Labas kaimiņattiecības ir Latvijas prioritāte

22.septembrī Latvijā darba vizītē uzturējās

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Valters Švimmers

Pie Valsts prezidentes

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga 22. septembrī Jūrmalas rezidencē tikās ar Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretāru Valteru Švimmeru. Sarunā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Latvijas prezidentūru EP šā gada novembrī, un starptautiskās aktualitātes. Abas puses pauda gandarījumu par tikšanos īsi pirms Latvijas prezidentūras EP, un V.Švimmers atzīmēja, ka Latviju sagaida daudzpusīgs un izaicinājumiem bagāts darbs. Pārrunātas arī vairākas tuvākajā laikā gaidāmās EP iniciatīvas, kas paredzētas, piemēram, lai aizsargātu mazo Eiropas tautu valodas. Šajā kontekstā V.Vīķe—Freiberga iepazīstināja ar latviešu un lībiešu valodas izdzīvošanas vēsturi un šodienas situāciju.

Tikšanās laikā spriests par Latvijas progresu cilvēktiesību jomā. V.Vīķe — Freiberga, uzsverot veiksmīgo Latvijas un EP sadarbību cilvēktiesību jomā, atzīmēja, ka turpinās aktīvi sekot līdzi harmoniskas sabiedrības izveidošanai Latvijā.

Latvijas prezidente un EP ģenerālsekretārs uzsvēra kopējo Eiropas vērtību nozīmi kontinenta attīstībā. V.Vīķe—Freiberga atzīmēja, ka, vēršot valstu uzmanību uz šo vērtību aktualizēšanu, nopietni jādomā par to praktisko īstenošanu Eiropas valstīs. Valsts prezidente dalījās iespaidos par šā gada septembrī notikušo ANO Tūkstošgades sanāksmi Ņujorkā, kurā vadītāji no valstīm ar atšķirīgām kultūrām un reliģijām vienojās diskusijā par vērtībām, kas var saistīt pasauli tās attīstībai.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

22.septembrī Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretāru Valteru Švimmeru ( Walter Schwimmer ). Sarunā piedalījās arī savienības "Latvijas ceļš" frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane un politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā " frakcijas vadītājs Jānis Jurkāns.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas gaidāmo prezidentūru Eiropas Padomes Ministru komitejā.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvija gatavojas savai pirmajai prezidentūrai Eiropas līmenī - prezidentūrai Eiropas Padomes Ministru komitejā, un izteica pārliecību, ka Latvija šo uzdevumu izpildīs veiksmīgi.

Arī Eiropas Padomes ģenerālsekretārs apliecināja, ka Latvijas prezidentūra Eiropas Padomes Ministru komitejā būs liela spēka pārbaude mūsu valstij un iespēja Latvijai sniegt savu ieguldījumu EP politiskās lomas stiprināšanā. Turklāt mūsu valsts varēs apliecināt savu izaugsmi šo gadu laikā. Viens no sarežģītākajiem jautājumiem Latvijas prezidentūras laikā varētu būt organizācijas budžeta apstiprināšana 2001.gadam.

Runājot par Latvijas paveikto, EP ģenerālsekretārs atzinīgi novērtēja sadarbību starp Latvijas valdību un EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Maksu van der Stūlu Valsts valodas likuma un tā īstenojošo noteikumu izstrādes gaitā. Saeimas priekšsēdētājs bija vienisprātis par veiksmīgo sadarbību šo normatīvo aktu izstrādē un piebilda, ka tiek darīts viss iespējamais, lai līdz Latvijas prezidentūras sākumam 2000.gada 1.novembrī tiktu sakārtoti jautājumi, kas attiecas un valsts valodas lietošanu privātajā sfērā.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) monitoringa ziņojumu. J.Straume informēja, ka kopš monitoringa sākšanas 1997.gadā Latvijā vērojams būtisks progress un to novērtējusi arī starptautiskā sabiedrība. Tāpēc nav saprotama ziņojuma gatavotāju kritiskā nostāja pret mūsu valsti. Pēc savienības "Latvijas ceļš" frakcijas priekšsēdētājas K.Lībanes sacītā, neraugoties uz to, ka monitoringa komisija vairākkārt tikusi informēta par veiktajām izmaiņām, piemēram, par naturalizācijas nodevas samazināšanu, ziņojuma sagatavotāji to nav ņēmuši vērā, tāpēc EPPA pārstāvjiem joprojām ir novecojusi un neprecīza informācija par mūsu valstī notiekošo.

