Līgos arī Maskavā

Andris Teikmanis, Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Andris Teikmanis Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Latvijas un Krievijas attiecības: iesaldētā attīstība

– Kā jūs vērtējat Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības? Plašsaziņas līdzekļi, galvenokārt Krievijā, tās attēlo ļoti dramatiskos toņos.

– Protams, varētu vēlēties, lai mūsu attiecības būtu labākas un arī aktīvākas. Taču nedomāju, ka tās ir tik dramatiskas, kā tiek attēlots. Es ticu, ka mūsu attiecības ir iespējams attīstīt un ka pozitīvā attīstības tendence, kas bija vērojama gada sākumā, nav zudusi. Abām pusēm vienkārši vajag aktīvi strādāt šo attiecību uzlabošanai. Krievijas puse, kā jau to varēja sagaidīt, iesaldēja mūsu attiecību attīstību pēc Latvijas valdības pieņemtās deklarācijas – robežlīguma sakarā – par Abreni. Šīs deklarācijas būtība Krievijas pusei ir izskaidrota, Krievijas puse arī zina iemeslu, kāpēc Latvijas valdība pieņēma šo deklarāciju. Tomēr mana prognoze ir, ka no Krievijas puses nekas principiāli nemainīsies, kamēr nebūs radies risinājums Saeimā virzītajam likumam par izmaiņām Satversmes tiesā. Bet es nedomāju, ka iesprūdušajam robežlīgumam vajadzētu būt par šķērsli citu mūsu ekonomisko attiecību attīstībai. Ir iespējams panākt vienošanos, lai starpvaldību komisija varētu atsākt darbu. Nav šķēršļu ekonomiska rakstura projektu attīstīšanai un līgumu slēgšanai. Mums ir sagatavoti un gaida parakstīšanu vairāki šādi līgumi, un tam nemaz nevajag starpvaldību komisiju. Piemēram, līgumam par gaisa satiksmi vai līgumam par savstarpēju investīciju aizsardzību.

– Ko jaunu Latvijas un Krievijas attiecībās ienesa mūsu Valsts prezidentes piedalīšanās 9.maija pasākumos Maskavā?

– Šī vizīte saasināja sabiedrības attieksmi Krievijā, un skaidri varēja redzēt divu atšķirīgu viedokļu sadursmi Krievijā. Vispirms jau to politisko spēku viedokli, kuriem negribas, lai Krievijas attiecības ar Latviju uzlabotos. Tāpēc arī redzējām tik aktīvus Krievijas mediju centienus pirms Vairas Vīķes-Freibergas ierašanās parādīt mūsu valsti, cik vien iespējams, negatīvā gaismā, plaši izmantojot prezidentes uzsākto diskusiju par vēstures tēmām un Krievijas atbildību pret vēsturi. Savukārt par pašu vizīti Krievijas mediji ziņoja minimāli. Taču šī vizīte, protams, bija ļoti nozīmīgs solis Latvijas labas gribas parādīšanai un arī signāls, ka labajai gribai jābūt no abām pusēm – lai mūsu divpusējās attiecības varētu sakārtot. Vizītei noteikti bija pozitīva nozīme – tā mazināja mūsu attiecību uzlabošanās pretinieku ietekmi.

Krievijas mediji psiholoģiskā kara ierakumos

– Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanās pretiniekos diemžēl jāierindo arī mūsu lielās kaimiņvalsts masu mediji. Kādu iespaidu, jūsuprāt, uz Latvijas un Krievijas attiecībām atstāj masveida apmelojumi, kas sasnieguši psiholoģiskā kara apjomu. Vai Latvijas politiķiem un plašsaziņas līdzekļiem vajadzētu reaģēt uz šiem apmelojumiem?

– Reaģēt uz apmelojumiem noteikti vajag. Norādot, ka tie ir meli un ka tie ir uz Krievijas mediju sirdsapziņas. Jo nepareizajai informācijai diemžēl ir ietekme uz apziņu. Ne velti nesen aptaujā par valstīm, kas ir Krievijas ienaidnieces, Latvija ar 49% bija pirmajā vietā. Tas neapšaubāmi ir Krievijas mediju nopelns un mūsu zemes apmelošanas rezultāts. Es nedomāju, ka uz mediju meliem vienmēr vajadzētu reaģēt Latvijas oficiālajām struktūrām, kam savā reakcijā jābūt mērenām un līdzsvarotām. Taisnību sakot, es biju izbrīnīts, kad Latvijas mediji samērā maz pievērsa uzmanību faktam, ka tika atteikta akreditācija “Latvijas Avīzes” žurnālistam Ģirtam Kondrātam. Šis fakts, kā arī ļoti nepatīkamie incidenti gan ar Latvijas Televīzijas, gan “Dienas” žurnālistiem Pleskavas apgabalā ir ļoti nopietni signāli par to, cik manipulēta un manipulējama ir preses brīvība Krievijā.

