Par Šveices Konfederācijas prezidenta oficiālo vizīti Latvijā

Pie Saeimas priekšsēdētājas biedres un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas

Pirmdien, 20.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Šveices Konfederācijas federālo prezidentu Zamuelu Šmidu, kurš valsts vizītē uzturas Latvijā.
Tikšanās gaitā pārrunāti jautājumi, kas skar Eiropas Savienības (ES) aktualitātes un abu valstu divpusējās attiecības.
Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece sveica augsto viesi Saeimas namā un uzsvēra, ka Šveici un Latviju vieno lieliskas divpusējās attiecības. Tās attīstīs un paplašinās abu valstu amatpersonu vizīšu apmaiņa, it īpaši augstākajā līmenī. Šveices Konfederācijas federālais prezidents Latvijā viesojas pirmo reizi, un tā ir viņa atbildes vizīte mūsu valsts prezidentes vizītei Šveicē 2002.gadā.
V.Muižniece akcentēja Latvijas veikumu ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, it īpaši lielo darbu, kas īstenots likumdošanas jomā, saskaņojot mūsu valsts likumus ar ES prasībām. “Bet tas nebūtu bijis iespējams, ja mums nepalīdzētu un mūs neatbalstītu mūsu draugi,” sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Savukārt Šveices Konfederācijas prezidents Z.Šmids akcentēja, ka Šveice strādā, balstoties uz valstu divpusējiem līgumiem un Šveices līgumu ar Eiropas Savienību, tādējādi dodot savu ieguldījumu kopīgajā ES politikā. Puses pauda pārliecību, ka tagadējās problēmas, kas ES saistītas ar Eiropas konstitūcijas ratifikāciju, nākotnē izdosies atrisināt.
Runājot par Latvijas un Šveices divpusējām attiecībām, tika akcentēta sadarbība parlamentu sadarbības grupu līmenī – Saeimā veiksmīgi darbojas Latvijas un Šveices sadarbības grupa, savukārt Šveices parlamentā – Baltijas sadarbības grupa “Pro Baltikum”. V.Muižniece norādīja, ka pēdējā laikā intensīvāka kļuvusi vēstuļu apmaiņa starp grupām, kas liecina par vēlmi padziļināt un pilnveidot jau izveidojušos kontaktus; savu ieguldījumu te dod arī abu vēstniecību darbs.
Tikšanās noslēgumā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle pastāstīja par komisijas darbu un uzsvēra, ka integrācija ES un NATO nebija Latvijas pašmērķis, bet gan līdzeklis politiskās stabilitātes, drošības un labklājības sasniegšanai.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Pirmdien, 20.jūnijā, Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Šveices Konfederācijas prezidentu Zamuelu Šmidu, kurš ieradās Latvijā valstsvizītē.
Tā ir pirmā Šveices Konfederācijas prezidenta vizīte Latvijā kopš valsts neatkarības atjaunošanas un notiek laikā, kad Latvijas un Šveices ekonomiskās un politiskās attiecības pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ir kļuvušas ciešākas.
Tikšanās laikā uzmanība veltīta ekonomiskās sadarbības tālākai attīstībai. Aigars Kalvītis atzinīgi novērtēja dinamiskās ekonomiskās attiecības starp abām valstīm, par ko liecina 2005.gada eksporta pieaugums par 55% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Līdz ar prezidentu Latvijā ieradās arī plaša Šveices uzņēmēju delegācija, lai veidotu kontaktus ar Latvijas uzņēmējiem un vairāk uzzinātu par biznesa iespējām Latvijā.
Aigars Kalvītis informēja Zamuelu Šmidu par ES aktuālajiem notikumiem un jūnija Eiropadomes rezultātiem attiecībā uz ES konstitucionālo līgumu un Finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam.
Ministru prezidents izteica dziļu pateicību par Šveices finansējumu ES ekonomiskās un sociālās kohēzijas vajadzībām. Latvija cer tuvākajā laikā parakstīt līgumu ar Šveici par šā finansējuma saņemšanu.
Aigars Kalvītis lūdza Šveices prezidentu atbalstīt Latvijas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.

Jana Vektere, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante

Valsts prezidente Latvijas – Šveices uzņēmējdarbības forumā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, pirmdien, 20.jūnijā, uzrunājot Latvijas – Šveices uzņēmējdarbības forumu, secināja, ka abas valstis ir ieinteresētas sadarboties gan tradicionālajās nozarēs, gan modernajās tehnoloģijās un tūrismā. Labs pamats ekonomisko attiecību paplašināšanai, pēc prezidentes domām, ir Latvijas un Šveices savstarpējā vēlme rūpēties par Eiropas labklājību, drošību un stabilitāti.
