Eiropas finanšu perspektīva mums ir izdevīga

Valdis Dombrovskis, Eiropas Parlamenta deputāts, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Šodien Briselē sākas Eiropas Savienības (ES) Padomes sanāksme, kurā galvenais apspriežamais jautājums ir Savienības daudzgadu finanšu plāns no 2007. līdz 2013.gadam. Paredzams, ka dalībvalstu starpā izvērtīsies asas diskusijas. Pagājušajā nedēļā mūsu valstī izskanēja informācija, ka Latvija ir mainījusi savu pozīciju un vairs negatavojas tik aktīvi cīnīties par daudzu miljonu eiru saņemšanu no ES budžeta.

Valdis Dombrovskis Foto: Ints Kalniņš, “LV”

– Kas ir daudzgadu finanšu plāns, un kāpēc tas ir vajadzīgs?

– Šī finanšu perspektīva (FP) ir plāns, kas vidējā termiņā, konkrēti no 2007. līdz 2013.gadam, iezīmē ES budžeta apjomu un tā sadalījumu pēc galvenajām pozīcijām. FP ir vajadzīga, lai dalībvalstis vidējā termiņā varētu plānot savu finanšu plūsmu. Juridiski finanšu plāns ES līgumos nav paredzēts, tāpēc tas tiek pieņemts pēc starpinstitūciju vienošanās. Ja ES institūcijas – Parlaments, ES Padome un Komisija – vienojas par FP, tad turpmākie ikgadējie budžeti tiek veidoti saskaņā ar plānā noteiktajām prioritātēm. Ja par FP nevienojas, tad ikgadējā budžeta veidošana ir apgrūtināta.
Pašreiz kritiskais posms ir dalībvalstu spēja vienoties ES Padomē. Parlaments 8.jūnijā ir apstiprinājis pozīciju, ar kuru tas gatavs doties uz starpinstitūciju sanāksmi. ES Padomei savas pozīcijas vēl nav, un mēs zinām, ka starp dalībvalstīm ir daudz pretrunu.

Joprojām ir pretrunas

– Vai jums šķiet, ka 16. un 17.jūnija Padomes tikšanās laikā dalībvalstis varētu nevienoties par FP?

– Publiski dalībvalstis no savām pozīcijām nav atkāpušās. Sešas donorvalstis, kuras uzskatīja, ka FP apjoms ir jāierobežo līdz vienam procentam no ES kopējā nacionālā ienākuma (KNI), turpina uzsvērt savu pozīciju. Lielbritānija nav publiski piekāpusies jautājumā par tai līdz šim īpaši piešķirto atlaidi. Rietumeiropas galvenās līdzekļu saņēmējvalstis Spānijas vadībā kritizē Luksemburgas prezidentūru par to, ka galvenais izdevumu samazinājums attiecas tieši uz vecajām dalībvalstīm.
Tātad joprojām ir dažādas pretrunas, tomēr galvenais klupšanas akmens varētu būt Lielbritānijas kompensācijas jautājums. Pārējās dalībvalstis varētu vienoties strīdīgajos jautājumos, bet nepieciešams iegūt arī Lielbritānijas piekrišanu. Līdz šim Lielbritānija nav devusi nekādus signālus, ka tā varētu piekāpties un atteikties no tiesībām saņemt maksājumu atlaides.

– Kādas būs sekas, ja netiks panākta vienošanās?

– Līdz 2007. vēl ir pusotra gada, lai panāktu vienošanos. Jūlijā sāksies Lielbritānijas prezidentūra. Ļoti apšaubāmi, ka tās laikā sagaidīsim priekšlikumu no pašas Lielbritānijas par to, kā samazināt vai pilnībā atcelt Lielbritānijas kompensāciju. Tāpēc daudzi eksperti uzskata, ka Lielbritānijas prezidentūras laikā neizdosies panākt vienošanos par FP. Tādā gadījumā šis jautājums tiks atlikts līdz janvārim, kad sāksies Austrijas prezidentūra.

– Vai tad jau nebūs atlicis pārāk maz laika, lai pieņemtu FP un izstrādātu juridisko bāzi tās īstenošanai?

– Iespējas vienoties un paspēt tehniski sagatavot FP vēl būs. Bet, protams, laika būs mazāk un tehniski tas būs grūtāk. Vienošanās 16., 17.jūnijā noteikti būtu izdevīgāka.

– Vai varētu aizkavēties maksājumi, kam jāsākas 2007.gadā, ja vienošanās notiek pārāk vēlu?

– Ja vienošanās notiks Austrijas prezidentūras sākumā, tad, manuprāt, būs pietiekami laika, lai sagatavotos, un maksājumi netiks aizkavēti. Bet, ja vienošanās par FP tiks panākta tikai pēdējā brīdī – vēl pēc Austrijas prezidentūras, tad pastāv iespēja, ka maksājumi varētu aizkavēties.

Ja vienošanos nepanāks

– Ja tuvākajās dienās netiks panākta vienošanās par FP, vai tas nozīmēs padziļinātu ES krīzi?

– Šāda problēma tiešām ir. Diskusijas šobrīd notiek uz politiski nelabvēlīga fona. Francijas un Nīderlandes “nē” referendumā par ES konstitūciju rada neskaidrību par ES tālākas integrācijas tempiem un virzieniem. Šobrīd arī finanšu tirgū valda zināma nervozitāte, kas izraisījusi eiras kursa kritumu. Tāpēc būtu svarīgi, lai dalībvalstis spētu vienoties jūnija sammitā, tādējādi parādot ES lemtspēju. Ja vienošanos nepanāks, tas tiks uztverts kā vēl viens posms ES politiskajā krīzē.

– Cik ilgi jau notiek diskusijas par finanšu perspektīvu?

– Diskusijas sākās ar Romano Prodi komisijas priekšlikumu. 2004.gada februārī Komisija sagatavoja paziņojumu “Veidojot kopīgu nākotni: paplašinātās Savienības finanšu un politiskais pārskats 2007. – 2013.gadam” Tam sekoja sešu lielāko donorvalstu – Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Austrijas – kopīgs paziņojums, ka FP būtu jāierobežo līdz vienam procentam no ES NKI. Šis priekšlikums saprotamu iemeslu dēļ neguva atbalstu neto saņēmējvalstīs, tajā skaitā Latvijā. Līdz ar to liela progresa sarunās nebija. Tad nāca Luksemburgas prezidentūras kompromisa piedāvājums, kurš tika noraidīts. Tagad īsā laikā ir parādījies otrais un trešais Luksemburgas prezidentūras piedāvājums. Šķiet, ka par pašreizējo trešo priekšlikumu daudzas dalībvalstis varētu vienoties. Lielākā problēma varētu būt ar Lielbritāniju.

– Vai Latvija diskusijās ir piedalījusies kopš paša sākuma vai tikai kopš iestāšanās?

– Latvija ir bijusi novērotāja statusā ES institūcijās, tātad mums ir sanācis piedalīties arī diskusijās par FP. Latvijas pozīcija pret četru procentu ierobežojumu tika izveidota Repšes valdības laikā, Latvijai vēl esot novērotāja statusā. Bet, protams, pilntiesīgi sarunās mēs piedalāmies kopš iestāšanās.

– Vai tas, ka ES pievienosies Bulgārija un Rumānija, kaut kā ietekmēs līdzekļu apjomu, ko Latvija saņems no kohēzijas fondiem?

– FP jau kopš R.Prodi komisijas laikiem ir veidota, balstoties uz pieņēmumu, ka 2007.gada 1.janvārī ES pievienosies Rumānija un Bulgārija. Tātad pašreizējos aprēķinos nekas nemainīsies, jo šo valstu pievienošanās jau ir paredzēta un iekļauta aprēķinos. Kaut kas var mainīties, ja kāda no šīm valstīm tiek uzņemta vēlāk vai notiek kas cits neparedzēts.

– Pagājušajā nedēļā masu medijos izskanēja ziņas, ka Latvija ir mainījusi savu pozīciju attiecībā uz šo ierobežojumu, saskaņā ar kuru saņemtās naudas apjoms nedrīkst pārsniegt 4 procentus no valsts iekšzemes kopprodukta. Vai Latvija tagad atbalsta šo ierobežojumu?

– Izskanēja ziņas, ka Latvija šo ierobežojumu atbalsta, kaut gan iepriekš pusotru gadu bija aktīvi cīnījusies pret to un panākusi, ka tas beidzot tika arī uzklausīts. Tomēr pagājušajās nedēļās beigās gan finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, gan Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Astra Kurme paskaidroja, ka medijos izskanējusī ziņa nav precīza un Latvijas pozīcija par četru procentu ierobežojumu nav mainīta. Tas ir bijis pārpratums, kas tagad ir noskaidrots.

Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas

Metodikas maiņa mums nāk par labu

– Kā jūs vērtējat iepriekšējos un tagadējo prezidentūras sagatavoto FP priekšlikumu?

– Pozitīvi, ka prezidentūra ir piekāpusies Baltijas valstu prasībai ja ne pārskatīt četru procentu ierobežojumu, tad vismaz mainīt tā aprēķināšanas metodiku, izmantojot jaunākus KNI datus un rēķinot individuāli katras dalībvalsts ekonomiskās izaugsmes prognozi. Tas Baltijas valstīm ir izdevīgāk, jo mūsu ekonomiskā izaugsme apsteidz jauno dalībvalstu vidējo izaugsmi, ko bija rēķinājusi Eiropas Komisija. Metodikas maiņa nozīmē, ka laikā, kad Luksemburgas prezidentūra piedāvā samazināt izdevumus par vairāk nekā 100 miljardiem eiru, Baltijas valstīm tiek piedāvāts par vairākiem simtiem miljonu eiru vairāk, nekā tas bija Komisijas priekšlikumā. Tātad kopumā jāatzīst, ka šis priekšlikums Latvijai ir izdevīgāks par Komisijas piedāvājumu.

– Ja metodikas maiņa mums ir tik izdevīga, tad varbūt Latvija var samierināties ar šo scenāriju un necīnīties par četru procentu ierobežojuma pilnīgu atcelšanu?

– Mērķis panākt, lai tiek atcelts četru procentu ierobežojums, paliek, taču metodikas maiņa ir solis uz priekšu mums izdevīgā virzienā, laikā, kad kopējais maksājumu apjoms tiek samazināts.
Protams, valdības pozīcijā ir apstiprinātas arī sarkanās līnijas, cik tālu Latvija var atkāpties. Taču, kā zinām, valdības pozīcija, it īpaši sarkanās līnijas, ir slepena. Tā tam ir jābūt, jo nevaram iet uz sarunām ar skaidru tekstu, ka “esam gatavi piekāpties tik tālu” – tad mēs tieši to arī dabūsim. Tāpēc par šo tēmu pašreiz vairāk nevaru komentēt.

– Kā jūs kopumā vērtējat Latvijas pozīciju FP?

– Līdz šim savas intereses mēs esam aizstāvējuši diezgan veiksmīgi. Nemitīgi visās institūcijās uzsverot četru procentu problēmu, esam pārliecinājuši Igauniju un Lietuvu pievienoties šai pozīcijai, esam panākuši to, ka Luksemburgas prezidentūra mums ir piekāpusies. Laikā, kad citām valstīm piešķīrums tiek samazināts, mums tas tiek palielināts. Kopumā līdzšinējā stratēģija ir izrādījusies samērā veiksmīga. Jautājums ir, vai būs vienošanās dalībvalstu starpā vai nebūs un, ja nebūs, tad kādi būs nākamie priekšlikumi. Ne Lielbritānijas, ne jebkurai nākamai prezidentūrai nav saistošs Luksemburgas izteiktais priekšlikums.

– Kādas Latvijai ir alternatīvas, ja tiek izteikti ārkārtīgi neizdevīgi priekšlikumi?

– Tādā gadījumā Latvijai ir jāizvērtē, vai vispār vajadzīga FP apstiprināšana. Ja netiek panākta vienošanās par FP, tad tiek veidots ES ikgadējais budžets, bet tajā netiek iekļautas jaunās prioritātes. Budžeta pieauguma tempus tādā gadījumā nosaka ES direktīvas, un tas ir ierobežots. Tādā gadījumā mēs saņemam mazāk naudas, nekā vienojoties par FP. Šis kritērijs ir jāņem vērā, izvērtējot dažādus priekšlikumus. Ja parādās Latvijai tik neizdevīgi priekšlikumi, ka, pieņemot tos, mēs saņemtu mazāk, nekā nevienojoties par FP, tad tiešām nav jēgas vienoties. Tā ir absolūti pēdējā robeža – tad jau lai labāk nav tādas FP. Taču šobrīd tik neizdevīgi priekšlikumi nav bijuši. Mums ir vieglāk vienoties, zinot šo alternatīvu – finanšu perspektīva mums ir izdevīga, bet ne par katru cenu.

Ieva Ušča