"Krievijas aizgājušo dienu jaunās atbalsis"

"The Washington Times"

— 2000.09.08.

Cariskajā Krievijā eksistēja kāda ar sinagogu saistīta paraža, kuru, lai cik paradoksāli tas nebūtu, uzspieda vietējais Krievijas policijas šefs.

Lai gan cariskajā Krievijā bija augsne antisemītismam, tomēr režīms uzstāja, lai ebreju lūgsna, kas svētī caru, carieni, careviču un visu Romanovu klanu, tiktu skaļi skaitīta ebreju draudzēs Sabata dievkalpojumos. Kaut arī notika grautiņi, draudze un kora solists skandēja rituālu lūgsnu, lūdzot Jehovu dot svētību Romanovu dinastijai. Sinagogas pēdējās rindās sēdēja uniformā tērpies policijas šefs.

Mans tēvs izstāstīja man kādu stāstu. Savulaik viņš no Ukrainas emigrējis uz Ņujorku un apmeties tās austrumu puses graustos. Viņš man parādīja lūgsnu ar karaliskās ģimenes locekļu vārdiem, kas bija pārveidoti ebreju alfabētā. Tikai es nevaru saprast, kā policijas priekšnieks varēja zināt, ka draudze aizlūdz par Romanoviem, nevis viņus nolād.

Šo veco paražu es atcerējos, lasot 1. augusta avīzē "Rossijskaja gazeta" interviju ar Krievijas Ebreju kopienas federācijas izpilddirektoru J. Gorinu. Viņš bija ļoti iepriecināts par Krievijas prezidenta Vladimira Putina valdības un reģionālo gubernatoru sniegto atbalstu ebreju izglītības un reliģiskajām aktivitātēm. Šo Gorina kunga pacilātību ir grūti saprast negatīvo ziņu gaismā par Putina Krieviju. Gorina kungs tikko bija atgriezies no Izraēlas, kur tikās ebreju kopienu pārstāvji no Krievijas Ukrainas, Baltkrievijas, Austrumeiropas un Baltijas valstīm. Ebreju kopienas Krievijā eksistē ne tikai Maskavā un Sanktpēterburgā, bet arī Habarovskā, Novosibirskā, Novgorodā, Samārā, Saratovā un Jekaterinburgā.

Krievijas galvenais rabīns Berls Lazars citēja minēto interviju, lai uzsvērtu, ka Krievijas ebrejiem vairs nav jābūt gataviem jebkurā mirklī atstāt valsti. Gorina kungs teica, ka aizvien mazāk ebreju vēloties atstāt valsti, jo Krievijā tagad esot sakārtota ebreju kultūras un reliģiskā dzīve. Pirms dažiem gadiem ļoti daudz ebreju aizceļoja uz Izraēlu, taču tagad emigrantu skaits ir sarucis.

Šīm ziņām, lai gan piesardzīgi, bet piekrīt arī ASV esošā apvienība, kas pārrauga Krievijas ebreju tiesību ievērošanu. Kāpēc viņi tomēr ir piesardzīgi? Tāpēc, ka Krievijā vēl aizvien parādās antisemītisma iezīmes.

10. augustā Putins tikās ar divu galveno komunistu un nacionālistu avīžu "Sovetskaja Rossija" un "Zavtra" redaktoriem. Tie abi ir antisemītiski laikraksti, kuros tikai atšķiras šādu rakstu publicēšanas atklātums un biežums. Tikšanās laikā apspriestie jautājumi plašākai publikai nav zināmi.

Aprīlī Putins pasniedza antisemītiski noskaņotajam Krasnodaras novada gubernatoram Nikolajam Kondratenko medaļu par kalpošanu Tēvzemei.

Komunistiskās partijas programmas sastāvdaļa ir antisemītisms; komunistu politiķi nodarbojas ar ebreju apmelošanu. Ebreji nevar cerēt uz policijas atbalstu pret viņiem vērstu noziegumu gadījumos.

26. augustā mēneša tūri pa Maskavu sāka bijušais Kukluksklana līderis Davids Djuks. Djuka kungs ir ierosinājis akciju "Āriešu rases galvenais ienaidnieks — vispasaules cionisms", tam pievienojot saukli "Žīdi mūs ir nospieduši uz ceļiem". Viņš tāpat aicina piespiest tumšādainos cilvēkus pamest Maskavu. Satracinātais pūlis viņam atbildēja, skandējot "Slava Krievijai" un "Baltā vara".

2. augustā Pēterburgas televīzija pārraidīja raidījumu cikla "Starp rindiņām" programmu ar nosaukumu "Kas valda Krieviju?", un atbilde bija — žīdi. L. Ļvovs, Pēterburgas Cilvēktiesību centra direktors, to komentējot, uzsvēra, ka tie ir draudi ne tikai ebrejiem, bet visām minoritāšu grupā.

Vai Krievija var mainīties?

Arnolds Beihmans