V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Latvija ir ieinteresēta investīcijās no Šveices, īpaši inovācijā un zināšanās balstītās nozarēs, un Latvija var piedāvāt uzņēmējdarbībai pievilcīgu ģeogrāfisko stāvokli starp rietumiem un austrumiem, labus nodokļu nosacījumus, politisko stabilitāti un ekonomiskās izaugsmes dinamiku, kas ir pamatoti ar dažādiem pozitīviem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem.
Prezidente arī pievērsa Šveices uzņēmēju uzmanību tam, ka ES un NATO paplašināšanās ir palielinājusi stabilitāti Baltijas reģionā, kas vienmēr pozitīvi ietekmē ekonomisko attīstību un uzņēmējdarbību. Latvija arī plāno tuvāko trīs gadu laikā pievienoties eiras zonai un Šengenas zonai. Tā kā Šveice ir viens no lielākajiem ekonomiskās sadarbības partneriem ar Eiropas Savienību un mūsu valstis vieno arvien dziļākas divpusējās saites, esmu ļoti cerīgi noskaņota par mūsu ekonomisko un uzņēmējdarbības partnerības nākotni,” sacīja V.Vīķe-Freiberga. Šobrīd Šveice ierindojas 13.vietā investīciju apjoma ziņā Latvijā, un darbojas 130 Latvijas un Šveices kopuzņēmumu.
Tika pausts gandarījums par to, ka Šveices uzņēmēju vidū ir nozīmīgi banku sektora pārstāvji, kuri pārstāv slavenās un senās Šveices banku tradīcijas. Prezidente iepazīstināja ar banku jomu Latvijā un uzsvēra, ka Rīga strauji kļūst par Baltijas jūras reģiona tirdzniecības, finanšu un transporta centru.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidente valstsvakariņās par godu Šveices Konfederācijas prezidentam Rīgā, 2005.gada 20.jūnijā

Augsti godātais federālā prezidenta kungs! Ļoti cienītā Šmida kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!
Ar patiesu prieku kā savus viesus šovakar sveicu Šveices Konfederācijas prezidentu Zamuelu Šmidu un viņa dzīvesbiedri Verēnu Šmidu! Šī Šveices Konfederācijas prezidenta pirmā valstsvizīte Latvijā ir apliecinājums mūsu attiecību augstajiem standartiem un intensīvajam dialogam, kas veidojas starp Latviju un Šveici. Spilgtā atmiņā vēl ir mana vizīte Šveices Konfederācijā 2002.gadā un man izrādītā lielā sirsnība un viesmīlība. Man bija patiess prieks un pagodinājums viesoties šajā skaistajā zemē.
Kopš tā laika mūsu valstis ir daudz paveikušas, īstenojot savas ārpolitikas prioritātes. Eiropas kontekstā īpaši nozīmīgs abām valstīm ir bijis 2004.gads. Latvijai kā jaunajai ES dalībvalstij ir prieks, ka Šveice spērusi vēl vienu soli, nostiprinot divpusējās attiecības ar Eiropas Savienību, parakstīdama Otro divpusējo vienošanos Bilaterale II, kas ietver arī Šengenas un Dublinas līgumus, un protokolu par Līguma par personu brīvu kustību attiecināšanu uz jaunajām ES dalībvalstīm. Prezidenta kungs, savā uzrunā diplomātiskajam korpusam šā gada sākumā jūs teicāt, ka šie līgumi ir labi Šveices valsts labklājībai un tie kalpo arī Eiropas Savienības, tātad arī Latvijas, interesēm. Izmantojot iespēju, es gribētu izteikt Latvijas apsveikumu Šveicei sakarā ar pozitīvo balsojumu referendumā par Šengenas un Dublinas līgumu ratifikāciju. Mēs ceram arī uz pozitīvu iznākumu septembrī paredzētajā referendumā par Pirmās divpusējās vienošanās protokolu, kas mūsu valstīm pavērs jaunas iespējas vēl ciešākai abpusēji izdevīgai sadarbībai plaukstošas Eiropas veidošanā.
Pavisam nesen mēs svinējām Latvijas neatkarības atjaunošanas 15.gadskārtu un pirmo gadskārtu kopš mūsu dalības ES un NATO. Latvijas pievienošanās ES brīvo valstu saimei 2004. gadā ir ne tikai ievērojams Latvijas sasniegums politiskā un ekonomiskā ziņā, bet arī Eiropas vēsturē nozīmīgs notikums, jo Baltijas valstis atguva savu vietu Eiropā, kuru tās zaudēja Otrā pasaules kara rezultātā.
Latvija ar pateicību atceras Šveices nostāju, kas neatzina Latvijas suverenitātes zaudējumu de iure. Šveice bija arī viena no pirmajām valstīm, kas 1991.gadā atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju. Liela nozīme šajā procesā bija Šveices parlamentārās iniciatīvas grupai “Pro Baltikum”. Latvijā augstu tiek vērtēts Šveices atbalsts mūsu valsts neatkarības stiprināšanā.
Apzinoties mūsdienu pasaules izaicinājumus, aizvien nozīmīgāka loma starpvalstu attiecībās ir sadarbībai daudzpusējā līmenī. Latvijai un Šveicei kā nelielām valstīm šis sadarbības modelis ir īpaši būtisks. Šobrīd mēs jau varam atskatīties uz vairāk nekā trīs gadu veiksmīgu sadarbību ANO ietvaros. Latvija arī augstu vērtē Šveices aktīvo iesaisti cilvēktiesību un humanitārās politikas, kara un nemieru postīto reģionu jautājumu risināšanā. 20.gadsimta pirmajā pusē Latvijai bija laupīta iespēja pastāvēt kā neitrālai valstij, tāpēc mēs augstu vērtējam Šveices kā tradicionāli neitrālas valsts iespējas piedalīties iepriekšminēto problēmu risināšanā gan ANO ietvaros, gan ārpus tiem.
Atzinīgi vērtējam gan Latvijas un Šveices divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, gan arī abu mūsu valstu karavīru iesaistīšanos starptautiskajās miera misijās stabilitātes un demokratizācijas stiprināšanai Dienvidaustrumeiropas valstīs.
Starptautiskās sadarbības veicināšanā īpaša nozīme ir Šveices pilsētā Davosā rīkotajam Pasaules ekonomiskajam forumam. Kopš pagājušā gadsimta 90.gadu vidus Latvija ir aktīva šā foruma dalībniece. Ar gandarījumu atminos mūsu tikšanos janvārī šā foruma ietvaros.
Federālā prezidenta kungs! Jūs savam prezidentūras gadam esat izvēlējies moto “tikšanās.05”. Man ir patiess prieks, ka tas tiek sekmīgi īstenots arī attiecībās ar Latviju un mums ir iespēja šajā gadā tikties gan divpusējā līmenī, gan plašāku pasākumu ietvaros.
Jau daudzus gadus attīstīto aktīvo Latvijas un Šveices politisko dialogu papildina veiksmīga sadarbība dažādās jomās. Plašas sadarbības iespējas mēs redzam ekonomiskajā jomā. Ar katru gadu pieaug tirdzniecība starp Latviju un Šveici, tomēr abu valstu ekonomiskajās attiecībās ir daudz neizmantota potenciāla. Tāpēc man ir jo īpaši liels prieks par Šveices uzņēmēju delegāciju, kas jūs, prezidenta kungs, pavada šajā vizītē. Esmu pārliecināta, ka šajās dienās notiekošais abu valstu uzņēmēju biznesa forums būs sekmīgs impulss mūsu valstu ekonomisko attiecību veicināšanā un pieaugs arī Šveices investoru interese par Latviju kā stabilu un perspektīvu tirgu Baltijas reģionā.
Vēlos izteikt arī īpašu pateicību Šveices valdībai par gatavību finansiālai dalībai paplašinātās ES sociālajā un ekonomiskajā kohēzijā tādās svarīgās jomās kā vide un infrastruktūra, privātais sektors un sabiedrības attīstība. Esmu pārliecināta, ka īstenojamie projekti būs noderīgi abām mūsu valstīm un, sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībā, būs kārtējais piemērs labajām attiecībām ar Šveici.
Senas tradīcijas ir mūsu valstu sadarbībai izglītības nozarē. Pirmās mācību iestādes Baltijā ar augstskolas tiesībām – Akademia Petrina – līdzdibinātājs 1775.gadā bija filozofs, estēts un pedagogs no Cīrihes Johans Georgs Zulcers. Savukārt sadarbība starp Rīgas un Cīrihes tehniskajām universitātēm aizsākās jau pirms vairāk nekā 140 gadiem, kad tika dibināta Rīgas Tehniskā universitāte.
Pēdējos gados, pateicoties Šveices valdības piedāvātajām stipendijām, Latvijas studentiem un pasniedzējiem ir iespēja veikt pētniecības darbu Šveices augstākās izglītības iestādēs. Īpašu atzinību nākamo zinātnieku tālākizglītošanā pelna arī Geberta Rīfa fonda dibinātais “Baltijas–Šveices tīkls” (BalticSwissNet). Daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu ir noslēgušas divpusējos sadarbības līgumus Eiropas Kopienas izglītības programmas SOCRATES/ERASMUS ietvaros ar Šveices augstākās izglītības iestādēm.
Dāmas un kungi! Ar Šveici saistīta daudzu ievērojamu latviešu dzīve un darbība. Saskarsme ar Šveici kļuva par iedvesmas avotu viņu sabiedriskajai un literārajai darbībai. 2006.gadā apritēs simt gadu kopš izcilo latviešu dzejnieku un sabiedrisko darbinieku Raiņa un Aspazijas ierašanās viņu “otrajā dzimtajā zemē” – Lugāno. Piecpadsmit trimdā pavadītie gadi bija bagāti ar radošām iedvesmām, tapa vairāki Raiņa nozīmīgākie darbi. Man ir liels gandarījums, ka sadarbībā ar Šveici jau ir notikuši un vēl tiek plānoti vairāki pasākumi par godu gaidāmajai jubilejai.
Atļaujiet šeit nosaukt vēl vienu izcilu personību mūsu tautas kultūras vēsturē – literāti Zentu Mauriņu, kas, spītējot veselības problēmām un invaliditātei, kā pirmā sieviete Latvijā 1938.gadā ieguva filoloģijas doktores zinātnisko grādu. Otrā pasaules kara beigās viņa bija spiesta doties trimdā, un turpmākā viņas darbība saistīta ar Zviedriju, Vāciju un Šveici. Zentai Mauriņai Šveice bija brīvības simbols. Tāpēc liels pagodinājums viņai bija 1977.gadā Bāzelē saņemtais Šveices fonda “Par brīvību un cilvēktiesībām” apbalvojums.
Jau vairāk nekā desmit gadu sekmīgi darbojas Šveices un Latvijas sadraudzības biedrība. Sākotnēji biedrība par galveno uzdevumu izvirzīja humanitārās palīdzības sniegšanu Latvijai, bet pašreizējā darbības posmā tai primārie ir sadarbības jautājumi zinātnē un kultūrā. Pateicoties biedrības atbalstam, ar Šveices bagāto literatūras un citu izdevumu mantojumu varam iepazīties Šveices lasītavās galvaspilsētā Rīgā, kā arī lielākajās Latvijas reģionu pilsētās Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Talsos.
Mēs priecājamies par Šveices vēstniecības Latvijā aktivitātēm mūsu sadarbības veicināšanai. Kā piemēru var minēt šā gada pavasarī Frankofonijas dienu ietvaros dāvāto iespēju visiem interesentiem tuvāk iepazīt gan Šveices politisko un administratīvo sistēmu, gan mūsdienu kultūras izpausmes.
Pirms piecpadsmit gadiem pirmā “Forum Lugano” organizētā konference “Latvija Eiropā” norisinājās cerību pilnā pārmaiņu gaisotnē. Šobrīd Latvija atkal piedalās “interesantajā un sarežģītajā kultūras integrācijas procesā Eiropā”. Esmu pārliecināta, ka Šveice un Latvija kā nelielas multietniskas Eiropas valstis, pateicoties savai kultūras daudzveidībai, spēj sniegt nenovērtējamu ieguldījumu Eiropas kopīgās identitātes attīstībā.
Federālā prezidenta kungs! Ļoti cienītā Šmida kundze! Atļaujiet man savā un mana vīra Imanta Freiberga vārdā novēlēt jums, prezidenta kungs, spēku un enerģiju jūsu nozīmīgajā darbā Šveices Konfederācijas labā! Pievienojoties Raiņa rakstītajām rindām Šveicē, vēlos uzsaukt šo tostu par Latvijas un Šveices tautu draudzību, valstu sadarbību un labklājību: “Visām tautām, visām rasēm – / Uzcelt brālību un zvērēt / Vienu cīņu, vienu laimi / Apvienotā cilvēcībā.” (Poēma “Ave sol!”)