Ārzemju presē

Angļu “The Economist”: “Eiropas Padomes augstākā līmeņa tikšanās ir beigusies ar minimāliem rezultātiem ES konstitūcijas sakarā – ar vienošanos, kas nozīmē dažādas lietas dažādu valstu vadītājiem, un vispār bez vienošanās par ES budžetu. Pat sanāksmes vadītājs Žans Klods Junkers atzinis, ka Eiropa ir ieslīdējusi “dziļā krīzē”.”

•

Krievijas “Izvestija”: “1940. gada 17.jūnijā Latvijā un Igaunijā ienāca padomju armija, pieliekot punktu šo valstu īsajam neatkarības periodam. Savādas sakritības rezultātā tai pašā dienā 1982.gadā ASV prezidents Ronalds Reigans nosauca PSRS par ļaunuma impēriju. Kaut arī jaunā Krievija jau 90.gadu sākumā nosodīja Molotova–Ribentropa paktu, kas atņēma Baltijas valstu suverenitāti, kā arī daudzus padomju varas noziegumus, tai joprojām “piestāda rēķinu”. Baltijas valstis – par okupāciju, poļi – par Katiņu, moldāvi un gruzīni – par separātistu atbalstīšanu.”

•

Angļu “The Guardian”: “Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksmes neveiksme raisa jautājumus par pašas ES nākotni vispār.”

•

Poļu “Gazeta.pl”: “Eiropas nākotne būs atkarīga no tā, vai tajā atpazīs nācijas. Eiropu var un ir vērts būvēt tikai kā nāciju Eiropu. Tikmēr nācijas jēdziens, nācijas fenomens konstitūcijas projektā ir gandrīz pilnīgi ignorēts.”

•

Krievijas “Izvestija” komentē neseno sabiedriskās domas aptauju Krievijā, kurā respondenti izteikuši savus viedokļus par Krievijas “draugiem” un “ienaidniekiem” citu valstu vidū. Krievijas ienaidnieku pulkā Baltijas valstis līdz ar Gruziju ieņem pirmās vietas. Autors izdara savus secinājumus: pirmkārt, krievi maz aizdomājas par savas valsts vietu pasaulē un citu valstu attieksmi pret to, priekšroku dodot informācijas propagandas straumei. Asas negatīvas emocijas izraisa valstis, ar kurām pastāv pretrunas, kas aktīvi tiek apspriestas masu informācijas līdzekļos. Tas arī nosaka Latvijas, Gruzijas un Igaunijas vietu ienaidnieku sarakstā. Savukārt Lietuvu Krievijas iedzīvotāji vaino problēmās, kas saistītas ar Kaļiņingradas tranzītu. Otrkārt, aptaujātie ir pārliecināti, ka valstu simpātiju pakāpi nosaka tikai valdību politiskās attiecības. Treškārt, spriežot pēc noskaņojuma, Krievija vairs nav pasaules līmeņa lielvara.

•

Poļu “Wprost”: “Ja Eiropas Savienība vēlas arī turpmāk pastāvēt, nemaz jau nerunājot par ietekmes saglabāšanu pasaulē, kurā arvien pieaug Ķīnas un Indijas loma, tai pēc iespējas drīzāk jāpieņem britu attīstības modelis.”

•

Krievijas “Gazeta.ru”: “Eiropas Cilvēktiesību tiesa apmierinājusi agrākā padomju militārista Sisojeva ģimenes prasību pret Latviju par pastāvīgas uzturēšanās atļaujas liegšanu šai valstī. Tagad Latvijai nāksies maksāt Sisojeviem 15 tūkstošus eiru, tomēr uzturēšanās atļauju, visticamāk, šai ģimenei nāksies izcīnīt ar Latvijas tiesu starpniecību.”

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem