Grāmatas veidotāju radošā grupa ( no kreisās ): apgāda "Rasa ABC" galvenā redaktore Anna Šmite, literārā redaktore Anitra Pārupe, autore Maruta Grasmane un mākslinieki Jānis un Arta Jaunarāji

Rokdarbnieci Marutu Grasmani jau desmit gadus pazīstam kā viņas pašas izauklētā tautas tērpu centra "Sena klēts" vadītāju. Uz te izveidotās autentisko tautas tērpu kolekcijas bāzes centrs rīko konferences, seminārus, kursus un lekcijas. Padomu var saņemt ikviens interesents. Prasmīgi un rūpīgi darinātie tautas tērpi un dažādie etnogrāfiskie priekšmeti palīdz apzināt latviešu tautas kultūrvēsturi gan mums pašiem, gan Latvijas viesiem. Plašu rezonansi radījušas centra rīkotās izstādes dažādos Latvijas novados, Vācijā, Norvēģijā, Austrālijā, ASV un citur pasaulē.

Ilgus gadus Maruta Grasmane bijusi mājturības metodiķe un joprojām skolās tiek izmantotas viņas adīšanas un tamborēšanas grāmatas. Savu rokdarbnieces un pedagoģes pieredzi un "Senajā klētī" sakrāto pūru Maruta Grasmane apkopojusi grāmatā "Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana", ko laidis klajā apgāds "Rasa ABC". Tā ir tikpat daiļi un rūpīgi darināta kā pats latviešu tautas tērps. Reizē praktiska rokasgrāmata un īsts mākslas albums. Grāmatas atvēršanas svētkos daudz atzinīgu vārdu tika teikts ne vien autorei, bet arī grāmatas literārajai redaktorei Anitrai Pārupei un māksliniekiem Jānim un Artai Jaunarājiem.

Grāmatu ievada Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ceļavārdi un apgāda galvenās redaktores Annas Šmites priekšvārds. Ievadā sniegts arheoloģisko un etnogrāfisko tērpu vispārīgs raksturojums. Nodaļā "Tautas tērpu novadi" sniegtas ziņas par katra novada tērpu un visām tā sastāvdaļām, par tērpa darināšanas un valkāšanas tradīcijām. Nodaļā "Etnogrāfiskais raksts" aplūkoti latviešu tautas mākslā gadu tūkstošos izveidojušies rakstu elementi, raksturota to nozīme un lietojums tautas tērpu rotāšanā. Par izšūšanu autore stāsta divās nodaļās — "Krāsainie darbi" un "Baltie darbi". Sniegtas ziņas par latviešu tautas tradīcijām pūra darināšanā, kas prasīja labi izkoptu gaumi, krāsu izjūtu, zināšanas izšūšanas tehnikās un kompozīcijā. Izšuvēju estētisko gaumi un augsto māksliniecisko kultūru īpaši atspoguļo baltie darbi. Atturīgi komponētie baltie rotājumi sastopami visu novadu tērpos.

Grāmatas atvēršanas svētki vakar, 25.septembrī, notika reizē ar "Senās klēts" jurģiem. Tautas tērpu centrs no pārāk dārgajām telpām Krišjāņa Barona ielā pārcēlies uz Rīgas Latviešu biedrības namu Merķeļa ielā. Turpmāk tieši te, Māmuļā, varēs pasūtīt un iegādāties visu novadu tautas tērpus, kā arī rakstainus cimdus un zeķes, linu izstrādājumus un izcilu meistaru darinātas etnogrāfiskās rotaslietas. Pūrs te pielocīts bagāts:

Jājiet, tautas, šoruden,

Kuru dienu gribēdamas:

Man pūriņš vāku lauza,

Klētī grīda ielīkusi.

Māmuļas namatēvs Jānis Streičs īpaši uzteica "Senās klēts" ienākšanu Latviešu biedrības namā ar tik varenas grāmatas iesvētīšanu: "Šai grāmatā ir tauta ierakstīta. Ik lappusē — blīva, daudzšķautņaina informācija. Ik lappuse mūs uzrunā ar krāsu, ar formu, pat faktūru. Elpo katra saktiņa, villaine un piekariņš. Te jūt garu. Mūsdienīgā digitālā tehnika to nevis nomākusi, bet atdzīvinājusi. Šī grāmata seno latviešu tautas tērpu ienes mūsdienās."

Raženu turpmāko darbību "Senajai klētij" jaunajā mājvietā novēlēja liels pulks mātrurības skolotāju, daudzu tautas mākslas studiju dalībnieki, vēsturnieki un etnogrāfi, ari lībiešu, čehu, zviedru un vācu kolēģi, kam Maruta Grasmane palīdzējusi rādīt Latvijā arī savas nācijas tautas mākslu.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Foto: no Marutas Grasmanes jaunās grāmatas

Apgāda "Rasa ABC"  galvenā redaktore Anna Šmite:

Par tautas tērpiem ir izdotas vairākas grāmatas. Šis darbs atšķirībā no iepriekšējiem izdevumiem ir gan reprezentabls izdevums, kurā atainots visu 19 etnogrāfisko novadu tautas tērpu krāšņums, gan arī praktiska rokasgrāmata.

Autores mērķis ir bijis izveidot tādu grāmatu, lai lasītājs, atverot lappusi par attiecīgā novada tautas tērpiem, varētu saņemt visu svarīgāko informāciju.

Izšūšanas jomā autorei ir ne tikai lielas zināšanas, kurās viņa šajā grāmatā dalās ar mums uzskatāmā un saprotamā veidā. Tā ir arī viņas sirdslieta. Izpētot seno tautas tērpu sastāvdaļas, iespējams pierādīt, ka visus izšūšanas pamatdūrienus mums mantojumā atstājusi senlatviete un tie nav pārņemti no citām tautām, kā dažkārt tiek apgalvots.

Ir izdotas vairākas grāmatas, kurās skaidrota raksta mitoloģiskā nozīme. Šajā grāmatā primārais ir raksta forma un uzbūve, kas ir cieši saistīta ar rakstiem tautas tērpos.

Aplūkojot kreklu sašūšanas un izšūšanas metodiku, autore uzsver, ka senajam kreklam ir skaists kritums, un tas apliecina valkātājas smalko gaumi. To var valkāt arī mūsdienās gan ikdienā, gan svētkos. Krāšņie, izsmalcinātie izšuvumi izmantojami arī modernajos tērpos.

Grāmata ir pierādījums tam, ka 20. gadsimta sievietei, strādājot ar 21.gadsimta materiāliem, gan rokas, gan prāts, gan dvēsele spēj izjust senlatvietes garīgo pasauli un radošās mākslinieciskās spējas.

Māksliniece Arta Ozola–Jaunarāja:

Es pati tautas tērpu nevalkāju, bet interese par to man radās, mācoties Lietišķās mākslas vidusskolā, muzeja etnogrāfijas fondos pētot īstus senos tērpus un zīmējot kopijas.

Strādājot pie šīs grāmatas — pārcilājot un gludinot daudzos tērpus, digitāli apstrādājot attēlus, es aizvien vairāk apbrīnoju latviešu zemnieces, kuras spējušas veltīt tik daudz laika un pūļu tērpu darināšanai. Gandrīz vai neticami smalks darbs liekas Lielvārdes sievu cepures un izšūtās Vidzemes villaines. Varbūt tiešām izšūšana arī tagad ir maģisks rituāls, kurā cauri gadsimtiem tiek bezgalīgi atkārtoti raksti un zīmes, kuru jēgu gandrīz neviens vairs neatceras.

Latvijas Pasts labprāt pieņēma manu ierosinājumu izdot pastmarku sēriju par tautas tērpiem. Pirmās sešas pastmarkas iznāca 90.gadu sākumā. Pašlaik izdotas desmit tautas tērpu novadu pastmarkas un četri tematiskie bloki, kas attēlo cilvēka mūža godus un gadskārtu svētkus. Tautas tērpi ir viena no tām vērtībām, ar ko varam iziet pasaulē, un pastmarkas ir šīs informācijas nesējas.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Latviešu tautas tērpu krāšņums vienmēr ir bijis vienlaikus cilvēka sabiedriskā stāvokļa, skaistuma izjūtas un čakluma rādītājs. Tautas tērps senāk bija valkātāja vizītkarte un atainoja katra novada īpatnības, kļūstot arī par dzimtā novada pazīšanas zīmi. Latviešu tautas tērps sevī nes paliekošas vērtības, un tāpēc ir gandarījums redzēt, ka gadsimtu gaitā radītie raksti, darināšanas un valkāšanas likumības ir apkopotas daudzpusīgā, fundamentālā izdevumā par seno latviešu novadu tērpiem.

Tautas tērps ir goda tērps, un tam piemīt vērtība, kas arī mūsdienu pasaulē nēsātāju apvelta ar pašcieņu un lepnumu par savu zemi un nacionālo piederību. Novēlu, lai šis krāšņais izdevums mudina ikvienu ar paceltu galvu nest savu tautas tērpu.