“Eiropas sapnis” – iedoma vai īstenība?

“Dažkārt mēs esam pārāk tuvu, tāpēc neredzam pašu paveiktā lielumu,” runājot par Eiropas pēdējos 50 gados sasniegto mieru, integrāciju un dzīves kvalitāti savā lekcijā “Vai Eiropas nākotnes vīzija aizēno “Amerikas sapni”?”, uzsvēra Džeremijs Rifkins, amerikāņu ekonomists, sociālais domātājs un Ekonomikas tendenču fonda prezidents. Lekcija notika 13.jūnijā pasākumu sērijas “Atvērtie dialogi” ietvaros Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Amerikāņu ekonomists, sociālais domātājs un Ekonomikas tendenču fonda prezidents Džeremijs Rifkins lekcijas laikā Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Eiropieši ir kritiski pret Eiropu, amerikāņiem turpretī patīk lielīties ar savas valsts sasniegto. Parastais priekšstats par Eiropu – vārga ekonomika, pieaugošs bezdarbs, pārāk lielas sociālās garantijas, uzpūsta valdības birokrātija un novecojoša sabiedrība. Lai arī šajos apgalvojumos ir daļa taisnības, tomēr ir arī otra daļa, kas patiesībā nav tik negatīva. Dž.Rifkins savā lekcijā atklāja, ka daudzās jomās Eiropa ir sasniegusi vairāk nekā ASV. Savukārt Savienoto Valstu tautsaimnieciskie panākumi dažkārt ir pārspīlēti. Turklāt ASV ir daudzas citas sociālas, ekonomiskas un vides problēmas, par kurām bieži netiek runāts.

Eiropas tautsaimniecība ir stiprāka, nekā šķiet

Lai novērtētu Eiropas ekonomiskos sasniegumus, atsevišķas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis jāsalīdzina nevis ar ASV, bet gan ar atsevišķiem tās štatiem. Piemēram, pareizāk būtu salīdzināt Vāciju – ES lielāko ekonomiku – ar Kaliforniju – ASV lielāko ekonomiku. Vācijas ekonomika ir ievērojami lielāka nekā Kalifornijas, Lielbritānijas – lielāka nekā Ņujorkas štata, Francijas – lielāka nekā Teksasas utt. “Tikai mainot salīdzināšanas veidu, var aptvert notiekošā nozīmi un tā iespējamās sekas ASV,” uzskata Dž.Rifkins.
Eiropas Savienība ir pasaulē lielākais iekšējais tirgus, tā ir arī lielākā eksportētāja. Daudzās jomās pasaulē dominē ES transnacionālās kompānijas un finanšu institūcijas. Atsevišķās jomās Eiropas kompānijas pārspēj ASV uzņēmumus, piemēram, mašīnbūvē un celtniecībā, pārtikas rūpniecībā un mazumtirdzniecībā u.c. Protams, ir arī daudzas jomas, kurās ASV pārspēj Eiropu. Salīdzinot Dž.Rifkins tikai vēlējās vērst uzmanību uz to, ka Eiropas ekonomika nav tik vāja, par kādu tā bieži tiek uzskatīta.

Sociālie un vides rādītāji

ASV ienākums uz vienu iedzīvotāju ir par 28 procentiem augstāks nekā Eiropā. Tas varētu nozīmēt, ka amerikāņi dzīvo labāk, ka tiem ir augstāka dzīves kvalitāte. Dž.Rifkins atklāj, ka bieži vien tā nav taisnība.
Daudz nozīmīgāk ir salīdzināt nevis caurmēra ienākumus uz vienu iedzīvotāju, bet gan citus rādītājus, kas raksturo dzīves kvalitāti, piemēram, izglītības līmeni, veselības aprūpi, zīdaiņu mirstības līmeni, sociālo tiesību nodrošināšanu un vides kvalitāti.
ASV ir labākas universitātes, bet Eiropa pārspēj ASV ar savām pamatskolām un vidusskolām. ASV ir labākās medicīniskās palīdzības tehnoloģijas, bet lielākā daļa iedzīvotāju tās nevar atļauties. 40 miljoniem amerikāņu nav veselības apdrošināšanas, tas nozīmē, ka viņiem gandrīz nav iespēju saņemt medicīnisko palīdzību. ASV pasaulē ierindojas augstajā 27.vietā zīdaiņu mirstības ziņā, kas tiek skaidrots ar augsto bērnu nabadzības rādītāju. ES turpretī zīdaiņu mirstība ir zemāka nekā jebkurā pasaules reģionā. ASV ikgadējais atvaļinājums ir viena līdz divas nedēļas, Eiropā – četras līdz sešas, bet ikdienas darba stundas ASV ir krietni garākas.
Vides aizsardzības ziņā Eiropa ir krietni priekšā ASV. Eiropas valstis cenšas mazināt klimata pārmaiņas, sasniedzot Kioto protokola mērķus, bet ASV to nav ratificējusi. Tas pats attiecas arī uz citām starptautiskām saistībām, kuras ASV nav apņēmušās pildīt. ASV ir vairāk zemes, vairāk resursu, bet tie tiek izmantoti krietni neefektīvāk. Eiropieši turpretī ir gatavi maksāt lielākus nodokļus, lai aizsargātu vidi.
Noziedzība ASV ir krietni nozīmīgāka problēma nekā Eiropā. Piemēram, ASV notiek četras reizes vairāk slepkavību nekā ES, tajā skaitā bērnu slepkavības un šaujamieroču izraisīti nāves gadījumi.

