ATSAUCĒ IETVERT:
"Zlots ir atkarīgs no šeihu žēlastības". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.09.2000., Nr. 334/335 https://www.vestnesis.lv/ta/id/11086
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
"Zlots ir atkarīgs no šeihu žēlastības"
"Gazeta Wyborcza"
— 2000.09.20.
Pēdējā laikā tirgū vērojamā Polijas valūtas lejupslīde līdz pašam zemākajam līmenim pēdējos četros mēnešos, proti, līdz 4,6 zlotiem par dolāru, vēl saimniecībai nekādu kaitējumu nenodara.
Pēdējos mēnešos analītiķi pat pārmeta, ka zlots esot pārāk spēcīgs, bet tā kursu mākslīgi paaugstinot gaidāmā peļņa no telekomunikāciju uzņēmuma TP SA privatizācijas. Tagad zlots atgriežoties atbilstošā ekonomiski pamatotā līmenī un nekas slikts mums tāpēc nedraud. Pēdējā 21 mēneša laikā eiro esot zaudējis gandrīz 30 procentu savas vērtības, taču Eiropas ekonomika tādēļ neciešot.
Tomēr nevajag pāragri priecāties par Polijas valūtas kursa krišanu. Zlota pavājināšanās pret eiro teorētiski palielina konkurētspēju Polijas eksportprecēm, jo apmēram 70 procentu eksporta iet uz kopējās valūtas valstīm. Bet tas ir tikai teorētiski. Eksportētājiem svarīgāka ir konjunktūra Eiropas Savienībā. Bet dolāra kursa celšanās, ar kuru tiek maksāts par naftu, draud ar inflācijas tempa paaugstināšanos.
Ja augstās naftas cenas, kuras daudzi uzskata jau par tādas pašas naftas krīzes iesākumu, kāda bija 70. gados, izraisīs attīstības tempu samazināšanos Eiropas valstīs, tad tā dēļ cietīs Polijas uzņēmumi. Samazināsies eksports, augs tirdzniecības deficīts, bet tā rezultātā — tekošo rēķinu bilances deficīts, kas ir galvenais rādītājs saimnieciskā līdzsvara novērtēšanai. Un tad zlots patiešām zaudēs savu vērtību. Taču to mēs varam ietekmēt visai nosacīti, jo visu nosaka naftas šeihi.
Anna Slojevska