Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 2., 16.nr.; 2004, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 5.panta sestajā daļā vārdu “noziegumu” ar vārdiem “noziedzīgu nodarījumu” un vārdu “uzņēmumu” — ar vārdu “komersantu”.

2. 14.pantā:

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdu “uzņēmējdarbības” ar vārdu “komercdarbības”;

izslēgt piekto daļu.

3. 18.pantā:

aizstāt septītajā daļā vārdu “nozieguma” ar vārdiem “noziedzīga nodarījuma”;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem ir šādas sociālās garantijas:

1) pabalsts sešu mēneša amatalgu apmērā sakarā ar bērna piedzimšanu. Ja abi vecāki ir valsts drošības iestāžu amatpersonas vai darbinieki, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem;

2) pabalsts ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā;

3) pabalsts veselības uzlabošanai, ja veselības pasliktināšanās saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu;

4) valsts apmaksāta medicīniskā aprūpe;

5) mācību maksas kompensācija 50 procentu apmērā no mācību gada maksas, ja amatpersona vai darbinieks, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās (par maksu) augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas.”;

papildināt pantu ar divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

(13) Šā panta devītās daļas 2. un 3.punktā minēto pabalstu apmēru un izmaksāšanas kārtību, kā arī medicīniskās aprūpes izdevumu apmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

4. Aizstāt 19.panta pirmās daļas 4.punktā vārdu “uzņēmumiem” ar vārdu “komersantiem”.

5. Papildināt 20.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārda “tajos” ar vārdiem “dibināt arodbiedrības un piedalīties to darbībā”.

6. Papildināt 21.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts drošības iestādes vadītājs par valsts drošības iestādes amatpersonas vai darbinieka prettiesisku vai neētisku rīcību, izvērtējot pārkāpuma smagumu, piemēro šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) mēneša amatalgas samazināšanu līdz 20 procentiem uz laiku līdz vienam gadam;

4) pazemināšanu amatā;

5) atbrīvošanu no darba (dienesta).”

7. Izteikt 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pēc valsts drošības iestādes vadītāja priekšlikuma valsts drošības iestādes personāla skaitlisko sastāvu, struktūru un amatu sarakstu apstiprina atbildīgais ministrs. Valsts drošības iestādes vadītājs ir atbildīgs par tiem personāla atlases un iecelšanas jautājumiem, pār kuru risināšanu atbildīgais ministrs neveic pārraudzību Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzētajā kārtībā un apmērā.”

8. 25.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“25. pants. Valsts drošības iestāžu darbības kontrole un pārraudzība”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Atbildīgais ministrs veic pārraudzību pār sev padoto valsts drošības iestādi visās jomās, izņemot valsts drošības iestāžu operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesus un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu.”

9. 26.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“26. pants. Valsts drošības iestāžu dar­bības uzraudzība”;

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori veic uzraudzību pār valsts drošības iestāžu operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu.”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu “nozieguma” ar vārdiem “noziedzīga nodarījuma”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts drošības iestāžu iekšējie normatīvie akti, kas ir saistīti ar operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu, stājas spēkā pēc saskaņošanas ar ģenerālprokuroru.

(6) Šā panta piektajā daļā minētie iekšējie normatīvie akti nav jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju.”

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 2.jūnijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 22.jūnijā