Kā nepārvērst Jāņus par alus svētkiem

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Jau rītdien, 23.jūnija vakarā, visā Latvijā iedegsies un nakti izgaismos Jāņu ugunskuru liesmas, tuvu un tālu būs dzirdamas līgodziesmas, smaržos jāņzāles un ozollapu vainagi, šķīvjos gozēsies pīrāgi un kausos putos alus. Jāņus Latvijā svin jau vairākus gadsimtus, tautasdziesmās par tiem runā kā par rituālu, sava veida pasaules radīšanas aktu, kad saules vietā tumsu kliedē cilvēku rokām radīts gaišums. Daudzi folkloras pētnieki uzsver, ka Jāņu paražu pamatā ir zemes auglības kults, saules kults un falla kults. Līdz ar to šie svētki ir pieskaitāmi dionīsiskajai tradīcijai, kuras sastāvdaļa ir arī apreibinošs dzēriens, kas palīdz cilvēkam no profānās telpas (ikdienas) pāriet uz sakrālo (svētkiem). Jāņos tas ir alus, kuram veltītas arī ļoti daudzas tautasdziesmas. Edīte Olupe savā grāmatā “Latviešu gadskārtu ieražas” (Rīga, 1992.g.) raksta: “Miežu alus, kas Jāņos jādarina un ko dzer visa sai-me tādā kā Svētā Vakarēdienā, ir no cietiem graudiem darināts šķidrums, kas pārstāv kopto lauku un graudaugu ražīgumu”.

Alus ir tikai papildinājums līgošanai

Gadsimtiem ritot, latviešiem no zemnieku tautas aizvien vairāk pārtopot par pilsētniekiem un biroju darbiniekiem, mainās gan izpratne par Jāņiem, gan to svinēšanas tradīcijas. Citāda kļūst arī attieksme pret alus dzeršanu Jāņos. Sabiedrībā valda nerakstīta vienošanās, ka šajos svētkos alus ir būtiska sastāvdaļa, pat tie, kas atzīst, ka alu principā nelieto, Jāņos tomēr to iedzer.
Pēc pētījumu firmas “TNS Latvia” aptaujas datiem, 86% respondentu atzinuši, ka Jāņu mielasta galvenā sastāvdaļa ir alus, kas izkonkurē gan sieru, gan pīrāgus un rasolu. Taču tas vairs nav sakrālais dzēriens, kas simbolizē graudaugu ražīgumu (daudzi pilsētnieki nemaz nezina, kā tie izskatās, un miežus no rudziem īsti neatšķir). Diemžēl vēl svaigā atmiņā ir asiņainie Jāņi, kad alkohola lietošanas dēļ uz Latvijas autoceļiem gāja bojā vairāk nekā 20 cilvēki. Tādēļ aktuāli ir Jāņos baudīt saldo miestiņu tā, lai nenodarītu pāri ne sev, ne citiem. Narkologs Viktors Jaksons “Latvijas Vēstnesim” uzsver, ka šis ir vairāk filosofisks jautājums un nav vienas, stingras receptes, kā dzert droši un pareizi.
V.Jaksons stāsta, ka Jāņi, viņaprāt, ir process, kurā svarīga gan līgošana, gan kaimiņu sētu apstaigāšana, gan, protams, arī alus dzeršana. Un, ja šajā rituālā priekšplānā izvirzās alus, kam tiek pakārtots viss pārējais, tad dziedāšana pārvēršas par bļaustīšanos, kaimiņu sētu aplīgošana – par neprātīgu dragāšanu ar mašīnu pa Latvijas ceļiem. Narkologs uzsver: ja alus dzeršana ir kā piedeva līgošanai, tad viss ir kārtībā, problēmas rodas tad, ja lietu kārtība ir otrāda.

Saprātīga izvēle – vieglais alus

Viens no priekšnoteikumiem saprātīgai alus lietošanai ir dzert vieglo alu, nekādā gadījumā nevajadzētu aizrauties ar alu, kuram ir 7 vai pat 8 grādi. V.Jaksons savulaik runājis ar Lauksaimniecības akadēmijas profesoru Pāvilu Zariņu, kurš atzinis, ka alum nevajadzētu būt stiprākam par 3 – 3,5 grādiem. Šāds alus vieglāk izfiltrējas cauri organismam un “nenosēžas” galvā. P.Zariņš uzskatījis, ka veselam vīram šāda alus deva būtu 6 pudeles. Problēma gan ir tā, ka Latvijā pieejamais vieglākais alus ir mazliet stiprāks par 4 grādiem. V.Jaksons atzīst, ka vīrietim visas Jāņu nakts garumā nevajadzētu pārkāpt šo 6 pudeļu robežu. Tā kā sievietēm ir mazāks šķidro asiņu daudzums organismā, tad viņu saprātīgajai devai arī vajadzētu būt mazākai. Atzīstot dzimumu līdztiesību, narkologs uzskata, ka dzeršanā sievietēm nevajadzētu konkurēt ar vīriešiem.
Alus var kļūt bīstams kombinācijās ar citiem alkoholiskajiem dzērieniem, tāpēc iespēju robežās tos nevajadzētu jaukt. Ja nu tomēr negribas apmierināties ar alu vien, tad vajadzētu pāriet no vieglajiem dzērieniem uz stiprajiem un nekādā gadījumā tos nemainīt. Ja alkohola lietošana iet roku rokā ar līgošanu, dziesmām un rotaļām, tā izraisītas sekas būs daudz mazākas nekā tad, ja tikai sēdēs ap galdu un cilās kausus.
Ja nu tomēr nākamā rītā ir grūti, V.Jaksons iesaka ūdens procedūras, daudz lietot šķidrumu, arī fiziskās aktivitātes, piebilstot, ka “lāpīšanās” ir sliktākais no visiem iespējamajiem variantiem.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv