Latvija un Norvēģija tuvā mentalitātē un draudzībā

"Latvijas Vēstneša" ārpolitikas redaktors Jānis Ūdris Norvēģijas Karalistē Valsts prezidentes vizītes laikā

Atbildes vizīte uz Viņa majestātes Norvēģijas karaļa Haralda V un Viņas majestātes karalienes Sonjas valsts vizīti Latvijā 1998. gada septembra sākumā un vienlaikus, vēsturiskā perspektīvā, arī pati pirmā Latvijas augstākās personas vizīte Norvēģijā. Vizīte, kuras laikā atkal un atkal nācās lietot vārdu "pirmoreiz". Jau vizītes oficiālās programmas priekšvakarā, vēl ceļā uz Norvēģiju.

Otrdienas, 19. septembra, pēcpusdiena

Nelielā "Air Baltic" lidmašīna "Rīga", šķērsojusi Baltijas jūru, lido virs mūsu tuvākās kaimiņvalsts Zviedrijas. Pie Norvēģijas gaisa telpas robežas to sagaida divi Norvēģijas Karalisko gaisa spēku iznīcinātāji "F 16" un, draudzīgi "pamājuši" ar spārniem, pavada Latvijas Valsts prezidentes lidmašīnu līdz militārajai Gardemūnas lidostai galvaspilsētas Oslo tuvumā. Pirmo reizi šāds augstākais cieņas apliecinājums Latvijai un mūsu valsts augstākajai amatpersonai.

Lidostā Vairu Vīķi—Freibergu un Imantu Freiberga kungu sagaida Viņa majestātes karaļa Haralda V adjutants brigadieris Ufe Husebo, Norvēģijas valsts protokola vadītājs Svens Svēdmans un citas oficiālas personas. Un jau ar pirmajiem soļiem uz Norvēģijas zemes Latvijas Valsts prezidentei sākas intensīvs trīs dienu darba cēliens. Jau pirmajā vakarā — intervijas Norvēģijas ziņu aģentūrai un Norvēģijas televīzijai. Tad tikšanās ar Latvijas uzņēmēju delegāciju, kas pavada Valsts prezidenti viņas valsts vizītē Norvēģijā.

Trešdiena, 20. septembris, vizītes pirmā diena

Diena ataust saulaina un neierasti silta. Oslo galvenā – Karla Johana — iela rotāta ar lieliem Norvēģijas un Latvijas karogiem, un ikviens mūsu valsts karogs vēl izpušķots ar lielu sarkanbaltsarkanu ziedu buķeti. Gandrīz visā ielas garumā, no Karaļa pils līdz Stortinga ēkai, nostādīta Karaliskās gvardes, karalisko jūras spēku matrožu un citu ieroču šķiru godasardze, pavisam vairāk nekā tūkstotis vīru. Pirmo reizi tik grandioza godasardze Latvijas prezidentam kādā valsts vizītē.

Pie XIX gadsimtā (1824—1848) celtās Karaļa pils augsto viešņu gaida vairāki simti Oslo skolu audzēkņu ar košiem karodziņiem rokās. Eiropiešu blondās galviņas mijas ar mazo marokāņu, vjetnamiešu, pakistāniešu, šrilankiešu un citu Āfrikas un Āzijas tautu imigrantu bērnu tumšajiem cekuliem. Pakistāniešu meitenīte lepni rāda pašas zīmēto Norvēģijas karodziņu, bet mazai marokānietei Latvijas žurnālists stāsta, ka arī Latvijas prezidente bērnībā kādu laiku dzīvojusi Marokā. Sagaidītāju pulkā dzirdama arī latviešu valoda — ne viens vien latvietis, kurš strādā Oslo, ieradies sveikt savas valsts prezidenti.

Norvēģijas karalis Haralds V un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Deviņi lielgabala šāvieni vēsta par augstās viešņas tuvošanos pilij. Tieši pulksten 10.30 limuzīni ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi –Freibergu un Imantu Freiberga kungu piestāj pils laukumā. Augstos viesus sveic Viņu majestātes Norvēģijas karalis Haralds V un karaliene Sonja. Militārais orķestris spēlē "Dievs, svētī Latviju" un Norvēģijas valsts himnu. Latvijas Valsts prezidente Viņa majestātes karaļa pavadībā sveic Karalisko gvardi.

Pēc tam Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs karaļa un karalienes pavadībā dodas pilī, kur oficiālā sagaidīšanas ceremonija turpinās stingrā atbilstībā karaliskajam protokolam. Taču, jau daloties pirmajos iespaidos, latvieši izsaka un norvēģi apstiprina vērojumu, ka sagaidīšanas rituālā bijusi jūtama īpaši sirsnīga gaisotne. Noskaņa, kas "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondentam atsauc atmiņā Norvēģijas karaļa Haralda V un karalienes Sonjas valsts vizīti 1998. gada septembra sākumā Latvijā. Vispirms jau karaļa un karalienes tikšanos ar žurnālistiem uz karaliskās jahtas, kad Viņa majestāte Haralds V, atbildot uz "LV" jautājumu, atcerējās dramatisko Norvēģijas okupāciju Otrā pasaules kara sākumā un nakti, kad mazais Haralds — norvēģu nācijas suverenitātes simbols — tika slepus aizvests bēgļu gaitās. Toreiz Rīgā karalis Haralds V apliecināja, ka skaudrā bērnības pieredze viņam palīdz īpaši labi izprast latviešu nāciju, kas tikai nesen atguvusi savu valstisko suverenitāti. Un šķiet, ka tieši šī atgūtās brīvības elpa, ko norvēģi izjuta pirms vairāk nekā pusgadsimta, beidzoties Otrajam pasaules karam, bet latvieši – pirms gadu desmita, kad līdz ar ļaunuma impērijas sabrukumu beidzās aukstais karš, ir tas vārdos grūti formulējamais psiholoģiskais fenomens, kas Norvēģijas karali un karalieni mudina neaprobežoties – atbilstoši karaliskajam protokolam — vien ar oficiālo sagaidīšanas ceremoniju pilī, bet pavadīt Latvijas Valsts prezidenti visu pēcpusdienu, kopīgi apmeklējot vēsturisko Akershusas cietoksni, kur Vaira Vīķe –Freiberga noliek vainagu pie pieminekļa karā kritušajiem norvēģu karavīriem, kā arī pastaigā pa Oslo Akerbriges rajonu un leģendārā Vīgelana parka apmeklējumā. Kas Viņu majestātes karali Haraldu V un karalieni Sonju vedina nākamajā dienā jau agri ierasties Bergenē, lai personīgi sagaidītu Latvijas Valsts prezidenti arī šajā Norvēģijas ziemeļrietumu piekrastes pilsētā un būtu ar augsto Latvijas viešņu kopā visu vizītes otro dienu.

Taču paralēli šiem emocionāli psiholoģiskajiem aspektiem jau vizītes pirmajā dienā reljefi iezīmējas arī Norvēģijas sarunu dziļi pragmatiskais raksturs un Latvijas Valsts prezidentes, kā arī visas viņas komandas — gan Latvijas valsts oficiālās delegācijas, gan uzņēmēju delegācijas — augstais profesionālisms un teicamā sagatavotība.

Pēc tikšanās ar Viņu majestātēm karali un karalieni pēc Stortinga apmeklējuma un ļoti nozīmīgās sarunas ar Norvēģijas premjerministru Janu Stoltenbergu Latvijas Valsts prezidente kopā ar mūsu valsts darījuma aprindu pārstāvjiem viesojas arī Norvēģijas Tirdzniecības kamerā. Šeit no Norvēģijas uzņēmēju puses izskan nepārprotams apliecinājums viņu ieinteresētībai Latvijas ekonomikā. Atziņa, ka norvēģu uzņēmēji joprojām vēlas paplašināt savu investīciju apjomu mūsu valstī. Norvēģijas tirdzniecības un rūpniecības ministre Grēte Knudsena izsaka gandarījumu par iespēju tikties ar Latvijas ekonomikas ministru Aigaru Kalvīti un pārrunāt ekonomiskās sadarbības padziļināšanas iespējas starp abām valstīm. Ministre arī izsaka gandarījumu, ka Latvija kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm aktīvi iekļaujas Ziemeļvalstu sabiedrībā, un uzsver, ka nākotnē Latvijas ES dalībvalsts statuss vēl padziļinās abu valstu ekonomiskos sakarus.

Savukārt Latvijas Valsts prezidente izsaka gandarījumu par Norvēģijas uzņēmēju aktīvo darbību Latvijā un informē par Ārvalstu investoru padomes pieredzi Latvijā: padome regulāri tiekas ar Latvijas Ministru prezidentu, apspriežot aktuālus ekonomiskās sadarbības jautājumus.

Norvēģijas Tirdzniecības kameras direktors Arilds Bliksruds uzsver, ka tirdzniecības apjoma ziņā Latvija ir Norvēģijas nozīmīgākā ārvalstu partnere. Bet vairāki norvēģu uzņēmēji atzīst, ka reālās uzņēmējdarbības iespējas Latvijā izrādījušās plašākas par sākotnējām prognozēm. Pavisam mūsu valstī darbojas septiņdesmit divi norvēģu uzņēmumi. "Hakon" grupas pārstāvis informē, ka Rīgā vien jau darbojas divpadsmit "Rimi" veikali, un uzsver, ka sprādzieni universālveikalā "Centrs" nekādā ziņā neapturēs "Hakon" grupas plānus vēl tālāk paplašināt savu darbību Latvijā. "Statoil"pārstāvji izsaka gandarījumu, ka Latvijā ir daudz jaunu, profesionāli labi sagatavotu cilvēku, kas gatavi darbam viņu kompānijā, bet pārstāvis no firmas "Lindstorm", kas patlaban veic viesnīcas "Latvija" rekonstrukciju, pauž ieinteresētību tūristu skaita palielināšanā Latvijā.

Un tieši norvēģu uzņēmēju maksimālā atklātība, minot abām pusēm izdevīgus ekonomiskās sadarbības motīvus, līdz ar Norvēģijas politiķu konsekvento atbalstu Latvijas atjaunotās suverenitātes nodrošināšanai un norvēģu tautas dziļajām simpātijām veido Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītes pirmās dienas izteikti pozitīvo kopskaņu.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Norvēģijas premjerministrs Jans Stoltenbergs — preses konferencē

J.Stoltenbergs: — Es runāšu īsi. Es pateicos Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergas kundzei par to, ka viņa ieradās valsts vizītē Norvēģijā. Es esmu priecīgs par šo iespēju vēl tālāk attīstīt divpusējās attiecības starp Norvēģiju un Latviju. Pašlaik mēs esam iegājuši šo attiecību paplašināšanas procesā daudzās jomās. Sekmīgi attīstās mūsu valstu ekonomiskā sadarbība. Starp abām valstīm pastāv arī laba sadarbība kultūras jomā. Mēs gribam sadarboties arī cīņā pret lipīgām slimībām, piemēram, pret tuberkulozi. Tas ir ļoti svarīgs uzdevums, kas kļūst aizvien aktuālāks līdz ar tūrisma un vispār starptautiskas pārvietošanās apjomu paplašināšanos starp Baltijas jūras reģiona valstīm un šajā gadījumā konkrēti starp Norvēģiju un Latviju. Mums bija iespēja tikties Latvijas Valsts prezidentes vizītes pirmajā dienā, un šāda iespēja būs arī vizītes otrajā dienā. Tā ka mēs tiksimies ne vien Oslo, bet arī Bergenē, un es esmu priecīgs par to. Jo mums ir tiešām daudz kopīgi apspriežamu jautājumu abu valstu sadarbības tālākajai paplašināšanai.

V. Vīķe–Freiberga: — Premjerministra kungs, man bija tiešām liels prieks tikties ar Norvēģijas valdības vadītāju un apspriest Norvēģijas un Latvijas sadarbības attīstības jautājumus. Norvēģija ir bijusi mūsu atbalstītāja un sabiedrotā gan Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā, gan arī nozīmīgajā mūsu valsts reformu procesā, Latvijai atgriežoties brīvu, demokrātisku valstu saimē.

Norvēģija ir daudz palīdzējusi arī mūsu valsts ekonomikas rekonstruēšanā. Norvēģu biznesmeņi Latvijā veikuši nozīmīgas investīcijas, dodot ar to lielu labumu Latvijas tautai — gan plašāka pakalpojumu tīkla, gan jaunu darba vietu veidā. Tā ir sadarbība, kas nes abpusēju labumu un abpusēju gandarījumu. Mēs esam pārliecināti, ka nākotnē šī sadarbība tiks ne vien turpināta, bet arī vēl tālāk padziļināta. Galvenokārt jomās, kas saistītas ar pārvietošanos starp mūsu valstīm. Premjerministrs jau minēja sadarbību cīņā pret lipīgām slimībām. Aktuāla ir arī sadarbība pret organizēto noziedzību un terorismu. Plašs sadarbības iespēju spektrs paveras enerģijas piegādē, kā arī daudzās citās ekonomikas nozarēs. Protams, tā ir privāto uzņēmēju darbības joma, taču mūsu darījumu aprindu pārstāvji saņem un saņems mūsu valdību atbalstu Norvēģijas un Latvijas ekonomiskās sadarbības tālākā attīstībā.

"Latvijas Vēstnesis": — Prezidentes kundze, mēs, žurnālisti, esam ievērojuši šīs vizītes īpaši sirsnīgo gaisotni un īpaši lielo uzmanību pret jums. Kā jūs pati to izjūtat un izskaidrojat: vai kā uzmanību pret jums vai arī kopumā pret mūsu valsti?

V.Vīķe–Freiberga: — Man jau būtu ļoti glaimojoši domāt, ka vienīgi mans personīgais šarms ir atbildīgs par šo tiešām lielo sirsnību. Bet laimīgā kārtā ne jau uz maniem pleciem vien gulstas šīs mūsu valstu labās attiecības un to iedibināšana. Es domāju, sākums tam meklējams jau tālā pagātnē un faktorā, ka mūsu tautas viena otru izprot. Tas slēpjas arī mūsu tautu līdzīgajā cieņā pret savu pagātni un rūpēs par savu folkloru. Mūsu tautu līdzīgajā mentalitātē. Arī šie faktori, manuprāt, ir viens no norvēģu lielās sirsnības izskaidrojumiem. Un arī šie faktori, es domāju, ir vairojuši norvēģu simpātijas pret mūsu tautu un mūsu valsti. Simpātijas, kas tagad tik uzskatāmi izpaužas arī šīs valsts vizītes laikā.

"Latvijas Vēstnesis": — Premjerministra kungs, kuros virzienos jūs redzat iespējas mūsu valstu attiecību uzlabošanai, ja tās — pēc abpusēja atzinuma — jau tagad ir teicamas.

J.Stoltenbergs: — Jā, patiešām, mūsu attiecības jau ir teicamas, un vietā ir jautāt, vai teicamas attiecības iespējams padarīt vēl labākas. Es jums atbildēšu ar noteiktu "jā, ir iespējams". Mēs savu valstu divpusējās attiecības joprojām varam uzlabot un paplašināt. Es minēšu trīs galvenos virzienus, kuros redzu šādas attīstības iespējas. Pirmkārt, tā ir Latvijas virzība uz NATO un Norvēģijas atbalsts jūsu valstij šajā procesā. Kad arī Latvija kļūs NATO dalībvalsts, mēs būsim vienā drošības zonā. Arī tāpēc Norvēģija atbalsta jūsu valsti ceļā uz NATO. Otrkārt, tā ir Latvijas virzība uz Eiropas Savienību. Norvēģija pati gan nav ES dalībvalsts, taču mēs esam Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalsts. Līdz ar to brīdī, kad Latvija būs kļuvusi ES dalībvalsts, mūsu valstu divpusējā sadarbība kļūs vēl ciešāka. Trešā ļoti perspektīvā sadarbības joma ir enerģētika, kurā mēs ļoti cerīgi raugāmies uz Baltijas reģionu.

— Prezidentes kundze, jūsu valsts vēlas iestāties NATO. Vai sarunas laikā saņēmāt no Norvēģijas premjerministra kādus solījumus atbalstīt Latviju šajā ceļā uz NATO?

V.Vīķe–Freiberga: — Šādu palīdzību un atbalsta apliecinājumus mēs no Norvēģijas valdībām esam saņēmuši pastāvīgi jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, un pašreizējā Norvēģijas valdība nav izņēmums. Mums šī sadarbība ir ļoti nozīmīga, jo Norvēģiju mēs uzskatām par ļoti iespaidīgu NATO dalībvalsti un esam pārliecināti, ka Norvēģijas pozīcijai ir ļoti liela nozīme šajā jautājumā.

— Prezidentes kundze, vai jūs varētu precizēt, ko jūs ar premjerministru runājāt tieši NATO kontekstā!

V.Vīķe–Freiberga: — Mēs par šo jautājumu runājām plašākā kontekstā. Vispirms jau par to, kā īstenojama NATO paplašināšana un kā būtu īstenojama Latvijas pievienošanās šai savienībai. Tāpat mēs apspriedām gan NATO attiecības ar citām rietumvalstīm, gan arī NATO attiecības ar Krieviju. Un šajā sakarā es premjerministram uzsvēru domu, ka Latvijas pievienošanās NATO ne vien nekādā ziņā neapdraudēs Krieviju, bet, tieši pretēji, nostiprinās drošību reģionā.

Norvēģijas Ārlietu ministrijas speciālais padomnieks Knuts Torasens, bijušais Norvēģijas vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kā jūs vērtējat Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīti Norvēģijā?

— Tas ir patiešām vēsturisks notikums mūsu valstu attiecībās. Vispirms jau tāpēc, ka tā ir pati pirmā Latvijas Valsts prezidenta valsts vizīte Norvēģijas Karalistē. Tā ir arī atbildes vizīte uz ļoti veiksmīgo Norvēģijas karaļa un karalienes valsts vizīti pirms diviem gadiem Latvijā. Toreiz Viņa majestāte aizbrauca ar ļoti labiem iespaidiem. Un Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte Norvēģijā ir ārkārtīgi nozīmīga mūsu valstu teicamo divpusējo attiecību tālākajai attīstībai.

— Vēstnieka kungs, kuros virzienos jūs redzat iespēju mūsu attiecību tālākai kvalitatīvai vai kvantitatīvai attīstībai, ja šīs attiecības jau tagad ir patiešām teicamas?

— Jā, patiešām, mūsu valstu attiecības ir teicamas. Jau laikā, kad es biju Norvēģijas vēstnieks Latvijā, šīs attiecības dinamiski attīstījās gan politiski, gan, it īpaši, ekonomikas jomā. Tā bija patiešām milzu attīstība. Šis process joprojām turpinās, un es par to no sirds priecājos. Norvēģu kompānijas joprojām investē naudu Latvijā. Joprojām paplašinās mūsu sadarbība kultūras jomā. Taču es gribu uzsvērt arī cilvēku personīgos kontaktus starp mūsu valstīm, kas attīstās īpaši sekmīgi. Tieši tas, pēc manas pieredzes un pārliecības, ir ārkārtīgi nozīmīgs faktors valstu savstarpējas saprašanās un sadarbības tālākai sekmēšanai starp mūsu valstīm. Mani tiešām iepriecina Latvijas sekmīgā attīstība. Jūsu valsts sekmīgi risina sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, un Norvēģija jūs atbalsta šajā procesā. Norvēģija pati gan nav ES dalībvalsts, taču mēs esam Eiropas ekonomiskās zonas valsts. Un, kad Latvija būs kļuvusi par pilntiesīgu ES dalībvalsti, mūsu ekonomiskā sadarbība kļūs vēl ciešāka. Un, protams, Norvēģija kā NATO dalībvalsts ir atbalstījusi un konsekventi atbalsta Latvijas vēlēšanos iestāties šajā organizācijā. Tā ka man atliek vien atkārtot — mūsu valstu attiecības ir teicamas, un tās joprojām ļoti sekmīgi attīstītās.

— Vēstnieka kungs, ir skaidri redzams, ka karalis un karaliene Latvijas Valsts prezidentes vizītei velta īpaši lielu uzmanību.

— Jā, es jums piekritu, tas ir pareizs novērojums. Tas nozīmē, ka Viņa majestāte šai vizītei piešķīris ļoti augstu prioritāti. Viņam un karalienei Sonjai ir ļoti labas atmiņas par savu valsts vizīti Latvijā, un tagad viņi jūsu Valsts prezidentei parāda savu vislabāko attieksmi. To liecina arī fakts, ka Viņu majestātes ar Latvijas Valsts prezidenti būs kopā arī vizītes otrajā dienā Bergenē. Tas ir jo zīmīgāk tāpēc, ka Bergene, tāpat kā Rīga, ir sena Hanzas savienības pilsēta, tātad ļoti nozīmīga pilsēta arī mūsu valstu vēsturisko kontaktu kontekstā.

— Torasena kungs, jūs pats, būdams vairākus gadus Norvēģijas vēstnieks Latvijā, esat daudz darījis šo attiecību sekmēšanai. Gribu atgādināt, ka jūs par savu diplomātisko misiju Latvijā, sekmējot ekonomiskās attiecības starp mūsu valstīm, saņēmāt Norvēģijas prestižo gada labākā vēstnieka apbalvojumu.

— Jā, es jūtu lielu gandarījumu par to. Es tieši piedalījos arī Viņa majestātes karaļa Haralda V un Viņas majestātes karalienes Sonjas vizītes sagatavošanā. Un mēs jau tad sākām domāt par Latvijas Valsts prezidenta valsts vizīti Norvēģijā. Tagad arī jūsu Valsts prezidentes vizīte norit ļoti sekmīgi, un ir skaidrs, ka tā ir ļoti nozīmīgs ieguldījums Latvijas un Norvēģijas tālāko attiecību paplašināšanai un padziļināšanai.

Es pats gan šajā procesā vairs tieši nepiedalos, jo man ir cits ļoti atbildīgs uzdevums: manā kompetencē ir starptautisko miera spēku operāciju koordinācija. Taču sirdī es joprojām esmu kopā ar Latviju, un tāpēc man ir tik liels gandarījums par jūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas ļoti sekmīgo valsts vizīti Norvēģijā.