"Pretraķešu aizsardzība — globāla problēma"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.09.19.

Krievija iesniegs ANO Ģenerālajai Asamblejai PRA Līguma atbalstīšanas rezolūcijas projektu.

Kā ziņo "ŅG" Krievijas delegācijas avoti Ņujorkā, Maskava cer, ka PRA Līguma atbalsta projekta rezolūcijas balsojuma rezultāti būs daudz labāki par pagājušā gada rezultātiem, kad līdzīgu dokumentu Ģenerālajā Asamblejā pieņēma ar 80 balsīm, un tikai četras valstis — ASV, Izraēla, Latvija un Mikronēzija — nobalsoja "pret". Šīs optimisms ir saistīts ar to, ka Krievijas diplomātijai gada laikā ir izdevies izvirzīt PRA problēmu starptautiskā līmenī un izveidot neformālu valstu koalīciju, kas paziņojušas par savu neapmierinātību ar amerikāņu plāniem izveidot NPRA sistēmu.

Stratēģiskās stabilitātes

daudzpusība

Ne tikai atbruņošanās un pretraķešu aizsardzības jautājumi vien veido stratēģisko stabilitāti. Igors Ivanovs parādīja, ka stratēģiskajai stabilitātei ir vairākas šķautnes, vairākas sastāvdaļas, kas faktiski nosaka cilvēces virzību uz priekšu kompleksā, jaunās pasaules savienības uzbūvi globalizācijas apstākļos. Tagad, pēc ministra teiktā, "izdzīvošanas stratēģijas vietā ir jānāk cilvēces stabilas attīstības un uzplaukuma stratēģijai". Šīs stratēģijas pamatā ir starptautiskās drošības nedalāmības atzīšana, mūsdienu zinātnes un tehnikas sasniegumu izmantošana visas starptautiskās savienības labā, dažādu valstu attīstības līmeņa secīga tuvināšana. "Sasniegt šos plašos mērķus," paziņoja Ivanovs, "ir iespējams tikai stratēģiskās stabilitātes saglabāšanas un nostiprināšanas apstākļos, visplašākajā šī jēdziena nozīmē".

Stratēģiskā stabilitāte ir arī "atbruņošanās procesa tālāka augšupejoša attīstība, masu iznīcināšanas ieroču izplatības novēršana; starptautiskās informācijas nodrošināšana, pretošanās zinātniski tehniskās revolūcijas sasniegumu izmantošanai tādiem mērķiem, kas nav savietojami ar kopējiem mērķiem; miera un drošības nostiprināšana visos kontinentos, pastāvošo konfliktu novēršana un jaunu nepieļaušana; pilsoniskās sabiedrības un personības drošība un miers, ko var nodrošināt, tikai kopīgiem spēkiem cīnoties pret agresīvo separātismu, reģionālo ekstrēmismu, starptautisko terorismu, organizēto noziedzību, nelikumīgu narkotiku un ieroču apgrozību; personības tiesību un brīvības vispusēja nodrošināšana; cilvēces attīstības materiālā fundamenta attīstības nostiprināšana; kolektīvas, demokrātiskas starptautiskās valūtas — finansiālās un tirdzniecības — ekonomiskās sistēmas vadības mehānisma formēšana, kam jākļūst daudz racionālākam un taisnīgākam un domātam cīņai ar nabadzību un mazattīstību; tīras un veselas apkārtējas vides saglabāšana".

Un par šādas visaptverošas stratēģiskas stabilitātes garantu, pēc Krievijas domām, "ir lemts kļūt Apvienoto Nāciju Organizācijai — visādā ziņā par unikālu universālu forumu, kas ir pierādījis praksē savu centrālo lomu starptautisko attiecību regulēšanā".

Šķiet, ka Krievijas XXI gadsimta pasaules uzbūves veidošanas prioritāšu sarakstā vārdam "daudzpolaritāte" pievienosies vēl viens vārds — "stratēģiskā stabilitāte".

Kā turpināsies

atbruņošanās process

Runājot par atbruņošanās procesu, ministrs paziņoja, ka nepieciešama ātrāka Vispārējas kodolizmēģinājumu aizliegšanas līguma (CTBT) stāšanās spēkā.

Liekas, ka regulāra Krievijas un citu valstu pievēršanās CTBT gūst panākumus. ASV viceprezidents Alberts Gors pagājušajā nedēļā, tiekoties ar Indijas premjerministru Atalomu Bihari Vadžpaiji, aicināja Deli parakstīt šo līgumu, tajā pašā laikā solot: ja viņu ievēlēs par prezidentu, viņš vispirms kārtējo reizi izvirzīs Senātā jautājumu par šī līguma ratificēšanu.

"Mēs gaidām, kad ASV sekos Krievijas paraugam un pabeigs START–2 Līguma ratifikāciju, kas ļaus to ieviest darbībā", teica ministrs. Maskava ir gatava "turpināt kodolatbruņošanās procesu, virzīties uz START–3 Līguma ratificēšanu ar vēl mazāku kodollādiņu summāro robežlīmeni, līdz 1500 vienībām. Taču tas būs iespējams tikai 1972. gada Pretraķešu aizsardzības līguma nesatricināmības gadījumā. Tā saglabāšana ir globālās stabilitātes galvenais elements, spēcīgs šķērslis kodolieroču un raķešu, kā arī citu masu iznīcināšanas ieroču bruņošanās sacensības ceļā".

Krievijas iniciatīvu

turpināšana

… Ivanovs paziņoja, ka Krievijas delegācija izvirzīs izskatīšanai sesijā rezolūcijas "Sasniegumi informatizācijas un telekomunikācijas jomā starptautiskās informācijas drošības kontekstā" projektu. Tāda jautājuma nostādne ļauj Krievijai neatpalikt no globalizācijas līderiem. Un svarīgi ir arī tas, ka dažādos līmeņos, tajā skaitā prezidenta un ministru, Maskava neaizmirst tādu problēmu svarīgumu kā informācija un jaunās tehnoloģijas, kurām agrāk Krievijas vadība nepievērsa uzmanību.

Suverenitāte

un tautiešu tiesības

Netika apieta arī Krievijai sāpīgā tautiešu tēma ārzemēs. "Diemžēl, šodien, 55 gadus pēc lielās uzvaras, ir vēl par agru runāt par nacionālās ekskluzivitātes baciļa iznīcināšanu. Mēs nevaram samierināties ar situāciju, ka cilvēkiem nav tiesību izmantot dzimto valodu, ka tiem liedz pilsonību un darbu pēc etniskām pazīmēm, ka cīnītājus pret fašismu liek aiz restēm, bet bijušie fašisti izpelnās valdības labvēlību. EDSO, EP, ANO augstākajam cilvēktiesību komisāram ir jāreaģē uz šādām parādībām", šie Ivanova kritiskie vārdi, neadresējot tos pat konkrētai valstij, galvenokārt attiecas uz Latvijas valdību, kur vēl joprojām notiek cilvēktiesību pārkāpumi, ko pieminēja Krievijas ministrs.

Dmitrijs Gornostajevs