Drošības prioritāte Maskavā

– Vai mūsu diplomātu darbu Maskavā ietekmē provokācijas pie Latvijas vēstniecības?

– Tiek izjaukts normālais darba ritms, un visvairāk no tā cieš mūsu apmeklētāji, jo konsulārā nodaļa tiek slēgta. Iepriekšējā reizē, kad pie mūsu vēstniecības bija nolēmuši pademonstrēt Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas pārstāvji, vēstniecības konsulārie apmeklētāji viņus pat gribēja fiziski “iespaidot”. Paši krievu cilvēki, kas nāca uz vēstniecību! Šādas akcijas visvairāk traucē krievu cilvēkiem, kas grib saņemt Latvijas vīzu.

– Mūsu lasītāji arī interesējas, vai naidīgās akcijas neapdraud mūsu diplomātu drošību.

– Protams, vēstniecībā Maskavā ir nesalīdzināmi vairāk jādomā par drošības jautājumiem nekā jebkurā no rietumvalstīm. Maskavā drošības jautājumiem ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Bet kopumā vēstniecības darba apstākļi ir labi. Protams, tā tas būs tikai līdz ieplānotās rekonstrukcijas sākumam. Rekonstrukcijas laikā mums nāksies paciesties, bet pēc tam darba apstākļi būs daudz labāki.

– Kāpēc vēstniecībā vajadzīga rekonstrukcija?

– Galvenais iemesls ir, lai beidzot varētu nodrošināt normālus darba apstākļus mūsu konsulārajai nodaļai, kas pašlaik strādā pilnīgi nepiemērotos apstākļos. Mūsu vēstniecība taču gadā izsniedz vairāk nekā 50 tūkstošus vīzu. Mums arī jāsasniedz NATO un ES dalībvalsts vēstniecības drošības standarti.

“Tuvo ārzemju” laiks nu vēstures mēslainē

– Kā Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības iespaidojusi mūsu starptautiskā statusa maiņa, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti?

– Kopumā mūsu jaunā statusa ietekme ir pozitīva. Tas redzams arī no Krievijas nelielas, bet tomēr attieksmes maiņas un vēlēšanās sakārtot mūsu attiecības. Jau sākot ar robežlīgumu. Taču nav jācer, ka ES un NATO dalībvalsts statuss pats par sevi atrisinās jautājumus, ko neesam varējuši atrisināt gadiem ilgi. Bet šis statuss noteikti ir pozitīvs elements, kas palīdz kārtot attiecības ar Krieviju. Latvija tagad ir ES dalībvalsts, un vairs nav iespējams, kaut vai apziņas līmenī, definēt Baltijas valstis kā “tuvās ārzemes” vai “bijušo PSRS”, kā to daudziem Krievijas politiķiem joprojām gribētos. Tas nozīmē, ka jāmainās arī Krievijas politiskajai apziņai. Un tas jau būtībā arī ir noticis.

– Kā jūs raksturotu mūsu diplomātu darba apstākļus Maskavā?

– Mūsu kontakti ar citu valstu diplomātiem ir ļoti labi. Eiropas Savienības dalībvalstu diplomāti regulāri tiekas un apspriež ar ES un Krievijas attiecībām saistītos jautājumus. Mums ir arī gluži normāli kontakti ar kolēģiem Krievijas Ārlietu ministrijā. Kaut pašlaik šie kontakti ir sarežģītāki, jo gandrīz visi diplomāti, kas atbild par Krievijas attiecībām ar Baltijas valstīm, tiek nomainīti. Ir aizgājis bijušais departamenta direktors Aleksandrs Udaļcovs, un vietā neviens vēl nav iecelts. Tas mazliet apgrūtina mūsu darbu. Taču mūsu attiecībām noteikti par labu nāca tas, ka no darba Krievijas Ārlietu ministrijā aizgāja stingrās līnijas aizstāvis Mihails Demurins, kurš bija bēdīgi slavens ar savu neiecietīgo attieksmi pret Latviju. Kopumā mūsu kontakti ar kolēģiem Krievijas Ārlietu ministrijā ir konstruktīvi, un tādi tie, es domāju, arī paliks.

No Jāņiem līdz baznīcai

– Es nekur citur neesmu redzējis kādas vēstniecības teritorijā īpaši uzceltu baznīcu.

– Te nu jāsaka paldies mūsu pirmajam vēstniekam Jānim Peteram par šo darbu. Maskavas Latviešu luterāņu draudze viņam par to ir pateicīga, jo tagad šai draudzei ir iespēja divreiz mēnesī sanākt kopā uz dievkalpojumu. (Starp citu, rekonstrukcijas laikā šo baznīciņu nāksies nedaudz pārbīdīt.) Par citām aktivitātēm – noteikti vēstniecība tām arī turpmāk pievērsīs lielu uzmanību, jo tā ir viena ļoti nozīmīga mūsu vēstniecības daļa. Arī ņemot vērā to, kāds negatīvais Latvijas tēls tiek radīts sabiedrībā. Arī tādēļ mums jāgādā, lai iespaids par Latviju Krievijas pilsoņiem būtu adekvāts mūsu valsts būtībai. Lai tas nebūtu ienaidnieka tēls.
25.jūnijā mēs kopā ar Maskavas valdību rīkosim lielu Jāņu pasākumu skaistajā Maskavas parkā “Kolomenskaja”. Maskavas valdība tur rīkos maskaviešiem saulgriežus pasākumus, un arī mēs esam iesaistījušies šo svētku rīkošanā. No Rīgas būs tautas deju ansamblis “Rotaļa” un folkloras grupa ”Zvīgzna”, no Daugavpils – “Laimes muzikanti”. Svētkos piedalīsies arī mūsu pašu Maskavas Latviešu biedrības koris, – viņi visi kopā sniegs apmēram divas stundas ilgu koncertu. Bez tam vienā no populārākajiem Maskavas radio “Eho Moskvi” veselu nedēļu būs lielā viktorīna par mūsu valsti – ik dienu trīs jautājumi par Latviju. Galvenā balva būs nedēļas nogale Jūrmalā ar dzīvošanu jaunatklātā Jūrmalas viesnīcā un divām brīvbiļetēm lidojumam uz Rīgu ar “airBaltic”.

– Kā jūs pats jūtaties Maskavā, salīdzinot ar ilgo darba cēlienu Berlīnē?

– Tik lielās pilsētās ir arī daudz kā kopīga. Bet, protams, Vācija ir Latvijai daudz draudzīgāka valsts. Atšķiras arī sadzīves apstākļi. Un atšķiras arī cilvēki. Bet te nu jāteic, ka Maskavā cilvēki ir daudz sirsnīgāki. Pat šajā īsajā laikā esmu Maskavā sastapis ļoti daudz sirsnīgu cilvēku, un viņiem ir ļoti laba attieksme pret Latviju. Un tas, šeit strādājot, dod lielu gandarījumu. Būtībā cilvēkiem, kas nav saistīti ar politiku, attieksme pret Latviju ir laba un pat sirsnīga. Un, neraugoties uz masveidīgajiem meliem par mūsu zemi, Maskavā patiešām var redzēt plašo un sirsnīgo krievu cilvēka dvēseli.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv

Maskavas hronika:

• 17.jūnijā, Baltijas valstu okupācijas gadadienā, Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas aktīvisti pie Lietuvas vēstniecības bija sarīkojuši mītiņu, kurā šīs partijas līderis Vladimirs Žirinovskis paziņoja: “Pirms 65 gadiem padomju armija pēc toreizējo Lietuvas, Latvijas un Igaunijas varas iestāžu aicinājuma (izcēlums mans – J.Ū.) iegāja šo valstu teritorijā...” V. Žirinovskis arī pavēstīja, ka laikā no 1940. līdz 1991.gadam Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ekonomika “traki attīstījās”, bet par Baltijas valstu un Krievijas attiecību eventuālo nākotni deklarēja: “Stāvokļa saasināšanās gadījumā pirmās par upuri kritīs Baltijas valstis, un, ja būs vajadzīgs, mūsu divīzijas un pulki atkal ieies citu valstu teritorijā pēc šo valstu valdību lūguma” (izcēlums mans – J.Ū.).

• Pirmdien, 20.jūnijā, pie Latvijas vēstniecības Maskavā atkal notika Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas organizēts pikets, kura dalībnieki apgalvoja, ka padomju karavīri esot “atnesuši Baltijai brīvību”.

• Vakar, 21.jūnijā, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka ierosinājis Latvijai izveidot starpvaldību komisiju sadarbībai tirdzniecībā un ekonomikā.

Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas informācijas