēto agregātu mazumtirdzniecībai izsniedz Zemkopības ministrija.

(4) Par atļaujas (licences) saņemšanu transportlīdzekļu un to numurēto agregātu mazumtirdzniecībai maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu mazumtirdzniecības atļauju (licenču) izsniegšanas kārtību un prasības transportlīdzekļu un to numurēto agregātu mazumtirdzniecībai nosaka Ministru kabinets.”

5. 6.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) organizēt satiksmi un nodrošināt ceļa, tā mākslīgo būvju un inženierbūvju, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā;”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “drošības auditēšanas” ar vārdiem “un ceļu drošības auditoru sertificēšanas”.

6. Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par ekspluatācijā nododamiem ceļu būvniecības, remonta un rekonstrukcijas objektiem saņemams Latvijas Valsts ceļu atzinums par to atbilstību normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.”

7. Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot motociklus, triciklus, kvadriciklus, trolejbusus un traktortehniku, jābūt divām valsts reģistrācijas numura zīmēm, bet motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, traktortehnikai, mopēdiem un piekabēm — vienai valsts reģistrācijas numura zīmei. Zīmes piestiprināmas šim nolūkam paredzētajās vietās. Uz trolejbusiem un tramvajiem jābūt uzkrāsotiem diviem reģistrācijas numuriem.”

8. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Ja mainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais īpašnieks vai turētājs, vai kaut viens no uzskaites tehniskajiem datiem, piecu dienu laikā jāveic attiecīgā transportlīdzekļa pārreģistrācija.”;

papildināt pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Ja mainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja vārds, uzvārds vai nosaukums, šā transportlīdzekļa pārreģistrācija veicama līdz nākamajai valsts tehniskajai apskatei vai līdz izbraukšanai ar šo transportlīdzekli no valsts. Pārreģistrācija līdz izbraukšanai ar transportlīdzekli no valsts veicama arī gadījumā, ja mainās transportlīdzekļa īpašnieka vārds, uzvārds vai nosaukums un īpašnieks ar šo transportlīdzekli pats izbrauc no valsts vai izsniedz pilnvaru izbraukšanai no valsts personai, kura nav transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pirms tiesas sprieduma par mantošanu vai mantojuma apliecības saņemšanas iespējamais mantinieks, uzrādot šo faktu apliecinošus dokumentus, var reģistrēt transportlīdzekli uz sava vārda kā transportlīdzekļa valdītājs. Ja iespējamie mantinieki ir vairāki, tie var vienoties, kurš no viņiem būs transportlīdzekļa valdītājs. Šīs vienošanās sastādīšana, kā arī citas attiecībā uz transportlīdzekli veicamās darbības, kuras skar pārējo iespējamo mantinieku tiesības, izdarāmas attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā visu iespējamo mantinieku klātbūtnē vai arī ar noteikumu, ka ir iesniegta visu iespējamo mantinieku rakstveida piekrišana, ko apliecinājis notārs vai cita Civillikuma 1474.pantā norādītā persona. Līdz tiesas spriedumam vai mantojuma apliecības saņemšanai ir aizliegta šā transportlīdzekļa atsavināšana.”;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atsaka transportlīdzekļa reģistrāciju, ja transportlīdzekļu reģistrā ir informācija, ka transportlīdzeklis vai tā numurētie agregāti ir izsludināti meklēšanā, vai ir pamatotas aizdomas, ka agregātu numuri vai citi reģistrācijai nepieciešamie dati, kurus izgatavotājs norādījis uz transportlīdzekļa, vai reģistrācijai iesniegtie dokumenti ir viltoti. Par pieņemto lēmumu un tā pamatojumu Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra nekavējoties informē Valsts policiju, kā arī nodod tai reģistrācijai iesniegtos dokumentus. Valsts policija veic pārbaudi un informē Ceļu satiksmes drošības direkciju vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru par to, vai attiecīgo transportlīdzekli ir tiesības reģistrēt transportlīdzekļu reģistrā.”

9. Papildināt likumu ar 10.¹pantu šādā redakcijā:

“10.¹ pants. Transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodeva (transportlīdzekļu reģistra nodeva)

Pirms transportlīdzekļu reģistrācijas maksājama transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodeva (transportlīdzekļu reģistra nodeva). Transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevas (transportlīdzekļu reģistra nodevas) maksāšanas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.”

10. 11.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) reģistrācijas iesniegums. Ja transportlīdzeklis pieder vairākiem īpašniekiem, visas attiecībā uz transportlīdzekli veicamās darbības, kuras skar pārējo līdz­īpašnieku īpašuma tiesības, izdarāmas attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā visu līdzīpašnieku klātbūtnē vai arī ar noteikumu, ka ir iesniegta visu līdzīpašnieku rakstveida piekrišana, ko apliecinājis notārs vai cita Civillikuma 1474.pantā norādītā persona. Ja līdzīpašnieki nevar vienoties, uz kura līdzīpašnieka vārda tiks reģistrēts transportlīdzeklis, strīdu izšķir tiesa;

2) dokumenti, kas apliecina transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus (iepriekš reģistrētam transportlīdzeklim — reģistrācijas apliecība, iepriekš nereģistrētam transportlīdzeklim — transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja izdots dokuments un citi dokumenti, kas apliecina konkrētā transportlīdzekļa izcelsmi vai pārdošanas faktu);”;

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja transportlīdzeklim ir tikai viens īpašnieks un šā transportlīdzekļa pārreģistrācija no īpašnieka (atsavinātāja) vārda uz citas personas (ieguvēja) vārda notiek attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā abu personu vai to pilnvarotu personu klātbūtnē, īpašuma tiesības apliecinošs dokuments ieguvējam nav jāiesniedz.”

11. 12.panta otrajā daļā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) rēķins — uzziņa, kuru izsniedzis transportlīdzekļu mazumtirdzniecībai licencēts komersants;”;

papildināt daļu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā:

“6) akts par apdrošinājuma ņēmējam — juridiskajai vai fiziskajai personai—piederoša transportlīdzekļa nodošanu īpašumā Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajam apdrošinātājam sakarā ar apdrošināšanas gadījuma iestāšanos;”;

uzskatīt līdzšinējo 6., 7. un 8.punktu attiecīgi par 7., 8. un 9.punktu.

12. 13.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “(valdītāju)” ar vārdiem “(valdītāju, turētāju)”;

izslēgt trešās daļas otro teikumu.

13. Izteikt 14.panta nosaukumu un pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“14. pants. Transportlīdzekļa atsavināšanas, reģistrācijas un citu aizliegumu, kā arī komercķīlas atzīmes reģistrācija

(1) Transportlīdzekļa atsavināšanas, reģistrācijas un citus aizliegumus, kā arī komercķīlas atzīmi reģistrē un dzēš attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra.

(2) Transportlīdzekļa atsavināšanas, reģistrācijas un citus aizliegumus, kā arī komercķīlas atzīmi reģistrē, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā īpašnieka iesniegumu vai likumā noteikto amatpersonu lēmumu, vai tiesas nolēmumu. Aizliegumu dzēš, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, tās personas iesniegumu, pēc kuras iniciatīvas aizliegums reģistrēts, likumā noteikto amatpersonu lēmumu vai tiesas nolēmumu. Ja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā īpašnieka vārdā iesniegumu iesniedz viņa pilnvarota persona, pilnvarā jābūt speciālai norādei reģistrēt vai dzēst aizlieguma atzīmi. Pilnvarai nepieciešams notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinājums.”

14. Izteikt 14.¹ pantu šādā redakcijā:

“14.¹ pants. Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā esošās informācijas pieejamība

(1) Informācija par fiziskajai personai piederošu transportlīdzekli, identificējot personas datus, ir ierobežotas pieejamības informācija, un to var iegūt tiesībaizsardzības iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī Ministru kabineta noteiktas personas, kurām informācija nepieciešama darba vai dienesta funkciju veikšanai.

(2) Informācija par juridiskajai personai piederošu transportlīdzekli, par personas tiesībām vadīt transportlīdzekļus, par likumā noteiktajā termiņā personas neapmaksātajiem sodiem, kas piemēroti par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kā arī pārējā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā esošā informācija ir vispārpieejama informācija.

(3) Transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs, turētājs) par savu transportlīdzekli ir tiesīgs saņemt visu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā esošo informāciju, tai skaitā informāciju par personām, kuras izdarījušas administratīvos pārkāpumus ar attiecīgo transportlīdzekli, par šīm personām uzliktajiem sodiem un to apmēru, par aizliegumiem, kas piemēroti transportlīdzeklim, u.tml.

(4) Transportlīdzekļa īpašniekam, kā arī transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības iegūt ziņas par personām, kuras noteiktā laika periodā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas saņēmušas ziņas par viņu, izņemot ziņas par valsts institūcijām, kas ir kriminālprocesa virzītājas, operatīvās darbības subjekti, vai citām institūcijām, par kurām šādas ziņas izpaust aizliedz likums.

(5) Ceļu satiksmes drošības direkcija reģistrē tās personas, kuras ieguvušas informāciju par transportlīdzekļa piederību, par personas tiesībām vadīt transportlīdzekļus, par administratīvos pārkāpumus izdarījušajām personām, kā arī tās personas, kuras ieguvušas informāciju par personām piemērotajiem sodiem un to apmēru.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētais informācijas saņēmējs ir atbildīgs par to, ka attiecīgā informācija tiek izmantota tikai viņa darba vai dienesta funkciju veikšanai, un nav tiesīgs to nodot trešajām personām.

(7) Sniedzot statistiskās ziņas vai citas vispārīga rakstura ziņas, Ceļu satiksmes drošības direkcija nodrošina to, ka konkrēto transportlīdzekļa īpašnieku nav iespējams identificēt.

(8) Kārtību, kādā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā esošā informācija pieprasāma un nododama atklātībai, kā arī pieejamās informācijas apjomu nosaka Ministru kabinets.

(9) Ceļu satiksmes drošības direkcija, pamatojoties uz Valsts policijas sniegto informāciju transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistram, paziņo transportlīdzekļa īpašniekam, ka attiecīgā transportlīdzekļa lietotājam ir atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.”

15. 15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļus Latvijā var izgatavot noteiktā kārtībā reģistrēta kapitālsabiedrība, kurai ir izstrādāta, saskaņota un reģistrēta jaunbūvējamo transportlīdzekļu konstrukcijas normatīvtehniskā dokumentācija un kurai ir piešķirts starptautiskais izgatavotāja identifikācijas kods (izņemot traktortehniku un tās piekabes).”;

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par pārbūvēto mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju (izņemot traktortehniku un tās piekabes) un mopēdu pārbūves tehnisko projektu vai individuāli pārbūvēto mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju (izņemot traktortehniku un tās piekabes) un mopēdu atbilstību satiksmes drošības un tehnisko normatīvu prasībām jāsaņem attiecīgs Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā šim nolūkam akreditētas personas atzinums.

(5) Par pārbūvētās traktortehnikas atbilstību satiksmes drošības un tehnisko normatīvu prasībām, kas saskaņotas ar traktortehnikas ražotāju, un traktortehnikas piekabju atbilstību satiksmes drošības un tehnisko normatīvu prasībām jāsaņem attiecīgs Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras atzinums.”

16. Papildināt likumu ar 15.¹pantu šādā redakcijā:

“15.¹ pants. Transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšana

(1) Lai nodrošinātu Latvijas tirgū piedāvāto mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu un traktortehnikas, to piekabju un sastāvdaļu atbilstību drošības, ekoloģijas un nekaitīguma prasībām, tiek veikta to atbilstības novērtēšana.

(2) Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku, tās sastāvdaļas un piekabes), to piekabju un sastāvdaļu sertificēšanu veic Ceļu satiksmes drošības direkcija, bet testēšanu — Ceļu satiksmes drošības direkcija vai testēšanas laboratorijas, kuru kompetenci ir novērtējis Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs.

(3) Traktortehnikas, tās piekabju un sastāvdaļu sertificēšanu veic Sertifikācijas un testēšanas centrs, bet testēšanu — Sertifikācijas un testēšanas centrs vai testēšanas laboratorijas, kuru kompetenci ir novērtējis Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs.

(4) Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas kārtību un tehniskās prasības nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka arī transportlīdzekļus, uz kuriem neattiecas atbilstības novērtēšana, pieļaujamās atkāpes atsevišķu prasību izpildē, tirgus uzraudzības institūcijas, kā arī tirgus uzraudzības un savstarpējās atzīšanas un informācijas apmaiņas (paziņošanas) kārtību.”

17. 16.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju (izņemot traktortehniku un tās piekabes) valsts tehnisko apskati veic Ceļu satiksmes drošības direkcija, bet transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates ietvaros — Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā šim nolūkam akreditēta persona. Akreditētā persona nedrīkst vienlaikus veikt komercdarbību, kas saistīta ar transportlīdzekļu tirdzniecību, apkopi, remontu vai atjaunošanu, kā arī tehnisko kontroli tās īpašumā (valdījumā, turējumā) esošajiem transportlīdzekļiem.”;

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati veic Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra.”;

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā piecas dienas pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā. Turpmākās transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veic atbilstoši termiņam, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē.

(6) Atļauju piedalīties ceļu satiksmē dod uz 12 mēnešiem, bet, lai nodrošinātu vienmērīgu transportlīdzekļu skaita sadalījumu gadā pa mēnešiem, šo termiņu var noteikt uz laiku līdz 13 mēnešiem. Autobusam, vieglajam taksometram, kā arī autoapmācībai paredzētajam un attiecīgi reģistrētajam transportlīdzeklim atļauju piedalīties ceļu satiksmē dod uz sešiem mēnešiem, bet, lai nodrošinātu vienmērīgu transportlīdzekļu skaita sadalījumu gadā pa mēnešiem, šo termiņu var noteikt uz laiku līdz septiņiem mēnešiem.”;

papildināt septītās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “tehniskā kontrole” ar vārdiem “uz ceļiem”;

aizstāt septītās daļas otrajā teikumā vārdus “apstiprina satiksmes ministrs” ar vārdiem “nosaka Ministru kabinets”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Lēmuma par atļauju piedalīties ceļu satiksmē apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”

18. Aizstāt 19.panta piektajā daļā vārdu “apstādināšanas” ar vārdu “apturēšanas”.

19. 21.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļa atsavināšanai vai noņemšanai no uzskaites izdotajā pilnvarā (speciālpilnvara, ģenerālpilnvara vai universālpilnvara) jābūt speciālai norādei par atļauju atsavināt transportlīdzekli vai noņemt to no uzskaites. Fiziskās personas izdotajai pilnvarai nepieciešams notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinājums. Pilnvaru juridiskajai personai piederoša transportlīdzekļa atsavināšanai vai noņemšanai no uzskaites izdod transportlīdzekļa īpašnieks, un šajā gadījumā Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinājums nav obligāts.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja nav klāt transportlīdzekļa īpašnieka, ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa lietošanai personai, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, nepieciešama pilnvara. Fiziskās personas izdotajai pilnvarai nepieciešams notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinājums. Pilnvaru juridiskajai personai piederoša transportlīdzekļa lietošanai izdod transportlīdzekļa īpašnieks, un šajā gadījumā Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinājums nav obligāts.”

20. 22.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un transportlīdzekļa vadītāja apliecību var iegūt likumā noteikto vecumu sasniegusi persona, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā vai kura Latvijā uzturas ilgāk par 185 dienām kalendārajā gadā un kurai nav medicīnisku pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad šo tiesību iegūšana noteiktā laika periodā ir liegta. Informāciju par medicīnisko pret­indikāciju esamību vai neesamību Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai sniedz ārstniecības personas.”;

papildināt pantu ar 3.¹daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Ar transportlīdzekļu vadītāju teorētisko apmācību ir tiesības nodarboties licencētam komersantam un izglītības iestādei, kuras darbību reglamentējošajā dokumentā ir paredzēta attiecīga apmācības programma.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Par licences saņemšanu transportlīdzekļu vadītāju teorētiskajai apmācībai maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

21. 23.pantā:

papildināt otrās daļas 5.punktu pēc vārdiem “mehāniskie transportlīdzekļi” ar vārdiem “izņemot A kategorijas motociklus”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir tiesības vadīt vismaz vienas kategorijas mehānisko transportlīdzekli vai tramvaju, atļauts vadīt arī M kategorijas transportlīdzekļus.”

22. 25.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) vadītāja apliecība;”;

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) dokuments par veikto valsts tehnisko apskati vai tehnisko kontroli uz ceļiem, ja uz transportlīdzekļa nav attiecīgās vizuālās informācijas (uzlīmes), vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegta vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai veiktu valsts tehnisko apskati.”;

papildināt ceturto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Ja persona vadītāja apliecību nav nodevusi un tiek konstatēta tās izmantošana, vadītāja apliecība tiek aizturēta. Vadītāja apliecību aiztur un iznīcina Valsts policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras amatpersonas.”

23. Izteikt 28.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs nepārsniedz divus gadus, — ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, kā arī mopēdu un velosipēdu vadītājiem — ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles;”.

24. Papildināt 30.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ziņas par nederīgām transportlīdzekļu vadītāja apliecībām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iekļauj nederīgo dokumentu reģistrā.”

25. Izteikt V nodaļu šādā redakcijā:

“V nodaļa. Transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laiks

31. pants. Prasības attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanu, ievērošanu un uzskaiti

(1) Prasības attiecībā uz darba laika organizēšanu, ievērošanu un uzskaiti transportlīdzekļu apkalpes locekļiem, kas veic pārvadājumus ar transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Padomes 1985.gada 20.decembra regula (EEK) Nr.3820/85 par dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz autotransportu [turpmāk—regula (EEK) Nr.3820/85], nosaka Ministru kabinets.

(2) Izņēmumus, kad pārvadājumiem nepiemēro regulas (EEK) Nr.3820/85 prasības, nosaka Ministru kabinets.

31.¹ pants. Transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīču uzstādīšana

(1)Iekšzemes pārvadājumos papildus Padomes 1985.gada 20.decembra regulas (EEK) Nr.3821/85 par reģistrācijas kontrol­ierīcēm, ko izmanto autotransportā, 3.panta 1.punktā minētajiem izņēmumiem ar kontrolierīci var neaprīkot transportlīdzekļus, kuri minēti regulas (EEK) Nr.3820/85:

1) 13.panta 1.punkta “b”, “c”, “d”, “e”, “f”, “g” un “j” apakšpunktā;

2) 13.panta 1.punkta “a” apakšpunktā, ja šos transportlīdzekļus izmanto tikai nekomerciālu pasažieru autopārvadājumu veikšanai.

(2) Kontrolierīci transportlīdzeklī uzstāda, pārbauda un plombē inspicēšanas institūcija, kuras kompetenci atbilstoši standartam LVS EN 45004 “Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju” akreditējis Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un par kuras akreditāciju Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un kura ir iesniegusi Satiksmes ministrijai Padomes 1985.gada 20.decembra regulas (EEK) Nr.3821/85 12.panta 2.punktā minētās plombas un 4.punktā minētās pārbaudes plāksnītes paraugus.”

26. Papildināt 40.pantu pēc vārda “reklāmas” ar vārdu “objektus”.

27. Aizstāt 42.panta pirmajā daļā vārdus “ceļa braucamās daļas” ar vārdu “brauktuves”.

28. Izteikt 43.¹panta piektās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums uz vienu gadu, ja sasniegts maksimālais uzskaites punktu skaits, vai līdz brīdim, kamēr saglabājas maksimālais uzskaites punktu skaits.”

29. Izteikt 43.²pantu šādā redakcijā:

“43.² pants. Īpatnības administratīvajā procesā sakarā ar apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu

(1) Ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un uzlikt sodu, sastāda protokolu — paziņojumu, kurā norādāma šāda informācija:

1) protokola — paziņojuma sastādīšanas datums;

2) institūcija, kuras amatpersona uzlikusi sodu, un protokola — paziņojuma sastādītāja amats, vārds un uzvārds;

3) pārkāpuma konstatēšanas datums un laiks;

4) pārkāpuma izdarīšanas vieta (pilsētas vai citas apdzīvotas vietas nosaukums, adrese);

5) transportlīdzekļa marka un valsts reģistrācijas numurs;

6) pārkāptais Ceļu satiksmes noteikumu punkts;

7) lēmums par naudas soda uzlikšanu un naudas soda apmērs;

8) naudas soda samaksas termiņš;

9) maksājuma uzdevuma rekvizīti un institūcijas, kurās iespējams samaksāt naudas sodu;

10) pieņemtā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) kārtība;

11) informācija par sekām, kādas iestājas, ja naudas sods netiek samaksāts.

(2) Ja laikā, kad tiek konstatēts transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, transportlīdzekļa vadītājs ierodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, soda uzlikšanas kārtība nemainās un tiek sastādīts protokols — paziņojums.

(3) Uzliktais naudas sods samaksājams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā.

(4) Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts, — transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam) transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs nosūta paziņojumu par nesamaksāto naudas sodu. Paziņojumā norādāma šāda informācija:

1) institūcija, kuras amatpersona uzlikusi naudas sodu;

2) transportlīdzekļa marka un valsts reģistrācijas numurs;

3) transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja, turētāja) dati;

4) pārkāpuma izdarīšanas vieta (pilsētas vai citas apdzīvotas vietas nosaukums, adrese), datums un laiks;

5) protokola — paziņojuma numurs;

6) nesamaksātā naudas soda apmērs;

7) maksājuma uzdevuma rekvizīti un institūcijas, kurās iespējams samaksāt naudas sodu;

8) informācija par sekām, kādas iestājušās, jo naudas sods nav samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā.

(5) Ja uzliktais naudas sods nav samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā izdara atzīmi par aizliegumu līdz naudas soda samaksai veikt valsts tehnisko apskati transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts pārkāpums, un reģistrēt to transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

(6) Ja par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu uzliktais naudas sods nav samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā, tas piedzenams no transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja vai, ja turētājs nav norādīts, — no transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja), izņemot gadījumu, kad pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka (turētāja, valdītāja) valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ.

(7) Lēmumu par uzlikto naudas sodu mēneša laikā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu augstākai iestādei (amatpersonai). Augstākas iestādes (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(8) Kārtību, kādā noformējams protokols — paziņojums par uzlikto naudas sodu un nosūtāma informācija transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.”

30. Papildināt 43.³pantu ar 3.¹daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Izdevumus, kas saistīti ar transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz speciālu stāvvietu un glabāšanu speciālajā stāvvietā, sedz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs vai, ja turētājs nav norādīts, — transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs) vai viņa pilnvarota persona. Izdevumus sedz pirms transportlīdzekļa izņemšanas no speciālās stāvvietas.”

31. Izteikt 43.⁴panta tekstu šādā redakcijā:

“Noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu Ceļu policija kontrolē ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm.”

32. Izteikt 43.⁶pantu šādā redakcijā:

“43.⁶ pants. Pārkāpumu fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli

(1) Pārkāpumus var fiksēt ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli. Kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus (fotoiekārtas vai videoiekārtas), nosaka Ministru kabinets.

(2) Administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, piemēro transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts, — transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam), izņemot gadījumu, kad pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka (valdītāja, turētāja) valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ.

(3) Par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) piemēro tikai naudas sodu.

(4) Ja transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs, turētājs) apstrīd vai pārsūdz pieņemto lēmumu un, izskatot iesniegumu vai sūdzību, ir noskaidrots transportlīdzekļa vadītājs, sodu par izdarīto pārkāpumu piemēro transportlīdzekļa vadītājam.”

33. Izteikt 45.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Atsevišķos gadījumos ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtām caurlaidēm pasta pārvadātāju transportlīdzekļiem, kā arī transportlīdzekļiem, ar kuriem veic inkasāciju, un Valsts kancelejas transportlīdzekļiem, ar kuriem nodrošina valdības pasta sūtījumu nogādāšanu, pildot attiecīgo uzdevumu, ir tiesības neievērot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī ceļa zīmju “Braukt aizliegts”, “Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts” un “Kravas automobiļiem braukt aizliegts” prasības.”

34. Aizstāt 47.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts”.

35. Pārejas noteikumos:

izslēgt 3.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5., 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“4. Grozījums šā likuma 4.panta trešajā daļā, 4.¹pants, 10.¹pants un 22.panta piektā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī.

5. Šā likuma 15.¹pants un grozījums 28.panta 1.punktā stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

6. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 4.¹panta ceturtajā un piektajā daļā, 6.panta otrajā daļā par ceļu drošības auditoru sertificēšanu, 10.¹pantā, 14.¹panta pirmajā un astotajā daļā, 15.¹panta ceturtajā daļā, 22.panta piektajā daļā, 30.panta trešajā daļā, 43.²panta astotajā daļā, 43.⁶panta pirmajā daļā un 45.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

7. Līdz pārejas noteikumu 6.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam piemērojami spēkā esošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 26.maijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 15.jūnijā