Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

 

Apstiprinu:
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs J.Dambis
Rīgā 2000.gada 1.septembrī

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reglaments

Šis reglaments nosaka kārtību, kādā veidā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (turpmāk tekstā Inspekcija) pārbauda kultūras pieminekļu aizsardzības tiesību aktu ievērošanu jebkurā objektā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no tā īpašumpiederības.

I. TIESISKAIS PAMATS

Likumu un citu tiesību aktu sistēmu kultūras mantojuma saglabāšanā Latvijā veido:

Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", MK 25.06.1996. noteikumi Nr.232 "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nolikums", Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi (apstiprināti ar LR MP 26.11.1992. lēmumu nr. 506) un citi normatīvie akti, kuri skar kultūras mantojuma jomu, kā arī Kultūras ministrijas un Inspekcijas normatīvie akti. Kultūras mantojuma saglabāšanas politika un pamatprincipi ir balstīti uz Eiropas Padomes un UNESCO konvencijām, tajā skaitā uz Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, deklarācijām un ieteikumiem un MK apstiprināto Nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogrammu "Kultūras mantojums".

II. INSPEKCIJAS KOMPETENCE, TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

 

1. KOMPETENCE

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ( turpmāk tekstā Inspekcija) ir speciāli pilnvarota valsts pārvaldes institūcija, kas realizē valsts kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un kultūras pieminekļu uzskaiti. Inspekcija ir tiesīga no valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm bez maksas saņemt savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju. Inspekcijas izdotie norādījumi ir saistoši attiecīgā kultūras pieminekļa īpašniekam, valdītājam, izmantotājam. Jebkura kultūras pieminekļa pārveidošana — izpētes, konservācijas, remonta un restaurācijas darbu veikšana — pieļaujama tikai ar Inspekcijas rakstveida atļauju. Projektēšanas, pētniecības iestādēm, restaurācijas firmām, arhitektiem, restauratoriem un amatniekiem darbu veikšanai kultūras pieminekļos nepieciešama Inspekcijas atļauja, un darbi var notikt Inspekcijas kontrolē.

 

2. PIENĀKUMI

- veikt kultūras pieminekļu valsts uzskaiti, sagatavot priekšlikumus un dokumentāciju izmaiņām valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, organizēt kultūras pieminekļu pētniecības darbu;

- izskatīt saskaņošanai iesniegto dokumentāciju par darbiem, kas saistīti ar kultūras pieminekļiem;

- dot norādījumus kultūras pieminekļu īpašniekam, valdītājam, izmantotājam par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu;

- izsniegt noteikta parauga atļaujas konservācijas (izpētes, restaurācijas, remonta, rekonstrukcijas) darbu veikšanai kultūras pieminekļos;

- nepieciešamības gadījumā noteikt kultūras pieminekļu kultūrvēsturisko vērtību;

- noteikt kultūras pieminekļu aizsardzības zonas un to uzturēšanas režīmu;

- kontrolēt, lai kultūras pieminekļa īpašumtiesību maiņas gadījumā nākamais tā īpašnieks ir iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu;

- uz laiku līdz sešiem mēnešiem piešķirt objektam jaunatklātā kultūras pieminekļa statusu;

- kultūras pieminekļu teritorijā un aizsardzības zonā noteikt objektus, kas degradē vidi;

- no īpaši šādiem mērķiem piešķirtiem līdzekļiem finansēt kultūras pieminekļu pētniecības, restaurācijas un glabāšanas darbus, kā arī ar pieminekļu aizsardzību saistītus pasākumus;

- organizēt kultūras pieminekļu popularizācijas darbu;

- sadarbībā ar Iekšlietu ministriju veikt mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertīzi un izsniegt atļaujas to izvešanai uz ārzemēm;

- izskatīt pašvaldības lēmumu projektus par būvju nojaukšanu;

- izsniegt nosacījumus teritorijas plānojuma izstrādāšanai;

- nepieciešamības gadījumā ar kultūras pieminekļa īpašnieku noslēgt aizsardzības līgumu par kultūras pieminekļu saglabāšanas pasākumiem.

 

3. TIESĪBAS

- netraucēti pārbaudīt kultūras pieminekļu aizsardzības likumu un tiesību aktu ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no tā, kā īpašumā vai izmantošanā piemineklis atrodas;

- apturēt jebkuru saimniecisko darbību kultūras pieminekļu tiešā tuvumā vai to aizsardzības zonā, ierobežot transportlīdzekļu kustību gadījumos, kad tiek pārkāpti kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi un apdraudēti kultūras pieminekļi, līdz brīdim, kad draudi novērsti;

- ierosināt amatpersonu vai pašvaldību lēmumu izpildes apturēšanu, ja šie lēmumi ir pretrunā ar kultūras pieminekļu aizsardzības tiesību aktiem;

- ierosināt, lai banku iestādes pārtrauc tādu darbu finansēšanu, kurus veicot tiek pārkāpti kultūras pieminekļu aizsardzības tiesību akti;

- celt prasības pret fiziskajām un juridiskajām personām par zaudējumu atlīdzināšanu, ja tās nodarījušas kaitējumus kultūras pieminekļiem;

- sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus;

- piedalīties muitas dienestu darbā, lai kontrolētu mākslas un antikvāro mākslas priekšmetu izvešanu uz ārvalstīm;

- ierosināt tiesas ceļā atsavināt kultūras pieminekļus, kuru saglabāšanu īpašnieks nenodrošina.

III. PĀRBAUDES KĀRTĪBA

1. Apsekot objektus, kuriem ir kultūras vērtība, un netraucēti pārbaudīt kultūras pieminekļu aizsardzības tiesību aktu ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas teritorijā neatkarīgi no tā, kā īpašumā vai izmantošanā piemineklis atrodas, ir tiesības šādiem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbiniekiem:

— Inspekcijas vadītājam;

— Inspekcijas vadītāja vietniekiem;

— rajonu (pilsētu) galvenajiem valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoriem (turpmāk — Inspektori);

— Inspekcijas daļu vadītājiem un speciālistiem.

2. Pārbaudes iedala plānotajās un neplānotajās:

2.1.Plānotās pārbaudes ir tādas, kurās objekts Inspektoram pēc iepriekš sastādīta darba plāna jāapseko vismaz reizi gadā, nosakot objekta stāvokli. Plānotās pārbaudes veic Inspektori, nepieciešamības gadījumā var pieaicināt attiecīgu speciālistu;

2.2. Neplānotās pārbaudes pieļaujamas šādos gadījumos:

— ja kultūras piemineklis ir acīmredzami apdraudēts vai veikti tā postījumi;

— ja ienākušas ziņas par kultūras pieminekļu aizsardzības tiesību aktu neievērošanu.

3. Plānotās pārbaudes laikā Inspektors sniedz informāciju par pēdējām izmaiņām tiesību aktos par kultūras pieminekļiem, ja tās skar vai varētu skart konkrēto kultūras pieminekļa īpašnieku, valdītāju, izmantotāju. Pēc kultūras pieminekļa īpašnieka, valdītāja, izmantotāja vēlēšanās nedēļas laikā iepriekš minēto informāciju Inspektors sniedz rakstiski.

4. Par gaidāmo pārbaudi kultūras pieminekļu īpašniekus, valdītājus, izmantotājus Inspektors informē, norādot pārbaudes iemeslu, un vienojoties nosaka konkrētu pārbaudes dienu un laiku.

5. Uzsākot pārbaudi, pienākums informēt:

5.1. Pārbaudāmo personu par tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem veic pārbaudi;

5.2. Pārbaudāmo personu par tiesību aktiem, kuru ievērošanu pārbauda.

6. Pārbaudi drīkst veikt darba dienās laikā no pulksten 8 līdz 18, izņēmuma gadījumos ar kultūras pieminekļu īpašnieku, valdītāju, izmantotāju piekrišanu pārbaudi drīkst veikt citā norunātā laikā.

7. Pārbaudi nedrīkst veikt brīvdienās un svētku dienās, izņemot neplānoto pārbaudi.

8. Pārbaude notiek kultūras pieminekļa īpašnieka, valdītāja, izmantotāja vai tā pilnvarotās personas klātbūtnē. Kultūras pieminekli, kas pieejams publiski, drīkst apsekot bez īpašnieka, valdītāja, izmantotāja piekrišanas.

9. Pārbaudes laikā bez kultūras pieminekļa īpašnieka, valdītāja, izmantotāja piekrišanas viņiem piederošos īpašumos nedrīkst pārvietot uz Inspekciju vai muzejiem nekādus tur atrodošos priekšmetus, izņemot priekšmetus, kas ir apdraudēti neapsaimniekotā vai pamestā kultūras piemineklī.

10. Veikt pārbaudi kultūras pieminekļa īpašnieka, valdītāja, izmantotāja esošajos īpašumos drīkst tikai ar atļauju viņa vai viņa pilnvarotas personas vai klātbūtnē. Pārbaudītājam iebraucot ar automašīnu, uz tās priekšējā stikla jābūt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas caurlaidei.

11. Uzsākot pārbaudi, Inspekcijas darbinieks uzrāda kultūras pieminekļa īpašniekam, valdītājam, izmantotājam savu darba apliecību un, beidzot pārbaudi, atstāj vizītkarti, kur norādīti visi darbinieka rekvizīti, lai nepieciešamības gadījumā var sniegt informāciju par kultūras pieminekli.

12. Beidzoties pārbaudei, sastāda:

— apsekošanas aktu, ja kultūras piemineklī pārkāpumi nav konstatēti;

— administratīvā pārkāpuma protokolu, ja konstatēti pārkāpumi.

13. Inspektors sastāda apsekošanas aktu, ko iesniedz Inspekcijas vadītājam inspektoru darbā. Viens eksemplārs tiek nodots īpašniekam, valdītājam, izmantotājam pēc viņa lūguma. Inspekcijas darbinieks glabā pie sevis apsekošanas akta kopiju.

14. Ja konstatēts kultūras pieminekļu aizsardzības tiesību aktu pārkāpums, pirms soda uzlikšanas Inspekcijas darbinieks izvērtē tādus apstākļus kā kultūras pieminekļa īpašnieka, valdītāja, izmantotāja attieksme pret pārkāpumu, pārkāpuma smagums, kā arī apstākļus, kas mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu.

15. Atkarībā no pārkāpuma smaguma:

15.1.Inspekcijas darbinieks var izteikt brīdinājumu, ja nepieciešams, nosakot termiņu pārkāpuma novēršanai;

15.2. Inspekcijas vadītājs, vadītāja vietnieki un Inspektori var uzlikt administratīvo sodu.

16. Inspektors brīdinājumu ieraksta apsekošanas aktā. Konstatējot atkārtotu kultūras pieminekļu tiesību aktu neievērošanu, Inspektors ziņo Inspekcijas vadībai un sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu.

17. Ja kultūras piemineklim nodarīts kaitējums, Inspekcijas vadītājam, vadītāja vietniekiem un Inspektoriem ir tiesības celt prasību pret juridiskām un fiziskām personām par zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar kaitējuma nodarīšanu kultūras piemineklim.

18. Kustamas lietas ar kultūrvēsturisku vērtību, no kurām agrākais īpašnieks atteicies, izsakot to tieši, kļūst par atradēja īpašumu. Ja lietai ir arheoloģiska vai citāda kultūrvēsturiskā vērtība un agrākais īpašnieks atteicies no tās, izsakot to tieši, tādā gadījumā kultūras pieminekļa īpašnieks, valdītājs, izmantotājs un šī Reglamenta III daļas 1. punktā minētās amatpersonas sastāda un paraksta aktu par lietas nodošanu Inspekcijai.

19. Šī Reglamenta III daļas 1. punktā minētās amatpersonas Inspekcijas vadībai ziņo par šāda akta sastādīšanu, kā arī ziņo par jebkuru atklātu arheoloģisku vai citu objektu ar kultūrvēsturisko vērtību.

IV.ADMINISTRATĪVAIS PĀRKĀPUMS

Inspekcija ievēro šādu administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas kārtību saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 26. panta 6. punktu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 231.1 panta nosacījumiem. Inspekcija izskata APK 89.—89. 5pantā paredzēto pārkāpumu lietas.

1. Protokols par administratīvo pārkāpumu:

1.1. Konstatējot kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, Inspekcijas amatpersona saskaņā ar APK 238.1pantu diennakts laikā sastāda protokolu par administratīvo pārkāpumu (saskaņā ar APK 248.pantu).

1.2. Ja Inspektors uzskata, ka pārkāpējam uzliekams naudas sods virs Ls 150.– (viens simts piecdesmit lati), tad Inspektors 3 dienu laikā no protokola sastādīšanas dienas to nosūta Inspekcijai, kuras pārstāvji izbrauc uz pārkāpuma izdarīšanas vietu lietas izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai.

2. Administratīvās lietas izskatīšana un lēmums par administratīvā soda piemērošanu:

2.1. Saskaņā ar APK 270. pantu administratīvā lieta jāizskata 15 dienu laikā no protokola sastādīšanas vai saņemšanas dienas; Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas.

2.2. Administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — divu mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas;

2.3. Lēmumu par administratīvā naudas soda uzlikšanu ir tiesīgas pieņemt šādas Inspekcijas amatpersonas :

— Inspekcijas vadītājs, uzliekot naudas sodu līdz Ls 250,-

— Inspekcijas vadītāja vietnieki, uzliekot naudas sodu līdz Ls 250,-

— Inspektori, uzliekot naudas sodu līdz Ls 150,-;

2.4. Saskaņā ar APK 274. pantu amatpersona pieņem lēmumu, savas kompetences ietvaros nosakot naudas soda apmēru, ņemot vērā apstākļus, kas mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu, izlemjot vai kultūras piemineklim ir nodarīts zaudējums un tā lielumu, kā arī ņemot vērā vispārējos noteikumus soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu, vienlīdzības u.c. tiesiskos principus. Sodam jābūt samērojamam ar pārkāpuma smagumu un izraisītajām sekām;

2.5. Izskatot lietu par administratīvo pārkāpumu, amatpersona pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

— par administratīvā soda uzlikšanu;

— par lietvedības izbeigšanu saskaņā ar APK 274.pantu un 239.pantu;

2.6. Saskaņā ar APK 260.pantu tiek izskaidrotas pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī saskaņā ar APK 280. pantu tiek izskaidrotas pārkāpēja tiesības pārsūdzēt lēmumu. Lēmumu paziņo tūlīt pēc lietas izskatīšanas un lēmuma norakstu 3 dienu laikā izsniedz vai nosūta personai, par kuru tas pieņemts. Lēmuma norakstu izsniedz pret parakstu, jāparakstās uz lēmuma oriģināla. Lēmuma oriģināla un protokola kopijas mēneša laikā tiek nosūtītas Inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centram;

2.7. Uzliktais naudas sods pārkāpējam jāsamaksā 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas, to pārskaitot:

Valsts kase; reģ. Nr. LV 90000050138

Latvijas Banka

Kods 310101170, konts 000361101,

Subkonts 10600010109.

Bet, ja lēmums pārsūdzēts, — ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc dienas, kad paziņots, ka sūdzība noraidīta;

2.8. Ja pārkāpējs naudas sodu noteiktajā laikā nav samaksājis, tad lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nosūta summas ieturēšanai piespiedu kārtā no viņa darba algas, pensijas vai stipendijas saskaņā ar noteikumiem, kādi paredzēti civilprocesa likumā. Ja soda naudas ieturēšana nav iespējama citu iemeslu dēļ, naudas sodu piedzen, pamatojoties uz institūcijas (amatpersonas) lēmumu par soda uzlikšanu, un to izdara tiesu izpildītājs, vēršot piedziņu uz pārkāpēja personisko mantu;

2.9. Kad naudas sods iekasēts, lēmumu ar norādi par izpildi atsūta atpakaļ amatpersonai (institūcijai), kas to pieņēmusi;

2.10. Naudas sodu līdz Ls 20.00 (divdesmit latiem), ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā, aizpildot soda naudas kvīti par tās nomaksu. Iekasētās soda naudas tiek iesniegtas Inspekcijas grāmatvedībā;

2.11. No administratīvajiem naudas sodiem iegūtos līdzekļus Inspekcija izlieto atbilstoši spēkā esošās likumdošanas prasībām.

3. Lēmuma pārsūdzēšanas un izpildes kārtība:

3.1.Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt persona, par kuru tas ir pieņemts, kā arī cietušais. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir galīgs un administratīvo pārkāpumu lietām noteiktās lietvedības kārtībā nav pārsūdzams;

3.2. Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ minētais termiņš ir nokavēts, pēc lūguma, ko iesniegusi persona, par kuru pieņemts lēmums, šo termiņu var atjaunot Inspekcijas vadītājs vai tiesa, kas ir tiesīgi izskatīt sūdzību;

3.3.Sūdzības iesniegšana minētajā termiņā aptur lēmumu izpildi par administratīvā soda uzlikšanu līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot gadījumus, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā;

3.4. Sūdzību iesniedz tai amatpersonai, kas pieņēmusi lēmumu lietā par administratīvo pārkāpumu. Iesniegtā sūdzība kopā ar lietu 3 dienu laikā jānosūta adresātam (Inspekcijas vadītājam vai tiesai);

3.5. Sūdzība par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu jāizskata 10 dienu laikā no saņemšanas dienas. Šī lēmuma norakstu 3 dienu laikā jānosūta personai, par kuru tas pieņemts.

V. AMATPERSONU ATBILDĪBA

1. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša valsts civiliestāde. Inspekcijas amatpersonas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti), kas ir atbildīgi par savas dienesta darbības likumību.

2. Par likumu un citu tiesību aktu neievērošanu, pildot dienesta pienākumus, kā arī par konkrētos dienesta pienākumu aprakstos noteiktās valsts civildienesta kārtības pārkāpumiem vai arī acīm redzamu nelietderīgu rīcību var ierosināt disciplinārlietu pret ierēdni (ierēdņa kandidātu).

3. Inspekcijas vadītājs var ierosināt disciplinārlietu par nelikumīga lēmuma pieņemšanu.

4. Par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus: piezīme; rājiens; mēnešalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot 20% no mēnešalgas; pazemināšana amatā uz laiku līdz 3 gadiem; atlaišana no amata; atlaišana no valsts civildienesta. Disciplinārsoda uzlikšana neizslēdz ierēdņa (ierēdņa kandidāta) materiālo, administratīvo vai kriminālatbildību.

VI. IESNIEGUMU UN SŪDZĪBU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

1. Ikvienai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības iesniegt Inspekcijā individuālus, kolektīvus iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus un saņemt uz tiem atbildi.

2. Atbilde iesniedzējam jādod 15 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža. Gadījumā, ja atbildes sagatavošanai nepieciešama papildu pārbaude, — atbilde iesniedzējam jādod 30 dienu laikā, kā arī par papildu pārbaudi jāpaziņo iesniedzējam.

3. Pārsūdzības kārtība:

3.1. Personai ir tiesības pārsūdzēt Inspekcijas vadībai (M.Pils ielā 19, Rīgā, LV–1050) Inspektora atbildi uz viņa iesniegumu mēneša laikā no atbildes saņemšanas brīža. Pārsūdzība izskatāma mēneša laikā;

3.2. Ja persona ir neapmierināta ar pārsūdzības lēmumu, tai ir tiesības vērsties Kultūras ministrijā K.Valdemāra ielā 11, Rīgā, LV–1364. Pārsūdzība jāizskata mēneša laikā;

3.3. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona Latvijas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga tiesā pārsūdzēt lēmumu, ar kuru aizskartas tās tiesības.

4. Ja minētais jautājums nav Inspekcijas kompetencē, rakstveida iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi jānosūta kompetentai institūcijai 7 dienu laikā no to saņemšanas brīža.

VII. SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA UN SADARBĪBA AR CITĀM INSTITŪCIJĀM

1. Inspekcijā ir izveidots Informācijas centrs, kurā var vērsties jebkura fiziska vai juridiska persona, lai iegūtu Inspekcijas rīcībā esošo informāciju par kultūras pieminekļiem, kā arī par Inspekcijas darbību. Informācijas centrā jebkurš interesents var iepazīties ar Inspekcijas gada pārskatu un citiem materiāliem. Informācijas centra adrese: Rīgā, Pils ielā 20, LV–1050. Tālrunis — 7224519

2. Inspekcija ir izveidojusi internetā mājas lapu ar adresi: www.km.gov.lv/vkpai.

3. Kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa un darbības koordinācija ar citām institūcijām, nosaka normatīvie akti un līgumi.