Kafijas kvalitāte šaubas neradīs

Ministru kabinets (MK) 7.jūnijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto likumprojektu par starptautiskā kafijas līguma pieņemšanu un apstiprināšanu. Tajā paredzēto saistību izpildi pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā koordinēs ZM. Taču ekonomisko efektu no tā Latvijas kafijas nozarē varēs izjust tikai pēc ilgāka laika.

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Varēs pārstāvēt dalībvalstis

Kā norāda ZM preses dienests, Latvijai un citām jaunajām ES dalībvalstīm, ratificējot starptautisko kafijas līgumu, tiks nodrošināta pilnīga un leģitīma ES dalība Starptautiskajā kafijas organizācijā visu 25 ES dalībvalstu vārdā. ES pašlaik ir 864 balsis, kas veido 43,2 procentus no visu eksportētājvalstu un importētājvalstu balsīm. Mūsu valstij ir piešķirtas septiņas balsis, kas veido 0,35 procentus no ES balsīm. Tā kā šis ir ES ekskluzīvās kompetences jautājums, tad dalības maksu sedz Eiropas Komisija.

Kā tas ietekmēs Latvijas ražotājus

Latvijas pievienošanās Starptautiskajam kafijas līgumam varētu pozitīvi ietekmēt mūsu kafijas nozares pārstāvjus – importētājus, pārstrādātājus un tirgotājus. “Līguma ratificēšanas ietekme būs netieša, kas varētu izpausties ilgstošā laika periodā,” savu vērtējumu sniedza ZM Kopējās lauksaimniecības politikas departamenta direktores vietnieks Zigmārs Ķikāns.
Gadījumā, ja kafijas ražotāji apvienotos asociācijā un izlemtu iesaistīties ES Kafijas federācijā, kurā ietilpst pārstāvji no šķīstošās kafijas nozares, zaļās kafijas tirdzniecības jomas un grauzdētās kafijas nozares, tas pavērtu iespēju piedalīties organizācijas Privātā sektora konsultatīvajā padomē. Tādējādi tiktu nodrošinātas iespējas risināt pašiem aktuālus jautājumus, paplašināt sadarbību ar eksportētājvalstu pārstāvjiem. (Latvijas valdības pārstāvim kā ES pārstāvim tāpat garantēta pilntiesīga dalība organizācijā, kas varētu sekmēt Latvijas kafijas sektora uzņēmēju interešu aizstāvību.)
Z.Ķikāns “LV” prognozēja, ka ES dalībvalstīm turpmāk būs jāapsver muitas nodevas samazināšana grauzdētai un bezkofeīna kafijai, kam šobrīd ir 7,5 līdz 9 procentu nodeva, jo izejvielas (negrauzdētas pupiņas) ES valstīs drīkst ievest bez nodevām.
Zigmārs Ķikāns minēja, ka ZM aicinājumam kopā analizēt kafijas līguma iespaidu bija vērojama maza kafijas ražotāju atsaucība, uz apspriedi ieradies tikai “Simekss” pārstāvis, kā arī vairāki tirdzniecības uzņēmumi – SIA “Tukuma kafija”, SIA “DiKK” un SIA “Kafijas nams”.

Nevēlas jaunu asociāciju

Ražotāji pagaidām nav spējuši savstarpēji vienoties par asociācijas izveidi un atteikušies šajā jautājumā sadarboties ar Pārtikas uzņēmumu federāciju, paziņoja Z.Ķikāns.
SIA “Simekss” vadības pārstāvis, ražošanas direktors Mihails Burešs “LV” pauda viedokli, ka “uzņēmums nesaskata jēgu kafijas ražotāju asociācijas radīšanā. Tā nespēs turēties pretim vietējo tirdzniecības tīklu spiedienam, kas liek piedāvāt arvien labākas realizācijas cenas – visās produktu grupās”.
“Simekss” savas izejvielas iepērk Brazīlijā, Kolumbijā, Gvatemalā, Indijā, Kenijā, Zimbabvē, ilgstoši strādājot ar drošiem piegādātājiem un respektējot Kafijas organizācijas izcelsmes sertifikātu (ICEO) kā kvalitātes standartu.
“Liepājas cukurfabrikas” konkurenta “Simekss” aizņemtā tirgus daļa kafejnīcu un restorānu (HORECA) segmentā esot ap 33 procenti, bet šķīstošās un dabīgās kafijas segmentā – ap 12 procentu.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģisko lauksaimniecības produktu daļas vadītāja Ieva Kļavinska “LV” apstiprināja, ka PVD speciālisti katru gadu pārbaudot kafijas ražotājus, taču līdz šim nopietnu sūdzību par kvalitāti neesot bijis. “SIA “Simekss” ļoti rūpējas par augstākās kvalitātes izejvielu iepirkšanu, par to esmu personīgi pārliecinājusies,” atzina I.Kļavinska.
Izrādās, ka masu mediju izplatītās ziņas par kafijas nelabvēlīgo iespaidu uz cilvēka organismu ir dezinformācija, jo Kafijas organizācijas finansētie pētījumi apliecina pretējo.

Uzziņai:

Īsi par Starptautisko kafijas orgnaizāciju
Kopš 1963.gada darbojas Starptautiskā kafijas organizācija – starpvaldību institūcija, kuru izveidoja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) paspārnē, apzinoties kafijas ekonomisko nozīmi no to ražošanas atkarīgajām valstīm. Organizācijā ietilpst gan kafijas eksportētājvalstis, gan kafijas importētājvalstis – kopumā 74. Tās darbību nodrošina Starptautiskā kafijas padome, valde u.c. Organizācijas locekles 2000.gada 28.septembrī vienojās par jaunu, uzlabotu līgumu. Tas parakstīts 2001.gada 1.oktobrī un būs spēkā sešus gadus. Galvenais mērķis ir veicināt ražotājvalstu un patērētājvalstu starptautisko sadarbību, arī auglīgas diskusijas, veicinot kafijas tirdzniecību un tās rūpniecības attīstību, vienlaikus sakārtotojot kvalitātes uzraudzību un sertifikāciju.
Latvijai kā kafijas importētājvalstij būs pienākums ziņot par kafijas importu, reeksportu, pārstrādi, piedalīties veicināšanas komitejā, kā arī nodrošināt liberālus tirdzniecības nosacījumus.

Kādi ir jaunā, uzlabotā “kafijas” līguma mērķi
1. Sasniegt līdzsvaru starp pasaules piedāvājumu un pieprasījumu ar pamatotām cenām, kas būtu izdevīgas patērētājam un ienesīgas ražotājam.
2. Nodrošināt kafijas tirdzniecības caurskatāmību.
3. Veicināt un palielināt kafijas patēriņu.
4. Uzlabot kafijas kvalitāti.
5. Apkopot un analizēt tehnisko un ekonomisko informāciju par kafiju, statistikas datus.

Arvīds Deģis