Zāļu ražotājiem rūp tirgus sakārtošana

Lai sekmētu starptautisko un Latvijas normatīvo aktu ievērošanu zāļu reklamēšanā un tirgzinībās, kā arī novērstu iespējamos pārkāpumus, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (AFA) un Ģenērisko (nepatentēto) medikamentu ražotāju asociācija (GMA), kas kopā pārstāv 34 firmas jeb 75 – 80 procentus no medikamentu tirgus, ir parakstījušas Zāļu reklamēšanas Prakses kodeksu. Tas pilnībā atbilstot arī Eiropas Savienības nevalstisko institūciju ieteikumiem.

Veselības ministrs Gundars Bērziņš presei akcentēja viedokli, ka “zāļu ražotāju konkurencei būtu jābūt vērstai uz pacientu interešu respektēšanu, izglītojot ārstus un atgūstot medikamentu nozarei zaudēto prestižu”.
Ministrs publiskoja autoritatīva pētījuma rezultātus, kas parāda – ap 40 procentiem Latvijas iedzīvotāju zāļu izvēlē nepaļaujas uz sava ģimenes ārsta padomiem, bet uz pašu erudīciju, jo lieliski pārzinot arī zāļu blakusiedarbību. Ministrijā katrai slimībai tiekot izstrādātas ārstēšanas vadlīnijas, izvērtējot piemēroto medikamentu pozitīvās un negatīvās puses un to, vai vispār atmaksājas izdevumi šo medikamentu iegādei.
Kaspars Ulmanis, AFA valdes priekšsēdētājs, informēja, ka katrai kompānijai eksistē savs iekšējais ētikas kodekss, kas regulē arī ārstu apdāvināšanas jautājumus, taču visa asociācija izveidos kopīgu Ētikas komisiju.
“Daudz ir atkarīgs no farmācijas uzņēmumu labās gribas, taču tagad ir sperts pirmais solis, lai pacientiem nodrošinātu neatkarīgu informāciju par zālēm,” situāciju analizēja Juris Bundulis, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktors.
“Mēs neesam nedz izmeklētāji, nedz represīva iestāde, lai pārbaudītu skandalozas lietas un spriestu par iespējamo korupciju zāļu piegādes konkursos. Taču sadarbībā ar Valsts farmācijas inspekciju izspriežam, kuri pārkāpumi ir veikti apzināti,” aizstāvējās K.Ulmanis. Šī informācija tiek apkopota īpašā ES melnajā sarakstā, kas 24 līdz 48 stundu laikā nokļūst uz visu ietekmīgāko farmācijas uzņēmumu prezidentu rakstāmgaldiem.
Valdis Freidenfelds, AFA izpilddirektors, “LV” norādīja, ka šis Ētikas kodekss pagaidām attieksies tikai uz ražotāju kontroli, nesekojot aptieku alianšu un medikamentu vairumtirgotāju aktivitātēm, kuri pamanās iedzīvotāju pastkastes piepildīt ar šaubīgām reklāmas avīzēm.
Kodekss arī paglābs no patvaļīgām normatīvo aktu interpretācijām. “Mūsu mērķis ir izslēgt neētisku rīcību zāļu reklamēšanā, nevis izvērst raganu medības,” uzsvēra J.Bundulis. Farmācijas departamenta rīcībā jau šobrīd ir mehānisms, kā novērot ārstus, kuri pēkšņi sāk izrakstīt aizdomīgi daudz viena ražotāja medikamentu, un to tūlīt iespējams sasaistīt ar kompāniju reklāmas kampaņām. Līdz šim bargākais sods par aizliegtu reklāmas metožu izmantošanu bijis 3000 latu, kaut maksimālais iespējamais sods ir 10 000 latu un pat licences anulēšana.

Arvīds Deģis