Apaļā galda diskusijā “Latvijas ekonomiskā attīstība: iespējas Šveices un Latvijas biznesam”, Rīgā, 20.jūnijā

Godātais prezident Šmid! Ekonomikas ministra kungs! Ekselences! Uzņēmēji, investori! Dāmas un kungi!
Es ļoti priecājos, ka tik daudz biznesa pārstāvju no Šveices ir sapulcējušies šeit, lai vairāk uzzinātu par Latvijas kā ekonomiskās sadarbības partneres daudzsološo potenciālu.
Latvijai un Šveices Konfederācijai ir vēsturiski izveidojušās draudzīgas attiecības, kas kļuvušas vēl ciešākas kopš Latvijas neatkarības atgūšanas 1991.gadā un kopš Latvijas kļūšanas par pilntiesīgu ES un NATO alianses dalībvalsti pagājušajā gadā. Abām mūsu valstīm ir kopīgas intereses palielināt drošību, stabilitāti un labklājību Eiropā, kā arī vēlēšanās attīstīt divpusēju sadarbību plašākā mērogā.
Abas mūsu valstis uzskata, ka prioritāte ir ekonomiskā sadarbība tradicionālajos sektoros, kā arī moderno tehnoloģiju un tūrisma nozarē. Mums ir labas perspektīvas tirdzniecības plūsmas palielināšanai starp Latviju un Šveici un ļoti daudzsološas iespējas Šveices investīcijām Latvijā. Latvija cenšas nostiprināt uz zināšanu pamata veidotu ekonomiku un ražot preces, sniegt pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, tāpēc Šveices investīcijas inovācijā un industrijas nozarēs, kuru pamatā ir zinātne, ir īpaši gaidītas.
Latvija var daudz piedāvāt Šveicei. Mūsu galvenās salīdzinoši nozīmīgās priekšrocības ir stratēģiski izdevīgais novietojums starp Austrumiem un Rietumiem, moderna un labi attīstīta infrastruktūra, labi izglītots, produktīvs un rentabls darbaspēks, pievilcīga nodokļu sistēma ar 15 procentus lielu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, politiska stabilitāte un strauji augoša ekonomika.
Latvijas iestāšanās ES un NATO aliansē ir palielinājusi Baltijas jūras reģiona un visas Eiropas stabilitāti. Tā ir nodrošinājusi mūsu ekonomiskās attīstības ilgtspēju un nepārtrauktu izaugsmi, kā arī palielinājusi to ārzemju investoru interesi un uzticību, kas meklē jaunus tirgus. Latvija plāno pievienoties gan eiras zonai, gan Šengenas kopīgajai vīzu telpai tuvāko trīs gadu laikā.
Ņemot vērā to, ka Šveice ir viena no ES lielākajām ekonomiskās sadarbības partnerēm, kā arī mūsu divpusējo attiecību sekmīgo attīstību, es ļoti optimistiski vērtēju perspektīvas tālāk attīstīt mūsu ekonomisko sadarbību un biznesa partnerattiecības.
Es ar prieku varu atzīmēt, ka dažu pēdējo gadu laikā Latvijā ir bijusi vieni no visstraujākajiem ekonomiskās izaugsmes tempiem Eiropā. Pēdējos trijos gados vidējais iekšzemes kopprodukta pieaugums Latvijā ir bijis 7,5 procenti gadā. Pagājušajā gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniedza 8,5 procentus, kas bija visaugstākais rādītājs ES valstu starpā. Ir sagaidāms, ka dažos turpmākajos gados ikgadējie izaugsmes rādītāji pārsniegs 7 procentus. Latvijas ekonomiskā izaugsme ir sasniegta stabilā makroekonomiskā vidē, ko nodrošinājusi 1993.gadā no jauna ieviestās Latvijas nacionālās valūtas – lata – stabilitāte.
Latvijas iekšzemes kopprodukta struktūra atbilst tai, kāda ir Eiropas attīstītākajās valstīs. Pakalpojumu daļa ir vairāk nekā 70 procentu no kopējās pievienotās vērtības. 2004.gadā aptuveni 80 procenti no Latvijas ārējās tirdzniecības bija ar ES dalībvalstīm.
Latvijas lielākās tirdzniecības partneres ir Vācija (14 procentu no Latvijas kopējā eksporta 2004.gadā), Lietuva (11 procentu), Zviedrija (8 procenti), Krievija (8 procenti) un Apvienotā Karaliste (6 procenti). Tirdzniecības plūsmas starp Latviju un Šveici arī pakāpeniski palielinās. Pagājušajā gadā Latvijas eksports uz Šveici palielinājās četras reizes salīdzinājumā ar 2003.gadu. Mēs ceram, ka šī tendence turpināsies.
Viens no vislabākajiem rādītājiem valsts ekonomiskās attīstības potenciāla novērtēšanai ir investīciju pieplūdums. No 1996. līdz 2004.gadam bruto kapitāls Latvijā vidēji palielinājās par aptuveni 17 procentiem gadā, un šajā ziņā Latvija ir līdere jauno ES dalībvalstu starpā. 2004.gadā ārvalstu tiešo investīciju ieplūde palielinājās divas reizes salīdzinājumā ar 2003.gadu.
Tas, ka vadošās starptautiskās aģentūras ir Latvijai piešķīrušas “A” pakāpes kredītreitingu, ir fakts, kas runā pats par sevi.
Šveice ir trīspadsmitā lielākā Latvijas investore, un līdz šim Latvijas Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēti aptuveni 130(129) Latvijas un Šveices kopuzņēmumi. Šveices galvenās investīcijas ir informācijas tehnoloģijās, transportā un loģistikā, kokapstrādē, tekstilrūpniecībā, ķīmiskajā un kosmētikas industrijā, tūrisma un viesnīcu sektorā. Es vēlos pieminēt Vācijas un Šveices uzņēmuma “Bucher Schoerling” investīciju projektu Ventspilī, kas paredz šoruden sākt ielu tīrāmo mašīnu montāžu pārdošanai Eiropas un vietējos tirgos. Es ceru, ka mēs drīz pieredzēsim arvien vairāk līdzīgu investīciju projektu īstenošanu ar Šveices uzņēmumu līdzdalību.
Kā jūs jau, iespējams, zināt, Latvija ir ļoti laba vieta investīcijām tehnikā, biotehnoloģijā, farmakoloģijā, augstajās tehnoloģijās, mēbeļu ražošanā, mašīnbūvē, pārtikas rūpniecībā un citās rūpniecības nozarēs, kā arī pakalpojumu sektorā. Mēs aicinām Šveices uzņēmumus novērtēt Latviju kā izdevīgu vietu finanšu operāciju veikšanai.

Prezidenta kungs! Dāmas un kungi!

Šveices bankas jau kopš seniem laikiem ir slavenas visā pasaulē ar augsto pakalpojumu līmenī, tradīcijām, diskrētumu, inovācijām un sasniegumiem. Latvijas banku darbības vēsture ir salīdzinoši daudz īsāka. Tā no jauna atsākās nedaudz agrāk kā pirms vienas desmitgades, kad Latvija atguva neatkarību no Padomju Savienības.
Neraugoties uz samērā nelielo pieredzi finanšu pakalpojumu nozarē, Latvija ir izveidojusi stabilu un drošu banku sistēmu, kas kļuvusi par vienu no visvairāk attīstītākajiem valsts ekonomikas eksporta sektoriem. Patlaban Latvijā darbojas 22 komercbankas, ieskaitot Somijas Finland Nordea Bank filiāli. Nav nepieciešams atgādināt, ka to nevar salīdzināt ar Šveices līmeni, kur ir vairāk nekā 300 privāto banku.
Tomēr Latvijas finanšu sektors ir viens no visstabilākajiem Viduseiropā un Austrumeiropā. Šī stabilitāte daļēji sasniegta, pateicoties agrai finanšu pakalpojumu sniegšanas liberalizācijai un skaidri formulētas banku un finanšu operāciju regulējošas struktūras izveidošanai. Taču ir iespējams, ka vissvarīgākais faktors bija tas, ka daudzās Latvijas bankās un finanšu institūcijās sekmīgai tika apvienotas vietējo ekspertu zināšanas ar ārzemju investoru zināšanām un resursiem. Tādas ievērojamas ārvalstu bankas kā Skandinavske Enskilda Banken, Merita Nord Banken, Norddeutsche Landesbank un citas dod ieguldījumu Latvijas finanšu sektora attīstībā, kas veido aptuveni 5(=4,7) procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta un dod ievērojamu ieguldījumu citu sektoru attīstībā.
Es priecājos, ka mūsu šodienas sanāksmē piedalās pārstāvji no vienas no lielākajām Šveices bankām – UBS AG, kā arī no vairākām citām Šveices bankām. Es vēlos atzīmēt, ka Latvija bija pirmā no jaunajām ES dalībvalstīm, kas iesaistījās Šveices finanšu tirgū. Tas notika, kad Latvijas Parex banka pilnībā ieguva AP Anlage un Privatbank AG.

Prezidenta kungs! Dāmas un kungi!

Rīga, Latvijas galvaspilsēta, strauji kļūst par nozīmīgu tirdzniecības, finanšu un transporta centru Baltijas jūras reģionā.
Tā kā Rīgai ir izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums un moderna infrastruktūra, ārvalstu investori arvien biežāk izmanto to kā bāzi, no kurienes paplašināt savu darbību citviet Latvijā, kā arī Krievijas un Eiropas Savienības tirgu virzienā.
Kā jūs redzat, Rīga ir arī skaista pilsēta, un es aicinu jūs atbraukt atkal, lai veiktu darījumus un lai atpūstos. Iespējams, tie, kam būs izdevība rīt iepazīties ar Jūrmalu, vēlēsies tur atgriezties, lai pavadītu atvaļinājumu kādā kūrortā vai baudītu atpūtu mūsu plašajās, smilšainajās pludmalēs. Es esmu pārliecināta, ka Latvijā, kur viesi vienmēr tiek sirsnīgi uzņemti, jūs jutīsieties ka mājās.
Es ceru, ka līdz ar Rīgas starptautiskās lidostas nepārtraukto paplašināšanos drīz sāksies tiešie reisi starp Latviju un Šveici, kā rezultātā sakari starp mūsu valstīm kļūs praktiskāki un efektīvāki.
Es novēlu jums patīkami un produktīvi pavadīt laiku Latvijā. Es arī ceru, ka jūsu vizīte palīdzēs izveidot jaunas un savstarpēji izdevīgas partnerattiecības starp mūsu abu valstu uzņēmējiem.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas