Koka namu atjaunošanā nepieļaujot vieglprātību

Kā sociāli atbildīgs uzņēmums “LA Sadolin” jau vairākus gadus pēc kārtas rīko seminārus arhitektiem par koka namu saglabāšanas aspektiem. Šonedēļ šāds seminārs divas dienas risinājās Kalnciema ielā 30, Rīgā. Namatēvs – Eižens Upmanis, Rīgas pieminekļu aģentūras direktors, to atzina par “lielisku iespēju apskatīt tematiku, par ko mazāk zināms un kam ikdienā neizdodas pievērsties”.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Andris Ģērmanis, SIA “Jūrmalas arhitektu birojs” arhitekts, profesionāļu seminārā uzzinājis daudz jauna par koka māju saglabāšanu un to restaurēšanas niansēm, jo Jūrmalai ir raksturīga koka vasarnīcu apbūve. Tā kā A.Ģērmanim pamatnodarbe ir koka māju renovācijas un rekonstrukcijas projekti, ir svarīgi orientēties “koksnes aizsardzības līdzekļu klāstā, zem kura paslēpta vesela zinātne.”
Jūrmalas arhitektūras pieminekļiem pēc padomju gadu postažas visbiežāk nav iespējams noteikt fasādes sākotnējo pamatkrāsu, tāpēc krāsu gammu šobrīd drīkst izvēlēties samērā brīvi, saskaņojot ar pilsētas galveno mākslinieci un būvvaldes kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļu, “LV” paskaidroja A.Ģērmanis.
Semināra ietvaros Eižens Upmanis iepazīstināja ar Kalnciema ielas 30 muižiņas unikalitāti un savu pieredzi tās atjaunošanā.
Jons Buhels, Kalnciema ielas 34 koka ēku ansambļa saglabāšanas projekta vadītājs, deva ieteikumus, kā galvaspilsētai būtu jāsadzīvo ar vēsturisko ēku mantojumu, ieskicējot variantus šo ēku fasādes sakārtošanā. (Pēc sabiedriskās organizācijas ASF “Latvia nostra” ierosinājuma un Rīgas domes iniciatīvas ir nodibināts “Kalnciema ielas attīstības projekts”, kas paredz gan atjaunot ielas koka apbūvi un attīstīt tuvāko apkārtni, gan šai procesā aktīvi iesaistīt vietējos iedzīvotājus.)
Rīgas Tehniskās universitātes lektore Agrita Tipāne klausītājiem bija sagatavojusi izsmeļošu lekciju par pareizticīgo baznīcu koka apbūvi Rīgā vēstures griežos, līdzīgs pētījums kā doktora disertācija top arī par Kurzemes un Zemgales novadu baznīcām.
Savukārt Inga Bridāga, “LA Sadolin” mārketinga menedžere, sarunā ar “LV” uzsvēra, ka “šie semināri uzņēmumam nav tiekšanās pēc vieglas naudas un klauvēšana ar krāsu bundžu pie namīpašnieku lievenēm. Tie uztverami ne vien kā apkopotas tehniskās informācijas sniegšana, bet arī kā savdabīgs laipnības žests pret arhitektiem un celtniekiem, kuri pieraduši lietot modernas koka aizsardzības metodes”.
Sadarbībā ar Jūrmalas, Cēsu un Rēzeknes pilsētu domēm uzņēmums jau trešo gadu no 1.jūnija līdz 30.septembrim rīko vides sakopšanas atbalsta akcijas “Krāsas pilsētai”, kurā nodrošina 20 procentu atlaidi fasādes krāsām. Tikai ar vienu nosacījumu – ja namsaimnieki pret koka namiem izturas ar pietāti un mīlestību, pilsētas būvvaldē izņemot īpašu fasādes krāsošanas pasi. Reizēm koka ēkas tiek restaurētas bez konsultēšanās ar ekspertiem un bez pašvaldību atļaujām – tik brutāli, ka tas pat pasliktina to stāvokli un apkauno vēsturi, problēmu aktualizēja E.Upmanis.

Arvīds Deģis