"Nolikts uz ledus"

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.09.20.

Ar konservatīvo un kristīgo demokrātu koalīcijas deputātu balsīm pieņemtais likums, kas atzīst 1941.gada jūnijā nodibināto provācisko Lietuvas valdību un līdz ar to liek uzņemties tiesisku atbildību par visu tās darbību, droši vien nekad nestāsies spēkā.

Otrdien Seims pieņēma lēmumu, kurā tiek atzīts, ka "likuma apstiprināšanas procedūra vēl nav pabeigta, bet pats likums atradīsies apstiprināšanas stadijā, kamēr vien turpināsies tā apspriešana". "Tas nozīmē, ka likums nestāsies spēkā, kamēr to neparakstīs Seima priekšsēdētājs, bet likums viņam to darīt nespiež. Minētais likums tagad tiks ‘iesaldēts uz visiem laikiem’," pēc balsojuma paziņoja ebreju izcelsmes konservatīvo deputāts Emanuels Zingeris.

Kā jau pirms divām nedēļām informējām, parlaments atzina 1941.gada jūnijā nodibināto prohitlerisko valdību par neatkarīgās Lietuvas valdību. Jūnijā dibinātā valdība vadīja pretpadomju sacelšanos, kas sākās brīdī, kad uzbrūkošo vāciešu spēku priekšā krievi atkāpās. Tajā pašā laikā visā Lietuvā notika masveida ebreju grautiņi un slepkavības.

Neņemot vērā Lietuvas ebreju un Lietuvas Pretošanās kustības un noziegumu pret cilvēci pētījumu centra protestus, kā arī opozīcijā esošo sociāldemokrātu centienus noraidīt likumu, konservatīvie deputāti nepadevās. Viņi apgalvoja, ka sacelšanās esot bijusi tautas dusmu izpausme, kas pelnījusi atzinību, taču tās paspārnē, dabiski, esot darbojušies arī "noziedzīgi elementi". Tādēļ otrdien parlaments pieņēma Seima priekšsēdētāja Vītauta Landsberģa sagatavoto lēmumu. Tajā ir teikts, ka nepieciešams nodalīt "ne ar ko neattaisnojamas civiliedzīvotāju slepkavības" no katras tautas tiesībām izrādīt pretestību okupantiem.

Jaceks Komars par šo problēmu sarunājās ar Daļu Kodīti, Lietuvas Pretošanās kustības un noziegumu pret cilvēci pētījumu centra direktori.

JK: Vai tālaika valdības darbība 1941.gadā ir saistāma ar ebreju iedzīvotāju masveida slepkavībām? Seims savā lēmumā šos divus jautājumus nodala.

DK: Mēs joprojām pārāk maz zinām, kas notika toreiz, lai varētu dot noteiktu atbildi. Taču es noteikti vēlētos uzsvērt, ka ne toreizējā valdība, nedz arī atsevišķi tās ministri nekad nav aicinājuši slepkavot ebrejus. Piecdesmito gadu beigās ASV Kongress izpētīja tā laika valdības darbību un neatrada pierādījumus tās atzīšanai par nacistu sabiedroto.

JK: Kad 1941.gada jūnijā hitleriešu karaspēks ienāca Lietuvā, lietuvieši sāka masveida ebreju grautiņus. Kādēļ?

DK: Uz šo jautājumu nav gatavas atbildes. Kad tika pasludināta deklarācija par neatkarības atjaunošanu, daudzi patrioti, galvenokārt studenti un bijušie karavīri, ķērās pie ieročiem un devās cīnīties pret padomiešiem. Valdīja sajukums, un atradās arī tādi, kuri mēģināja izmantot situāciju, lai atriebtos, citastarp, arī ebrejiem. Lielākajai daļai lietuviešu pirmā padomju okupācija bija kā ļauns murgs. Bet daudzi ebreji atbalstīja okupantus …

JK: Viena daļa sacēlušos cīnījās pret Padomju armiju, bet otra daļa - "risināja" ebreju problēmu. Bet ko tolaik darīja toreizējā valdība?

DK: Es atkārtošu vēlreiz. Vēsturnieki vēl nav pietiekami izpētījuši tās darbību. Tādēļ šos jautājumus nevajag iesaistīt politikā. Dabiski, ka politiķi šodien mēģina to darīt, un tālab arī rodas visas problēmas.

JK: Kam bija vajadzīga Lietuvas diskreditācija?

DK: Šo jautājumu es nekomentēšu.

JK: Labi, es jautāšu savādāk. Kā jūs pati vērtējat 1941.gada 23.jūnija deklarācijas atzīšanu? Cik man ir zināms, Seims atzina to par valstisku aktu, kas ir pielīdzināms 1918. un 1990.gada neatkarības deklarācijām.

DK: Likumā nav šo valstisko aktu pielīdzināšanas — tas ir žurnālistu izdomājums. Gribu pasvītrot, ka nekādā gadījumā to nedrīkst darīt.

JK: Lietuviešu vēsturnieki un politiķi apgalvo, ka tajā laika periodā Lietuva bija okupēta. Bet pēc jūnija valdības krišanas Lietuvas teritorijā līdz pat kara beigām darbojās pirmskara pašpārvalde.

DK: Tā tas nav. Lietuvas valsts neeksistēja, pašpārvaldes nebija valsts varas orgāni. Pēc toreizējās valdības likvidācijas tām nebija tiesību pārstāvēt valsts varu. Dažas no tām atkāpās, citas sadarbojās ar vāciešiem, bet vēl citas mēģināja aizsargāt iedzīvotājus (piemēram, no nosūtīšanas spaidu darbos Vācijā), tajā pašā laikā izvairoties no sadarbības ar nacistiem.

JK: Visu laiku tiek atkārtots, ka slepkavībās vainojamie ir jātiesā ar visu likuma bardzību. Kāpēc tad neviens vainīgais vēl nav notiesāts?

DK: Šis jautājums jums ir jāuzdod tiesnešiem.

Jaceks Komars