Pārdomu laiks, lēmumu pieņemšanas dienas

Šodien un rīt (16. un 17.jūnijā) Briselē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi apspriedīs apvienotās Eiropas nākotnei aktuālus jautājumus. Uzmanības centrā būs Eiropas Savienības (ES) konstitucionālā līguma ratifikācijas gaita un šā dokumenta turpmākais liktenis. Galotņu apspriedes priekšvakarā savos vērojumos un atziņās, atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumiem, dalījās mūsu valsts vēstnieki ārzemēs.

– Kā jūsu mītnes zemē tiek vērtēta jaunākā attīstība ES konstitucionālā līguma ratifikācijā?

B.Braže: – Neapšaubāmi, Nīderlandes politiskajās aprindās un arī medijos joprojām ir vērojama vilšanās un neapmierinātība ar referenduma iznākumu. 85 procenti no Nīderlandes parlamentā pārstāvēto partiju deputātiem un visi lielākie mediji taču bija par ES konstitucionālā līguma pieņemšanu. Savukārt sabiedrībā ir radikāli pretēji viedokļi: vieni ir pilnībā apmierināti, kamēr citi apbēdināti. Jāpiebilst, ka referendumi Nīderlandē nebija notikuši vairāk nekā 150 gadu.
Nīderlandes konstitūcija neparedz referendumu kā starptautisku līgumu ratifikācijas mehānismu. Arī Nīderlandes valdība bija pret šā referenduma rīkošanu, tomēr triju parlamentāriešu iniciatīvas rezultātā parlamenta vairākums pieņēma īpašu likumu par konsultatīva referenduma rīkošanu. Pēc referenduma sabiedriskās domas aptaujas rāda reitinga kritumu tām politiskajām partijām, kas atbalstīja līgumu. Atbalsts pieaudzis galēji labējā un kreisajā spārnā esošajām partijām. Daži mediji norāda, ka tādējādi parlamenta partijas, kas balsoja par referenduma rīkošanu, ir pašas sevi sodījušas.
A.Sarkanis: – Polijā Francijas un Nīderlandes “nē” nebija pārsteigums. Tomēr poļi atzīst – Nīderlandes augstais “nē” rādītājs bija pārsteidzošs. Tagad poļi cer, ka Eiropas Padome 16. un 17.jūnijā spēs precīzāk noteikt ES turpmākās gaitas virzienu. Ar nožēlu tiek konstatēts, ka situācija ap konstitucionālo līgumu veido ES iekšējo krīzi, ko tik drīz nevarēs atrisināt. Protams, Polijā plaši pastāv arī pilnīgi pretējs viedoklis, ko pauž opozīcija.
M.Perts: – Spānijā, līdzīgi kā vairumā ES dalībvalstu, šobrīd nav viennozīmīga viedokļa par situācijas tālāku attīstību. Tā kā Spānija kā ES dalībvalsts bijusi ieguvēja, saņemot lielu finansiālo atbalstu, gan valdība, gan iedzīvotāji progresu saista ar ES. Spānijas valdība uzskata, ka pēdējo nedēļu notikumi nedrīkst apturēt ES tālāku attīstību.
E.Skuja: – Igaunijas sabiedrība un jo īpaši politiskās aprindas ļoti uzmanīgi sekoja līdzi situācijai Francijā un Nīderlandē. Mediji izteica visdažādākos viedokļus par negatīvo balsojumu cēloņiem. Šobrīd Igaunijas politiskās aprindas diskutē par iespējamajiem nākotnes scenārijiem ES turpmākajai attīstībai.

– Vai Francijas un Nīderlandes referendumu negatīvais iznākums atstājis iespaidu uz sabiedrisko domu par ES nākotnes perspektīvām?

Baiba Braže, Latvijas vēstniece Nīderlandē Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Edgars Skuja, Latvijas  vēstnieks Igaunijā Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Alberts Sarkanis, Latvijas vēstnieks Polijā Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I..

Mārtiņš Perts, Latvijas vēstnieks Spānijā Foto: Aigars Jansons, A.F.I

B.Braže: – Nīderlandes referenduma negatīvais rezultāts tomēr nav iespaidojis sabiedrības attieksmi pret ES. Ap 70 – 80 procenti iedzīvotāju joprojām atbalsta ES integrācijas procesu un Nīderlandes pilnīgu dalību tajā.
A.Sarkanis: – Polijā saglabājas augsts atbalsts ES, jo vairums poļu uzskata, ka ES ir vērtība pati par sevi. Polijā ES nākotnes perspektīva ir drīzāk ticības jautājums, kas izriet arī no valsts ilgā un grūtā vēsturiskā ceļa uz to. Taču pastāv arī bažas, ka, sākoties ES iekšējām problēmām, būs mazākas iespējas saņemt finansiālu atbalstu no ES, kas pirmajā gadā Polijai bija ļoti būtisks. Eksperti uzskata, ka ES ir vajadzīgs līgums, kas regulētu noteiktus jautājumus, nevis bezmaz 500 lappušu gara konstitūcija, un ka jākoncentrējas uz tālāko kopējā tirgus liberalizāciju un budžeta reformām. Politologi gan secina, ka iedzīvotājos ir vilšanās – par to, ka dažas “vecās” dalībvalstis tik negatīvi izturas pret ES paplašināšanos, kā to rāda divu referendumu rezultāti un sabiedrības domas aptaujas, piemēram, Vācijā.
M.Perts: – Spāņi ir eirooptimisti – to apstiprināja 20.februāra referenduma rezultāts. Referendumā piedalījās 42,32% balsstiesīgo, 76,73% balsoja par un tikai 17,24% bija pret. Jau pirms referenduma kampaņas bija skaidri jūtams, ka rezultāts būs pārliecinošs par, jo abas lielākas partijas – gan pozīcijā esošie sociālisti, gan opozīcijā esošā Tautas partija – bija par. Tāpēc galvenā uzmanība kampaņā tika veltīta tam, lai pārliecinātu Spānijas pilsoņus piedalīties referendumā. Spānija bija pirmā valsts, kas organizēja referendumu par konstitucionālā līguma ratifikāciju. Referendumam gan bija konsultatīvs raksturs, lēmumu par ratifikāciju 18.maijā pieņēma Senāts, 225 deputātiem balsojot par, 6 pret un vienam deputātam atturoties. Francijas un Nīderlandes balsojums nevar mainīt Spānijas iedzīvotāju pārliecību, ka pozitīvas pārmaiņas valstī ir cieši saistītas ar Spānijas dalību ES.
E.Skuja: – Igaunijā jaunākās socioloģiskās aptaujas demonstrē 71% sabiedrības atbalstu ES.

– Kā tika uzņemts Latvijas Saeimas pozitīvais balsojums, ratificējot konstitucionālo līgumu – tūlīt pēc Nīderlandes “nē” referendumā?

M.Perts: – Ar atzinību.
A.Sarkanis: – Polijā par to ziņoja visi galvenie ziņu kanāli jau Saeimas balsojuma dienā, un šī ziņa bija neitrāli informatīva.
B.Braže: – Konstitucionālā līguma ratifikācija Latvijā guva skanējumu Nīderlandes medijos un politiskajā vidē un tika vērtēta pozitīvi. Atzinību par to man izteica gan Nīderlandes parlamenta priekšsēdis, gan tieslietu ministrs, gan arī kolēģi no Nīderlandes Ārlietu ministrijas.
E.Skuja: – Igaunijā redzams, ka konstitucionālā līguma ratifikācija Latvijas parlamentā vēlreiz pierādīja mūsu valsts piederību Eiropai un atbalstu eirointegrācijas tālākai virzībai. Tieši tā tas tika uztverts Igaunijā. Arī Igaunijas valdība ir nosūtījusi konstitucionālo līgumprojektu parlamentam ratifikācijai.

– Kā jūsu akreditācijas zemē tiek prognozēts ES konstitucionālā līguma turpmākais liktenis?

B.Braže: – Nīderlande pašlaik atturas vērtēt līguma tālāko ratifikācijas gaitu. Publiskajā paziņojumā pēc referenduma iznākuma saņemšanas Nīderlandes premjers aicināja ES dalībvalstis turpināt līguma ratifikāciju.
A.Sarkanis: – Polijā, kā jau visos jautājumos, kas saistīti ar ES, viedoklis dalās optimistiskajā (pašreizējā pozīcija) un vairāk vai mazāk pesimistiskajā (opozīcija). Prezidents A.Kvasņevskis uzskata, ka Polijai jāpieņem pašai savs lēmums par ES konstitūcijas ratifikācijas veidu un laiku. Premjers M.Belka domā, ka ES konstitūcijas ratifikācijas procesam jāturpinās pārējās ES valstīs, līdz visas būs nobalsojušas. Pēc tam jāizvērtē ES sabiedrības pozīcijas un jāpieņem tālākais lēmums. Labējai opozīcijai (tiek prognozēts, ka tā šogad iegūs vairākumu vispārējās vēlēšanās) ir pretējs viedoklis. Tā uzskata, ka jāpārtrauc tālākā ratifikācijas procedūra un konstitucionālais līgums jāpārstrādā. Radikālās eiroskeptiskās partijas uzskata, ka ES konstitūcija vispār nav vajadzīga. Pašlaik referenduma nepieciešamību un pozitīvu atbalstu līgumam Polijā pauž ap 60 procenti pilsoņu, pret līgumu ir ap 25 procenti.
M.Perts: – Dokumenta liktenis un ratifikācijas tālākā gaita būs prognozējama pēc ES galotņu apspriedes.
E.Skuja: – Igaunijā vēl nav izteiktas prognozes par šā dokumenta nākotni. Situācija tiek analizēta un vērtēta, bet konkrēti priekšlikumi un vērtējumi tālākai rīcībai tiks apspriesti ES galotņu tikšanās reizē 16. un 17. jūnijā Briselē.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv