Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija sēdē

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.571 ”Ceļu satiksmes noteikumi””.
Noteikumu grozījumu mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, papildinot noteikumus ar jaunām normām, kā arī precizējot esošās normas. Būtiskākais grozījums saistīts ar radžoto riepu lietošanas aizlieguma atcelšanu ziemas periodā un atļauju noteiktos gadījumos transportlīdzekļiem braukt pa asfaltēto ceļa nomali.. Bez tam noteikumos ietvertas normas, kas saistītas ar jaunu valsts standartu pieņemšanu. Standarts LVS 370:2004 nosaka luksoforu uzstādīšanas kārtību.

Pieņemti noteikumi “Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtība, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenču) izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtība”.
Noteikumi nosaka: valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes (valsts nozīmes atradnes); valsts nozīmes atradņu un valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību; pazemes ūdeņu atradnes pases saturu; valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību gadījumos, kad zemes gabala un valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguves ietaišu īpašnieks nav viena un tā pati persona. Kā arī gadījumus, kuros valsts un pašvaldību īpašumā esošajās zemes platībās zemes dzīļu izmantošanas licences (licence) vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas (atļauja) saņemšanai ir jārīko konkurss vai izsole; konkursa vai izsoles vispārējo kārtību licenču vai atļauju izsniegšanai.
Noteikumi attiecas uz valsts nozīmes derīgajiem izrakteņiem – pazemes ūdeņiem (saldūdeņiem, minerālūdeņiem, termālajiem un rūpniecībā izmantojamiem ūdeņiem). Noteikumi neattiecas uz ogļūdeņražu izmantošanas kārtību.
Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā, shēmas un robežpunktu koordinātas noteiktas šo noteikumu 2. līdz 28.pielikumā.
Valsts zemes dienests zemes īpašumu robežu plānos iezīmē: valsts nozīmes atradnes vai valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus; ūdensapgādes urbumus, kas dziļāki par 20 metriem, un tiem noteiktās aizsargjoslas.

Pieņemti noteikumi “Dzīvnieku veselības prasības svaigas mājputnu gaļas tirdzniecībai starp Latviju un Eiropas Savienības dalībvalstīm un importam no trešajām valstīm”.
Noteikumi nosaka dzīvnieku veselības prasības svaigas mājputnu gaļas tirdzniecībai starp Latviju un Eiropas Savienības dalībvalstīm (arī Eiropas Ekonomikas zonas valstīm) un importam no trešajām valstīm (valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas zonas valstis).
Noteikumi nosaka dzīvnieku veselības prasības: gaļai (jebkura mājputnu gaļa, kas paredzēta patēriņam cilvēka uzturā); svaigai gaļai (gaļa, kas iepakota vakuuma vai kontrolētas atmosfēras apstākļos un nav pakļauta nekādai (izņemot aukstuma) apstrādei, lai nodrošinātu tās saglabāšanu).
Noteikumi neattiecas uz gaļu: kas atrodas ceļotāju personīgajā bagāžā un paredzēta personīgajam patēriņam, ieskaitot gaļu, kas tiek ievesta no trešajām valstīm, ja viena persona ieved ne vairāk par vienu kilogramu gaļas un ja no attiecīgās trešās valsts ir atļauts gaļas eksports uz Eiropas Savienības dalībvalstīm; ko nelielos daudzumos nosūta privātpersonām ar nosacījumu, ka tā netiek izmantota peļņas gūšanai, ieskaitot gaļu, kas tiek ievesta no trešajām valstīm, ja viena persona sūta ne vairāk par vienu kilogramu gaļas un ja no attiecīgās trešās valsts ir atļauts gaļas eksports uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī gaļa, kas paredzēta starptautisko transportlīdzekļu apkalpei un pasažieriem. Pēc izkraušanas šādu no trešajām valstīm ievestu gaļu vai tās atkritumus iznīcina. Gaļu neiznīcina, ja to muitas uzraudzībā pārkrauj no viena transportlīdzekļa citā tieši vai pēc īslaicīgas uzglabāšanas.
Šo noteikumu ievērošanu kontrolē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī veterinārās kontroles kārtību, ievedot Latvijā dzīvnieku izcelsmes produktus no trešajām valstīm.

Pieņemti noteikumi “Pasta noteikumi”, šie noteikumi reglamentē tos ar pasta pakalpojumiem saistītos jautājumus, kurus nereglamentē Pasta likums, kā arī nosaka kārtību, kādā atver pasta sūtījumus, konfiscē un iznīcina vai nosūta atpakaļ sūtītājam pasta sūtījumos konstatētus priekšmetus un vielas, ko aizliegts pārsūtīt vai kas kļūdaini pieņemti.
Lai nodrošinātu iespēju juridiskajām un fiziskajām personām saņemt pasta pakalpojumus, pasta pakalpojumu sniedzējs ierīko pasta pakalpojumu sniegšanas vietas (pasta nodaļas, klientu apkalpošanas punktus, norēķinu centrus, pārvietojamās pasta nodaļas, pasta aģenti u.c.). Pasta nodaļas telpās klientiem pieejamā vietā izvieto informāciju par pasta pakalpojumu tarifiem, pasta sūtījumu noformēšanu un aizliegumiem, kā arī citu ar klientu apkalpošanu saistītu informāciju.
Pasta sūtījumus iedala iekšzemes pasta sūtījumos un starptautiskos pasta sūtījumos.
Pārsūtīšanai pa pastu Latvijas Republikas robežās pieņem šādus vienkāršus un reģistrētus (ierakstītus, apdrošinātus) pasta sūtījumus: vēstules (vienkāršas, ierakstītas, apdrošinātas); pastkartes (vienkāršas, ierakstītas); bandroles (vienkāršas, ierakstītas); sīkpakas (ierakstītas, apdrošinātas); pakas (vienkāršas, apdrošinātas); naudas pārvedumus (pa pastu un pa telegrāfu); pasta norēķinu sistēmas maksājumus; ekspresvēstules un eksprespakas (vienkāršas, apdrošinātas, valdības un slepenas).
Nosūtīšanai pa pastu uz ārvalstīm pieņem šādus vienkāršus un reģistrētus (ierakstītus, apdrošinātus) pasta sūtījumus: vēstules (vienkāršas, ierakstītas, apdrošinātas); pastkartes (vienkāršas, ierakstītas); bandroles (vienkāršas, ierakstītas); sīkpakas (ierakstītas); pakas (vienkāršas, apdrošinātas); speciālos maisus “M” ar iespieddarbiem (vienkāršus un ierakstītus); naudas pārvedumus un pasta norēķinu sistēmas maksājumus EUROGIRO sistēmas ietvaros; ekspresvēstules un eksprespakas (vienkāršas, ierakstītas, apdrošinātas, valdības un slepenas).

Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 608 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 47 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 561 pilsonības pretendenta 69% ir krievi, 8% – ukraiņi, 14% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
17% pilsonības pretendentu ir pamata, 49% – vidējā, 32% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 95 444 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637; 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 10 092 personas.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas atļaujas starptautiskajiem kravas pārvadājumiem ar autotransportu”, kuri nosaka kārtību, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur starptautiskajos nolīgumos par pārvadājumiem ar autotransportu (nolīgumi) paredzētos dokumentus – starptautisko kravas autopārvadājumu atļaujas (atļauja) un Eiropas transporta ministru konferences atļaujas (ETMK atļauja).
Atļauja dod pārvadātājiem tiesības, ievērojot tajā minētos izmantošanas nosacījumus, veikt starptautisko kravas pārvadājumu ar autotransportu atļaujā norādītās valsts teritorijā.
ETMK atļauja dod Eiropas transporta ministru konferences dalībvalstu pārvadātājiem tiesības tās noteiktajā kārtībā veikt neierobežotu skaitu starptautisko kravas pārvadājumu starp dalībvalstu teritorijām vai tranzītā cauri tām ar autotransporta līdzekli, kuram ir sertifikāti, kas apliecina atbilstību Eiropas transporta ministru konferences tehniskajām un drošības prasībām.
Atļaujas veidus nosaka Latvijai saistošajos nolīgumos vai saskaņā ar tiem izveidoto kopējo komisiju lēmumos.
Lai risinātu jautājumus par piekļuvi starptautisko autopārvadājumu tirgum (arī par atļauju un ETMK atļauju izsniegšanu, anulēšanu vai apturēšanu uz laiku), Satiksmes ministrija izveido starptautisko autopārvadājumu konsultatīvo padomi. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Padomē iekļauj kvalificētus autopārvadājumu nozares speciālistus, arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
Atļaujas pārvadātājiem vai to pilnvarotām personām pēc to pieprasījuma izsniedz Autotransporta direkcija. Lai saņemtu atļauju, pārvadātājs vai tā pilnvarotā persona uzrāda licenci starptautiskajiem kravu komercpārvadājumiem vai Kopienas atļauju starptautiskajiem kravu komercpārvadājumiem ar autotransportu (Kopienas atļauja), kas nepieciešama atbilstoši 1992.gada 26.marta Padomes Regulai (EEK) Nr.881/92 par piekļuvi Kopienas kravu autopārvadājumu tirgum, ja pārvadājumus veic uz dalībvalsts teritoriju vai no tās, vai arī šķērsojot vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju (Regula Nr.881/92), vai pašpārvadājumu sertifikātu, vai atļauju valsts robežas šķērsošanai, veicot vienreizēju nekomerciālu autopārvadājumu.
Ja kādas valsts atļauju skaits nenodrošina pārvadātāju pieprasījumu, tad, tās piešķirot, ņem vērā šādus kritērijus: pārvadātājam izsniegto un spēkā esošo Kopienas atļaujas kopiju skaits, kas nepieciešamas atbilstoši Regulai Nr.881/92; pārvadātāja starptautisko kravas autopārvadājumu apjoms uz attiecīgo valsti; fiksēto pārkāpumu skaits starptautiskajos kravas autopārvadājumos.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kas nosaka publiskā telefonu tīkla, lietotāja numura, elektronisko sakaru pakalpojuma numura struktūru un formātu tā identifikācijai un maršrutēšanai, kā arī numura sastādīšanas procedūras (nacionālais numerācijas plāns)”.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 56.pantu.
Lai veidotu vienotu numerācijas struktūru pa ģeogrāfiskiem apgabaliem, starptautiskiem elektronisko sakaru pakalpojumiem un elektronisko sakaru tīkliem starptautiskā līmenī, Starptautiskā telekomunikāciju apvienība (ITU) ir izstrādājusi un 1997.gada 26.maija Pasaules standartizācijas konferencē apstiprinājusi (Rezolūcija Nr.1) starptautisko numerācijas plānu (ITU rekomendācija E–164).
Noteikumi izstrādāti, lai realizētu starptautiskajā numerācijas plānā noteikto, turklāt tas nosaka kārtību un formātus, kuri jāizmanto, lai, atrodoties Latvijā, varētu veikt numuru sastādīšanu, zvanot viena Latvijas numerācijas reģiona ietvaros, Latvijas robežās, ārpus Latvijas robežām, kā arī veicot zvanus uz Latviju no jebkuras citas pasaules valstis. Noteikumi iekļauj arī norādes uz numuru diapazoniem, kurus var izmantot konkrētu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai Latvijā.
Noteikumi satur informāciju par Latvijas numerācijas plāna pamatformātu (slēgts numerācijas plāns), numuru veidiem, kā arī tiek sniegta detalizēta numuru sastādīšanas procedūra. MK noteikumu projektā ir veikta numuru diapazonu 55XXXXX, 66XXXXX un 69XXXXX pārplānošana no cita veida neģeogrāfisko pakalpojumu, rezerves un tehnisko vajadzību numuru kopas uz publisko mobilo telefonu tīklu numuru kopu, tādējādi publisko mobilo telefonu tīklu operatoru vajadzībām ir ieplānoti 300 000 numuri. Noteikumos ir paredzēts, ka, sākot ar 2006.gada 1.martu, numerācijas rajonu optimizācijas rezultātā publisko mobilo telefonu tīklu operatori saņems iespēju izmantot vēl 500 000 numurus.

Pieņemti noteikumi “Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli”.
Noteikumi nosaka veterinārās prasības dzīvnieku apritei starp Latviju un Eiropas Savienības dalībvalstīm (dalībvalstis), kā arī to importam no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (trešās valstis), ja uz dzīvniekiem nav attiecināmi normatīvie akti, kuri nosaka: veterinārās prasības govju un cūku apritei; veterinārās prasības zirgu apritei un importam no trešajām valstīm; mājputnu un inkubējamo olu aprites kārtību; veterinārās prasības zivju un molusku iegūšanai, akvakultūras dzīvnieku un akvakultūras produktu pārvadāšanai un piedāvājumam tirgū; veterinārās prasības aitu un kazu apritei; veterinārās prasības govju, aitu, kazu un cūku, svaigas gaļas un gaļas produktu importam no trešajām valstīm.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta pirmo punktu un ievērojot Eiropas Padomes 1992.gada 13.jūlija Direktīvas 92/65/EEK, ar ko paredz veterinārsanitārās prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas veterinārsanitārās prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A (I) pielikumā, prasības. Noteikumu projekta galvenais uzdevums ir noteikt veterinārās prasības atsevišķu dzīvnieku apritei starp Latviju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un importam no trešajām valstīm. Noteikumos nav iekļautas minētajā direktīvā noteiktās veterinārās prasības dzīvnieku spermas, embriju un olšūnu apritei, kas jau ir iestrādātas 2004.gada 30.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.204 “Veterinārās prasības dzīvnieku spermas, embriju un olšūnu tirdzniecībai”.
Reģistrējamo slimību saraksts ir veidots, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1992.gada 13.jūlija Direktīvas 92/65/EEK, ar ko paredz veterinārsanitārās prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas veterinārsanitārās prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A (I) pielikumā, A pielikumu.
Veterināro (veselības) sertifikātu paraugi ir veidoti, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1992.gada 13.jūlija Direktīvas 92/65/EEK, ar ko paredz veterinārsanitārās prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas veterinārsanitārās prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A (I) pielikumā, E pielikumu.
Stājoties spēkā Ministru kabineta noteikumiem:
1) tiks noteiktas prasības dzīvnieku pavaddokumentiem;
2) tiks noteiktas prasības, kādām jāatbilst iestādei, institūtam vai centram, lai Pārtikas un veterinārais dienests to atzītu;
3) tiks noteikta kārtība, kādā ievedami dzīvnieki atzītā iestādē, institūtā vai centrā.

Pieņemti noteikumi “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas, kā arī ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārējā kārtība”.
Noteikumi nosaka: derīgo izrakteņu, izņemot pazemes ūdeņu, atradnes pases saturu; zemes dzīļu izmantošanas licenču (licence) un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju (atļauja) izsniegšanas kārtību; ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārējo kārtību; maksas apmērus un maksāšanas kārtību par licencēm, atļaujām un derīgo izrakteņu atradņu pasēm.
Noteikumi attiecas arī uz virszemes ūdensobjektu ierīkošanu, ja tie atbilst kādam no šādiem kritērijiem: virszemes ūdensobjektu ierīko derīgo izrakteņu reģistrā iekļautas derīgo izrakteņu atradnes teritorijā; virszemes ūdensobjekta ierīkošanas projekta realizācijas gaitā ir paredzēts izņemt vairāk par 20000 m³ derīgo izrakteņu.
Attiecībā uz ogļūdeņražiem šie noteikumi ir piemērojami tikai daļā par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai (aģentūra) nododamās vai tās rīcībā esošās ģeoloģiskās informācijas izmantošanu.
Pirms derīgo izrakteņu ieguves veic ģeoloģisko izpēti, kuras darbu rezultātā iegūto ģeoloģisko informāciju nodod aģentūrā derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanai.
Derīgo izrakteņu krājumu izpētei, ieguvei un uzskaitei derīgo izrakteņu atradņu reģistrā un derīgo izrakteņu krājumu bilancē piemēro derīgo izrakteņu krājumu klasifikāciju, kas nosaka vienotas prasības to iedalīšanai kategorijās atbilstoši ģeoloģiskās izpētes detalitātei (1.pielikums).
