Jauni cilvēki nav problēmu avots

Vai viegli būt jaunam? Astoņdesmitie gadi, kad tapa šī Jura Podnieka filma, bija īpašs laiks, kurā visa sabiedrība un arī jaunieši formulēja savu attieksmi – “es un valsts”. Gaisā jau sāka virmot atmodas vēsmas.

ANO Attīstības programmas biroja Latvijā vadītāja Inita Pauloviča Foto no ANO Attīstības programmas biroja Latvijā arhīva

Ir pagājuši piecpadsmit gadi, kopš atguvām brīvību no sabrukušās Padomju Savienības un jau gadu lepojamies, ka esam Eiropas Savienības valsts. Dzīvojam brīvā valstī, kaļam plānus tās attīstībai un deklarējam, ka cilvēki ir mūsu lielākā vērtība. Daudzi no astoņdesmito gadu jauniešiem šobrīd ir lēmumu pieņēmēji. Un nu viņi lemj par tiem, kuri šodien jautā – vai viegli būt jaunam? Viņi lemj par tiem, kuru nezināšana, liktenīgas kļūdas var pārvilkt svītru turpmākajai dzīvei, karjerai, darbam sevis un valsts labā.
Kad jaunietim ir 15–20 gadu, viņš pieņem vairākus būtiskus lēmumus, kas iezīmē ceļu visai viņa turpmākajai dzīvei. Taču jaunībā bieži par to nedomā – dzīvi gribas baudīt tagad un tūlīt! Šobrīd mums ir unikāla iespēja soli pa solim izveidot kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus tieši jauniešiem. Tajos ieguldītie līdzekļi atmaksāsies ar uzviju, jo vesels, izglītots un iniciatīvas bagāts jaunietis ilgtermiņā dos ieguldījumu valsts attīstībā.

Bīstami pieaug meiteņu saslimstība

Taču pašlaik statistikas bezkaislīgi fiksētās tendences brīdina: ja nerīkosimies nekavējoties, pēc pāris gadiem var būt par vēlu.
Ik gadus puse no jauniem HIV infekcijas gadījumiem Latvijā konstatēti jauniešiem vecumā no 10 līdz 25 gadiem. Pēdējā laikā īpaši strauji pieaug to ar HIV inficēto meiteņu skaits, kuras ieguvušas infekciju seksuālā ceļā. HIV/AIDS no narkomānu vides ir pārcēlies uz visu sabiedrību un var strauji attīstīties. Zināšanu trūkums bieži vien veicina nevēlamu grūtniecību pusaudžu vecumā un tai sekojošos abortus, inficēšanos ar citām seksuāli transmisīvām infekcijām un dažādu atkarības vielu lietošanu. Pēc Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras datiem, aptuveni 10% jaunu sieviešu 15 līdz 19 gadu vecumā kļūst par māmiņām, bieži šajā vecumā nevēlamās grūtniecības beidzas ar abortu – 10% no visiem abortiem tiek veikti sievietēm līdz 19 gadiem. Pēdējos gados rūk vecums, kad jaunieši gūst pirmo seksuālo pieredzi. Starp piecpadsmitgadīgiem 22% zēnu un 14% meiteņu jau ir dzimumdzīves pieredze. Diemžēl šī pieredze bieži vien tiek gūta alkohola vai narkotisko vielu reibumā.
Latvija gan nebūt nav unikāla ar šiem rādītājiem – daudzās pasaules valstīs vērojamas līdzīgas tendences dzimumdzīves sākšanai, ko daži zinātnieki skaidro ar agrāku pubertāti un ātrāku jauniešu attīstību.
Nenoliedzami, HIV infekcijas straujā izplatība pierādījusi, ka nezināšana un nesapratne ir viens no virzošajiem slimības izplatības cēloņiem. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jauniešu zināšanas un izpratni par HIV uzskata par svarīgu rādītāju epidēmijas izplatības ierobežošanai. Parakstot ANO Ģenerālās asamblejas Speciālās sesijas par HIV/AIDS deklarāciju 2001.gadā, arī Latvija apņēmās, ka 2005.gadā 90% no 15 līdz 25 gadus veciem jauniešiem zinās un izpratīs galvenos HIV infekcijas pārneses veidus. Tomēr pētījumu dati ir neapstrīdami – atkārtotos pētījumos tikai 30% Latvijas jauniešu ir šīs zināšanas. Bieži vien tas ir par iemeslu traģiskām sekām. Tā, piemēram, kāda 19 gadus veca meitene, uzzinot, ka ir inficēta ar HIV, neizpratnē teica: “Viņš [puisis, ar kuru viņai bija seksuālas attiecības] nebija narkomāns vai kaut kas tamlīdzīgs, viņš bija tik jauks un stilīgs! Kā gan viņš varēja būt HIV inficēts?”
HIV/AIDS izplatības ierobežošana ir ārkārtīgi svarīga, Tūkstošgades attīstības mērķos Latvija ir apņēmusies līdz 2015.gadam būtiski uzlabot mātes veselību un ierobežot infekciju slimību izplatīšanos. Ja ir jauniešiem draudzīgi veselības pakalpojumi, to var izdarīt.

Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I

Kāpēc jaunieši vilcinās griezties pie ārsta

Vispusīgas izglītības programmas gan skolā, gan ārpus skolas, jauni un jauniešiem pieņemami informācijas resursi par jauniešu veselības jautājumiem un dažādu jauniešu vecumam atbilstošu kontracepcijas līdzekļu pieejamība ir lietas, kas pierādījušas labvēlīgo ietekmi uz jauniešu rīcību un spēju uzņemties atbildību par savu un sava partnera veselību. Nevar apgalvot, ka Latvijā katastrofāli trūktu informācijas par šiem jautājumiem. Tomēr jauniešiem neveidojas atbildīgs uzvedības modelis. Ir vairākas svarīgas lietas, lai ikviens mainītu uzvedību: pirmkārt, informācijai ir jābūt patiesai un atbilstošai jaunieša vecumam, otrkārt, jaunietim šis pamudinājums mainīt savu uzvedību ir jāsaņem atkārtoti un, vēlams, no sev uzticamiem avotiem – ģimenes, vienaudžiem vai veselības profesionāļiem, treškārt, jaunietim ir jābūt iespējām īstenot savu uzvedību – iegādāties prezervatīvu un kontracepcijas līdzekļus.
No ANO aptaujām var secināt, ka samērā bieži jaunieši paši vēlas iegūt šo papildu stimulu tieši no ārstiem, taču daudzos gadījumos to ierobežo jauniešu neuzticība mediķim, viņu iejūtības un reizēm arī iemaņu trūkums runāt par jaunietim svarīgām lietām un jauniešu nespēja samaksāt par pakalpojumu.
Ar jauniem cilvēkiem ir jāstrādā citādi. Tāpēc Pasaules veselības organizācija ir izstrādājusi šādus jauniešiem draudzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pamatprincipus: pakalpojumi ir konfidenciāli, par jauniešiem pieņemamām cenām, tie tiek piedāvāti jaunietim pieņemamā vietā un laikā.
Tomēr ir jau arī ārsti, pie kuriem jaunie cilvēki iet labprāt. Aprīlī veiktajā aptaujā jaunieši pieteica daudz ārstu, pie kuriem viņi griežas un kurus rekomendētu arī saviem draugiem. Veselības veicināšanas valsts aģentūra 20 ārstus, kurus bija minējuši visvairāk jauniešu, apbalvoja un nominēja kā jauniešiem draudzīgus.

Kas būtu darāms Latvijā

Daži piemēri, kā tas notiek citās valstīs. Igaunijā darbojas 16 jauniešu centri. Tajos jaunieši līdz 24 gadu vecumam var saņemt bezmaksas, kvalitatīvus un konfidenciālus pakalpojumus. Izveidots arī īpašs e–pasts, uz kuru jaunieši var sūtīt jautājumus kādam no 30 speciālistiem. Centru darbību finansē no valsts budžeta.
Lielbritānijā kopumā no valsts tiek finansēti 140 pusaudžu grūtniecības profilakses koordinatori. Speciāli pakalpojumi jauniešiem ir pieejami kā ģimenes ārsta praksē, tā arī īpašos centros, kurus izveidi atbalsta vietējā vara. Zviedrijā ir 216 jauniešu veselības centru.
Arī Latvijā ir jārada finansēšanas mehānismi, jāizglīto un jāmotivē veselības aprūpes speciālisti, jāpārorganizē pakalpojuma sasniegšana jauniešiem tā, lai pakalpojumu varētu saņemt, tiklīdz tas nepieciešams, jāgatavo un jāizplata jauniešiem saistoši un interesanti informatīvie materiāli gan latviešu, gan krievu valodā un paši jaunieši jāiesaista šo pakalpojumu kvalitātes monitorēšanā. Tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc ANO aģentūras jau no 2002.gada, sadarbojoties ar dažādām Latvijas valsts institūcijām un sabiedriskajām organizācijām, veicina šādu pakalpojumu izveidi. Ir sagatavots plašs metodisko materiālu klāsts veselības aprūpes profesionāļu izglītībai, mācību programmas gan Latvijas Universitātē, gan Rīgas Stradiņa universitātē. Programmu jau apguvuši vairāk nekā 100 dažādu veselības aprūpes speciālistu, tostarp primārās veselības aprūpes ārsti, ārsti speciālisti, ārstu palīgi un māsas. Diemžēl tālākais šobrīd ir atkarīgs no katra ārsta pašiniciatīvas, jo valsts neparedz papildu finansējumu par to, ka ārsta praksē veido speciālus pakalpojumus jauniešiem vai īpašas pieņemšanas stundas un ka ārsts darbojas ar jauniešu iniciatīvu projektiem veselības jomā vai regulāri dodas uz apkārtnes skolām ar lekcijām.

Jāatbilst mērķim – draudzīgi un kvalitatīvi

Pašreiz sabiedrības apspriešanai nodotais koncepcijas projekts “Jauniešiem draudzīgie veselības aprūpes pakalpojumi” paver lielisku iespēju apliecināt atbildību par Latvijas nākotni un pakāpeniski sākt veidot tādus veselības pakalpojumus, kādi nepieciešami jauniešiem. Tiesa, visai veselības aprūpes sistēmai nepieciešami milzum lieli ieguldījumi, un varētu jautāt – kāpēc vēl uzņemties jaunas finansiālas saistības? Taču ir skaidrs: ja šo pakalpojumu sniegšana netiks sākta tagad ar nelieliem līdzekļiem, lai soli pa solim trīs četru gadu laikā to attīstītu, valstij būs vēl lielāki zaudējumi.
Projektā ir iezīmēti vairāki varianti jauniešiem draudzīgu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai: ar ģimenes ārsta institūcijas starpniecību vai veidojot atsevišķus jauniešu veselības centrus.
Koncepcijas projektā vairāk jāuzsver pakalpojuma kvalitāte un atbilstība jauniešiem draudzīgo veselības pakalpojumu principiem un kritērijiem. Tāpēc arī būtu jāveic primāro veselības aprūpes sniegto pakalpojumu izvērtēšana atbilstoši jauniešiem draudzīgo veselības pakalpojumu kvalitātes kritērijiem. Lai arī kopumā veselības aprūpes diagnostisko un ārstniecisko pakalpojumu kvalitāte ir laba, taču darba organizācija, apmierinātība ar jauniešiem sniegto pakalpojumu kopumu un kvalitāti, to atbilstība saņēmēja vajadzībām, pacienta un ārsta attiecības bieži paliek otršķirīgā vietā.
Pašlaik, izskatot koncepcijas projektu, Latvijas valstij ir iespēja apliecināt, ka tā domā par jauniešu veselību, ir gatava investēt tautas nākotnē un pievienoties ANO Ģenerālās asamblejas speciālās sesijas par bērniem uzsaukumam – “Jauni cilvēki nav problēmu avots – viņi ir to risināšanai nepieciešamais resurss. Viņi ir nevis izdevumi, bet drīzāk investīcijas: nevis tikai jauni cilvēki, bet pilsoņi gan šobrīd, gan nākotnē.”

Inita Pauloviča,
ANO Attīstības programmas biroja Latvijā vadītāja.