Jāspēj rast uzticību sabiedrības acīs

Valsts kontroles (VK) vadītāja amatu jau pusgadu ieņem Ingūna Sudraba, kura šobrīd veic struktūras reformu, ir iniciējusi likumdošanas izmaiņas un novērtējusi katra VK darbinieka noderīgumu, bet līdz septembrim – oktobrim apņēmusies izveidot precizētu šā gada revīziju plānu. Valsts kontrole vairs nav represīva iestāde, kas liek uzrēķinus par finanšu pārkāpumiem, bet gan iestāde, kas izsaka morālu nosodījumu un sekmē sabiedrības viedokļa noformulēšanu, tā pirmdien, 20.jūnijā, preses konferencē situāciju ilustrēja I.Sudraba.

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Līdz šā gada maijam VK revidenti izvērtēja pērnā gada pārskatus ministrijās, nosakot vietas padziļinātai pārbaudei, bet oktobrī un novembrī norisināsies “fiziskās revīzijas”.

Iedibina jaunu kārtību

Saskaņā ar VK struktūras pārveidi turpmāk uz revīzijām ministrijās dosies seši vai septiņi darbinieki vienlaikus (iepriekš – tikai viens). Revīziju jomas starp departamentiem ir sadalītas pēc nozaru principa. “Kad tikko sāku strādāt valsts kontrolieres amatā, revidenti man bieži sūdzējās gan par ietekmēšanu no politiķu puses, gan par apzinātu faktu slēpšanu, par laimi tas ir aizgājis pagātnē,” atceras I.Sudraba. Kā presei pamatoja valsts kontroliere, struktūras izmaiņas VK bija nepieciešamas arī tādēļ, lai sakārtotu darba samaksas sistēmu, likvidējot agrākās piemaksas līdz 80 procentiem no algas un ceturkšņa prēmijas un katrai amata kategorijai, kā arī sīkākām kvalifikācijas kategorijām nosakot amata atlīdzību atbilstoši viņu reālajai pieredzei un zināšanām.

Izbrāķē darbiniekus ar prāvu stāžu

Līva Ulmane, valsts kontrolieres padomniece, pēc “LV” lūguma noskaidroja, ka darbinieku kompetences novērtēšana ar kompānijas “Ernst&Young” starpniecību izmaksājusi 8260 latus. Par šo naudu tika izstrādāti un izvērtēti 92 darbinieku testi, gadījumu analīze un veiktas stundu garas intervijas ar katru revidentu. Kā parādīja novērtēšanas rezultāti, daudzi VK darbinieki ir uzlabojuši savu kvalifikāciju, tāpēc tiks paaugstināti amatā. Diemžēl pieci darbinieki izrādījās neatbilstoši VK profesionalitātes prasībām, tāpēc ir brīdināti par darba uzteikumu mēneša laikā.

“LV” iztaujāta, I.Sudraba pavēstīja, ka viņai vēl nav zināms, kurp atlaistie darbinieki dosies strādāt, taču viņu rīcībā nav konfidenciālas informācijas, ko izmantot privātstruktūru labā. Desmit darbinieki tika pazemināti amatā, vairākiem no tiem tas bijis nepatīkams pārsteigums pēc VK nokalpotiem desmit gadiem. Šobrīd VK ir vakantas 30 revidentu vietas ar algu no 450 līdz 750 latiem mēnesī (kopš 2005.gada 1.jūnija), taču jāiztur iekšējā konkurence ar revidentu palīgiem. Kamēr nav nokomplektētas visas štata vietas, algām atvēlētie un neiztērētie līdzekļi tiekot novirzīti esošo darbinieku prēmēšanai. Valsts kontroliere aicināja augstskolu absolventus vai pēdējo kursu studentus uzdrīkstēties un pieteikties darbam VK, ja jūtas radoši un vēlas sevi pierādīt. Ja līdz rudenim tiks nolīgti visi VK trūkstošie darbinieki, no valsts budžeta vajadzēs papildu 100 000 latu darba algu fondam (pie 2,5 miljoniem latu iestādes gada budžetā).

Nodrošinās neitralitāti darbinieku izvēlē

I.Sudraba: “Esmu pateicīga Saeimas Juridiskās komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem par izpratni, tādēļ jau 22.jūnijā deputāti varēs nobalsot par Valsts kontroles likuma grozījumiem trešajā lasījumā. Pēc to stāšanās spēkā VK darbs tiks organizēts modernāk un efektīvāk. Agrāk VK departamentu un sektoru vadītāji tika apstiprināti Saeimā (kopskaitā 36), bet šie likuma grozījumi paredz kolēģiju likvidēšanu. Tas varētu mazināt birokrātiju un ļautu departamentu sektoru vadītāju amatos iecelt atklātos konkursos izraudzītus cilvēkus, kuriem būtu garantēta politiskā neitralitāte.”

Revīzijas departamentos koleģialitāte lēmumu pieņemšanā tiks saglabāta, tikai mazākā apjomā. Turpmāk revīzijas galaziņojumus apstiprinās vienīgi konkrētajā revīzijā tieši iesaistītie speciālisti, tādējādi lēmumi kļūs kvalitatīvāki un mazāk laika būs jāpatērē šo revīziju veikšanai. Revidentiem vairs nenāksies atkārtoti sacerēt garus ziņojumus par gataviem lietas materiāliem (ziņojumiem), kas lieki tērēja VK resursus un sarežģīja tās darbību.

Misija – saskatīt kopsakarības

Šogad iecerēta tematiska revīzija vairākās Latvijas pašvaldībās, lai pārbaudītu, kā tiek organizēti darījumi ar derīgo izrakteņu (grants karjeru, kūdras purvu u.tml.) apsaimniekošanu. Katru pašvaldību atsevišķi VK vairs nepētīs zem lupas, tikai izskatīs zvērinātu revidentu atzinumus, “LV” konkretizēja L.Ulmane.

Uzstāšanās beigās valsts kontroliere norādīja, ka VK misija nav reaģēt uz individuāliem nelikumību gadījumiem, bet gan “saskatīt kopsakarības un trūkumus valsts pārvaldes sistēmā, kur varētu rasties caurumi un valsts līdzekļi varētu aizplūst neceļos”. Individuāli gadījumi tiek atstāti Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vai Valsts policijai.

Arvīds Deģis