Eiropa iestrēgusi

Pagājušopiektdien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji pēc daudzu stundu ilgām sarunām tā arī nespēja rast kompromisu jautājumā par budžetu no 2007. līdz 2013.gadam. Tādējādi krīze, par kuru runā kopš negatīvajiem referendumiem Francijā un Nīderlandē, nav pārtraukta, bet ir pat padziļinājusies. Sarunā ar žurnālistiem Ministru prezidents Aigars Kalvītis atzina: “Izrādījās, ka problēma nav naudā. Tika secināts, ka sagatavotais budžets neatbilst Eiropas nākotnes redzējumam. Dažas valstis uzskata, ka jāmaina visas Savienības politika kopumā.”

Prezidējošās valsts vadītājs Žans Klods Junkers: “Eiropa nav krīzē. Eiropa ir dziļā krīzē.” Foto no Luksemburgas prezidentūras

Jauna krīze

Jau ierodoties sammitā, daudzu valstu vadītāji norādīja uz pārāk atšķirīgajām pozīcijām, kas, visticamāk, neļaus panākt vienošanos par ES budžetu. Šķita, ka skaļi izteiktās piezīmes nozīmē to, ka sarunas beigsies, tā īsti pat nesākušās. Tomēr ES līderu sarunas bija ilgas. Pat pirmajā dienā, kad runāts tika par konstitūciju, no sanāksmju telpas vadītāji iznāca tikai īsi pirms pusnakts. Ceturtdienas vakarā gan A.Kalvītis noliedza, ka būtu vestas sarunas par budžetu. Tomēr jau tad valdības vadītājs atzina, ka vienošanos panākt būs ļoti, ļoti grūti. Arī ārlietu ministrs noliedzoši purināja galvu.
Likās, ka sarunu iznākums – nespēja rast kompromisu – būs zināms jau agrā piektdienas pēcpusdienā. Tomēr sarunas ieilga līdz pusnaktij. Tas, ka valstu vadītāji tik ilgi atradās aiz slēgtām durvīm, neļāva zust cerībai, ka valstis tomēr vienosies. Arī izskanējušais paziņojums, ka pēc darba pusdienām prezidentūra gatavo jaunu finanšu perspektīvas piedāvājumu, raisīja optimismu. Šķita, ka Eiropai pietiek jau ar vienu krīzi – konstitūcijas noraidīšanu Nīderlandē un Francijā. Tomēr šoreiz atbalstu vienotās Eiropas idejai noraidīja arī politiķi.

Atšķirīgi uzskati

Galīgo prezidējošās valsts piedāvājumu nākamajai finanšu perspektīvai noraidīja Lielbritānija, Nīderlande, Zviedrija, Spānija un Somija. Prezidējošās valsts Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers preses konferencē teica, ka galīgā vienošanās bijusi ļoti tuvu, tomēr dažu valstu vadītājiem pietrūcis politiskās gribas, lai panāktu vienošanos. Francijas prezidents Žaks Širaks norādīja nedaudz precīzāk, sakot, ka vienošanās netika panākta trīs valstu egoisma dēļ.
A.Kalvītis pastāstīja, ka īsi pirms sarunu noslēguma, kad bija skaidrs, ka dažām valstīm gribas samazināt budžeta izdevumus, sešas jaunās valstis – Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Latvija un Lietuva – piedāvājušas samazināt ES izdevumus uz kohēzijas līdzekļu rēķina. “Tā ir ļoti normāla situācija, sastādot budžetu. Ja ģimene nevar vienoties par budžeta sastādīšanu, ko šādā situācijā dara? Samazina izdevumus. Tāpēc arī jaunās valstis piedāvāja šādu risinājuma. Bet izrādījās, ka problēma nav naudā.”

Grib reformas

Valstis, kas bloķēja finanšu perspektīvas apstiprināšanu, uzsvēra, ka ES nepieciešamas reformas. “ES reformas var realizēt tikai caur budžetu. Līdz ar to esošais variants dažām valstīm nebija pieņemams,” sarunu izgāšanos skaidro A.Kalvītis. Pretēji Ž.K.Junkera uzskatam, mūsu premjerministrs teic, ka dalībvalstu pozīcijas ir pārāk dažādas. Tāpēc viņš arī nedomā, ka jau tuvākajā laikā varētu panākt vienošanos. “Tas ir ļoti sarežģīti. Ja ir runa par ES reformām, nepieciešams ļoti ilgs laiks. Par šādiem jautājumiem valstis nevar vienoties ne pusgada un pat ne gada laikā.”

Latvijai slikti

Jau pirms došanās uz sarunām Briselē gan A.Kalvītis, gan citas amatpersonas norādīja, ka Latvijai ir ļoti svarīgi, lai vienošanās tiktu panākta. Neskaidrības periods Latvijai par labu nenāks, teic premjerministrs. “Tagad mums būs diezgan liela neskaidrība par ES nākotni un līdzekļiem. Lai sagatavotos Savienības naudas apgūšanai jau no 2007.gada, nepieciešams laiks, lai sagatavotos. Protams, mēs piekrītam, ka ES ir veicamas reformas, un atbalstām šo procesu, bet tas var aizkavēt naudas izmantošanu.” Ja laikus netiks panākta vienošanās par jauno finanšu perspektīvu, gan Latvijai, gan citām jaunajām valstīm būs liegta pieeja lielākai ES fondu naudai.
Premjerministrs uzskata, ka vajadzētu vienoties par ES finansēm laikam līdz 2009.gadam. Tā kā ES reformas ir būtisks un ne tik vienkārši risināms jautājums, vienošanos panākt nebūs vienkārši. Tāpēc pagaidām vajadzētu ļaut ES strādāt pēc pašreizējiem principiem un līdz 2009.gadam vienoties, kādu turpmāk vēlamies redzēt ES. “Tad pēc šādas vienošanās arī, sākot ar 2009.gadu, varētu darboties budžets, kas būtu sastādīts, ņemot vērā vienošanos par ES reformām,” skaidro A.Kalvītis. Viņš domā, ka tuvākajā laikā dalībvalstis varētu nonākt pie šāda secinājuma.

Šaubas par nākotni

Šādā situācijā jau nopietni jādomā, ka Eiropa pārdzīvo vienu no būtiskākajām, ja ne pašu būtiskāko krīzi savas pastāvēšanas vēsturē. Līdz šim vienotās Eiropas ideja grūtos brīžos tikusi apšaubīta vai nu tikai sabiedrībā, vai arī atsevišķu dalībvalstu politiķu vidū. Šoreiz izskatās, ka par Eiropas nākotni šaubās ne vien dažu valstu sabiedrība, bet arī politiķi. Tādējādi izveidojusies situācija, ka Eiropas nākotne ir miglā tīta. Divi būtiski nākotnes projekti – konstitūcija un finanšu perspektīva – ir noraidīti. Arī Eiropas mediji dalībvalstu nespēju rast kompromisu apzīmē skarbiem vārdiem – strupceļš, krīze, izgāšanās, fiasko.
Prezidējošās valsts vadītājs Ž.K.Junkers teica: “Eiropa nav krīzē. Eiropa ir dziļā krīzē.” Viņš arī atzina, ka entuziasms, ko viņš veltījis Eiropai, piektdienas vakarā piedzīvojis būtisku triecienu. Vienmēr ar entuziasmu un labu humora izjūtu apveltītais Luksemburgas premjerministrs naktī no piektdienas uz sestdienu tiešām izskatījās satriekts.
Kad varētu būt nākamā ES līderu tikšanās reize, nav zināms. A.Kalvīša atbilde šajā jautājumā ir īsa: “Tas atkarīgs no nākamās prezidējošās valsts.” Sākot ar 1.jūliju, šo pienākumu uzņemsies Lielbritānija, kas tiek uzskatīta par vienu no galvenajām sarunu izgāzējām.