I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu (turpmāk — zaudējuma atlīdzinājums), kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes (turpmāk — iestāde) prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.

2.pants. Likuma darbība

(1) Likums paredz:

1) zaudējuma atlīdzinājuma pamata un apmēra noteikšanas nosacījumus;

2) kārtību, kādā iestāde:

a) izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma gadījumus,

b) pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu,

c) nodrošina uz naudas maksājumu vērsta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu izpildi.

(2) Likums neattiecas uz kārtību, kādā atlīdzinājumu par privātpersonai nodarīto zaudējumu izmaksā saskaņā ar citiem likumiem.

(3) Zaudējums šā likuma izpratnē ietver mantisko zaudējumu, personisko kaitējumu un morālo kaitējumu.

3.pants. Zaudējuma atlīdzinājuma finansēšanas avoti

Zaudējumu atlīdzina no:

1) valsts pamatbudžeta;

2) pašvaldības budžeta;

3) citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta;

4) publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta līdzekļiem, ja aģentūrai piemīt procesuālā tiesībspēja un šie līdzekļi neietilpst nevienas šā panta 1., 2. vai 3.punktā minētās publisko tiesību juridiskās personas budžetā, un aģentūra ir nodarījusi zaudējumu jomā, kurā tā darbojas sava budžeta ietvaros.

II nodaļa
Zaudējuma atlīdzinājuma pamata un apmēra noteikšana

4.pants. Darbība un bezdarbība

(1) Iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies.

(2) Turpmāk šajā likumā ar jēdzieniem "darbība" un "rīcība" tiek saprasta arī bezdarbība gadījumos, kad iestādei ir pienākums rīkoties.

5.pants. Cietušais

(1) Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu ir cietušajam, proti, privātpersonai, kas ir prettiesiska administratīvā akta adresāts vai trešā persona Administratīvā procesa likuma izpratnē, kā arī privātpersonai, pret kuru ir tieši vērsta vai kuru tieši skar iestādes prettiesiska faktiskā rīcība.

(2) Iestādes prettiesiskas rīcības rezultātā bojā gājušas fiziskās personas tuvinieks arī var būt cietušais.

6.pants. Cēloņsakarība

(1) Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība — objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas.

(2) Cēloņsakarība nepastāv gadījumā, kad tāds pats zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski.

7.pants. Mantiskais zaudējums

(1) Mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ.

(2) Aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī neiegūto peļņu, ja cietušais spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta.

(3) Mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu, iestādes faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu. Mantiskais zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Šīs izmaksas atlīdzina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, nepārsniedzot Ministru kabineta noteikumos paredzēto apmēru.

(4) Par mantisko zaudējumu neuzskata laiku un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās lietas risināšanai.

8.pants. Personiskais kaitējums

(1) Personiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir kaitējums, kas ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas dzīvībai, fiziskajai integritātei, veselībai, brīvībai, godam un cieņai, personiskam un ģimenes noslēpumam vai komercnoslēpumam, autortiesībām vai citām nemantiskajām tiesībām vai ar likumu aizsargātajām interesēm.

(2) Juridiskajai personai (komersantam) ir tiesības uz atlīdzinājumu tikai par personisko kaitējumu, kas nodarīts tās darījumu reputācijai, komercnoslēpumam un autortiesībām.

9.pants. Morālais kaitējums

Morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

10.pants. Līdzatbildība

(1) Cietušais nav tiesīgs pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja viņš nav, izmantojot savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, darījis visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu.

(2) Cietušais nav tiesīgs saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja ar apzinātu rīcību ir veicinājis viņam nodarītā zaudējuma rašanos vai tā apmēra palielināšanos.

11.pants. Pierādīšanas līdzekļi

(1) Mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats un apmērs tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem.

(2) Personiskā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem. Privātpersonai ir pienākums norādīt personiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru un to pamatot.

(3) Morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Privātpersonai ir pienākums norādīt morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru.

12.pants. Mantiskā zaudējuma apmēra noteikšana

(1) Zaudējuma apmēru nosaka, izmantojot pierādīšanas līdzekļus (11.pants).

(2) Ja iestāde vai tiesa, nosakot zaudējuma apmēru, konstatē cietušā līdzatbildību (10.pants), zaudējuma apmērs tiek attiecīgi samazināts.

(3) Nosakot neiegūtās peļņas apmēru, iestāde vai tiesa ņem vērā vispārējos riskus un konkrētā gadījuma apstākļus, kas ietekmē neiegūtās peļņas varbūtību.

(4) Ja nav iespējams noteikt precīzu zaudējuma apmēru, iestāde vai tiesa novērtē zaudējumu kopumā vai atsevišķas tā sastāvdaļas. Novērtējot zaudējumu, iestāde vai tiesa saprātīgi ievēro vispārējo pieredzi un konkrētā gadījuma apstākļus.

13.pants. Mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma noteikšana

(1) Nosakot atbilstīgu zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, ņem vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, kā arī cietušā rīcību.

(2) Nosakot zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, papildus var ņemt vērā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus, ja tos ir iespējams objektīvi pierādīt.

(3) Mantiskais zaudējums no summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12.pantu, parasti tiek atlīdzināts šādā apmērā:

1) ja aprēķinātā summa nepārsniedz 100 000 latus, — 100 procentu apmērā no šīs summas;

2) ja aprēķinātā summa ir no 100001 lata līdz 1000000 latiem, — 50 līdz 100 procentu apmērā no šīs summas;

3) ja aprēķinātā summa pārsniedz 1000000 latus, atbilstīgs atlīdzinājums var būt zemāks par 50 procentiem no šīs summas.

(4) Iestāde pēc sava ieskata var cietušajam nodarīto mantisko zaudējumu atlīdzināt tādā veidā, ka nevis izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, bet atjauno faktisko stāvokli, kādā atradās cietušā manta pirms zaudējuma nodarīšanas.

14.pants. Personiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšana

(1) Personisko un morālo kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus.

(2) Personiskā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 5000 latiem. Ja nodarīts smags personiskais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 7000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz 20 000 latiem.

(3) Morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 3000 latiem. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 5000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz
20000 latiem.

(4) Ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, morālā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

III nodaļa
Iesnieguma par zaudējuma atlīdzinājumu izskatīšanas kārtība

15.pants. Iesnieguma pieņemšanai piekritīgā iestāde

Privātpersona iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu iesniedz tai iestādei, kas nodarījusi zaudējumu.

16.pants. Iesniegums par zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Iesniegumā par zaudējuma atlīdzinājumu norāda:

1) tās iestādes nosaukumu, kurai iesniegts iesniegums;

2) iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

3) prasījumu;

4) faktus, kas, pēc iesniedzēja domām, pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu;

5) bankas kontu, uz kuru zaudējuma atlīdzinājums pārskaitāms.

(2) Iesniegumā var norādīt arī pierādījumus, kas apliecina zaudējuma nodarīšanas faktu un zaudējuma apmēru, un iesniegumam pievieno attiecīgo dokumentu kopijas, uzrādot šo dokumentu oriģinālus vai noteiktā kārtībā apliecinātus norakstus. Ja iesniegums nosūtīts pa pastu, tam pievieno noteiktā kārtībā apliecinātus dokumentu norakstus vai kopijas.

(3) Iesniegumā var norādīt lietas juridisko pamatojumu un citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanā.

(4) Prasījumā norāda prasītā zaudējuma atlīdzinājuma kopējo summu. Ja tiek prasīts atlīdzinājums par vairākiem zaudējuma veidiem, iesniegumā var norādīt par katru zaudējuma veidu prasītā zaudējuma atlīdzinājuma summu.

17.pants. Iesnieguma iesniegšanas termiņš

Privātpersona iesniedz iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas.

18.pants. Kārtība, kādā izskatāms iesniegums par tiešās pārvaldes iestādes nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Tiešās pārvaldes iestāde, kas saņem privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties pārsūta to augstākai iestādei vai citai normatīvajos aktos noteiktajai iestādei (lēmējiestādei). Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets un normatīvajos aktos nav noteikta cita iestāde, iesniegumu izskata attiecīgā tiešās pārvaldes iestāde.

(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu un atlīdzinājuma apmēru vai arī par iesnieguma noraidīšanu.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot motivētu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

19.pants. Kārtība, kādā izskatāms iesniegums par pašvaldības iestādes nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kas ar savu rīcību, pildot tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu funkcionāli augstākai vai citai normatīvajos aktos noteiktajai tiešās pārvaldes iestādei (lēmējiestādei), bet iesnieguma kopiju nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

(2) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kas ar savu rīcību, pildot pašvaldības autonomās funkcijas vai uzdevumus, vai īstenojot savu brīvprātīgo iniciatīvu, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu attiecīgās pašvaldības domei (padomei), bet iesnieguma kopiju nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

(3) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kas ar savu rīcību, pildot citas pašvaldības autonomās funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu piekritīgās pašvaldības domei (padomei), bet iesnieguma kopiju nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

(4) Ja iesniegums pārsūtīts iestādei, kura nav piekritīga, tā iesniegumu nekavējoties pārsūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Ministrija mēneša laikā nosaka piekritīgo iestādi šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētā zaudējuma atlīdzināšanai. Lēmumu paziņo visām ieinteresētajām personām. Laiks līdz ministrijas lēmuma pieņemšanai netiek ieskaitīts šā panta piektajā un sestajā daļā minētajā termiņā.

(5) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu un atlīdzinājuma apmēru vai arī par iesnieguma noraidīšanu.

(6) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot motivētu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(7) Zaudējumu atlīdzina no valsts pamatbudžeta, ja to radījusi pašvaldības iestādes rīcība, pildot tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus. Zaudējumu atlīdzina no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja to radījusi pašvaldības iestādes rīcība, pildot attiecīgās pašvaldības autonomās funkcijas vai uzdevumus, vai īstenojot savu brīvprātīgo iniciatīvu. Zaudējumu atlīdzina no citas publisko tiesību juridiskās personas budžeta, ja to radījusi pašvaldības iestādes rīcība, pildot šīs citas publisko tiesību juridiskās personas autonomās funkcijas vai uzdevumus.

20.pants. Kārtība, kādā izskatāms iesniegums par citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pastarpinātās pārvaldes iestāde, kas ar savu rīcību, pildot tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu funkcionāli augstākai tiešās pārvaldes iestādei vai citai normatīvajā aktā noteiktajai tiešās pārvaldes iestādei (lēmējiestādei), bet iesnieguma kopiju nosūta ministrijai, kurai attiecīgā atvasināta publisko tiesību juridiskā persona ir padota.

(2) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pastarpinātās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas ar savu rīcību, pildot savas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgānam vai citai normatīvajos aktos noteiktajai tiešās pārvaldes iestādei (lēmējiestādei), bet iesnieguma kopiju nosūta ministrijai, kurai attiecīgā atvasināta publisko tiesību juridiskā persona ir padota.

(3) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pastarpinātās pārvaldes iestāde, kas ar savu rīcību, pildot citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu piekritīgajam atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgānam, bet iesnieguma kopiju nosūta ministrijai, kurai attiecīgā atvasināta publisko tiesību juridiskā persona ir padota.

(4) Ja iesniegums pārsūtīts iestādei, kura nav piekritīga, tā iesniegumu nekavējoties pārsūta Finanšu ministrijai. Ministrija mēneša laikā nosaka piekritīgo iestādi šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētā zaudējuma atlīdzināšanai. Lēmumu paziņo visām ieinteresētajām personām. Laiks līdz ministrijas lēmuma pieņemšanai netiek ieskaitīts šā panta piektajā un sestajā daļā minētajā termiņā.

(5) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu un atlīdzinājuma apmēru vai arī par iesnieguma noraidīšanu.

(6) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot motivētu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(7) Zaudējumu atlīdzina no valsts pamatbudžeta, ja to radījusi pastarpinātās pārvaldes iestādes rīcība, pildot tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus. Zaudējumu atlīdzina no attiecīgās atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta, ja to radījusi pastarpinātās pārvaldes iestādes rīcība, pildot atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas autonomās funkcijas vai uzdevumus.

21.pants. Kārtība, kādā izskatāms iesniegums par publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta ietvaros nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Publiskā aģentūra, kas saņem privātpersonas iesniegumu par šīs aģentūras patstāvīgā budžeta (3.panta 4.punkts) ietvaros nodarītā zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties pārsūta šo iesniegumu iestādei, kuras padotībā tā atrodas, vai citai normatīvajos aktos noteiktajai iestādei (lēmējiestādei).

(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par iesnieguma noraidīšanu vai par zaudējuma atlīdzinājumu no attiecīgās publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta līdzekļiem vai publisko tiesību juridiskās personas budžeta un atlīdzinājuma apmēru.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot motivētu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

22.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

Iestādes lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu nav apstrīdams, bet ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

IV nodaļa
Iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma
par zaudējuma atlīdzinājumu izpilde

23.pants. Zaudējuma atlīdzinājuma izmaksāšana

Zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

24.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no valsts pamatbudžeta

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret Latvijas Republiku, tajā noteikto summu izmaksā Finanšu ministrija.

(2) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu Finanšu ministrijai, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu.

(3) Finanšu ministrija ar motivētu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne ilgāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Finanšu ministrija par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Ja nepieciešams, Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus par grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā.

25.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no pašvaldības budžeta

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret pašvaldību, tajā noteikto summu izmaksā no pašvaldības budžeta.

(2) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai pašvaldības iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu piekritīgajai pašvaldības iestādei, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu.

(3) Attiecīgā pašvaldības iestāde ar motivētu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne ilgāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā pašvaldības iestāde par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par grozījumiem pašvaldības budžetā kārtējam gadam.

26.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta

(1) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas orgānam, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu.

(2) Atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns ar motivētu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne ilgāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas orgāns par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(3) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns pieņem lēmumu par grozījumiem budžetā kārtējam gadam.

27.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret publisko aģentūru, tajā noteikto summu izmaksā no šīs publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta (3.panta 4.punkts).

(2) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai amatpersona, kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgajai publiskajai aģentūrai, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu.

(3) Attiecīgā publiskā aģentūra ar motivētu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne ilgāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā publiskā aģentūra par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Ja publiskā aģentūra nevar izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, tā nekavējoties informē iestādi, kurai ir padota, un zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no tās publisko tiesību juridiskās personas budžeta, uz kuru attiecināma publiskās aģentūras atbildība. Par to rakstveidā paziņo privātpersonai.

(5) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, publisko tiesību juridiskās personas orgāns pieņem lēmumu par grozījumiem budžetā kārtējam gadam.

28.pants. Subsidiārs zaudējuma atlīdzinājums no valsts pamatbudžeta

(1) Ja atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai valsts aģentūra nevar atbilstoši šā likuma 25., 26. vai 27.pantam izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts pamatbudžeta saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(2) Ja pašvaldības vai citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns konstatē, ka iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu nav iespējams izpildīt līdzekļu trūkuma dēļ, tas vēršas Finanšu ministrijā ar lūgumu izmaksāt zaudējuma atlīdzinājumu no valsts pamatbudžeta. Lūgumam pievieno iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu, kā arī dokumentus, kas apliecina, ka izmaksu nav iespējams veikt no attiecīgā budžeta. Par Finanšu ministrijai iesniegto lūgumu rakstveidā paziņo privātpersonai.

(3) Finanšu ministrija mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu no valsts pamatbudžeta, attiecīgi piemērojot šā likuma 24.pantu.

29.pants. Nokavējuma procenti

(1) Par zaudējuma atlīdzinājuma izmaksas nokavējumu ir maksājami likumiskie procenti.

(2) Ja zaudējuma atlīdzinājumu nosaka tiesas nolēmums, tad nokavējuma procentus sāk skaitīt pēc diviem mēnešiem no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(3) Ja zaudējuma atlīdzinājumu nosaka valsts pārvaldes iestādes vai publisko tiesību juridiskās personas orgāna lēmums, tad nokavējuma procentus sāk skaitīt:

1) gadījumā, kad iesniegums izskatāms mēneša laikā (18.panta otrā daļa, 19.panta piektā daļa, 20.panta piektā daļa, 21.panta otrā daļa), — pēc diviem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas;

2) gadījumā, kad iesniegums izskatāms četru mēnešu laikā (18.panta trešā daļa, 19.panta sestā daļa, 20.panta sestā daļa, 21.panta trešā daļa), — pēc pieciem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas;

3) gadījumā, kad iesniegums izskatāms mēneša laikā, bet pastāv 19.panta ceturtajā daļā, 20.panta ceturtajā daļā, 27.panta ceturtajā daļā vai 28.pantā minētie apstākļi, — pēc trim mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas;

4) gadījumā, kad iesniegums izskatāms četru mēnešu laikā, bet pastāv 19.panta ceturtajā daļā, 20.panta ceturtajā daļā, 27.panta ceturtajā daļā vai 28.pantā minētie apstākļi, — pēc sešiem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas.

30.pants. Valsts pamatbudžeta līdzekļu izlietojuma izlīdzinājums

Ja Finanšu ministrija saskaņā ar šā likuma 28.pantu izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu no valsts pamatbudžeta, tā var pilnībā vai daļēji atgūt šos līdzekļus no attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas. Izlīdzinājuma procedūru nosaka citi likumi.

31.pants. Pārskats par zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma kopiju par zaudējuma atlīdzinājumu, kā arī par regresa prasību pret amatpersonu attiecīgā lēmējiestāde vai tiesa mēneša laikā pēc tā pieņemšanas nosūta Finanšu ministrijai.

(2) Finanšu ministrija pārbauda lēmējiestādes norādīto summu pamatojumu. Ja Finanšu ministrija konstatē, ka atlīdzinājuma summa ir nepamatoti liela, tā par to nekavējoties rakstveidā informē Ministru kabinetu un Valsts kontroli.

(3) Finanšu ministrija vismaz reizi pusgadā (līdz kārtējā gada 15.jūlijam un nākamā gada 15.janvārim) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam pārskatu par visiem attiecīgajā laikposmā saņemtajiem iestāžu lēmumiem vai tiesas nolēmumiem par zaudējumu atlīdzinājumu izmaksu no valsts pamatbudžeta (arī par maksājumiem, kas veikti saskaņā ar 28.pantu).

V nodaļa
Ar zaudējuma atlīdzinājumu saistīto gadījumu
izvērtēšana un amatpersonas civiltiesiskā atbildība

32.pants. Ar zaudējuma atlīdzinājumu saistīto gadījumu izvērtēšana

(1) Lai noskaidrotu apstākļus, kas izraisījuši vai veicinājuši atlīdzināmo zaudējumu nodarīšanu, augstāka iestāde, kuras padotībā ir zaudējumus nodarījusī iestāde, izvērtē katru konkrēto gadījumu, kad zaudējumi atlīdzināmi saskaņā ar iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu.

(2) Pēc visu zaudējuma atlīdzinājuma lietā esošo apstākļu izvērtēšanas augstāka iestāde pieņem lēmumu par materiālu nosūtīšanu piekritīgai iestādei, lai noteiktu, vai par zaudējumu nodarīšanu atbildīgā amatpersona nav saucama pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

33.pants. Amatpersonas civiltiesiskā atbildība

(1) Lai atlīdzinātu amatpersonas rīcības dēļ publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, attiecīgajam publisko tiesību juridiskās personas orgānam vai piekritīgajai iestādei ir pienākums atbilstoši šim pantam izvērtēt un regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu.

(2) Amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, ja šī amatpersona ir tīši rīkojusies prettiesiski vai savā rīcībā pieļāvusi rupju neuzmanību.

(3) Tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija nav uzskatāma par rupju neuzmanību, ja viedoklis, kas ir bijis amatpersonas rīcības pamatā, nav uzskatāms par juridiski neadekvātu. Tas, ka augstāka iestāde vai tiesa vēlāk ir paudusi citu viedokli, nav apstiprinājums tam, ka amatpersonas viedoklis bijis juridiski neadekvāts.

(4) Koleģiālas lēmējinstitūcijas amatpersonas par publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu atbild saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

(5) Ja zaudējums nodarīts vairāku amatpersonu rīcības dēļ, atlīdzinājuma summu, ko maksā katra attiecīgā amatpersona, nosaka, ievērojot tās vainas pakāpi.

(6) Pieņemot lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu un nosakot, vai no amatpersonas prasāms pilns vai daļējs nodarītā zaudējuma atlīdzinājums, tiek ņemta vērā amatpersonas vainas pakāpe.

(7) Amatpersonas civiltiesiskā atbildība iestājas neatkarīgi no tā, vai amatpersonu sauc pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

34.pants. Pret amatpersonu vērsta regresa prasība

(1) Augstāka iestāde (normatīvajā aktā noteikta piekritīgā iestāde) sešu mēnešu laikā no dienas, kad publisko tiesību juridiskajai personai radies pienākums atlīdzināt zaudējumu, veic dienesta izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo atbildīgo amatpersonu, pret kuru varētu vērst regresa prasību.

(2) Ja amatpersona piekrīt brīvprātīgi atlīdzināt nodarīto zaudējumu, atlīdzinājuma summu ietur no tās atalgojuma.

(3) Šā likuma 24. un 28.pantā noteiktajos gadījumos regresa kārtībā piedzītie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

Pārejas noteikums

Likuma 28.pants stājas spēkā 2006.gada 1.februārī.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 2.jūnijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 17.jūnijā