• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šašlika vieta Latvijas svētku mielastā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.06.2005., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/110936

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Šodien, 21. jūnijā

Vēl šajā numurā

21.06.2005., Nr. 97

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Šašlika vieta Latvijas svētku mielastā

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju Līgo svētkus svinēs kopā ar ģimeni vai draugiem brīvā dabā.
Gandrīz trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem (72%) Līgo svētkus svinēs kopā ar ģimeni vai draugiem brīvā dabā, liecina “TNS Latvija” veiktā pētījuma dati.
Sabiedriskos pasākumus Līgo vakarā galvenokārt apmeklēs jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Apmēram piektā daļa jauniešu (21%) plāno apmeklēt kādu sabiedrisko pasākumu Līgo vakarā. Savukārt ievērojama daļa iedzīvotāju vecumā no 65 līdz 74 gadiem Līgo vakarā būs savās mājās (39%), informē “TNS Latvija” pārstāve Inta Priedola.
Apmeklēt kādu sabiedrisko pasākumu Līgo vakarā iecienītāk ir Latvijas reģionos (14 – 18%) nekā Rīgā (10%).

ABPIRADZINI.PNG (143976 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs

Cieņā alus un siers

Vairākumam Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem Līgo svētki nav iedomājami bez Jāņu siera un alus – attiecīgi 83% un 85%. No mūsdienīgākiem ēdieniem līgotāju vidū iecienīts ir šašliks, 69% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem Jāņu mielastu nevar iedomāties bez tā.
Tradicionālo Jāņu mielastu – ķimeņu sieru, pīrāgus un alu – vairāk ir iecienījuši iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 74 gadiem (87 – 90%). Jaunieši (no 15 līdz 34 gadiem) dod priekšroku šašlikam un alum (78 – 88%).

Tradīcijas netiek aizmirtsas

Pamattradīcijas Līgo vakarā un Jāņu dienā Latvijā ir saglabājušās. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju Līgo vakarā parasti kurina ugunskurus un pin vainagus – attiecīgi 86% un 71%. Daudzi (61%) izrotā savas mājas ar meijām. Gandrīz puse (46%) Latvijas iedzīvotāju Līgo vakarā un Jāņu naktī parasti lec pāri ugunskuram.
Sievietes, kā arī iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 74 gadiem biežāk pin vainagus un izrotā mājas ar meijām (65 – 76 %). Kaimiņu aplīgošanā aktīvāki ir lauku cilvēki Vidzemē un Zemgalē (33 – 36%).

Svin arī cittautieši

Tradīcija svinēt svētkus ir iecienīta Latvijā arī citu tautību vidū (95% latviešu, 91% cittautiešu). Arī citu tautību iedzīvotāji Līgo svētkus plāno svinēt kopā ar ģimeni vai draugiem brīvā dabā (73% latviešu, 71% cittautiešu).
Citu tautību iedzīvotājiem Līgo svētki vairāk līdzinās dārza svētkiem kopā ar draugiem un ģimeni, kurinot ugunskuru un cepot šašliku. Tomēr daļai ir iecienītas arī tādas Līgo tradīcijas kā vainagu pīšana, māju rotāšana un lēkšana pāri ugunskuram.

“LV” informācija

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!