Ielaušanās Valmieras baznīcā mudina pievērsties dievnamu drošībai

Ielaušanās Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā atklāta, vainīgās personas aizturētas. Taču šis nav pirmais līdzīga veida noziegums, un diezgan droši var apgalvot, ka ne pēdējais. Vairāku apstākļu sakritības rezultātā baznīcas, visticamāk, vēl ilgi būs gan kārots, gan viegls noziedzīgu tīkojumu mērķis.

Lai arī baznīcas tiek postītas un apzagtas pastāvīgi, dažkārt pat sērijveidā, Valmieras gadījums problēmu pacēlis pēdējā laikā nebijušos augstumos Foto: Zaida Kalniņa

“Vainīgās personas ir aizturētas. Krimināllieta nosūtīta prokuratūrai,” informē Valmieras rajona policijas pārvalde. Lietas izmeklēšanas interesēs sīkāka informācija par aizturētajiem un nozieguma apstākļiem netiek sniegta.
Kā jau ziņots, naktī uz aizvadīto trešdienu, 15.jūniju, Valmierā izdemolēta un apzagta Svētā Sīmaņa baznīca – viens no pilsētas simboliem, valsts nozīmes kultūras piemineklis. Noziedznieki bija salauzuši mēbeles sakristejas telpā, sabojājuši seifu, uzlauzuši ziedojumu kastīti, dzēruši dievgaldam paredzēto vīnu un aiznesuši vairākus reliģiskā rituāla vajadzībām paredzētus traukus. Tūlīt ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 175 panta trešās daļas par zādzību. Vandaļu, kas pēc policijas sākotnējās informācijas, iespējams, ir pusaudži, darbošanās vērienīgumu skaidro ar to, ka baznīcā nav ierīkota drošības sistēma.

Vieglais guvums iedvesmo uz sērijveida noziegumiem

Lai arī baznīcu postīšana un apzagšana notiek pastāvīgi, dažkārt izvēršoties sērijveida incidentos, Valmieras gadījums problēmu pacēlis pēdējā laikā nebijušos augstumos – jau 16.jūlijā iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons uzdevis Valsts policijas darbiniekiem sagatavot informāciju par zādzībām no kultūras pieminekļiem, izmeklēšanas rezultātiem un drošības sistēmām zādzību vietās. Ministrs arī aicinājis valsti atbalstīt kultūras pieminekļu aprīkošanu ar apsardzības ierīcēm, kā arī paudis nožēlu, ka nākamā gada budžeta projektā nav atvēlēti līdzekļi sakrālā tūrisma attīstībai, kas “varētu palīdzēt nodrošināt dievnamu aprīkošanu vismaz ar minimālām apsardzes sistēmām”.
Baznīcu neaizsargātību kā vienu galvenajiem ļaunprāšu apmeklējumu iemesliem min arī Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Zvīdre. Noziedzniekiem jau iepriekš zināms, ka dievnamā ir rituālam nepieciešamie priekšmeti ar noteiktu materiālo vērtību, bet nodrošinājums pret ielaušanos – salīdzinoši vājš. Baznīcas apzog ik pa laikam, arī sērijveidā. Kādu dievnamu apzogot pirmo reizi, garnadžus “iedvesmo” vieglais guvums, un līdzīgi noziegumi tiek veikti atkārtoti. Šādos apstākļos nereti izveidojas noziedzīgi grupējumi, kas tuvākā un tālākā apkaimē veic virkni dievnamu apzagšanu. “Aizturot vienu grupējumu, līdzīgi kā tas bieži vien ir dzīvokļu apzagšanas gadījumos, atklājas desmit, divdesmit epizodes,” skaidro I.Zvīdre. Noziedznieku guvums, kas galvenokārt ir baznīcas sakrālie trauki – biķeri, paplātes, svečturi –, arī svētbildes, visbiežāk izrādās pārdots par dažiem latiem vietējiem uzpircējiem. Nereti nozagto tā arī neizdodas atgūt.

Drošības lietas draudžu ziņā

Sevišķi neaizsargātas ir nomaļas lauku baznīcas, kuru nelielās draudzes nespēj savākt pietiekami līdzekļu dievnama nodrošināšanai pret nelūgtiem viesiem. “Mazai draudzei uzturēt un nosargāt baznīcu ir grūti un bieži vien pat neiespējami,” “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja kāds vairākās Vidzemes mazpilsētās kalpojošs luterāņu mācītājs, kurš savu draudžu atrašanās vietu nevēlējās izpaust, lai neuzvedinātu ļaundarus, kuri jau reiz vienā no viņa darbalaukā esošajiem dievnamiem “paviesojušies” un izdzēruši sakrālo vīnu. “Esam izdarījuši visu, ko varējām atļauties, – ielikuši stipras durvis un nopirkuši tonnu smagu seifu. Vēl viena iespēja ir vērtīgākos priekšmetus pēc dievkalpojuma no baznīcas aiznest,” atzīst mācītājs, paskaidrodams, ka naudas tūkums baznīcu nodrošināšanai pret ielaušanos ir hroniska problēma, tāpat kā to uzturēšana vispār.
Latvijā izplatītākās kristīgās konfesijas luterāņu dievnamu nodrošinājums pret ielaušanos, kā arī pret ugunsnelaimēm ir ļoti atšķirīgs, informē Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) konsistorijas Īpašuma komisijas vadītājs Romāns Ganiņš. Līdzekļu centralizētai baznīcu nodrošināšanai LELB neesot, naudas nepietiekot pat visneatliekamāko remontu veikšanai. Juridiski lielum lielā daļa baznīcu ir to draudžu īpašums un visi īpašuma aizsardzības pasākumi balstoties uz to pleciem, skaidro R.Ganiņš. Ja lielajām baznīcām pilsētās vēl esot kādas iespējas savākt līdzekļus drošības vajadzībām, tad lauku draudzēm tās ir ievērojami niecīgākas. Taču ielaušanās Valmieras dievnamā, iespējams, likšot apsvērt iespējas vairāk atbalstīt baznīcu, sevišķi trūcīgo lauku draudžu, nodrošināšanu pret līdzīgām nelaimēm, atzīst LELB pārstāvis.
Līdzekļi, ko valdība pērn atvēlēja sakrālā tūrisma attīstībai, sadalīti starp daudzām baznīcām, kur tie izmantoti galvenokārt neatliekamu remontdarbu veikšanai.

Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv