Valsts sekretāru 2005.gada 16.jūnija sanāksmē

Iekšlietu ministrija

– pieteica likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”.
Šobrīd saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 116.pantu izziņas iestādes ir Valsts policija, tālbraucienos esošo jūras kuģu kapteiņi un citas ar likumu pilnvarotas valsts institūcijas šajā kodeksā un īpašos likumos noteiktās kompetences ietvaros. Pamatojoties uz minēto, Robežsardzes likuma 16.panta pirmā daļa noteic, ka Valsts robežsardze ir izziņas iestāde, kā arī nosaka tās kompetenci. Savukārt Robežsardzes likuma 16.panta otrajā daļā noteikts, ka Valsts robežsardze izziņu veic saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu.
Likumprojekts paredz izslēgt Robežsardzes likuma 16.pantu, jo, stājoties spēkā Kriminālprocesa likumam, tajā būs noteikta visu pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu (tajā skaitā arī Valsts robežsardzes) noziedzīgo nodarījumu institucionālā piekritība.
Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt likuma 13.pantu, nosakot, ka viens no Valsts robežsardzes uzdevumiem ir savas kompetences ietvaros veikt pirmstiesas izmeklēšanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā un Valsts kancelejā;

– pieteica noteikumu projektu “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādis un pakalpojumu apmaksas kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegto maksas pakalpojumu izcenojumus, kā arī nosaka pakalpojumu apmaksas kārtību. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests maksas pakalpojumu izmaksas aprēķina saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegto maksas pakalpojumu izcenojumiem.
Pašlaik Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests maksas pakalpojumus sniedz, pamatojoties uz Ministru kabineta 1997.gada 6.maija instrukciju Nr.4 “Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādēs var sniegt maksas pakalpojumus” un 2003.gada 15.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.173 “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums”. Pakalpojumu izcenojumi apstiprināti ar Iekšlietu ministrijas rīkojumu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic materiālu degtspējas pārbaudes, elpošanas aparātu un to sastāvdaļu pārbaudi un remontu, 40 stundu apmācību ugunsdrošībā, 160 stundu apmācību ugunsdrošībā, 160 stundu apmācību darba drošībā, kā arī Latvijas Ugunsdzēsības muzeja pakalpojumus.
Noteikumu projektā apkopoti visi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas un Latvijas Ugunsdzēsības muzeja sniegtie maksas pakalpojumi.
Materiālu degtspējas testēšanu un elpošanas aparātu pārbaudi un remontu veic tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Šos pakalpojumus galvenokārt izmanto uzņēmēji (komersanti) uzņēmējdarbības veikšanai.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pakalpojuma cenrādi piemēro visos gadījumos, kad tiek sniegti maksas pakalpojumi, izņemot gadījumus, ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pakalpojumu saņemšanas kārtība noteikta citos normatīvajos aktos, kā arī veicot ugunsgrēku dzēšanu, glābšanas darbus un ugunsgrēku apstākļu izpēti.
Latvijas Ugunsdzēsības muzeja apmeklējums pirmsskolas vecuma bērniem, pensionāriem, invalīdiem, politiski represētajām personām, Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedriem ir bezmaksas.
Ieņēmumus, kurus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, ieskaita Valsts kases atvērtajos pamatbudžeta kontos un izlieto izdevumu finansēšanai atbilstoši attiecīgā gada likumā par valsts budžetu apstiprinātajai apropriācijai.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā un Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs