"Slepenā konference"

"Austrālijas Latvietis"

— 2000.09.13.

Pirmdien, 4. septembrī, notika Saeimā pārstāvētās partiju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" slepenā konference "Latvijas likumdošana un Latvijas sabiedrības intereses".

Šī konference atšķīrās no citām līdzīgām sanāksmēm ar to, ka ieeja latviešu sabiedrībai, bet it sevišķi latviešu presei, bija liegta. Tikmēr krievu žurnālisti tika ielaisti konferences zālē un varēja pēc tam par tās norisi ziņot saviem lasītājiem.

Latviešu žurnālisti, kas tur bija ieradušies, salīdzināja notiekošo ar nesenām ziņām no Krievijas, kur ar zemūdeni "Kursk" saistītās preses konferencēs žurnālistiem neļāvuši lietot ne tikai diktafonus, bet arī piezīmju grāmatiņas un pildspalvas.

Konferencē iekšējo nesaskaņu dēļ neizdevās pieņemt rezolūciju, bet izvirzījās tēzes, kas ieteica krievu minoritātei neizmantot privāto tirdzniecību un pakalpojumus, kur darbinieki atsakās apkalpot krievu valodā un kur nav vizuālās informācijas krievu valodā, atteikties no televīzijas kanālu skatīšanās un radio programmu klausīšanās, kas neveido programmas krievu valodā.

Konference rekomendē apzināti pārkāpt tās valodas normas, kas ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, starptautisko paktu par pilsoņu tiesībām un polītiskām brīvībām. Jāpanāk, ka valsts iestādēs un tiesvedībā tiktu lietota arī krievu valoda.

Preses konferencē tika runāts krieviski, bez tulkošanas. Atbildot uz jautājumu, Cilēvičs norādīja, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem krievu valoda ir dzimtā valoda, tāpēc runāšana krievu valodā esot "dabiska".

Klātesošie latviešu žurnālisti vilka paralēles ar kādu traci saceltu krievvalodīgā prese, ja tie netiktu ielaisti, piemēram, T&B/LNNK rīkotā preses konferencē.

Tā kā jurkāniešu slepenā konference ir uzstājusies "ar aicinājumu visiem iedzīvotājiem aktīvi iekļauties kampaņā par pilsoņu nepaklausību, lai panāktu krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu", tas ir aicinājums darboties pret Latvijas Republikas Satversmi un būs interesanti redzēt, ko darīs Satversmes Aizsardzības birojs. Laikam neko. Arī lielā Latvijas prese mēģina notušēt notikušo kā banālu pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņu un ka nav par to visu vērts uztraukties.

Mēģina notušēt arī to, ka patiesībā jurkāniešu nodomi ir tālejoši.

Jurkānieši, kas jau vairākkārt ir braukuši uz Maskavu un aicinājuši pret Latviju ieviest ekonomiskās sankcijas, tagad bezkaunīgi aicina arī ārzemju uzņēmējus nesadarboties ar Latviju. Tā esot "nevardarbīgā pretošanās", kaitējot Latvijai, kur tik var, un mēģinot destabilizēt polītisko stāvokli Latvijā, uzkūdīt krievus latviešiem, sēt naidu un neuzticību. Var paredzēt, ka šim "nevardarbīgajam" jurkāniešu cīņas etapam sekos nākošais un, ja vien Latvijas valsts vara nesaņemsies, pāri robežai nāks Alkšņa–Mitrofanova desantka®aspēks. Atkal kāda slepena konference to ielūgs.

Visiem krieviem nepatīk šī nesaticības celšana. Intervijā K.Streipa telepogrammā krievu žurnālists Čepurovs jautāja: "Kur pretošanās sludinātāju vidū ir krievi? Tie jau nav krievi, kas tur runā un pieprasa, Ždanoka, Ģilmans un visi pārējie".

Ko saka mūsu polītiķi?

Andris Bērziņš, Ministru prezidents: "… ka®u var pieteikt tikai organizācija, kas kaut ko nopietnu pārstāv, bet PCTVL ietekmi nevajadzētu pārspīlēt. Tā nepārstāv visus krievvalodīgos, un šai organizācijai nav nepieciešamās kapacitātes ka®a pieteikšanai."

Indulis Bērziņš, ārlietu ministrs: "… sabiedrības vienotība joprojām ir ļoti trausla. Šobrīd ļoti viegli ir salaist visu dēlī, un šādi aicinājumi ir īsākais ceļš, lai to paveiktu".

Andrejs Panteļējevs (LC): "… Dažreiz šādi mēdz rīkoties tieši tāpēc, lai izprovocētu valsts varu, tāpēc vajadzētu atbildēt mierīgi, nevis taisīt troksni un kādu arestēt. Varbūt tieši to viņi gaida."

Guntars Krasts (T&B/LNNK): "… tiesību aizsargājošām iestādēm būtu jāseko, vai šajā aicinājumā nav nacionālā naida kurināšanas elementu. Personīgi es šo elementu saskatu, jo te notiek tautu dalīšana, kaut vai paziņojot, ka boikotēs tos, ku®i runā latviešu valodā."

Juris Dobelis (T&B/LNNK): "…par aicinājumiem nepakļauties demokrātiskajai valsts varai arī nebūtu ko brīnīties. Vai tiešām cilvēki neatceras, ka Ždanoka, Dīmanis un viņiem līdzīgie kopā ar Viktoru Alksni 1990. gadā atklāti nostājās pret Latvijas Republikas atjaunošanu? Vai tiešām kāds domā, ka šie cilvēki ir mainījuši savu pārliecību? … Viņi vēl vēlas iedragāt Latvijas sabiedrību, lai tā būtu sašķeltāka, lai to vieglāk varētu ietekmēt kaimiņvalsts Krievija."

Gundars Bērziņš, finanču ministrs: "… šajā organizācijā pārsvarā ir cilvēki, kas ir cīnījušies pret neatkarīgās valsts izveidošanu."

Dzintars Ābiķis (TP): "… Šis dokuments ir sagatavots pēc Krievijas stabules. Krievijai ir izdevīgi, ka šeit dzīvo cilvēku grupa, kas nezina valsts valodu un neintegrējas sabiedrībā."

R.Labanosvkis (LSDSP): "… viņi rīkojas tāpēc, ka zina — latviešu prese par šo pasākumu rakstīs kritiski, un tas viņiem nav izdevīgi."

P.Tabūns (T&B/LNNK): "… pēdējos gados PCTVL atļaujas arvien vairāk, jo viņiem viss iet no rokas — panāca savu gan pilsonības likuma, gan valodas likuma jautājumos".

E.Berklavs ("Lauku Avīze" 7.09.2000.) jautā: "Kas valda Latvijā? 4. septemb®a "Panorāmas" raidījumā mēs dzirdējām atklātu aicinājumu ignorēt un boikotēt valstī pastāvošo likumu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Mēs dzirdējām neslēptu ņirgāšanos par spēkā esošo likumu, kas jau tā likumu padara par daudz atvieglotu tiem, ku®i visu laiku ir ignorējuši latviešu valodu. Visatļautībā esam aizgājuši par tālu.

Ko teiks Saeimas vairākums? Varbūt izliksies, ka nekas sevišķs nav noticis? Vēl jau deputāti nav padzīti. Vēl jau nešauj. Ja neaizstāvēsiet tautu, tauta jūs neaizstāvēs. Tautai nāksies pašai sevi aizstāvēt".

NRA, LA, JA, LETA