Arī svētkos nelaime nenāk brēkdama

Vairums negadījumu Jāņos varētu nenotikt, ja vien svinētāji ievērotu piesardzību. Ņemot vērā, ka šis apgalvojums vairāk balstās uz teoriju nekā praksi, drošības dienesti dod dažus nenovērtējami derīgus ieteikumus.

Aicinot autovadītājus padomāt par sekām, ko var izraisīt braukšana reibumā, šogad ar akciju “Dzer. Brauc. Pievienojies.” sabiedrību uzrunā invalīdi ratiņkrēslos Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tiem, kas dodas ceļā

Valsts policija līgotājiem iesaka par nepatīkamu pārsteigumu novēršanu parūpēties jau pirms došanās uz iecerēto svinēšanas vietu. Tādēļ vēlams vienoties ar uzticamiem kaimiņiem, kas šajās dienās neizbrauks no mājām, par dzīvokļa pieskatīšanu, atgādinot policijas tālruņa numurus: 02, zvanot no fiksētā, vai 112, zvanot no mobilā tālruņa. Dodoties ceļā, pārliecinieties, vai laikus izņemta korespondence, noslēgta gāzes padeve, atvienotas elektroierīces, aizvērti logi. Ja mājās paliek pusaudži, viņiem jāatgādina vienkāršākie drošības nosacījumi – turēt durvis aizslēgtas, neatvērt tās svešiniekiem. Pusaudžiem jāpaskaidro, kā uzvesties ārpus mājas, jāatstāj tālruņa numuri, pa kuriem zvanīt briesmu gadījumā.
Pirmssvētku burzma iepirkšanās vietās ir sevišķi labvēlīga kabatas zagļu nodomu īstenošanai. Naudas maks, automašīnas un mājokļa atslēgas jātur drošā vietā.
Ceļā uz svinību vietu jārēķinās ar satiksmes sastrēgumiem, kas daļu autovadītāju dara nervozus un vairo negadījumu iespējamību. Ja ceļā pat vairākas reizes jūs aptur policijas inspektori, esiet iecietīgi, jo tas nepieciešams kopējās drošības labad. Atturiet no sēšanās pie stūres iereibušos un nevadiet auto pats, ja jūtat sevī tieksmi braukt dzērumā, uzticiet šo pienākumu tuviniekiem vai draugiem. Piesprādzējieties pat tad, ja braucams neliels attālums, ejot kājām uz svinību vietu un atgriežoties no tās, lietojiet atstarotājus, noteikti apgādājiet ar tiem bērnus. Pieskatiet jauniešus, kas arī mēdz dižoties ar pārgalvīgu braukšanu.
Svinību vietās sargājiet savas mantas, uzmaniet bērnus, paskaidrojiet, ka nomaldīšanās gadījumā palīdzību var lūgt policijas darbiniekiem, apsardzei, pasākuma rīkotājiem. Iemāciet bērniem nosaukt savu vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju.
Vairieties no šaubīgām kompānijām. Jauniešu, sevišķi meiteņu, vecākiem policija iesaka: pārliecinieties par sabiedrību, kurā atvase gatavojas pavadīt laiku.

Ugunsdrošībai mājās un pie ugunskura

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina iedzīvotājus, izbraucot no mājām, atslēgt ūdeni, gāzi, elektroierīces, neatstāt uz balkoniem un lodžijām mēbeles un citus viegli uzliesmojošus priekšmetus, kas varētu aizdegties gadījumā, ja uz tiem no augšējiem stāviem uzkristu nevērīgi izmests izsmēķis vai pirotehniskie izstrādājumi.

Kurinot ugunskuru, to nedrīkst iedegt koku, ēku, degošu materiālu tuvumā, jāņem vērā vēja virziens un iespējamība, ka tas var mainīties. Ugunskurus nedrīkst kurināt mežos, purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas. Ugunskuru nedrīkst pamest bez uzraudzības un atstāt pie tā bērnus. Jāvairās dedzināt sintētiskus materiālus, riepas un priekšmetus, kas var izdalīt indīgas vielas. Netuvojieties ugunskuram un neleciet tam pāri, sevišķi, tad ja mugurā sintētisks apģērbs, kas var viegli un ātri aizdegties. Turiet pa rokai ugunsdzēšamo aparātu vai vismaz spaini ar ūdeni, atstājot ugunskura vietu, pilnībā noslāpējiet degšanu. Ja tomēr izcēlies ugunsgrēks, netērējiet laiku un tūlīt izsauciet ugunsdzēsējus pa tālruni 112 vai 01.

Svinēšanai bez mediķu saukšanas

Latvijas katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics atgādina: “Lielākā daļa nelaimju, kas mēdz gadīties svētkos, ir saistītas ar alkohola lietošanu – iedzērušajam zūd reakcija, vājinās paškontrole. Līdz ar to svarīgi šādus cilvēkus atturēt pat no braukšanas ar velosipēdu vai zirga pajūgu, nemaz nerunājot par sēšanos pie auto stūres.” Iereibušie jāsargā no pakļūšanas zem transportlīdzekļa.
Tieši Jāņiem, kā norāda M.Šics, raksturīgi vairāku veidu negadījumi. Viens no izplatītākajiem ir roku un sejas apdegšana, kad padzisušā grilā vai ugunskurā ielej degvielu, kas bieži vien neaizdegas uzreiz, bet, sakrājoties eksplozīvam tvaikam, mirklī sprādzienveidīgi uzliesmo. Cits Jāņiem raksturīgs apdegumu gūšanas iemesls joprojām ir lēkšana pār ugunskuram. Mitrajā zālē paslīdot kājai vai aizķeroties aiz tumsā nemanāma zara, lēciens var beigties ar kritienu. Dažkārt, metoties pār dūmojošu ugunskuru, svinētāji viens otru nesaskata, lec reizē no pretējām pusēm un saskrienas tieši virs liesmām. Šādos gadījumos, īpaši, ja mugurā viegli degošas sintētisks apģērbs, apdegumi ir sevišķi smagi.
Cits izplatīts Jāņu nelaimju cēlonis ir saindēšanās ar pārtiku. Sevišķi smagas sekas ir gadījumiem, kad iereibuši cilvēki vai nepieskatīti bērni aiz pārskatīšanās vai nezināšanas iedzer etiķa šķīdumus, kas dažkārt salieti arī traukos bez attiecīgās etiķetes.
Kā tipisku Jāņu negadījumu M.Šics norāda ar peldēšanu saistītās aktivitātes – gan slīkšanu, kas nereti gadās, reibumā pārvērtējot spēkus, gan lēkšanu ūdenī nezināmās, un nepārbaudītās vietās. Sevišķi bīstama šajā ziņā esot Jāņu diena, 24. jūnijs, kad bērni, kas iepriekšējā vakarā devušies gulēt agrāk, no rīta pieceļas pirmie un pieaugušo nepieskatīti dodas peldēties. Nereti bērnus uz pārgalvīgu rīcību mudina pilsētas un lauku līdzaudžu savstarpējā dižošanās.
Visbeidzot M.Šics iesaka uzmanīties no sasteigtas lauku darbu veikšanas, piemēram, siena vākšanas. “Ja talcinieku vidū ir nepieredzējuši pilsētas viesi un darbs notiek alkohola kontekstā, traumas gadās visādas – uzkrišana uz siena dakšām, izkrišana no vezuma un citas. Ievērojiet elementāru piesardzību, lai svētki paiet bez bēdām,” iesaka mediķis.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv