Ministru kabineta 2005.gada 14.jūnija sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”.
Likumprojekts paredz papildināt Apsardzes darbības likuma 5.pantu ar trešo daļu, paredzot Ministru kabinetam deleģējumu noteikt valsts nodevas likmes par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu apsardzes darbības veikšanai.
Likumprojekts paredz terminoloģiski saskaņot Apsardzes darbības likumā lietotos terminus ar Komerclikumā lietotajiem terminiem.

Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.
Saskaņā ar Ministru kabineta Atzinības raksta nolikumu pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts: Latvijas Ārstu biedrības prezidentam Viesturam Bokam par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ārstu kongresu organizēšanā un sadarbības veicināšanā starp ārstiem Latvijā un ārvalstīs; Kuldīgas slimnīcas direktoram Ivaram Eglītim par ieguldījumu mūsdienīgas un modernas slimnīcas būvniecībā, nodrošinot iedzīvotājiem kvalitatīvus ārstniecības pakalpojumus; valsts akciju sabiedrības “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” valdes priekšsēdētājam Dzintaram Mozgim par slimnīcu modernizācijas plāna realizēšanu; Rīgas Stradiņa universitātes Bērnu ķirurģijas katedras vadītājam profesoram Aigaram Pētersonam par mācību grāmatas “Bērnu ķirurģija” izveidi un sagatavošanu; Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras asistentam Artūram Utinānam par ieguldījumu grāmatas “Cilvēka psihe. Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas” sagatavošanu; sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Druvas doktorāts” ģimenes ārstei Vitai Opeltei par ieguldījumu iedzīvotāju veselības aprūpē un veselīga dzīvesveida popularizēšanā jauniešu vidū; Nacionālā apgāda galvenajam redaktoram Andrejam Senkānam par ieguldījumu Kristapa Rudzīša grāmatas “Terminologia medica” aktualizēšanā.
Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu V.Bokam, I.Eglītim, Dz.Mozgim, A.Pētersonam, A.Utinānam, V.Opeltei un A.Senkānam pasniedz veselības ministrs Gundars Bērziņš.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”.
Likumprojekts paredz papildināt likumu, nosakot, ka, publiski piedāvājot preci vai pakalpojumu, kā arī taisot tiesisku darījumu, kas saistīts ar publiski piedāvātas preces atsavināšanu vai pakalpojuma sniegšanu, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelsmes, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida, veselības stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.
Atšķirīga attieksme ietver personas tiešu vai netiešu diskrimināciju, personas aizskaršanu vai norādījumu to diskriminēt.
Tieša diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā attieksme pret personu saistībā ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personai saistībā ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.
Personas aizskaršana šā likuma izpratnē ir personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, ja šādas rīcības mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas, degradējošas vai aizskarošas vides radīšana.
Atšķirīga attieksme (izņemot personas aizskaršanu) saistībā ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem ir pieļaujama tikai gadījumā, ja šāda attieksme ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.
Aizliegts sodīt personu vai citādi tieši vai netieši radīt tai nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka persona īsteno savu tiesību aizsardzību saistībā ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.
Ja strīda gadījumā persona norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu tās tiešai vai netiešai diskriminācijai, personas aizskaršanai, norādījumam minēto personu diskriminēt vai nelabvēlīgu seku radīšanai, aizskārējam jāpierāda, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas nav pārkāpts.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
Grozījumi likumā paredz mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām piekļuvi pie informācijas par tiem nodokļu maksātājiem, no kuriem tiešā veidā atkarīga mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšana attiecībā uz nesēja atlīdzību un atlīdzību par reproducēšanu personiskām vajadzībām, ko tieši paredz Autortiesību likuma 34.pants un 35.pants.
Pašlaik likums “Par nodokļiem un nodevām” paredz konkrētam personu lokam pieeju informācijai jautājumos, kas attiecas uz nodokļu maksātāju, bez nodokļu maksātāja atļaujas. Lai pilnvērtīgi varētu veikt atsevišķu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veidu, kā nesēja atlīdzības un atlīdzības par reprogrāfisko reproducēšanu iekasēšanu, nepieciešams nodrošināt šos mantisko tiesību veidus administrējošajām organizācijām pieeju informācijai par tiem nodokļu maksātājiem, kuri ieved vai ražo Latvijā tukšos materiālos nesējus, reproducēšanai izmantojamās iekārtas vai reprogrāfiskai reproducēšanai izmantojamās iekārtas. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību regulē Biedrību un nodibinājumu likums. Tās uzskatāmas par nevalstiskām organizācijām, kuras pilda arī valsts funkcijas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs