E-paraksta ieviešana beidzot iekustināta

Ministru kabinets, vakar izskatot Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta ziņojumu par vienošanos droša e-paraksta ieviešanai, atbalstīja trīspusējā līguma projektu starp valsti, SIA “Lattelekom” un “Latvijas pastu”, ko paraksta šodien un kas ļaus īstenot iecerētos darbus atbilstoši ministra izvirzītajam plānam.

Saskaņā ar līguma projektu “Latvijas pasts” kļūs par uzticamu sertifikācijas pakalpojuma sniedzēju, bet “Lattelekom” būs projekta tehnoloģijas partneris, nodrošinot sertifikācijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un tās ekspluatāciju. Abām pusēm jāuzņemas vienāda atbildība par projekta veiksmīgu realizāciju.
“Ieilgušās saskaņošanas dēļ mazliet bija aizkavējusies līgumprojekta saskaņošana ar “Lattelekom” un “Latvijas pastu”, bet abu uzņēmumu pārstāvji piedalījās darba vizītē Igaunijā un nopietni gatavojas e-paraksta ieviešanai,” pēc atgriešanās no pieredzes apmaiņas brauciena sacīja īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Jānis Reirs. Maija Celmiņa, “Lattelekom” preses sekretāre, “LV” pavēstīja, ka “Lattelekom” ieguldījums būs tehnoloģiskais risinājums jeb e-paraksta algoritma radīšana, kur noderēs arī “Lattelekom” pieredze darbā ar valsts iestādēm. Savukārt “Latvijas pasta” priekšrocība ir ļoti plašais reģionālo nodaļu tīkls, kas noderēs, lai e-parakstu padarītu pieejamu ārpus Rīgas un lielajām pilsētām.
Latvijā likums par e-dokumentiem ir spēkā kopš 2004.gada 1.janvāra, personu identifikācija un e-dokumentu lietošana notiek arī interneta bankās, tāpēc ir pamats domāt, ka Latvija tam ir gatava, uzskata M.Celmiņa, vēršot uzmanību uz to, ka “pašreiz svarīgi turpināt darbu pie valsts iestāžu funkciju audita, lai izveidotu labu pamatu e-pakalpojumu sniegšanai un lai parasto birokrātiju nenomainītu e-birokrātija”. Kā “LV” informēja E-pārvaldes sekretariāta preses sekretārs Tonijs Šabovics, joprojām nav līdz galam aprēķināts, cik valstij izmaksās ar e-paraksta sertificēšanu un sertifikātu iepirkumu saistītie pasākumi. “No valsts budžeta šogad šim mērķim līdzekļi netiks iedalīti, jo “Lattelekom” un “Latvijas pasts” ir piekrituši par saviem līdzekļiem izveidot sertifikācijas centru,” piemetināja T.Šabovics.
Uz jautājumu, vai “Latvijas pasts” šo procesu nevarētu aizkavēt ar pārkārtošanos pašā uzņēmumā, T.Šabovics atbildēja: ““Latvijas pasts” ir sevi definējis kā sertifikācijas pakalpojuma sniedzējs, līdz ar to mēs uzskatām, ka viņi ir gatavi veikt datu apstrādi.” Valsts no savas puses nodrošināšot “Latvijas pastam” datu apstrādes iespēju ar iedzīvotāju reģistra datiem un piešķiršot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei papildu finansējumu nepieciešamās infrastruktūras izveidei un uzturēšanai, kam gan pietrūkst precīzu aprēķinu. Turklāt trīspusējā līguma projekts paredz, ka valsts nodrošinās vismaz 50 000 sertifikātu iepirkumu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem. Šim mērķim nākamajā gadā iecerēts iztērēt līdz 150 tūkstošiem latu, par ko E-lietu sekretariātam būs jāorganizē iepirkumu procedūra. Kā agrāk norādīja Jānis Reirs, maksimālais e-paraksta lietotāju skaits varētu sasniegt 35 procentus no visiem ekonomiski aktīvajiem valsts iedzīvotājiem, kas ir aptuveni 400 000 cilvēku.
Šobrīd elektroniskā paraksta trūkums apgrūtina informācijas un dokumentu apriti starp uzņēmējiem un valsts iestādēm.

Arvīds Deģis