Atbildot uz V.Švimmera jautājumu par Latvijas iespējām ratificēt EP Vispārējo konvenciju nacionālo minoritāšu aizsardzībai, J.Straume sacīja, ka Latvijas valdība lielāku uzmanību šogad pievērsusi sabiedrības integrācijas programmas īstenošanai, jo tā veicina gan nacionālajām minoritātēm piederīgo personu, gan pārējo sabiedrības locekļu tiesību un interešu ievērošanu. Turklāt Latvijā spēkā esošā likumdošana nodrošina nacionālajām minoritātēm plašas tiesības - tās garantē gan Latvijas pamatlikums - Satversme, gan likums "Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju", gan Izglītības likums, kurā noteikts, ka izglītību Latvijā iespējams iegūt arī astoņās nacionālo minoritāšu valodās. Savukārt K.Lībane informēja, ka Tieslietu ministrijas veiktā ekspertīze liecina par vairāk nekā 90% konvencijā ietverto normu esamību citos mūsu valsts likumos.

EP ģenerālsekretāru interesēja arī lielais nepilsoņu skaits, kas dzīvo Latvijā. Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas vadītājs atbildēja, ka Latvijā patiešām dzīvo gandrīz 600 tūkstoši nepilsoņu. Iemesls, kāpēc šie cilvēki nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, ir valsts politiskās gribas trūkums, ne tik daudz valsts valodas zināšanas trūkums vai naturalizācijas nodevas lielums, teica J.Jurkāns.

Tikšanās noslēgumā J.Straume pauda cerību, ka Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vizīte Latvijā būs veiksmīga un viņam būs iespēja iegūt jaunu informāciju par Latvijā notiekošo.

Saeimas preses dienests

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Valters Švimmers sarunā ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Jāni Strami         Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Pie Ministru prezidenta

Ministru prezidents Andris Bērziņš 21. septembrī tikās ar Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretāru Valteru Švimmeru (attēlā pa labi).

Tikšanās gaitā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Latvijas prezidēšanas laiku Eiropas Padomē no šā gada novembra līdz 2001.gada maijam. Ģenerālsekretārs atzina, Latvijai ir lielas izredzes visdrīzākajā laikā iestāties Eiropas Savienībā.

EP ģenerālsekretārs interesējās par Latvijas attiecībām ar Krieviju un cittautiešu integrāciju Latvijas sabiedrībā. A.Bērziņš uzsvēra, ka arvien vairāk cittautiešu vēlas saņemt Latvijas pilsonību un saviem bērniem dod iespēju latviešu valodu mācīties jau bērnudārzos. Ministru prezidents atzina, ka cittautiešu attieksme pret Latvijas iestāšanos ES ir tikpat pozitīva kā latviešiem.

Ministru prezidents atzina, ka Latvijas prioritāte ir labas attiecības ar kaimiņvalstīm, tai skaitā arī ar Krieviju.

Sarunu laikā abas puses pārrunāja valsts valodas realizācijas kārtību Latvijā. A.Bērziņš atzīmēja, ka Latvijas valdība ir ieinteresēta konstruktīvā dialogā ar opozīciju.

V.Švimmers ar optimismu atzina, ka Latvijā kopš viņa iepriekšējās vizītes jūtams liels progress visās dzīves jomās.

Valdības preses departament

Pie ārlietu ministra

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš 22.septembrī tikās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Valteru Švimmeru ( attēlā pa kreisi).

Sarunas laikā galvenā uzmanība tika veltīta Latvijas gaidāmajai prezidentūrai Eiropas Padomē. "Latvija nopietni gatavojas savai pirmajai prezidentūrai Eiropas mērogā," uzsvēra I. Bērziņš. Tā Latvijai ir iespēja dot savu ieguldījumu šīs organizācijas politiskās lomas stiprināšanai, kā arī apliecināt savu izaugsmi. Ārlietu ministrs informēja Eiropas Padomes ģenerālsekretāru par darbu, kas tiek veikts prezidentūras programmas izstrādē, konsultācijās ar citām dalībvalstīm un Eiropas Padomes Sekretariātu par tām prioritārajām darbībām jomās, kas varētu tikt akcentētas Latvijas prezidentūras laikā. Tā kā 2001. gads būs Valodas gads, ir plānots nākamā gada pavasarī Rīgā rīkot daudzdisciplināru starptautisku konferenci "Mazās valodas XXI gadsimta Eiropā".

I.Bērziņš raksturoja Latvijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā un NATO, kā arī ar sabiedrības integrāciju saistītos jautājumus. Pārrunāta arī Valsts valodas likuma īstenošana, kā arī veiksmīgā sadarbība ar Eiropas Padomes ekspertiem.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Preses konferencē

"Es ar optimismu raugos uz Latvijas gaidāmo prezidentūru Eiropas Padomē," atzina Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretārs Valters Švimmers piektdien, 22. septembrī, preses konferencē Ārlietu ministrijā. Augstais viesis norādīja, ka mazas valstis parasti labi veic prezidentūras pienākumus, un viņam ir pamatotas cerības, ka arī Latvija šo uzdevumu izpildīs godam.

Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš uzsvēra, ka šā gada beigās Latvija pirmo reizi uzņemsies Eiropas Padomes (EP) prezidējošās valsts pienākumus. Latvija EP prezidentūru pārņems no Itālijas, kas ir EP prezidējošā valsts šogad. Šī notikuma sakarā 9. novembrī Strasbūrā I.Bērziņam būs jāsniedz savs redzējums par Latvijas prezidentūras laiku un galvenajiem šajā laikā veicamajiem uzdevumiem. Kā norādīja I.Bērziņš, Latvija turpinās jau Itālijas iesāktās lietas. Turpināsies darbs pie jaunu dalībvalstu uzņemšanas, un iespējams, ka tieši Latvijas prezidentūras laikā par EP dalībvalstīm kļūs Azerbaidžāna un Armēnija. I.Bērziņš kā EP prezidējošās valsts ārlietu ministrs dosies uz vairākiem "karstajiem punktiem" Eiropā, par kuriem tika runāts, tiekoties ar V.Švimmeru. Nākamais gads ir Valodas gads, un šajā sakarā Latvija rīkos konferenci par mazajām valodām Eiropā XXI gadsimtā. Kā norādīja I.Bērziņš, Latvija ir uzkrājusi lielu pieredzi mazākumtautību, nacionālo minoritāšu un valodas jautājumu risināšanā un šī pieredze mums ļaus veiksmīgi attīstīt diskusiju par mazajām valodām visā Eiropā.

EP ģenerālsekretārs atzīmēja, ka Latvijas prezidentūras gads būs īpaši nozīmīgs, jo šogad aprit 50 gadu kopš EP cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pieņemšanas. Šajā sakarā Latvijai būs jāpievērš īpaša uzmanība cilvēktiesību ievērošanā un stiprināšanā. Latvijai būs jāpievērš ciešāka uzmanība arī citu (kopā 175) EP konvenciju un līgumu ievērošanai, no kuriem EP ģenerālsekretārs īpaši akcentēja korupcijas apkarošanu, cīņu pret civiliem nemieriem un cīņu pret naudas atmazgāšanu.

Latvijai kā EP prezidējošai valstij un vienlaikus arī Eiropas Savienības kandidātvalstij būs uzdevums stiprināt arī EP politisko lomu un definēt EP vietu kopējā Eiropas politiskajā arhitektūrā. Īpaši svarīgu šo organizāciju saistību padara fakts, ka pašlaik ES noris aktīvs darbs pie ES pamattiesību hartas izstrādes, kuru iecerēts pabeigt līdz šā gada nogalei. Šis dokuments lielā mērā dublēs EP cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju, un tā uzdevums būs popularizēt cilvēktiesību nozīmi ES pilsoņu vidū.

V.Švimmers apsveica Latvijas iniciatīvu par valodu konferences rīkošanu un norādīja, ka Eiropā ir ļoti daudz mazu valodu un ir svarīgi apzināties šo valodu lielo vērtību, kas ir daļa no Eiropas kopējā mantojuma.

Runājot par gaidāmo Latvijas prezidentūru, I.Bērziņš atzina, ka tas nebūs viegls uzdevums, bet Latvija ir gatava uzņemties šo atbildību un sekmīgi pildīt visus sev uzticētos uzdevumus, arī dažādu konfliktu risināšanu Eiropā. Ārlietu ministrs pauda viedokli, ka ne visas EP dalībvalstis dzīvo draudzīgi un saticīgi. Kā uzsvēra I.Bērziņš: "Konfliktus radīt ir ļoti viegli, bet tos izbeigt — ļoti sarežģīti. Mūsu uzdevums ir darīt visu, lai šos konfliktu atrisinātu."

Uz žurnālistu jautājumu par to, kādi papildu izdevumi Latvijai gaidāmi saistībā ar prezidentūras pienākumu izpildi un vai valdība spēs atrast naudu šādām vajadzībām, I.Bērziņš informēja, ka nākamā gada budžetā ir paredzēti papildu līdzekļi šīm vajadzībām, jo tas ir mūsu valsts pienākums un vajadzības. "Neatkarīgai valstij būt ir dārgi, un ne vienmēr viss ir izmērāms naudā," norādīja ārlietu ministrs. EP ģenerālsekretārs informēja, ka EP kopējais budžets ir aptuveni 200 miljoni dolāru un tas, cik jāmaksā katrai dalībvalstij, tiek aprēķināts, vadoties pēc konkrētās valsts ekonomiskā spēka un iedzīvotāju skaita. Lielie maksātāji EP budžetā ir Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija un Krievija, vidējie — tādas valstis kā Zviedrija, Nīderlande, Austrija un Norvēģija, savukārt Latvija ierindojas mazo maksātāju pulkā. Bet, kā norādīja V.Švimmers, Latvija labi veic savus maksājumus.

Runājot par to, kā Latvijā risinās mazākumtautību tiesību ievērošana un kādu iespaidu uz Latvijas prezidentūru atstās saspīlētā situācija ap jauno valodas likumu un noteikumiem, ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvijai nav problēmu cilvēktiesību jomā, par ko liecina arī EDSO augstā komisāra pozitīvais novērtējums.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors