Ministru kabineta noteikumi Nr.413

Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 24.§)

Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos

Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 20.panta pirmo daļu un 22.panta otro daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā personas vai atsevišķas iedzīvotāju grupas, kuras inficējušās vai par kuru inficēšanos ar šajos noteikumos minētajām infekcijas slimībām ir radušās profesionāli pamatotas aizdomas, tiek pakļautas obligātajai medicīniskajai un laboratoriskajai pārbaudei, izolēšanai vai ārstēšanai, kā arī kārtību, kādā galvenais valsts sanitārais inspektors vai viņa vietnieki pēc ārstniecības personas vai valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” epidemiologa (turpmāk — epidemiologs) pieprasījuma pieņem lēmumu par personas piespiedu izolēšanu.

2. Šo noteikumu izpildi kontrolē Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija un Valsts sanitārā inspekcija.

II. Personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana

3. Ja ir konstatēta inficēšanās vai ir radušās profesionāli pamatotas aizdomas, ka persona ir inficējusies ar šo noteikumu 1.pielikumā minēto infekcijas slimību, veic personas obligāto medicīnisko un laboratorisko pārbaudi, izolēšanu un ārstēšanu.

4. Ja ir konstatēta inficēšanās vai ir radušās profesionāli pamatotas aizdomas, ka persona ir inficējusies ar šo noteikumu 2.pielikumā minēto infekcijas slimību, veic:

4.1. personas obligāto medicīnisko un laboratorisko pārbaudi;

4.2. tās personas obligāto izolēšanu un ārstēšanu, kura ir izmitināta vai ievietota brīvības atņemšanas iestādē, nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnē, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai citās iestādēs, kur tā rada vai var radīt citu personu inficēšanas risku.

5. Ja ir konstatēta personas inficēšanās ar kādu šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā minēto slimību, ārstniecības personas pienākums vai — attiecībā uz obligātajām laboratoriskajām pārbaudēm — epidemiologa pienākums ir:

5.1. informēt personu par obligātās medicīniskās un laboratoriskās pārbaudes nepieciešamību, organizēt pārbaudes un informēt personu, ka attiecīgās slimības dēļ ir apdraudēta personas dzīvība un slimība ir īpaši bīstama citām personām, kā arī informēt par attiecīgās slimības izplatīšanās veidiem, izskaidrot personai izolēšanas nepieciešamību un apstiprināt to rakstiski medicīniskajā dokumentācijā;

5.2. ja nepieciešams, organizēt personas izolēšanu un pārbaudīt, vai persona ir ievietota ārstniecības iestādē;

5.3. organizēt neatliekamos pretepidēmijas pasākumus vietā, kur veikta personas apskate.

6. Ja persona atsakās no obligātās medicīniskās un laboratoriskās pārbaudes vai izolēšanas un ārstēšanas, ārstniecības persona:

6.1. izdara medicīniskajā dokumentācijā (ambulatorajā kartē) ierakstu par personas atteikšanos (un persona attiecīgo ierakstu apliecina ar parakstu) vai sastāda aktu;

6.2. nekavējoties telefoniski un rakstiski informē attiecīgo infekcijas slimību uzskaites institūciju (valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” teritoriālo struktūrvienību vai Seksuāli transmisīvo un ādas slimību valsts aģentūru, vai Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūru), bet par ieslodzīto personu — arī Ieslodzījuma vietu pārvaldi par personas atteikšanos no obligātās medicīniskās un laboratoriskās pārbaudes vai izolēšanas un ārstēšanas;

6.3. izvērtē epidemioloģisko situāciju un, ja nepieciešams, telefoniski konsultējas ar epidemiologu vai pieaicina viņu sniegt konsultāciju;

6.4. nekavējoties nosūta pieprasījumu par personas obligāto medicīnisko un laboratorisko pārbaudi, izolēšanu un ārstēšanu (turpmāk — pieprasījums) Valsts sanitārās inspekcijas teritoriālajai struktūrvienībai, bet par ieslodzīto personu — arī Ieslodzījuma vietu pārvaldei. Pieprasījumā norāda informāciju par personu (vārds un uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs (ja ir)), informāciju par personas aizgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošajām personām (ja ir šādas personas) un indikācijas (pamatojumu) personas medicīniskajai un laboratoriskajai pārbaudei, izolēšanai un ārstēšanai.

7. Ja persona atsakās no obligātās laboratoriskās pārbaudes, epidemiologs:

7.1. izdara protokolā ierakstu par personas atteikšanos no epidemioloģiskās izmeklēšanas (un persona attiecīgo ierakstu apliecina ar parakstu) vai sastāda aktu;

7.2. izvērtē epidemioloģisko situāciju;

7.3. nekavējoties nosūta pieprasījumu par personas obligāto laboratorisko pārbaudi Valsts sanitārās inspekcijas teritoriālajai struktūrvienībai, bet par ieslodzīto personu — arī Ieslodzījuma vietu pārvaldei. Pieprasījumā norāda informāciju par personu (vārds un uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs (ja ir)), informāciju par personas aizgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošajām personām (ja ir šādas personas) un indikācijas (pamatojumu) personas laboratoriskajai pārbaudei.

8. Valsts sanitārās inspekcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājs izvērtē pieprasījuma pamatotību un, ja nepieciešams, pieprasa ārstniecības personai vai epidemiologam sniegt papildu informāciju, kā arī nekavējoties informē galveno valsts sanitāro inspektoru (vietnieku) par saņemto pieprasījumu un nosūta viņam minēto pieprasījumu.

9. Galvenais valsts sanitārais inspektors (vietnieks) triju dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, bet, ja ir konstatētas šo noteikumu 12.punktā minētās infekcijas slimības, — 24stundu laikā pieņem lēmumu par personas piespiedu izolēšanu (turpmāk — lēmums) un izdod rīkojumu par personas piespiedu izolēšanu (turpmāk — rīkojums).

10. Personas piespiedu izolēšana nepārsniedz 21dienu. Ja persona ir inficēta ar tuberkulozi, piespiedu izolēšana nepārsniedz 90dienu.

11. Galvenais valsts sanitārais inspektors (vietnieks) par rīkojuma izpildi atbildīgajai personai (ārstniecības iestādei) uzdod 48stundu laikā pēc rīkojuma saņemšanas nodrošināt rīkojuma izpildi, izņemot šo noteikumu 12.punktā minētos gadījumus, kā arī norāda personas izolēšanas vietu un nosaka par rīkojuma izpildes kontroli atbildīgo Valsts sanitārās inspekcijas amatpersonu.

12. Ja ir konstatēta inficēšanās vai ir radušās profesionāli pamatotas aizdomas par personas inficēšanos ar akūtu poliomielītu, bakām, holeru, mēri, putnu gripu, smagu akūtu respiratoro sindromu (SARS), trakumsērgu, vīrusu hemorāģisko drudzi (tai skaitā Ebolas vīrusslimību, Lasas drudzi, Mārburgas vīrusslimību un Krimas Kongo hemorāģisko drudzi) vai ar citu no jauna parādījušos bīstamu infekcijas slimību un epidemioloģisku indikāciju dēļ ir nepieciešams nekavējoties veikt personas piespiedu medicīnisko un laboratorisko pārbaudi, izolēšanu un ārstēšanu, ārstniecības persona vai — attiecībā uz obligāto laboratorisko pārbaudi — epidemiologs nekavējoties nodrošina attiecīgo pasākumu izpildi, ja nepieciešams, pieaicinot policijas teritoriālās struktūrvienības pārstāvi, kā arī nekavējoties telefoniski par to paziņo un nosūta attiecīgu pieprasījumu galvenajam valsts sanitārajam inspektoram.

13. Ja pēc piespiedu izolācijas termiņa beigām ir vēl nepieciešama personas piespiedu izolācija, ārstniecības persona atkārtoti nosūta pieprasījumu Valsts sanitārās inspekcijas teritoriālajai struktūrvienībai, bet par ieslodzīto personu — arī Ieslodzījuma vietu pārvaldei.

14. Galvenais valsts sanitārais inspektors (vietnieks) rīkojumu nosūta tā izpildītājam, personai, kura izolējama piespiedu kārtā, Valsts sanitārās inspekcijas teritoriālajai struktūrvienībai un Valsts policijas iestādes teritoriālajai struktūrvienībai, kā arī par rīkojuma izpildes kontroli atbildīgajai Valsts sanitārās inspekcijas amatpersonai.

15. Personai ir tiesības rīkojumu apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

16. Ja izolējamā persona ir nepilngadīga vai ar tiesas lēmumu atzīta par rīcībnespējīgu, vai izolējamās personas aizgādnībā vai aizbildnībā ir citas personas, Valsts sanitārās inspekcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājs par personas piespiedu izolēšanu (par rīkojumu (lēmumu)) rakstiski informē izolējamās personas likumīgo pārstāvi (vecāku, aizgādni vai aizbildni) vai attiecīgo pašvaldības institūciju (bāriņtiesu (pagasttiesu) vai sociālo dienestu).

17. Ārstniecības persona vai epidemiologs informē policijas darbinieku un citas personas, kuras izolē (transportē, meklē) personu:

17.1. par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem, esot saskarē ar izolējamo personu, kā arī par attiecīgo infekcijas slimību, tās izplatīšanās veidiem un inkubācijas periodu, par medicīniskās novērošanas ilgumu un nepieciešamajām veselības pārbaudēm;

17.2. par individuālās aizsardzības līdzekļu lietošanas nepieciešamību un lietošanas kārtību, ja ir iespējama tieša vai netieša saskare ar izolējamo personu.

18. Ja obligātajai medicīniskajai un laboratoriskajai pārbaudei, izolēšanai un ārstēšanai pakļautā persona nav atrodama, Valsts policijas iestādes teritoriālā struktūrvienība izsludina attiecīgās personas meklēšanu.

19. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāde nodrošina:

19.1. piespiedu kārtā izolējamās personas transportēšanu uz ārstniecības iestādi policijas darbinieka klātbūtnē;

19.2. policijas darbinieku un citas personas, kuras iesaistītas izolēšanā (transportēšanā, meklēšanā), ar individuālās aizsardzības līdzekļiem.

20. Personu obligāto un piespiedu izolēšanu un ārstēšanu veic šo noteikumu 3.pielikumā minētajās ārstniecības iestādēs.

21. Ja piespiedu kārtā izolētā persona patvarīgi pārtrauc ārstēšanos ārstniecības iestādē, ārstniecības persona rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 6.4.apakšpunktu, iesaistot Valsts policijas iestādes teritoriālo struktūrvienību, lai nodrošinātu (organizētu) atkārtotu personas piespiedu izolēšanu. Personas piespiedu izolācijas laiku uzskaita ar dienu, kad tā atkārtoti nogādāta ārstniecības iestādē. Ja persona, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē, ir izolēta ārstniecības iestādē ārstēšanai, bet atsakās no tās, persona tiek izolēta brīvības atņemšanas iestādē.

22. Lēmumu par personas izolācijas pārtraukšanu pirms termiņa beigām, kas norādīts galvenā valsts sanitārā inspektora lēmumā, pieņem ārstējošais ārsts (pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, kas liecina, ka pacients vairs nav infekciozs). Strīda gadījumā lēmumu par personas izolācijas pārtraukšanu pieņem ārstu konsilijs, kurā par konsultantiem tiek pieaicināti infekcionists, mikrobiologs, ftiziatrs (ja ir konstatēta saslimšana ar tuberkulozi) un epidemiologs.

III. Atsevišķu iedzīvotāju grupu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude

23. Lai diagnosticētu tuberkulozi, obligāto plaušu rentgenogrāfiju veic šādām personām:

23.1. īslaicīgās aizturēšanas vietās aizturētajām personām bez noteiktas dzīvesvietas;

23.2. patvēruma meklētājiem, kas izmitināti patvēruma meklētāju izmitināšanas centros, un personām, kas ir pieteikušās uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijas Republikā;

23.3. personām, kas izmitinātas nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnē.

24. Lai noteiktu, vai personas matos un drēbēs nav utu (galvas un drēbju utu apsēstība), obligāto medicīnisko pārbaudi veic šādām personām:

24.1. pacientam, iestājoties ārstniecības iestādē (slimnīcā);

24.2. izglītojamiem, uzsākot mācību gadu vispārējās pamatizglītības iestādē;

24.3. bērnam pirms iestāšanās pirmsskolas izglītības iestādē vai pirms piedalīšanās bērnu nometnē;

24.4. personai, iestājoties ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

24.5. personai, iestājoties patversmē;

24.6. patvēruma meklētājiem, iestājoties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.

25. Par šo noteikumu 23. un 24.punktā minēto prasību izpildi ir atbildīgs attiecīgās iestādes (institūcijas) vadītājs.

IV. Personu obligātās medicīniskās un laboratoriskās pārbaudes, kā arī obligātās un piespiedu izolēšanas un ārstēšanas finansēšana

26. Personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, kā arī obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana ārstniecības iestādē finansējama no Veselības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti epidemioloģiskajai uzraudzībai un veselības aprūpei, kā arī Tieslietu ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti ieslodzīto veselības aprūpei.

V. Noslēguma jautājums

27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumus Nr.6 “Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos” (Latvijas Vēstnesis, 1999, 5./6.nr.; 2003, 111.nr.).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Veselības ministrs G.Bērziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 18.jūniju.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 14.jūnija noteikumiem Nr.413

Infekcijas slimības, kuras konstatējot vai rodoties pamatotām aizdomām par personas inficēšanos ar tām, veic personas obligāto medicīnisko un laboratorisko pārbaudi, izolēšanu un ārstēšanu

1. Akūts poliomielīts.

2. Bakas.

3. Difterija.

4. Dzeltenais drudzis.

5. Epidēmiskais utu izsitumu tīfs.

6. Holera.

7. Izsitumu tīfs, vēlīni recidivējošais (Brilla slimība).

8. Lepra.

9. Liesassērga (Sibīrijas lopu mēris).

10. Mēris.

11. Putnu gripa.

12. Smags akūts respiratorais sindroms (SARS).

13. Trakumsērga.

14. Vīrusu hemorāģiskais drudzis, tai skaitā Ebolas vīrusslimība, Lasas drudzis, Mārburgas vīrusslimība, Krimas Kongo hemorāģiskais drudzis.

15. Tuberkuloze (personu obligāti izolē, ja diagnozi apstiprina speciālās izmeklēšanas (mikrobioloģiskās izmeklēšanas un plaušu rentgenogrāfijas) rezultāti).

16. Utu atguļas tīfs.

17. Cita no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība.

Veselības ministrs G.Bērziņš

 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 14.jūnija noteikumiem Nr.413

Infekcijas slimības, kuras konstatējot vai rodoties pamatotām aizdomām par personas inficēšanos ar tām un ņemot vērā, ka minētā persona rada vai var radīt citu personu inficēšanas risku, veic personas obligāto medicīnisko un laboratorisko pārbaudi

1. Kašķis.

2. Ķirurģisku operāciju un veselības aprūpes infekciozās komplikācijas grupveida saslimšanas gadījumā (vismaz divi saslimšanas gadījumi).

3. Meningokoku infekcija.

4. Seksuāli transmisīvās slimības:

4.1. gonokoku infekcija;

4.2. sifiliss.

5. Vakcīnregulējamās infekcijas slimības:

5.1. epidēmiskais parotīts;

5.2. garais klepus;

5.3. masalas;

5.4. masaliņas.

6. Vīrusu hepatīti:

6.1. A hepatīts;

6.2. E hepatīts.

7. Zarnu infekcijas slimības:

7.1. vēdertīfs;

7.2. paratīfi;

7.3. salmoneloze;

7.4. šigeloze;

7.5. citas zarnu infekcijas (bakteriālas, vīrusu un parazitāras izcelsmes).

Veselības ministrs G.Bērziņš

 

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 14.jūnija noteikumiem Nr.413

Ārstniecības iestādes, kurās veicama personu obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana

1. Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra un tās teritoriālās struktūrvienības:

1.1. Cēsu filiāle;

1.2. filiāle “Ceplīši”;

1.3. filiāle “Lielbērze”;

1.4. Rēzeknes filiāle.

2. Valsts aģentūra “Latvijas infektoloģijas centrs”.

3. Latvijas cietumu slimnīca.

Veselības ministrs G.Bērziņš