Derīgo izrakteņu krājumu kategorijas: A kategorija – izpētīti derīgo izrakteņu krājumi – derīgo izrakteņu atradnes ģeoloģiskās izpētes detalitāte ir pietiekama, lai varētu noteikt ieguves limitu atradnes robežās bez papildu ģeoloģiskās izpētes veikšanas. N kategorija – novērtēti derīgo izrakteņu krājumi – derīgo izrakteņu atradnes ģeoloģiskās izpētes detalitāte ļauj derīgo izrakteņu īpašības, derīgo izrakteņu krājumu apjomu un derīgo izrakteņu atradnes robežas noteikt aptuveni. Šīs kategorijas derīgo izrakteņu krājumus ņem vērā, izstrādājot teritorijas plānojumu vai plānojot saimnieciskās darbības attīstību, bet, nosakot limitu atradnes robežās, to ieguvei izvirza papildu nosacījumus. P kategorija – prognozētie derīgo izrakteņu resursi – derīgo izrakteņu apjomu aplēses pamatojas uz teorētiskiem pieņēmumiem, vispārējām ģeoloģiskajām un hidroģeoloģiskajām likumsakarībām attiecīgajā teritorijā, kā arī uz izpētes rezultātiem atsevišķos objektos. Pirms šīs kategorijas derīgo izrakteņu resursu izmantošanas ir nepieciešama papildu ģeoloģiskā izpēte.
Licences, kurās paredzēta zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, izsniedz, ja licencējamais zemes dzīļu nogabals ir ģeoloģiski izpētīts un izpētes dati ir izvērtēti un akceptēti aģentūrā. Licences, kurās paredzēta zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, izsniedz, ja licencējamais zemes dzīļu nogabals ir ģeoloģiski izpētīts un izpētes dati ir izvērtēti un akceptēti aģentūrā, ar derīgo izrakteņu ieguvi nesaistītu pazemes būvju būvniecība un ekspluatācija, izsniedz, ja licencējamais zemes dzīļu nogabals ir ģeoloģiski izpētīts un izpētes dati ir izvērtēti un akceptēti aģentūrā, kā arī ja šāda būvniecība nav pretrunā ar pašvaldības teritorijas plānojumu (ja tāds ir).
Licences vai atļaujas adresātam ir īpašumtiesības uz iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, ja vien tas līgumā par tiesībām izmantot zemes dzīles nav atteicies no šīm tiesībām.
Zemes dzīļu, izņemot pazemes ūdeņus, izmantotājiem pirms derīgo izrakteņu ieguves ir jāsaņem: derīgo izrakteņu atradnes pase (2.pielikums), kurā iekļauta ģeoloģiskās izpētes rezultātā iegūtā pamatinformācija par derīgo izrakteņu atradni, akceptētajiem krājumiem, derīgo izrakteņu krājumu kvalitāti un izmantošanas iespējām, kā arī prasības, kas jāievēro, ekspluatējot atradni; derīgo izrakteņu ieguves limits (3.pielikums), kurā nosaka maksimāli atļauto derīgo izrakteņu ieguves apjomu noteiktā zemes platībā un laika termiņā.
Atļauju vai licenci derīgo izrakteņu ieguvei un derīgo izrakteņu atradnes pasi izsniedz: ja atradnes derīgo izrakteņu krājumu ģeoloģiskās izpētes detalitāte atbilst A vai N kategorijas derīgo izrakteņu krājumiem; pašvaldības teritorijas plānojumā (ja tāds ir) derīgo izrakteņu ieguve zemes gabalam ir noteikta kā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana.
Derīgo izrakteņu atradnes pasi izsniedz uz laiku, ne ilgāku par desmit gadiem. Izsniedzot derīgo izrakteņu atradnes pasi N kategorijas derīgo izrakteņu krājumu ieguvei, var noteikt papildu ģeoloģisko izpēti gan pirms ieguves darbu uzsākšanas, gan ieguves darbu laikā atkarībā no nepieciešamās ģeoloģiskās papildinformācijas daudzuma.
Derīgo izrakteņu ieguves limitu drīkst sadalīt mazākās daļās, saskaņojot ar aģentūru.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs