Starp Latviju un NATO veidojas kopīgs solis

Foto: Juris Krūmiņš — "Latvijas Vēstnesim"

24.un 25. septembrī Latvijā darba vizītē uzturējās NATO ģenerālsekretāra vietnieks Klauss Peters Klaibers

Viņš tikās ar mūsu valsts aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski un ārlietu ministru Induli Bērziņu, kā arī ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Māri Riekstiņu. K.P.Klaibers piedalījās arī starptautiskajā konferencē "Ziemeļeiropas drošības arhitektūra: paplašināšanās un Eiropas drošības un aizsardzības identitātes ietekme", ko Reiterna namā rīkoja Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbībā ar NATO, Latvijas Aizsardzības ministriju un Konrāda Adenauera fondu. Šīs konferences mērķis bija radīt iespēju Baltijas valstu pārstāvjiem dzirdēt Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas savienības augstu amatpersonu oficiālo viedokli un salīdzināt to ar neatkarīgo ekspertu domām NATO paplašināšanas jautājumos.

Vakar, 25.septembrī, NATO ģenerālsekretāra vietniekam apmeklējot Aizsardzības ministriju, ministrs Ģ.V.Kristovskis žurnālistu klātbūtnē iesniedza K.P.Klaiberam Latvijas 2001. gada rīcības plānu mūsu valsts dalībai NATO, kuru Latvijas valdība apstiprināja Ministru kabineta 19.septembra sēdē.

Pēc tam aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis žurnālistiem teica:

"Man šī ir lieliska iespēja tepat Latvijā iesniegt NATO ģenerālsekretāra vietniekam Klaibera kungam mūsu valsts rīcības plānu nākamajam gadam. Pērn mēs šī gada plānu iesniedzām Briselē, un patīkami, ka tagad Klaibera kungs ieradies Latvijā. Es ticu, ka šis plāns būs labs pamats Latvijas sekmīgai virzībai uz savu stratēģisko mērķi — iestāties NATO.

Šis dokuments būtībā ir turpinājums mūsu valsts 2000. gada rīcības plānam. Jau 2000. gada plāns ir ļoti nozīmīgs dokuments mūsu aizsardzības sistēmas attīstībai. Tas mums palīdzēja priotarizēt svarīgākos uzdevumus, saskaņojot mūsu aizsardzības spēku attīstību ar NATO prasībām. Īstenojot šo plānu, mēs esam arī ļoti daudz mācījušies, galvenokārt jau aktuālāko jautājumu administrēšanas jautājumos. 2001. gada rīcības plānā, tāpat kā šogad, ir piecas nodaļas, taču tas ir vēl mērķtiecīgāks. Līdz ar to šis plāns ir arī apliecinājums mūsu izaugsmei un mūsu aizvien labākai atbilstībai jaunajiem uzdevumiem."

Pēc tam NATO ģenerālsekretāra vietnieks K.P.Klaibers žurnālistiem teica:

"Man ir prieks tieši šeit Rīgā saņemt Latvijas 2001. gada rīcības plānu dalībai NATO, jau otro jūsu valsts plānu šajā sagatavošanās procesā. Šis plāns ir laba Latvijas un NATO sadarbības programma. Tā pamatā likts NATO dalībvalstu vadītāju 1999. gada Vašingtonas apspriedes lēmums ne vien turēt atvērtas NATO durvis jaunu dalībvalstu uzņemšanai, bet arī palīdzēt kandidātvalstīm iestāties NATO.

Šī plāna ietvaros starp Latviju un NATO izvērsusies nozīmīga sadarbība. Salīdzinot ar pērno gadu, kad mēs saņēmām pirmo Latvijas rīcības plānu, jāsecina, ka jūs esat sasnieguši lielu progresu — gan Latvijas aizsardzības spēku attīstīšanā, gan dialoga intensificēšanā ar NATO.

Līdz ar to Latvija iegūst lielākas cerības deviņu NATO kandidātvalstu vidū, ka tieši jūsu valsts varētu tikt uzaicināta nākamajā NATO paplašināšanas kārtā, ko varētu izlemt jau NATO valstu vadītāju 2002. gada apspriedē. Jau oktobrī mēs ar Latvijas pusi tiksimies sarunās vēstnieku līmenī, 2001. gada pavasarī sarunas tiks turpinātas, un nākamā gada vasarā uz sarunām jau tiks uzaicināti ministri. Tā ka es priecāšos atkal redzēt jūsu valsts aizsardzības ministru NATO štābā Briselē."

"Latvijas Vēstnesis": — Klaibera kungs, kas, jūsuprāt, varētu būt galvenie apgrūtinājumi vai šķēršļi Latvijas virzībā uz NATO? Vai eventuāli tā varētu būt Krievijas līdz šim izteikti negatīvā attieksme pret Baltijas valstu vēlēšanos iestāties NATO?

K.P.Klaibers: — Viena lieta ir kandidātvalstu militārā sagatavotība, un Latvija šajā jomā dara ļoti daudz, atbilstoši savam rīcības plānam. Taču jums taisnība — NATO lēmums par paplašināšanas nākamo kārtu būs politisks lēmums. Un šī lēmuma pieņemšanu noteiks dažādi faktori. Viens no tiem būs apsvērums, vai Latvija spēs dot reālu ieguldījumu NATO vispārējā nostiprināšanā. Otrs apsvērums būs — vai attiecīgā kandidātvalsts atbilst tiem ideāliem un tām vērtībām, kas ir tuvi NATO dalībvalstīm. Un, treškārt, protams, vērā tiks ņemtas arī globālās drošības intereses un drošības intereses Eiropā, tai skaitā lielo un mazo valstu loma kopīgajā Eiropas drošības struktūrā, transatlantiskais faktors un citi apsvērumi. Tas ir tas, ko un cik daudz es jums varu šobrīd pateikt.

"Latvijas Vēstnesis": — Ministra kungs, vai jūs varētu nosaukt konkrētu faktoru, kas raksturotu 2001. gada rīcības plāna kvalitatīvi augstāko pakāpi, salīdzinot ar šī gada plānu!

Ģ.V.Kristovskis: — Tas ir labs jautājums! Pildot iepriekšējo plānu, mēs redzējām, ka tajā iekļautas arī daudzas mazāk svarīgas lietas. Un to izpildīšana diemžēl aizņēma daudz laika. Tāpēc mēs no tām šoreiz atteicāmies un plānā iekļāvām tikai svarīgākās lietas. Šoreiz mēs vairāk koncentrējāmies tieši uz NATO konkrētajām prasībām. Līdz ar to šis dokuments vairs nav mūsu pašu redzējums, bet atbilde jau uz konkrētām NATO prasībām.

— Klaibera kungs, jūs ļoti atzinīgi novērtējāt Latviju. Vai tiešām nav neviena joma, kurā Lietuva un Igaunija ceļā uz NATO būtu guvušas labākus rezultātus?!

K.P.Klaibers: — Tas nav godīgs jautājums! Visas valstis sagatavošanās procesam veltī lielas pūles. Protams, dažkārt kandidātvalstīm jāsaduras ar grūtībām, piemēram, finansējuma jautājumos. NATO ģenerālsekretārs Robinsona kungs mēdz jokot, ka lielākais aizsardzības ministra ienaidnieks esot finansu ministrs. Es zinu no sarunas ar ministru Kristovska kungu, ka arī Latvija saskaras ar šādām grūtībām. Taču visas kandidātvalstis, to skaitā visas trīs Baltijas valstis, pieliek lielas pūles, lai iespējami labāk sagatavotos iestāties NATO. To apliecina arī Latvijas aizsardzības ministra Kristovska kunga informācija. Visas trīs Baltijas valstis lēni palielina savu aizsardzības budžetu, un tas lēni tuvojas NATO dalībvalstu līmenim.

Es arī gribu uzsvērt, ka NATO nekādā ziņā neprasa, lai kandidātvalstis par katru cenu ik gadu palielinātu savus izdevumus aizsardzībai. Nebūtu patiešām gudri prasīt, lai valsts palielina aizsardzības budžetu, teiksim, par 1 %, tai pašā laikā samazinot sociālo budžetu par 2%. Svarīga ir kandidātvalstī dominējošā attieksme. Šorīt sarunas laikā Latvijas ārlietu ministrs man teica, ka jūsu valstij ir trīs prioritātes: iestāšanās Eiropas Savienībā, iestāšanās NATO un izglītība. Man ļoti patika šis raksturojums. Tās ir lieliskas prioritātes.

— Man tomēr liekas, ka attiecības ar Krieviju varētu ietekmēt NATO lēmumu par Latvijas uzņemšanu. Sakiet, kam, jūsuprāt, vajadzētu šīs attiecības uzlabot — Latvijai vai pašai NATO?

K.P.Klaibers: — Es sākšu ar jūsu jautājuma otro daļu. Protams, NATO ir ieinteresēta veidot stabilas, konstruktīvas attiecības ar visām valstīm, tai skaitā ar Krieviju. To mēs sagaidām gan no visām NATO dalībvalstīm, gan arī no visām kandidātvalstīm un vispirms, protams, no tām valstīm, kas atrodas Krievijas tuvumā. No šī viedokļa, protams, Latvijai ir ļoti būtiski izveidot konstruktīvas attiecības ar Krieviju. Un sarunā ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Māri Riekstiņu es arī saņēmu informāciju, ka Latvija jau daudz dara šo attiecību uzlabošanā. Es domāju, ja NATO dalībvalstis un kandidātvalstis spēs pārliecināt Krieviju, ka ir jāpieņem jaunā stratēģija, kuras pamatā likta valstu sadarbība un partnerattiecības, tad jādomā, ka arī Krievijā nebūs pret NATO paplašināšanu.

Preses konferencē piedalījās arī Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš.

M.Riekstiņš: — Es domāju, ka Latvijai jau tagad nav sliktas attiecības ar Krieviju. Īpaši ja ņemam vērā sarežģīto vēsturisko mantojumu, ko esam saņēmuši no iepriekšējā gadsimta. Mēs ar Krieviju esam labi sadarbības partneri gan ekonomikā, gan arī reģionālajos kontaktos. Protams, ir virkne jautājumu, kuros mūsu valstij ir atšķirīgas pozīcijas, piemēram, 1940. gada notikumu vērtējumā. Taču mēs ar Krieviju turpināsim dialogu arī par šiem jautājumiem.

Es domāju, kopējā attieksme pret NATO paplašināšanu lielā mērā jāizšķir atbildei uz jautājumu, vai pirmais NATO paplašināšanas vilnis bijis sekmīgs, vai tas vairojis drošību Eiropā. Es domāju, atbilde noteikti ir pozitīva. Tāpēc es neredzu iemeslu, kāpēc lai otrais, trešais vai cits NATO paplašināšanas vilnis, kurā būs iekļauta arī Latvija, būtu negatīvs Krievijai.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors