"Krīze Apvienotajās Nācijās"

"The Washington Times"

— 2000.09.14.

Irākas cilvēku ciešanas ir neapšaubāmas, tā savā jaunākajā reportāžā no Irākas raksta šīs avīzes žurnāliste Betsija Pisika.

Kad Irāka bija žurnālistiem slēgta zeme, dažiem tomēr tika atļauts būts par irākiešu ciešanu lieciniekiem. Pat Skots Riters, bijušais ASV ieroču inspekcijas komandas biedrs, iebilst pret sankciju atcelšanu. Interesanti ir tas, ka, lai gan Irākas režīms vēl aizvien ir par ieroču kontroli, tas tomēr negrib atļaut neatkarīgiem ekspertiem sniegt ziņojumus Apvienotajām Nācijām, kā to paredz ANO Ģenerālsekretāra Kofi Anana noruna ar ANO Drošības padomi. Pat tie, kuri grib palīdzēt Irākai, uzskata to par smagu gadījumu.

Jautājums ir tikai par to, vai ANO sankciju atjaunošana atvieglos Irākas tautas ciešanas, vai tikai ļaus Sadamam Huseinam vēl agresīvāk izstrādāt Irākas masu iznīcināšanas ieroču programmu. Bijušais ANO inspekcijas vadītājs Ričards Batlers šajā sakarā ir teicis: "Cilvēki, kuri domā, ka sankciju atcelšana radīs kādas pārmaiņas Irākas tautas dzīvē, jutīsies vīlušies." Pēc Batlera kunga domām, Huseins vēlas tikt atzīts par galveno arābu pasaules aizstāvi pret draudiem, kas nāk no persiešiem un ebrejiem — tātad Irānas un Izraēlas. Batlera kungs tagad ir Ņujorkas Starptautisko attiecību padomes loceklis un ir izdevis savu jauno grāmatu "Lielākie draudi: Irāka, masu iznīcināšanas līdzekļi un globālā krīze". Tajā viņš runā par savu darbu ieroču inspekcijā Irākā no 1997.–1999. gadam. Batlera kungs uzskata Irākas rīcību par augstākā mērā satraucošu. Batlers uzskata, ka drauds ir ne tikai stipra Irākas armija, bet runā par krīzes iestāšanos arī ANO Drošības padomē. Batlera kungs runā arī par ANO Drošības padomes pārbaužu režīma krīzi. Kopš 1998. gada vidus ir skaidrs, ka apstākļi ir mainījušies; Krievija ir lauzusi Drošības padomes konsensu, un sabiedriskais viedoklis par sankcijām ir mainījis. Ņemot vērā to, ka sankcijas pret Irāku tika ieviestas saskaņā ar ieroču inspekcijas viedokli, šis princips ir pārstājis darboties. Valstis, kas ir lauzušas ANO Drošības padomes konsensu — Krievija, Ķīna, Francija — šobrīd pašas nav īpaši apmierinātas. Savulaik bijušais Krievijas ārlietu ministrs Jevgeņijs Primakovs Anana kungam sacīja: "Tagad tas var izskatīties pats vieglākais ceļš, taču jūsu Apvienotās Nācijas izskatīsies ļoti muļķīgi, ja mēs deklarēsim, ka Irāka ir atbruņojusies, un tad, teiksim, 12 mēnešus vēlāk viņi pret kādu raidīs raķetes šāviņu".

Kad Irākai tika uzrādīts novērojumu saraksts, Irākas premjerministrs Tariks Azizs to paņēma un lūdza ieroču inspekciju atgriezties pēc sešiem mēnešiem. Kad tā atgriezās, nekas nebija mainījies. Kad Batlera kungs izteica savu neapmierinātību, Aziza kungs atbildēja: "Irāka ir atbruņojusies. Nekas vairāk mums nav jums jāsaka... Jūs, Batlera kungs, atgriezīsities Ņujorkā un pateiksit Drošības padomei, ka Irāka ir atbruņojusies. Tas ir uz jūsu sirdsapziņas". Batlera kungs, protams, atteicās to darīt, bet pateicās Irākai par rūpēm par viņa sirdsapziņu.

1998. gada 3. augusts bija ieroču inspekcijas Irākā noslēgums, lai gan bija redzamas pazemojošas kara atbalsis, kas savu kulmināciju sasniedza 16. decembrī, kad briti un amerikāņi bombardēja Irāku. Kāpēc Irākas nekaunība varēja palikt nesodīta? "Tāpēc, ka ir noticis kaut kas briesmīgs ANO Drošības padomē", norāda Batlera kungs, īpaši norādot uz Krieviju, kā arī Ķīnu un Franciju. Kad vien Irāka "slikti uzvedas", ir trīs Drošības padomes valstis, kas to aizstāv. Batlera kungam īpaši rūgti vārdi ir sakāmi par Franciju. 1998. gada novembrī bija vēl viens mēģinājums piespiest Irāku pakļauties starptautiskai kārtībai. Spiedienu toreiz izdarīja Francijas sūtnis ANO. Pēc Batlera kunga domām, krīze ANO Drošības padomē tiks atrisināta tikai tad, kad Krievija sapratīs, ka nav tās interesēs vienmēr būt opozīcijā Amerikas Savienotajām Valstīm. Savā grāmatā viņš piedāvā risinājumu no "iekšienes", atjaunojot darba attiecības starp Drošības padomes locekļiem un Krievijai izbeidzot aizstāvēt Irāku.

Hele Beringa

Sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu

"LV" nozares redaktors GINTS MOORS