Cenšas glābt, ja vēl kas glābjams

Pagājušajā nedēļā ceturtdien vēlu vakarā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji kopējā sanāksmē lēma pagarināt termiņu konstitucionālā līguma ratifikācijai.

Steidzams lēmums

Pēc konstitūcijas noraidīšanas Francijā un Nīderlandē, kur pirms pāris nedēļām tauta referendumos teica pārliecinošu “nē”, tika runāts par krīzi, kādā nonākusi Eiropa. Tāpēc ES līderiem bija steidzami jālemj, par tālāko rīcību.
Saskaņā ar pieņemto lēmumu dalībvalstīm konstitūcijas ratifikācijai atvēlēts ilgāks laiks. “Agrāk noteiktais termiņš – līdz 2006.gada 1.novembrim – vairs nav sasniedzams,” preses konferencē teica prezidējošās ES dalībvalsts Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers. Tagad katras valsts valdība var lemt, vai turpināt ratifikācijas procesu tagad vai arī atlikt to uz vēlāku laiku. Tas nozīmē, ka atcelti jebkādi laika limiti, kad konstitūcijai būtu jāstājas spēkā. Valstīm dota pilnīga brīvība, lai izlemtu, kad ratificēt ES pamatdokumentu. Rietumeiropas mediji ziņo, ka valstīs, kur tauta noraidījusi ES konstitūciju, jautājums par ratifikāciju netiks atkārtoti iekļauts politiskajā dienaskārtībā līdz pat 2007.gada vidum.

“Nokaltusī ideja”

Pēc pirmās sammita dienas sarunā ar Latvijas žurnālistiem ārlietu ministrs Artis Pabriks atzina, ka valdību vadītāju un ārlietu ministru tikšanās laikā bijusi jaušama neizpratne par gaidāmo nākotni. “Jaunajās valstīs, arī Latvijā, Eiropas ideja vēl nav iesakņojusies. Savukārt vecajās valstīs Eiropas ideja ir nokaltusi, tās saknes nav pietiekami laistītas. Vecajās valstīs ir problēma ar ticību nākotnei.”
Arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis teica, ka viena no svarīgākajām problēmām ir nākotnes vīzijas zudums Rietumeiropā. “Dokuments [Eiropas konstitūcija – red.] jau nav problēma. Varbūt problēma ir izpratnē. Vecās Eiropas klupšanas akmens ir viņu bailes no nākotnes. Politiķiem būtu jāskaidro, ka no nākotnes nevajadzētu baidīties, jo tā ir mūsu.”

Konstitūciju iesaldē

Šāds jau iepriekš paredzēts ES dalībvalstu vadītāju lēmums gan medijiem, gan politiķiem visā Eiropā liek runāt par “konstitūcijas iesaldēšanu”, proti, daļēju konstitūcijas ratifikācijas atlikšanu.
Atliek vien minēt, vai šāds solis turpmāk nozīmēs svarīgā dokumenta lēnu nāvi vai arī tā vēlāku stāšanos spēkā. Tomēr vairāku augstu amatpersonu izteikumi netieši norāda, ka konstitūcija jau mirusi. Arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga plašsaziņas līdzekļiem teikusi, ka, visticamāk, Eiropai būs jāmeklē jauns ceļš, kā sekmēt savu konkurētspēju pasaulē. Ministru prezidents gan vēl cer, ka konstitūcija atdzims. Pēc viņa uzskata, īpaši svarīgi ir, lai konstitūcijas ratifikācijas process turpinātos. “Viena lieta ir iedot brīvdienas konstitūcijas ratificēšanai. Bet ne mazāk svarīgi ir turpināt ratifikācijas procesu, lai sabiedrībai sūtītu pozitīvus signālus.”

Valstis būs piesardzīgas

Līdzšinējā pieredze ar ES konstitūcijas ratifikāciju liek vairākām dalībvalstīm būt uzmanīgām. Pēc ES līderu sarunām Dānija un Īrija paziņoja, ka atceļ šogad rudenī plānotos referendumus. Šāds lēmums tiek pamatots ar to, ka svarīgā dokumenta apstiprināšanai tagad dots ilgāks laiks, nekā sākotnēji cerēts. Tomēr, visticamāk, galvenais ir politiķu piesardzība, lai arī šajās valstīs sabiedrība nenoraidītu dokumentu un tādējādi situāciju Eiropā nepadarītu vēl sarežģītāku. Izskanējušas ziņas, ka arī Polija varētu atteikties no referenduma rīkošanas.
Savukārt valstīs, kur lēmums par dokumenta ratifikāciju nav jāpieņem tautai, atsākusies aktīva dokumenta ratifikācija. Piektdien tūdaļ pēc ES dalībvalstu vadītāju vienošanās par pauzi konstitūcijas ratificēšanā to apstiprināja Beļģijas parlaments.

Materiālus sagatavojusi
Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv