Vai vienosies?

Šonedēļ gaidāmajai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sanāksmei ir jāatrisina vairāki būtiski jautājumi – jālemj, ko pēc negatīvajiem referendumiem Francijā un Nīderlandē darīt ar Eiropas konstitūciju, kā arī jāpanāk vienošanās par ES naudas ieņēmumiem un sadali laikam no 2007. līdz 2013.gadam.

Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs un Francijas prezidents Žaks Širaks cīņā par ES finanšu perspektīvu būs konkurenti Foto: EPA/A.F.I.

Kurš svarīgāks

Eiropas mediji visai aktīvi diskutē, kurš jautājums ES sammitā būs primārais – budžets vai konstitūcija. Skaidras un neapstrīdamas atbildes uz šo jautājumu nav.
No vienas puses, ir svarīgi ES līderiem izlemt, ko darīt tālāk ar konstitūciju. Tūdaļ pēc negatīvajiem referendumiem Nīderlandē un Francijā Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu ieteica dalībvalstīm nesteigties ar ratifikāciju, bet sagaidīt sanāksmi, kurā arī panāks vienošanos. Tātad lēmums par ES konstitucionālo līgumu ir svarīgs, jo tā izspriešana varētu nozīmēt, ka ES krīzei rasts risinājums.
No otras puses, svarīgi ir arī panākt vienošanos par nākamo finanšu perspektīvu. Gadījumā, ja ES valstu vadītāji rod risinājumu konstitucionālā līguma krīzei, bet nevienojas par budžetu nākamajiem septiņiem gadiem, Eiropas medijus atkal pārpludinās informācija par to, ka ES valstu starpā nav vienotības, ka ES krīzei nav rasts risinājums.
Tādējādi jāsecina – abi jautājumi uzskatāmi par vienlīdz svarīgiem, un grūti iedomāties, ka divās diennaktīs būs rodams kompromiss visu ES valstu vadītāju starpā. Līdzšinējie sammiti pierādījuši, ka dalībvalstu sarunas risinās teju vai 24 stundas diennaktī, un jau tagad zināms, ka abi jautājumi prasīs piekāpšanos, līdz ar to būs grūti risināmi.

Konstitūcija

Tikai pāris dienu pirms ES sammita medijos parādījusies ziņa, ka arī Īrijā sabiedriskā doma noskaņota negatīvi pret konstitucionālo līgumu, par kuru referendumu paredzēts rīkot šoruden. Savukārt Dānija pārsteigusi Eiropu ar ziņu, ka gadījumā, ja šonedēļ gaidāmajā sanāksmē konkrēta vienošanās par tālāko konstitūcijas likteni netiks panākta, Dānija atteiksies no referenduma rīkošanas. Pretēji augstu ES amatpersonu un vairāku dalībvalstu vadītāju aicinājumiem turpināt konstitūcijas ratifikāciju, vairāki eksperti izteikuši minējumus, ka ES konstitūcija jau būtībā ir miris projekts. Taču Francija ir valsts, ar kuru nevar nerēķināties. Tā ir viena no eirointegrācijas procesā iesaistītajām centrālajām valstīm, tāpēc tās viedoklis ir bijis un būs svarīgs visai Eiropai.
Nākamais referendums par ES konstitūciju gaidāms Luksemburgā. Tur sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka konstitūcijas atbalstītāju ir vairāk nekā noliedzēju. Tomēr situācija nebūt nav tik skaidra, jo svarīgo dokumentu atbalsta tikai 55 procenti iedzīvotāju, un dokumenta noliedzēju skaits pēdējās dienās aug straujāk nekā tā atbalstītāju rindas. Luksemburgas nodarbinātības ministrs Fransuā Bilgēns pagājušajā nedēļā atzina, ka iespējams arī negatīvs referenduma iznākums. Galvenie iemesli varētu būt bažas par ekonomisko un sociālo drošību. F.Bilgēns sacīja, ka Luksemburgas pilsoņu satraukumu par darbavietām un darba apstākļiem palielina arī “uzticības trūkums” valsts institūcijām, ziņo pasaules prese. “Ir grūti izskaidrot, ka globalizācija nav tik slikta ideja. Bet globalizācijas augļi netiek sadalīti taisnīgi, un tas ir izaicinājums, ar ko ir jāsaskaras politiķiem,” saka F.Bilgēns.

Budžets

Otrs svarīgs jautājums ES līderu dienaskārtībā būs finanšu perspektīva nākamajam finansēšanas periodam. Arī šajā jomā gaidāmas smagas diskusijas. Šis ir īstais mirklis, lai katra valsts maksimāli censtos iestrādāt finanšu plānā savas intereses, tāpēc cīņa par šo jautājumu grasās būs sīva.
Rietumeiropas presē daudz tiek diskutēts, vai Lielbritānijai izdosies saglabāt īpašo situāciju un arī turpmāk iemaksāt ES budžetā mazāk, nekā pienāktos. Lielbritānija, protams, no šīs privilēģijas nevēlas atteikties. Savukārt citām valstīm negribas saglabāt īpašo Lielbritānijas atlaidi, jo tā nebūt nav trūcīgākā valsts ES.
Papildus Lielbritānijas kaprīzēm arī Nīderlande nākusi klajā ar paziņojumu, ka negrib tik daudz iemaksāt ES budžetā. Tiek norādīts, ka Nīderlandes lielās iemaksas bijušas viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tās iedzīvotāji noraidījuši Eiropas konstitucionālo līgumu. Tādējādi politiķi nonākuši krustcelēs – no vienas puses, nepieciešamība vienoties Eiropas vārdā, no otras – sabiedrības spiediens uz pārāk lielajām iemaksām.
Kādas būs ES valstu vadītāju atbildes uz šiem būtiskajiem un izšķirošajiem jautājumiem, tas, visticamāk, noskaidrosies agrā sestdienas rītā.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai:

Kā veidojas ES budžets?
ES budžets tiek veidots no dalībvalstu maksājumiem. Katra valsts Savienības budžetā lielāko summu ieskaita, veicot iemaksas no nacionālā kopprodukta. Tāpat tiek veikts atskaitījums no pievienotās vērtības nodokļa bāzes. ES budžetā ieplūst arī 75% no muitas nodevām un nodokļiem, ko iekasē dalībvalstis. Vēl Savienības budžetu veido lauksaimniecības nodevu un cukura nodevas maksājumi.
ES tiek veidots bezdeficīta budžets. Tas nozīmē, ka tērēts tiek tikai tik daudz, cik kopējā budžetā iemaksāts.

Kuras ES dalībvalstis pašreiz veic lielākās iemaksas Savienības budžetā?
Visvairāk ES budžetā iemaksā Vācija, Francija, Lielbritānija. Savukārt proporcionāli visvairāk finanšu resursu saņem Īrija, Grieķija, Portugāle, Spānija. Šīs valstis ar dažādu fondu starpniecību saņem atpakaļ vairāk naudas nekā iemaksā. Piemēram, Īrija saņem atpakaļ piecas reizes vairāk finanšu resursu nekā iemaksā Savienības budžetā.