Par jauno Valsts civildienesta likumu

22. septembrī tika izsludināts Valsts civildienesta likums, kas spēkā stāsies 2001. gada 1. janvārī. Vakar, 25.septembrī, Valsts civildienesta pārvalde preses konferencē plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus informēja par galvenajām atšķirībām starp Valsts civildienesta likumu un pašreiz spēkā esošo likumu "Par valsts civildienestu", kā arī sniedza informāciju izglītības pakāpēm valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kuri veic iestādes pamatfunkcijas. Preses konferencē piedalījās Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) priekšnieks Armands Kalniņš, VCP priekšnieka vietnieks Māris Knoks un VCP Normatīvo aktu sagatavošanas daļas vadītāja Inga Juhņeviča.

A.Kalniņš informēja, ka diskusija par jauna likuma nepieciešamību aizsākusies jau sen un izsludinātais likums ir pirmais no trijiem svarīgākajiem valsts pārvaldi regulējošajiem aktiem, kas būtu jāpieņem blakus Administratīvā procesa likumam un Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

I. Juhņeviča skaidroja atšķirības starp jauno Valsts civildienesta likumu un likumu "Par valsts civildienestu". Viņa teica, ka līdz ar Valsts civildienesta likuma spēkā stāšanos likuma normās ieviesti un nostiprināti civildienesta pamatprincipi: likumīgai valdībai lojāla, profesionāla, politiski neitrāla ierēdniecība, kas nodrošina tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību. Minētie principi ir ietverti likuma pirmajā pantā un ievēroti, piemērojot arī pārējos likuma pantus. Valsts civildienesta likums paplašina ierēdņu loku, jo pēc likuma stāšanās spēkā ierēdņu loks paplašināsies līdz 70 procentiem no valsts pārvaldē nodarbinātajiem. Šobrīd valsts civildienesta attiecībās atrodas apmēram 16 procenti no valsts pārvaldē nodarbinātajiem. Minētais procentuālais pieaugums izriet no jaunās ierēdņa definīcijas, kura nosaka, ka ierēdnis ir persona, kas valsts pārvaldes iestādē veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finansu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus vai arī sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.

Līdz ar to jaunais likums nosaka, ka persona, kas veido nozares politiku un attīstības stratēģiju, izstrādā normatīvos aktus, kā arī ne tikai izdod, bet arī sagatavo administratīvos aktus. VCP normatīvo aktu sagatavošanas daļas vadītāja pastāstīja, ka likumā ir nostiprināts vispārējais valsts civildienests un speciālais valsts civildienests, ņemot vērā faktu, ka atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu darbība un dienesta attiecības visai būtiski atšķiras. Uz ierēdni, kas veiks savas funkcijas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā, policijā, robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, attieksies Valsts civildienesta likumā noteiktie vispārīgie pienākumi un vispārīgās tiesības, bet citas šā likuma normas tiesiskās attiecības specializētajā valsts iestādē noteiks tiktāl, ciktāl tās nenosaka speciālie likumi.

Nākamā atšķirība, ko uzsvēra I. Juhņeviča, ir civildienesta vadības un monitoringa nošķiršana jaunajā likumā. Likums nosaka, ka attiecīgo iestāžu vadītāju kompetencē ir personāla vadība un civildienesta normatīvo aktu un personālvadības standartu ieviešana savā nozarē, savukārt VCP kompetencē ir vienotu personālvadības standartu izstrāde un civildienesta normatīvo aktu ievērošanas kontrole jeb monitorings.

I.Juhņeviča pastāstīja par izmaiņām, kas skars ierēdņu izglītības jautājumu jaunajā likumā. Patlaban spēkā esošais likums noteic, ka uz ierēdņa amatu var pretendēt persona, kurai ir vismaz vispārējā vidējā izglītība. Valsts civildienesta likums savukārt kā obligātu prasību personai, kas pretendē uz ierēdņa amatu, izvirza augstāko izglītību. I. Juhņeviča paskaidroja, ka saskaņā ar likuma pārejas noteikumiem šī prasība attieksies arī uz ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem, kuri likuma spēkā stāšanās dienā saskaņā ar šo likumu ieņem ierēdņa amatu. Likuma pārejas noteikumos minēts, ka Ministru kabinets noteiks kārtību un termiņus jeb pārejas periodu, kurā likuma prasības būs jāpiemēro attiecībā uz minētajām personām.

A. Kalniņš informēja, ka pārejas periods sākotnēji varētu tikt noteikts piecu gadu garumā, kas atsevišķos gadījumos varētu būt arī ilgāks laika posms, taču pārejas noteikumi pēc pilnīgas informācijas apkopošanas par šībrīža situāciju ierēdņu izglītības jomā paredzēs detalizētu pieeju šī jautājuma risināšanā. VCP turpina apkopot informāciju par valsts pārvaldes funkcijas veicošo iestāžu darbinieku, kuri saskaņā ar jauno Valsts civildienesta likumu no nākamā gada atradīsies valsts civildienesta attiecībās, izglītības pakāpēm.

Šā gada 1. septembrī ministrijās un valsts pārvaldes institūcijās bija nodarbināti 6219 ierēdņi un ierēdņu kandidāti, no tiem 68 procentiem ir augstākā izglītība, 23 procentiem — vidējā profesionālā izglītība, bet 9 procentiem — vispārējā vidējā izglītība. Pēc VCP analīzes un prognozēšanas daļas apkopotās informācijas, 83 procentos no kopējā valsts pārvaldes funkcijas veicošo iestāžu skaita, kurās atbilstoši jaunajam likumam paredzēts ieviest civildienestu (par visām iestādēm dati vēl nav apkopoti), strādā 30 045 darbinieki, kas veic valsts institūciju pamatfunkcijas. A. Kalniņš informēja, ka 37 procentiem no šiem darbiniekiem ir augstākā izglītība, 5 procenti pašreiz studē, 24 procentiem ir vidējā profesionālā, bet 34 procentiem – vispārējā vidējā izglītība. Tika atzīmēts, ka lielas atšķirības starp darbinieku izglītības pakāpēm vērojamas dažādos specializētajos dienestos, piemēram, diplomātiskajā un konsulārajā dienestā augstākā izglītība ir 87 procentiem un vispārējā vidējā izglītība — 3 procentiem. Savukārt Valsts policijā, robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā kopā no apkopotajiem datiem redzams, ka augstākā izglītība ir 21 procentam, bet 50 procentiem – vispārējā vidējā izglītība.

Runājot vēl par Valsts civildienesta likumu, tika paskaidrots, ka mainījusies arī amatā iecelšanas kārtība. Valsts civildienesta likums neparedz ne ierēdņu, ne ierēdņu kandidātu eksamināciju, bet likumā ir noteikts, ka, ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, var noteikt pārbaudes laiku, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, bet, ja persona tiek iecelta ierēdņa amatā pirmo reizi, tai obligāti tiek noteikts sešu mēnešu pārbaudes laiks.

I. Juhņeviča informēja, ka attiecībā uz iestāžu vadītājiem ir noteikta īpaša kārtība, jo pretendentu izvērtēšanu šiem amatiem neveic attiecīgā ministrija, bet gan no Ministru kabineta apstiprinātu personu saraksta izveidota komisija. Iestādes vadītāju amatā ieceļ ministrs uz pieciem gadiem, taču visi būtiskākie lēmumi, tajā skaitā iecelšana amatā, sākotnēji jāakceptē Ministru kabinetam. Kā paskaidroja I. Juhņeviča, ar to pēc būtības tiekot ievēroti ārvalstu konsultantu ieteikumi un veidots augstāko ierēdņu korpuss.

Likumā paredzēta arī ikgadējā ierēdņu darbības un tās rezultātu novērtēšana. Novērtēšanas rezultāts tiek izmantots kā pamats lēmumam par ierēdņa statusa piešķiršanu, ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam, pārcelšanu amatā, ierēdņa kvalifikācijas pakāpes piešķiršanu.

Ierēdņa mēnešalga tiks noteikta atbilstoši ierēdņa amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei, tādējādi ierēdņa darba samaksas sistēmas pamatā būs ierēdņa amata un ierēdņa darbības, kā arī tās rezultātu novērtējums.

Kā vēl viena no atšķirībām izsludinātajā Valsts civildienesta likumā minēta iespēja, ka ierēdnis valsts interesēs var tikt pārcelts citā atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Tajā pašā iestādē pārcelšana var notikt ar iestādes vadītāja lēmumu, bet citā iestādē — ar VCP lēmumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. I. Juhņeviča uzsvēra, ka Valsts civildienesta likums vairs neparedz iespēju ierēdni paaugstināt amatā.

Pēc ilgām diskusijām likumā noteikts, ka pašvaldībās netiks ieviests valsts civildienests. A. Kalniņš skaidroja šādas normas ieviešanu ar šobrīd notiekošo administratīvi teritoriālo reformu.

A.Kalniņš uzsvēra, ka nepieciešams izstrādāt aptuveni 13 Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas, kā arī grozījumus likumos, kas saistīti ar jaunā likuma stāšanos spēkā. Viņš norādīja, ka liels darbs VCP būs jāiegulda valsts pārvaldes darbinieku izglītošanā. Šā mērķa īstenošanai VCP ir iecerējusi izdot metodiskos norādījumus un kopā ar ārvalstu ekspertiem rīkot izglītojošus seminārus. Tika uzsvērts: ka lai sekmētu likuma ieviešanu, ir jāinformē sabiedrība par politiski neitrālas ierēdniecības nodrošināšanas nepieciešamību valsts pārvaldē.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore