Ārzemju presē

Vācu “Euro am Sonntag””: “Mēs vēlamies stipru eiru,” atzīst Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. “Ja nepietiekamās uzticēšanās Eiropas vienotajai valūtai un eiras zonai dēļ kritīsies eiras kurss, ... Latvijai būs jāpārdomā, vai tai ir jāstājas eiras zonā vai nav”.

•

Krievijas “Vremja” autors raksta, ka Lietuvā atzīmēta piemiņas diena uz Sibīriju un Tālajiem austrumiem deportētajiem un ka Lietuvas Seimā ierosināts pieņemt rezolūciju par padomju varas nodarīto kaitējumu, kas jākompensē Krievijai, kā arī izteiktas bažas par Krievijas politiķu mēģinājumiem attaisnot vai vispār noliegt okupāciju. Lietuvas premjers A. Brazausks norādījis, ka jāmeklē ceļi, kā vienoties ar Krieviju. Šis jautājums skar arī citas Baltijas valstis, Poliju, Ungāriju un pārējās no padomju varas cietušās valstis, tāpēc tā risināšanā jāpieliek kopīgas pūles ar starptautisku organizāciju piedalīšanos.

•

Angļu “The Guardian” autors domā, ka krīze Eiropas Savienībā tai sniedz iespēju veidot jaunu identitāti un lomu pasaulē neatkarīgi no Savienotajām Valstīm.

•

Krievijas “Ria Novosti” autors komentē Tonija Blēra vizīti Maskavā un tikšanos ar Vladimiru Putinu, kuras gaitā viens no galvenajiem pārrunātajiem tematiem bija “lielais astotnieks”, un V. Putina izteikto domu, ka “astotniekam” vajadzētu paplašināt sadarbību ar agrākajām Padomju Savienības valstīm un ka palīdzība šīm valstīm varētu kļūt par vienu galvenajiem “lielā astotnieka” darbības virzieniem nākamgad, kad Krievija kļūs par tās priekšsēdētāju.

•

Vācu “Welt am Sonntag” par Latviju raksta, ka, pateicoties finansiālajai palīdzībai no Briseles, Latvija daudz paveikusi, tomēr ES dalībvalstu vidū dzīves kvalitātes ziņā tā joprojām atrodoties pēdējā vietā. Pozitīvāk attēlots stāvoklis Igaunijā: “Labie rādītāji veicinājuši to, ka līdz šim pret Briseli drīzāk rezervēti noskaņotie igauņi šodien uz līdzdalību ES raugās pozitīvāk nekā uz līdzdalību NATO.” Par Lietuvu “Welt am Sonntag” raksta, ka tur pagājušajā gadā ne tikai par 9% ir pieaugusi alga, bet intensīvāka kļuvusi arī sadarbība ar Rietumeiropu.

•

Krievijas “Rosbalt”: “Krievijas un Igaunijas robežlīguma pretinieki Igaunijā pieprasa parlamentam atteikties no tā ratifikācijas, kā arī gatavojas iesniegt par to deputātiem atklātu vēstuli.”

•

Šveices “Basler Zeitung”: “Baltijā valda uzplaukums. Gadu pēc iestāšanās ES Lietuvā, Latvijā un Igaunijā ekonomiskās attīstības koeficienti atrodas robežās no 6 līdz 8%. Taču visi zina, ka bez līdzdalības ES to sasniegt nevarētu. Īpaši pakalpojumu sektorā Latvija tuvojas Eiropas standartiem. Nākamais posms būs pievienošanās eirai, kas Igaunijā un Lietuvā ir ieplānota 2007. gadā, bet Latvijā gadu vēlāk. Zaudētāji visās Baltijas valstīs ir vieni un tie paši - pensionāri bez citiem ienākumiem, ģimenes ar bērniem, sīkie zemnieki, kā arī labi izglītotie darbinieki valsts sektorā.”

Pēc Ārlietu ministrijas Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem