Kaimiņi apvieno spēkus tirgus uzraudzībai Baltijā

Baltijas valstīs ir līdzīgs preču klāsts un visai ierobežoti resursi nepārtikas preču tirgus uzraudzībai un patērētāju interešu aizsardzībai, tāpēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atbildīgās iestādes nolēmušas turpmāk kooperēties, izvērtējot šo preču bīstamības risku.

No kreisās: Igaunijas patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Helle Arunīta, Lietuvas Tehniskā inspektoriāta direktors Ramūns Lebedis un Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa līgumu parakstīšanas laikā Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Pēc Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktores Baibas Vītoliņas ierosinājuma 16.jūnijā Rīgā tika parakstīts savstarpējās sadarbības līgums ar Lietuvas Tehniskā inspektoriāta direktoru Ramūnu Lebedi, Igaunijas Tehniskā inspektoriāta direktoru Urmasu Leitmaiji un Igaunijas patērētāju tiesību aizsardzības centra direktori Helli Arunītu.
“Šis līgums ļaus konsolidēt mūsu pieticīgos resursus, efektīvi izmantot visas testēšanas laboratorijas, uzlabot aktuālās informācijas apmaiņu un izvirzīt kopīgas iniciatīvas patērētāju aizsardzībā un preču drošībā gan nacionālo valdību, gan Eiropas Komisijas un Ziemeļvalstu padomes līmenī,” uzskata B.Vītoliņa. Tam piekrita Lietuvas kolēģi.
Igaunijas pārstāve H.Arunīta pauda pateicību B.Vītoliņai par uzņēmību atjaunot 1997.gadā pirmoreiz parakstīto starpvalstu vienošanos un novēlēja “amatpersonām nekad neaizmirst, ka viņi vienlaikus ir arī patērētāji, jo sadarbības veiksme ir tieši atkarīga no personālijām”.
Preses konferencē tirgus uzraudzība tika salīdzināta ar ceļu policijas darbu, jo uzņēmējiem būtu jāapzinās, ka par nekvalitatīvu un nedrošu preču izplatīšanu jebkurā brīdī viņus var apturēt kontrolējošās iestādes. Lietuvieši ir mums soli priekšā, jo tur izveidotas speciālas laboratorijas mēbeļu, saimniecības preču, kosmētikas, elektropreču tehniskai analizēšanai. Lietuvā pērn veiktas 350 pārbaudes, no tām 70 elektropreču grupā, un konstatēts, ka 70 preces neatbilst minimāliem drošības kritērijiem, to vidū 42 rotaļlietas un 27 elektropreces. Preču testēšana ir ļoti dārgs pasākums, tam nepieciešams piesaistīt ES fondu līdzekļus. Piemēram, notestēt elektropreci dažos aspektos izmaksā 500 eiru, datoru – līdz 1500 eiru. Latvijā 2004.gadā reģistrētas 113 preču pārbaudes, no tām 20 bērnu veselībai kaitīgām rotaļlietām. Kamēr plaša patēriņa preču tirgus uzraudzība ir nepietiekama, ieguvēji no tā ir negodīgie uzņēmēji, kuri neievēro visus preču drošuma kritērijus un kuriem tāpēc iespējams tirgot lētākas preces.
Pēc B.Vītoliņas vārdiem, vietējiem uzņēmējiem būs izdevīgi, ja vienota tirgus uzraudzība nodrošinās taisnīgas konkurences apstākļus visā Baltijā.
“LV” jautāja, ko darīt portatīvo datoru “Fujitsu Siemens” labticīgajiem pircējiem situācijā, kad akumulatoru uzliesmošanas draudu dēļ ražotājs atsauc no tirgus 250 000 datorus. B.Vītoliņa uzsvēra, ka tirdzniecības pārstāvju pienākums būtu atpirkt šos datorus, atmaksājot pilnu iztērēto summu, turklāt “patērētāji ar tiesas starpniecību drīkst pieprasīt arī sāpju naudu”.
Latvija ir pieslēgusies ES informatīvai sistēmai “Rapex”, kas palīdz speciālistiem operatīvi uzzināt par visiem gadījumiem, kad kādas dalībvalsts tirgū ir atklātas bīstamas preces. ES regulas nenosaka konkrētus sodu apmērus par nolaidību vai ļaunprātību nepārtikas preču apritē, tomēr Baltijas valstu tirgus uzraugi turpmāk par vienādiem pārkāpumiem piemērošot vienādus sodus.
Igaunija jau kopš 2004.gada sākuma cenšas radīt Baltijas jūras reģiona valstu kopīgo tirgus uzraudzības tīklu, kam Latvija un Lietuva pievienojušās ar novēlošanos, paziņoja U.Leitmaije.

Arvīds Deģis