Kāpēc tādas atšķirības starp ES un ASV

Dž.Rifkins atšķirības starp Eiropas un ASV pamatvērtībām skaidro ar vēsturisko pieredzi un gandrīz pretējiem “sapņiem” jeb nākotnes vīzijām, kas atspoguļo atšķirīgās vērtību sistēmas.
Eiropieši tic dažādībai un katra iekļaušanai, nepieciešamībai pēc labas dzīves kvalitātes, sociālajām un cilvēktiesībām, ilgtspējīgai attīstībai. Amerikāņu “sapnis” ir pārliecība, ka ikviens neatkarīgi no sabiedrības slāņa, kurā viņš dzimis, ar savu apņēmību un smagu darbu var gūt panākumus dzīvē un kļūt par jebko, ko vien vēlas. “Peldi pats vai noslīksti,” šādu mācību ikviens no amerikāņu vecākiem ieaudzina savos bērnos.
Amerikāņu sapnis uzsver individuālos panākumus, bet eiropiešu – kolektīvo labklājību. Amerikāņiem mantas uzkrāšana ir nozīmīgāka, jo tā ir nepieciešama, lai parūpētos par sevi, piemēram, savu veselības aprūpi. Eiropas sociālā politika ir radījusi stāvokli, ka eiropiešiem mantas uzkrāšana nav nepieciešamība. Eiropiešiem svarīgāka ir dzīves kvalitāte. Tajā ietilpst laba izglītība, laba veselība, darba un brīvā laika līdzsvars, dzīve tīrā un drošā vidē, ko vismaz daļēji nodrošināt cenšas valsts.
Atšķirīgie sapņi ir saistīti ar pilnīgi atšķirīgo brīvības jēdziena izpratni. ASV ar to saprot autonomiju un mobilitāti, pašpietiekamību un neatkarību. Eiropā turpretī brīvība ir tieši proporcionāla dzīves, attiecību, kultūras un sabiedrības kvalitātei. Sabiedrība, sava kopiena eiropiešiem ir bijusi ļoti nozīmīga arī vēsturiski. Latvieši nebūtu izdzīvojuši ilgajos Vācijas un PSRS pakļautības gados, ja sabiedrībā nebūtu pastāvējušas ciešas kultūras saites, uzskata Dž.Rifkins. Lai arī katoļu baznīca un feodālisms bija hierarhiskas struktūras, tomēr tās eiropiešos ieaudzināja sabiedrības saišu, kopienas nozīmes izpratni.

Arī Eiropai jāpilnveidojas

Dž.Rifkins vairākkārt uzsvēra, ka arī Eiropa nav ideāla, tajā pastāv daudz aizspriedumu, netaisnību, problēmu un vājību. Tomēr nav svarīgi, vai Eiropa atbilst savam sapnim. Nozīmīgāks ir pats sapnis – tas, uz kurieni Eiropa tiecas. Mūsdienu situācijā sapnis nav pietiekami spēcīgs, pats sapnis ir jāpilnveido, lai to piepildītu.
“Eiropas sapnis tā pašreizējā redakcijā nav ceļš, pa kuru var iet,” lekcijas nobeigumā bilda arī “Sorosa fonda Latvija” valdes loceklis Edvards Kušners. Eiropas un Amerikas sapņiem ir jāmācās vienam no otra, ir jāatrod sintēze – stiprs, dzīvotspējīgs sapnis, kuru būtu iespējams īstenot ne tikai Eiropas “mazajā paradīzītē”, bet arī citur pasaulē.
Gan Dž.Rifkins, gan E.Kušners savas uzrunas pabeidza ar cerību, ka Latvija, spējot paskatīties no malas uz vecās Eiropas vērtībām, varēs kļūt par valsti, kas palīdzēs celt tiltu starp amerikāņu un eiropiešu sapņiem.

Ieva Ušča