Ārzemju presē

Angļu “The Guardian” raksta par krīzi Eiropas Savienībā un izsaka domu, ka tā saistīta ar civilizācijas norietu.

•

Poļu “Gazeta.pl”: “Eiropas Savienībā nav noskaņojuma turpināt paplašināšanos,” sacījis komisārs Ginters Ferheigens pēc Eiropas konstitūcijas referendumu fiasko Francijā un Nīderlandē. “Iespēju logs ir ... aizvēries.”

•

Angļu “The Financial Times”: “Eiropas Savienībai vajadzētu apzināties, ka robežu slēgšana un dzīves apstākļu uzlabošanas iespēju liegums strādniekiem no dalībvalstīm vēlāk negatīvi “atspēlēsies”.”

•

Poļu “Gazeta.pl”: “Lielvalstu iespējas ietekmēt civilizētas valstis (pretēji to gribai) ir ļoti samazinājušās. Eiropas referendumu negatīvais iznākums tādējādi nav izraisījis Kremļa ofensīvu bijušās PSRS teritorijā. Kaut gan jāšaubās, vai tas izriet no varas pārstāvju dziļākām pārdomām.”

•

Angļu “The Financial Times”: “Francijas jaunais premjerministrs Dominiks de Vilpēns ir solījis atjaunot uzticību valdībai un samazināt bezdarbu. Tomēr kritiķi uzskata, ka Žaka Širaka valdība joprojām nav apzinājusies problēmu apjomu. “Valdībai sākt trūkt laika, lai veiksmīgi reformētu Franciju”, kas tad arī ir “trauksmes zvans Piektajai republikai”.”

•

Vācu “Süddeutsche Zeitung”: “Bez ASV piekrišanas Vācijai nav izredžu kļūt par ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli. Vācijas ārlietu ministra vizītes laikā Vašingtonā Buša administrācija vēlreiz atteikusi Fišeram savu atbalstu.”

•

Zviedru “Dagens Nyheter”: “Krievijas ārpolitika ir pragmatiska, tomēr savā apkaimē tā īsteno lielvaras ambīcijas. Arī Krievijas iekšpolitikā ir vērojamas daudzas uztraucošas pazīmes.”

•

Vācu “Frankfurter Rundschau”: “Sarkanā armija Baltijā neieradās kā atbrīvotāja, bet kā okupante. Ar Molotova – Ribentropa paktu, pašiem baltiešiem nejautājot, Baltijas valstis tika pievienotas padomju ietekmes sfērai un pēc tam nonāca aiz dzelzs priekškara, kad uzvarētājas Jaltā sadalīja Eiropu. Pagātnes pārvērtēšana baltiešiem būtu vieglāka, ja no Krievijas tiktu saņemts izlīguma žests – ja tā atzītu, ka šo valstu pievienošana padomju impērijai ir bijusi netaisnīga. Taču Krievijas vadība izvairās Baltijas valstu okupāciju nosaukt par okupāciju. Pat aicinājums atzīt par spēkā neesošu Molotova – Ribentropa paktu sastopas ar sīvu pretestību, jo līdz ar to Baltijas valstu okupācija tiktu atzīta kā neleģitīma.”

•

Krievijas “Inopressa”: “Krievijas iedzīvotāju rūgtums ir vērsts kā pret Rietumiem, tā arī pret bijušo prezidentu Mihailu Gorbačovu un viņa līdzgaitniekiem, kuri esot vieglprātīgi atteikušies no iekarotā un izvēlējušies iet kapitālisma virzienā, kas miljoniem krievu esot izrādījies tieši tāds, kādu to attēloja odiozā padomju propaganda. Tāpēc nav jābrīnās, ka krievi arvien biežāk atceras Josifu Staļinu un viņu interpretē kā kārtības, cieņas un taisnības simbolu. Pašlaik Krievijas sabiedrībā, ko ir dezorganizējuši milzīgie sociālie kontrasti, kā arī nogurdinājis konflikts Čečenijā, daudzi vēlas tādu vadoni kā Staļins.”

Pēc Ārlietu ministrijas Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem