Laba mūzika brīvā dabā. Ogrē

Tūlīt pēc Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem – 9.jūlijā – notiks jau otrie Ogres mūzikas svētki. Piedalīsies amatierkori no visām Latvijas malām, Liepājas simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālās operas solisti un baleta mākslinieki, kā arī viesi no Kanādas un Zviedrijas.

Svētku emblēmas autore – Daina Asarīte: kamertonim cauri vijas zilās nošu līnijas – kā Ogres un Daugavas straume. Notis – kā zvaigznes augstu debesīs

Tradīcijas atdzimšana

Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs atgādina, ka jau pagājušā gadsimta 20. un 30.gados Ogre bijusi slavena ar savu rosīgo koncertdzīvi. Te viesojušies Anna Ludiņa, Tālis Matīss un daudzi citi mākslinieki. Daugavmalas dziesmu svētkus 1929.gadā ar savu klātbūtni pagodinājis arī Valsts prezidents Gustavs Zemgals.
Svētku idejas autore ir Ogres novada koru virsdiriģente Aira Birziņa. Novada Kultūras centrā vien ir pieci kori, bet pavisam ogrēnieši var lepoties ar divpadsmit koriem. Aira un arī citi diriģenti ir pārliecināti, ka uzstāšanās kopā ar profesionāliem mūziķiem un solistiem spārno un atraisa amatierkolektīvus. Tā ir iespēja dažādot koru repertuāru, celt to māksliniecisko līmeni.
Kā atzīst Mūzikas svētku norišu koordinatore Daina Raituma, Ogrē būtu grēks nedziedāt: pēc speciālistu atzinuma, te ir vislabākais gaiss un vislabākā brīvdabas estrāde. Pietiekami liela koriem, orķestriem un arī klausītājiem. Latvijā šobrīd vienīgā, kur tehniskās iespējas ļauj arī orķestra mūziķus nodrošināt ar jumtu virs galvas.
Ogres rajona valsts kultūras inspektore Velta Pētersone kā labu paraugu min pašvaldības un privātuzņēmēju sekmīgo sadarbību, jo SIA “Ogres estrāde” nomas maksu šajos svētkos neņem. Taču lielkoncerts būs tikai svētku kulminācija.

Līksmos visa pilsēta

Pilsētas skvērā pie bērzu alejas jau divos dienā sāksies mūzikas instrumentu parāde ar muzikālām improvizācijām, tirdzniecību un ziņām par dažādu instrumentu izcelsmi, vēsturi un pielietojumu. Meistarstundas sniegs vijolnieks Raimonds Ozols, klarnetists Mārtiņš Circenis un citi mākslinieki.
Skvērā pie Kūrmājas darbosies brīvdabas kafejnīca, kur varēs klausīties izcilu latviešu operas solistu balsis pagājušā gadsimta 20. līdz 40.gadu ierakstos.
Lielkoncerts Ogres estrādē sāksies deviņos vakarā. Skanēs populāra opermūzika. Koncerta mākslinieciskie vadītāji ir Aira Birziņa un Jānis Zirnis. Pie diriģenta pults būs arī Imants Resnis un Mārtiņš Ozoliņš.

Kas dziedās un spēlēs?

Svētku īpašais viesis būs šā gada jubilārs Kārlis Zariņš, kas svin savu 75.dzimšanas dienu. Dziedās jau plašu popularitāti iemantojušie solisti Sonora Vaice, Maija Kovaļevska, Kristīne Zadovska un Miervaldis Jenčs un jaunie talanti Annija Putniņa un Nauris Indzeris, kuri tikko sāk plūkt atzinības laurus.
Dziedās jauniešu kori “Skaņupe”, “Vidus” un “Sonore”, sieviešu koris “Dzintars” un vēl pieci jauktie kori no Rīgas, “Atzele” no Alūksnes, “Dzīle” no Bauskas, “Aija” no Liepājas, “Vaiva” no Talsiem, “Vidzemīte” no Smiltenes, “Tiāde” no Salaspils, “Saldava” no Saldus
Un vēl citi jauniešu, sieviešu un jauktie kori no Jelgavas, Iecavas, Īslīces, Mežotnes un Siguldas. Un, protams, mājinieki: Ogres novada jauktie kori “Ogre” un “Grīva”, sieviešu koris “Rasa” un skolotāju kamerkoris, Lielvārdes jauniešu koris “Amber”, Lēdmanes sieviešu koris un Ikšķiles novada jauktais koris “Ikšķile”. Gaida ierodamies Bolnēsas pilsētas kori no Zviedrijas un jauniešu kori “Prarie voices” no Kanādas.
Spēlēs Liepājas simfoniskais orķestris, kura māksliniekiem pašlaik esot atvaļinājums un tāpēc visas iespējas raženi sagatavoties svētkiem.
Tā kā programmā iekļauti veseli trīs valši, Nacionālās operas galvenais baletmeistars Aivars Leimanis piekritis arī baleta trupas līdzdalībai koncertā.
Pavisam koncerts pulcinās ap tūkstoti izpildītāju.

Ko dziedās un spēlēs?

Veidojot programmu, domāts par šā gada jubilāriem. Viņu vidū ir Johans Štrauss un Pēteris Čaikovskis, Georgs Hendelis, Žoržs Bizē un vēl citi izcili skaņraži. Latviešu tautai pats galvenais šai pulkā ir Emīls Dārziņš, tāpēc programmā iekļauts viņa “Melanholiskais valsis”.
Ogres novada domē sarīkotajā prese konferencē Aira Birziņa nolasīja rindas no kādas Emīla Dārziņa vēstules, kurā izteikta nožēla, ka “mūsu mazās tautiņas mākslas lauks ir vēl maz apkopts”, un aicināja ierakstīt Mūzikas svētku karogā tautas kultūras apkopšanas ideju.
Svētku rīkotāji cer, ka tie kļūs par notikumu visas Latvijas mūzikas dzīvē un nākotnē iekļausies arī starptautiskā kultūras tūrisma maršrutos.