Ārzemju presē

Angļu “The Economist”: “Šīs nedēļas augstākā līmeņa sanāksmē gaidāmas sarežģītas pārrunas par Eiropas Savienības “komatozo konstitūciju” un ES budžetu. Visticamāk, pārāk maz laika atradīsies, lai pārrunātu tādus ilgtermiņa nozīmīgus jautājumus, kas saistīti ar ekonomiskajām reformām un Eiropas Savienības paplašināšanos.”

•

Krievijas “Ria Novosti”: “Krievija ir gatava atjaunot starpparlamentu dialogu ar Latviju pēc tam, kad Latvijas Saeima atraisīs teritoriālo pretenziju mezglu,” norādījis Konstantīns Kosačovs, kurš izteicis “dziļu gandarījumu” par Aleksandra Kiršteina atkāpšanos. “Mēs esam gatavi dialogam. Dialogs ir labāks nekā tā trūkums. Tomēr mēs gaidām no Latvijas kolēģiem aktivitātes mezgla atsiešanai, kuru viņi paši ir samudžinājuši. Ar to es domāju deklarāciju par teritoriālajām pretenzijām pret Krieviju. Un mēs tagad ar interesi gaidīsim, kā Latvijas parlamentārieši izkulsies no šīs situācijas. Kad viņi atrisinās šo juridisko problēmu, mēs būsim gatavi atsākt dialogu starp parlamentiem,” klāsta Kosačovs.

•

Angļu “The Guardian” sniedz ieskatu Lielbritānijas un Francijas presē publicētajos viedokļos un komentāros saistībā ar Tonija Blēra un Žaka Širaka tikšanos un nevienprātību attiecībā uz ES budžetu.

•

Poļu “Gazeta.pl”: “Tā vietā, lai rīkotu referendumu, ES konstitūcijas ratificēšana būtu jāuztic Seimam. Polijai tas būtu vienkāršs un izdevīgs risinājums, kas ļautu izvairīties no Eiropas idejas demagoģiska izmantojuma priekšvēlēšanu kampaņā.”

•

Franču “La Liberation”: “Ukrainas premjerministre ir noslēgusi savu trīs dienu vizīti Francijā. Tās laikā tika parakstītas ekonomiskas vienošanās, runāts par iespējamo iestāšanos ES, ciešāku sadarbību ar Franciju un vēlmi atbrīvoties no Krievijas ietekmes.”

•

Poļu “Rzeczpospolita”: “Politiķi no lielākajām partijām, kuri ir atbildīgi par starptautiskajiem jautājumiem, vakar tikās 5. ārpolitikas forumā Varšavā. Viņi bija paredzējuši runāt par vēstures ietekmi uz politiku, tomēr diskusijā dominēja jautājums par attiecībām ar Krieviju. Diskusiju noklausījās Polijā akreditētie diplomāti, Polijas Ārlietu ministrijas pārstāvji un eksperti.”

•

Krievijas “Gazeta SNG”: “Kā zināms, visāpostpadomju telpā tieši Baltijas valstu politiķi ir pazīstami ar visasākajiem pretkrieviskajiem paziņojumiem, kuros tie bez mitas prasa no Krievijas teritorijas, atvainošanos un naudas reparācijas.”

•

Franču “Le Monde”: “Būvējot jaunus naftas vadus un mainot līdzšinējo stratēģiju, šīs valstis cenšas atbrīvoties no Krievijas ietekmes. Ukraina un vēl dažas šā reģiona valstis varētu kļūt par visai ievērojamiem naftas tranzīta centriem.”

Pēc Ārlietu ministrijas Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem