Kukaiņu ēdienkartē skujkoki

Priežu rūsgano zāģlapseni un egļu astoņzobu mizgrauzi tagad vārdā zina saukt teju katrs Latvijas iedzīvotājs, jo par šiem kukaiņiem pēdējā laikā runāts bieži. Zāģlapsenes kāpuru masveida savairošanās dēļ Ventspils rajona Ziru pagastā izsludināta ārkārtas situācija, savukārt mizgrauzis savam varbūtējam uznācienam vēl gatavojas. Kas ir šie kukaiņi, un kādēļ tie meža nozarei var nodarīt ievērojamus zaudējumus?

Pavasarī pirmie izlido egļu astoņzobu mizgrauža tēviņi, kas svaigās, gāztās eglēs veido ieskrejas jeb mazus caurumiņus mizā. Nolūkotajos kokos pulcējas mātītes. Droša pazīme, ka koku invadējuši kukaiņi, ir stumbra pakājē sabiruši brūni koksnes miltiņi (attēlā), ko vaboles ar ķerrītēm, kuru dēļ tās tikušas pie draudīgā nosaukuma, izstumj ārā. Mizgrauzim ir savs neatkārtojams rokraksts – galvenā ir mātes eja, kura zem mizas virzās paralēli stumbra asij, bet apkārt noteiktā rakstā izvietotas kāpuru ejas. Jūlijā izlido pirmā pēcnācēju paaudze, kas ignorē gāztus un jau sausus kokus, bet ar jaunu sparu meklē vēja iešūpotas, svaigas, garšīgas, par 50 gadiem vecākas egles Foto no VMD arhīva

Iemesli, kādēļ abu sugu populācijām iestājušies ziedu laiki, ir atšķirīgi. Egļu astoņzobu mizgrauzim talkā nākusi mežus postošā janvāra vētra, savukārt priežu rūsganās zāģlapsenes masveida savairošanās atkarīga no citu faktoru summēšanās.

Ēda arī pirms simt gadiem

Šobrīd tā savairojusies divās vietās – Ventspils virsmežniecības Tērandes mežniecības uzraugāmajā teritorijā aptuveni 1000 hektāru platībā un Valkas virsmežniecības Saules mežniecības uzraugāmajā teritorijā ap 2000 hektāru platībā. “Priekšstats, ka šo kaitēkļu savairošanās saistīta ar vējgāzēm, ir maldīgs. Tā nav,” uzsver Valsts meža dienesta (VMD) Meža aizsardzības sektora vadītāja Aiva Jansone.
Jautāta par pagātnes pieredzi, Valsts meža dienesta speciāliste stāsta, ka priežu rūsganās zāģlapsenes masveida savairošanās reģistrētas jau pagājušā gadsimta sākumā – no 1905. līdz 1908.gadam. Periodiski tas atkārtojas: 1917. – 1919.gads, 1928. – 1931.gads, 1936. – 1938. gads (Kurzemē aptuveni tajā pašā reģionā, kur šobrīd), 1947. – 1949.gads, 1951.–1952.gads (bojātas audzes 30 000 hektāru platībā, ierobežošanai pielietota avioapstrāde), 1959.–1961.gads (savairošanās aptuveni tajās pašās platībās, kur šobrīd), 1970.–1972.gads (savairošanās aptuveni tajās pašās platībās, kur šobrīd, kas apliecina, ka konkrētam kukainim ir vēsturiskie savairošanās reģioni) un 1981. – 1984.gads.
Katram kukainim dabā ir savs cikliskums. Ik pēc noteikta perioda priežu rūsgano zāģlapseņu skaits tā sakuplo, ka tālu pārsniedz ierasto. Tas ilgst 2–3 gadus. “Dabā pastāv līdzsvars. Ja tas izjaukts, dabiskie ienaidnieki – zāģlapsenei tie ir, piemēram putni, skudras, jātnieciņi, kāpurmušas un citi – ar milzīgo kāpuru koloniju vairs nespēj tikt galā,” skaidro Meža aizsardzības sektora vadītāja.

Kāpuri kļūst brangāki

Jau pērngad Ventspils un Valkas rajonos iepriekšminētajās vietās kāpuri sagādāja problēmas. Taču bīstamība nebija tik nozīmīga. Kādēļ? Kāpuri atskujo priežu audzes. Pirmajā gadā tā nav tik liela nelaime, jo ēdelīgie radījumi nograuž tikai vecās iepriekšējo gadu skujas, bet jaunās, fizioloģiski aktīvākās neaiztiek. Tādēļ kāpuru skartās audzes bojā neiet. A.Jansone nenoliedz, ka atsevišķi koki var aiziet postā, bet to ietekmē vēl arī citi faktori.
Audzes var iet bojā, ja arī nākamajā gadā kāpuru kolonijas masveidā turpina grauzt skujas. “Ja spīdzināšana ilgst jau divus gadus pēc kārtas, koki, kam iepriekš nograuztas vecās skujas un kam tagad tiek noēstas jaunās, to vairs var nespēt izturēt,” skaidro Valsts meža dienesta speciāliste.
Pērn bija grūti prognozēt, kā situācija attīstīsies šogad, jo zāģlapsenes ziemo olu stadijā. Priedēm par nelaimi, pārziemošana noritēja veiksmīgi. “Kāpuriem, kas izšķīlušies, nav nekādu traucējumu, lai tie neattīstītos un nebarotos. Viņi jau ir otrajā trešajā attīstības stadijā. Tās ir vairākas (6–7, un katrā stadijā kāpuri nomaina ādu, kļūstot arvien lielāki un resnāki. Jo tie kļūst pieaugušāki, jo šķietami lielākas briesmas. Taču skaits jau paliek tāds pats, tikai kāpuri augumā kļūst iespaidīgāki un redzamāki,” stāsta A.Jansone, piebilstot, ka kāpuru apsēstajā teritorijā to intensitāte ir atšķirīga – citur vairāk, citur mazāk.

Metodes izvēlas apsaimniekotājs

Jūlija pirmajā pusē kāpuri ir pieauguši un dodas zemsegā. Tas nozīmē, ka tad viņi pārstāj baroties. Taču, kā uzsver Valsts meža dienesta Meža aizsardzības sektora vadītāja, dabā var būt nobīdes. Kāpuru ēdelība aug tiem proporcionāli, un, nav izslēgts, tiem vajadzēs barības bāzi līdz pat jūlija beigām.
Šādās reizēs situācijas attīstības scenārijam var būt arī negaidīts pavērsiens. A.Jansone, uzsverot, ka notiekošo var ietekmēt dažādi faktori, kā piemēru min slimības izraisītāju vīrusu: “Gadās, ka zāģlapsene ir masveidā savairojusies un tiek plānoti ierobežošanas pasākumi, bet tad pēkšņi visu noregulē pati daba. Piemēram, zāģlapsene var saslimt ar tai ļoti bīstamu slimību – poliedrozes vīrusu. Kāpuri vairs nespēj pāriet uz nākamo attīstības stadiju un aiziet bojā.”
Cerēt uz šādu pavērsienu var, bet tā ir tikai varbūtība, nevis šā brīža situācijas atrisinājums. Lietas labā kaut kas jādara jau šobrīd. “Bioloģiskie ieroči” ir kukaiņēdāji putni un rūsganās meža skudras. Putnu būrīši, laikus gatavojoties samazināt kāpuru kolonijas, daudzviet ir izvietoti, arī skudru pūžņi pārvietoti uz apdraudētajām audzēm. Bet putnu un skudru ir tik, cik ir. Mehāniski iznīcināt kāpurus ir ļoti sarežģīti.
“Klāt ir brīdis, kad jālemj par saprātīgiem intensīvākiem kaitēkļu skaitu ierobežojošiem pasākumiem, jo bezdarbība var novest pie kādas atskujoto audžu daļas bojāejas. Tā nenotiks ar visām, jo priedes nav vienādi atskujotas, bet vismaz 20 procenti var aiziet postā. Taču tās ir optimistiskākās prognozes. Pieņemot lēmumu, rīcībai jāskar kāpuru izplatības epicentrs, kur postījumi ir vislielākie, jo kokiem, ko šogad kāpuri skar pirmo reizi, risks ir nesalīdzināmi mazāks,” spriež A.Jansone.
Tas, kādu priežu audžu aizsardzības metodi izvēlēties un piemērot, ir meža apsaimniekotāja ziņā. Tiesa, lai kaitēkļa apkarošanai pielietotu aviācijas metodi, tas jāsaskaņo ar Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD) un attiecīgo reģionālo vides pārvaldi, kas dod vai nedod savu svētību konkrētai metodei. Zāģlapsenes skartā teritorija Ventspils rajonā pieder valstij, tas ir kompakts un noslēgts meža masīvs, kur plānot ierobežojošos pasākumus savā ziņā ir vienkāršāk. Savukārt Valkas rajonā ir skarti gan valsts, gan privātie meži, kam turklāt līdzās ir Sedas purvs.

Viedokļu sadursme par miglošanu

Atgādinām, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) lūdza atļauju lietot Latvijā nereģistrētu augu aizsardzības līdzekli “Dimilin 80 WG” un saskaņot augu aizsardzības līdzekļa lietošanu no lidaparāta priežu rūsganās zāģlapsenes ierobežošanai konkrētās meža audzēs Ventspils rajonā. LVM prognozēja: ja tas netiks darīts, audzes var aiziet bojā, un zaudējumi var sasniegt miljonu latu. Ventspils reģionālā vides pārvalde izsmidzināšanu no lidmašīnas atļāva. Jūnija sākumā Valsts augu aizsardzības dienests arī deva atļauju lietot minēto augu aizsardzības līdzekli 825,8 hektāru platībā.
Iespējamā miglošana izraisīja viedokļu sadursmi. Piemēram, Latvijas Ornitoloģijas biedrība norādīja, ka dimilīna pielietošana mežu miglošanai apdraud daudzas citas dzīvnieku un kukaiņu sugas ne tikai mežu teritorijās, bet arī tuvumā esošajās ūdenstilpnēs. Aizvadītajā nedēļā vides ministrs Raimonds Vējonis uzdeva apturēt Ventspils reģionālās vides pārvaldes saskaņojumu dimilīna pielietošanai mežu miglošanā Viņš norādīja, ka nav veikta pilnīga situācijas analīze, kā arī nav pilnīgs ietekmes uz vidi izvērtējums. Kā informē Vides ministrija, izvērtējumu par dimilīna pielietošanas iespējamību un tā ietekmi uz vidi līdz 16.jūnijam veiks ministrijas speciālisti sadarbībā ar Valsts vides dienestu un Vides pārraudzības valsts biroju, piesaistot ornitologus un entomologus.

Egļu astoņzobu mizgrauža soļi

Kamēr zāģlapsene turpina savu uzvaras gājienu, egļu astoņzobu mizgrauzis vēl ir varbūtējs risks, par ko VMD brīdinājis jau kopš janvāra vētras. Kukaiņa iespējamā savairošanās pārsvarā attiecināma uz reģioniem, kurus vētra skāra visvairāk.
VMD mizgrauzi raksturo kā “kaitēkli kubā”. Kā “LV” jau rakstīts, tas ir agresīvs veselu egļu audžu postītājs, kas var novest pie to bojāejas, tas vērtējams kā tehniskais kaitēklis, kura skartais koks zaudē tirgus vērtību, un ir karantīnas objekts, proti, atsevišķās valstīs rūpīgi seko, lai tas netiktu ievazāts. Tādēļ vēsts par mizgrauža izplatību Latvijā var jūtami atsaukties uz koksnes eksportu.
A.Jansone uzver, ka vētra pati par sevi neradīja vaboles invāziju. Kā ikviena suga, arī šie kukaiņi brīžiem ir vairāk izplatīti, brīžiem mazāk. Pēdējos gados kaitēkļa fona līmenis ir bijis diezgan augsts, un mizgraužu dēļ sanitārajās kailcirtēs jau nocirstas egļu audzes. Dabā mizgrauzis ir vienmēr, taču tagad, pēc vētras tam ir ļoti labvēlīga starta bāze, ko izmantot un turpmākos gados virzīties tālāk uz veselajām audzēm.
“Pēc lielajām vētrām mizgrauzis ir neizbēgams, jo ir visi priekšnoteikumi, lai tas savairotos,” rezumē VMD speciāliste. 1967., 1969.gadā vējgāzes izraisīja plašāko zināmo egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos, kas, piemēram, Norvēģijā izvērsās par īstu katastrofu. Arī Latvija sveikā neizspruka, un kukaiņu savairošanās ilga līdz 1973.gadam. Mūsu valstī pēdējā tā savairošanās bija no 1992. līdz 1996.gadam. Klimatisku faktoru ietekmē Vidzemē tā apsīka 1994.gadā, bet Kurzemē turpinājās vēl divus gadus.

Zem mizas kā tankā

Mizgrauzis ir stumbra kaitēklis. Pārziemojušās vabolītes maijā jau ir izlidojušas. Vētras lauztie koki ir ļoti piemēroti to mājvietai, kur radīt pēcnācējus. Tā kā mizgrauzis rosās zem koka mizas, tiem, kas to kārotu apēst, kukainim grūti piekļūt. Jūlijā izlidos jaunās vabolītes, kam gāztie pažuvušie koki vairs neinteresē. To attīstībai der egles vismaz 12 centimetru diametrā, tādēļ kukaiņi ignorē “sīkos” un metas uz lielajām eglēm, kas vecākas par 50 gadiem.
Labvēlīgu laika apstākļu ietekmē vasaras beigās var attīstīties otra vaboļu paaudze, kas ir daudz agresīvāka. Speciālisti atzinuši: ja būs karsta vasara un izlidos kukaiņu otrā paaudze, eglēm jau šovasar var tikt nodarīti lieli postījumi, bet nākamgad kaitējumus veselām egļu audzēm var droši prognozēt.

Uzziņai:

Pēc Valsts meža dienesta datiem, daudzviet mežos vēl palikušas neizstrādātas vējgāzes.
Janvāra vētrā tika bojāti 7,4 miljoni kubikmetru koksnes. Bojātās egles bija laikus jāizvāc no meža, lai mazinātu egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās risku.
Līdz 20.maijam bija izsniegti ciršanas apliecinājumi vētras bojāto audžu sakopšanai par 5,1 miljonu kubikmetru koksnes, bet vētras skartajās platībās izstrādāti 3,75 miljoni kubikmetru. Vētras skartās mežaudzēs, kur vienlaidus bijušas sagāztas egles, tās gandrīz pilnībā izvāktas no mežiem, izņemot aizsargājamās dabas teritorijas.
Vasaras periodā mizgrauža apdraudējuma dēļ izstrādāt gāztās un lauztās egles drīkst tikai tajās audzēs, kas jaunākas par 50 gadiem, vai vienlaidu koku gāzuma platībās. Nedrīkst cirst atsevišķas egles, jo tas veicina vaboļu pulcēšanos. Kā vaboļu pievilinātājs nostrādā cirstā koka izdalītie terpēni (smaržas). Kukaiņi var apdraudēt blakus esošās veselās egles, un visa egļu audze var aiziet bojā.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv