Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 14.jūnijā

Ārlietu ministrs

1940.gada 14.jūnijs iezīmēja šausminošu lappusi Latvijas vēsturē. Vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vaigu vaigā saskārās ar Staļina represijām – viņi tika vardarbīgi sadzīti lopu vagonos un nolemti iznīcībai. Izvestie cilvēku tūkstoši un viņu ģimenes locekļu salauztie likteņi ir ne tikai Latvijas sāpe – līdzīgi datumi ir mūsu brāļiem igauņiem un lietuviešiem, un daudzām citām tautām, kas bija spiestas dzīvot aiz dzelzs priekškara.
No paaudzes paaudzē mums ir jāatceras un jāpiemin šie notikumi, lai šādas traģēdijas nākotnē vairs neatkārtotos. Kļūdās tie, kas saka, ka vēstures jautājumiem ir jāpārvelk svītra, – vēstures apzināšana stiprina ikvienu tautu, kas vēlas nepieļaut traģisko un noziedzīgo notikumu atkārtošanos. Šā gada laikā, kopš esam iestājušies Eiropas Savienībā, starptautiskā sabiedrība kā vēl nekad iepriekš ir uzzinājusi par toreiz pastrādātajiem komunistiskajiem noziegumiem. Esam skaidrojuši mūsu tautu vēsturi saviem sabiedrotajiem un saņēmuši izpratni un atbalstu.
Vēstures apzināšanas darbu mēs turpināsim, lai atgādinātu par padomju okupācijas laikā pastrādātajiem noziegumiem. Esmu pārliecināts, ka vairāku valstu vēsturnieki atklās jaunus faktus par šo traģisko laiku, un ceru, ka arī daudzi politiķi vēl iemācīsies izprast to būtību.
Šajā dienā mēs pieminam upurus un pārdomājam traģiskās vēstures lappuses. Tomēr tā ir arī apņēmības un cerības caurstrāvota diena, jo šodien mums ir visas iespējas nodrošināt, lai tas nekad vairs neatkārtotos.

Dagnija Stuķēna, ārlietu ministra preses sekretāre

Par Latviju komunistiskās PSRS un nacistiskās Vācijas okupācijas laikā

Vakar, 14.jūnijā, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, Aldis Kušķis Eiropas Parlamentā (EP) prezentēja Latvijas Vēsturnieku komisijas 14.sējuma “Slēptā un aizliegtā Latvijas vēsture Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1940.–1991.gadā” speciālizdevumu. Pēc Alda Kušķa iniciatīvas to finansējuši Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupa (ETP-ED). Paredzēts, ka vērtīgā grāmata nonāks katra eiroparlamentārieša rokās.
Par godu grāmatas prezentācijai Aldis Kušķis sadarbībā ar Okupācijas muzeju bija uzaicinājis uz Eiropas Parlamentu vēstures skolotāju delegāciju no Latvijas. Kopā ar vēstures skolotājiem Eiropas Parlamentā viesojās arī Okupācijas muzeja darbinieki, vēstures zinātnieki un žurnālisti.
Vizītes ietvaros notika apaļā galda diskusija “Padomju totalitārais komunisms”, kurā uzstājās EP sadarbības grupas – “Baltic Europe Intergoup” priekšsēdētājs Kristofers Bīzlijs (Lielbritānija), profesors Vītauts Landsberģis (Lietuva), Tunne Kelams (Igaunija), profesors Voiceks Rožkovskis (Polija), Tomass Hendriks Ilvess (Igaunija) un vēstures profesors Aivars Stranga.
Grāmata izdota angliski ar nosaukumu “The Hidden and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940–1991”, tā ir speciālizdevums Valsts prezidentes paspārnē esošās Vēsturnieku komisijas rakstu sējumam, kas veltīts Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupācijas perioda izpētes jautājumiem.

Sandra Biseniece, EP deputāta Alda Kušķa konsultante

Par trimdā mirušo savu latviešu cilvēku godināšanu Dānijā

14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Kopenhāgenā notika Dānijā dzīvojošo latviešu un Latvijas vēstniecības Dānijā rīkots atceres pasākums. Kopenhāgenas latviešu kopienas priekšsēdētājs Gvido Grīnvalds un Latvijas vēstnieks Dānijā Andris Razāns uzrunāja vietējās latviešu kopienas pārstāvjus un nolika ziedus Vestres kapsētas Latviešu kapos pie pieminekļa trimdā mirušajiem tautiešiem.
Latvijas vēstnieks Dānijā Andris Razāns uzsvēra, ka 1941.gada 14.jūnija deportācijas bija viens no visdrausmīgākajiem noziegumiem pret Latvijas iedzīvotājiem. Šis notikums ir jāatceras, un no tā ir jāgūst mācības. Viena no tām – Latvijas iekšpolitikai un ekonomikai jāveicina demokrātiskas un atvērtas sabiedrības attīstība, kas vairo Latvijas starptautisko draugu atbalstu un uzticību.

Par Staļina represijās bojāgājušo godināšanu Sanktpēterburgā

11.jūnijā Sanktpēterburgas Sv.Marijas baznīcā notika Komunisma genocīda upuru piemiņas dienai veltīts ekumenisks dievkalpojums.
1937.–1953. gada represijās bojāgājušos latviešus, igauņus un lietuviešus pieminēt bija sanākuši vairāki desmiti pilsētā dzīvojošo baltiešu. Klātesošie pieminēja Baltijas tautu genocīda un represiju upurus un solīja jaunajai paaudzei mācīt vēsturi, lai nekad neatkārtotos mūsu tautu pagātnes traģiskās lappuses. Dievkalpojumu vadīja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas kristīgo konfesiju mācītāji Juris Zariņš, Rimants Gudelis un Jans Jāni.
Pēc dievkalpojuma mācītājs Juris Zariņš, Latvijas ģenerālkonsuls Sanktpēterburgā Hardijs Baumanis un Pēterburgas Latviešu biedrības pārstāvji devās uz Ļevašovas tīreli, kur genocīda gados tika aprakti daudzi tūkstoši represēto, to skaitā simtiem tolaik Pēterburgā dzīvojošo latviešu. Pie piemiņas akmens, kas veltīts bojāgājušajiem latviešiem, viņi godināja nonāvētos un nolika ziedus.

Par latviešu demokrātisko pretošanās kustību Otrā pasaules kara laikā

Pagājušajā nedēļā, 9.jūnijā, Latvijas vēstniecībā Zviedrijā, Stokholmā, tika prezentēta vēstures goda doktora Leonīda Siliņa grāmata “Östersjön – Vägen till frihet 1943–1945” (“Baltijas jūra – ceļš brīvībā 1943 – 1945”). Grāmata par latviešu demokrātisko pretošanās kustību Otrā pasaules kara laikā ir pēdējā L.Siliņa mūžā sastādītā – Zviedrijā dzīvojošais latvietis no dzīves šķīrās šā gada pavasarī. Klajā nākusī grāmata drukāta par autora līdzekļiem. Tās tulkojumu no latviešu uz zviedru valodu nodrošinājis liberālā laikraksta ”Upsala Nya Tidning” komentētājs Niklāvs Lapukins.
L.Siliņš, būdams Latvijas bēgļu kustības organizators pāri Baltijas jūrai, savā darbā īpašu uzmanību veltījis bēgļu kustības organizācijas vispārcilvēciskajam raksturam. Grāmatas bagātīgajā dokumentālajā materiālā iekļauta, piemēram, rabīna Vilhelma S.Volbes 1994.gadā sagatavota izziņa, kurā L. Siliņš pilnvarots glābt ebrejus no padomju terora, bēgļu laivās pārvedot no Latvijas uz Gotlandi.
Grāmatas prezentācijas pasākumu atklāja vēstnieks Artis Bērtulis. Ar grāmatu ”Östersjön – Vägen till frihet 1943–1945” iepazīstināja tās tulkotājs N.Lapukins. Pasākuma noslēgumā dzejnieks Juris Kronbergs dalījās atmiņās par L.Siliņu.
Grāmatas prezentācijas pasākumā piedalījās vairāki desmiti interesentu, viņu vidū Zviedrijas lielākā konservatīvā dienas laikraksta “Svenska Dagbladet” komentētājs, Tautas partijas izdotā liberālā laikraksta žurnāliste un vairāki ārštata autori.

Ārlietu ministrijas Preses centra un sabiedrisko attiecību departaments