Kurš pušķis maksā 500 latus?

Svētku gaidās tirgus letes pārpilnas ar savvaļas augiem, un pilsētnieki plūst straumēm, lai iegādātos dažnedažādus raibus Līgo gaisotni raisošus pušķus. Diemžēl tajos pavīd arī reti un aizsargājami augi.

Pirmsjāņu tirgošanās drudzis parasti iet roku rokā ar neatļautu augu tirdzniecību. “LV” jau rakstīts, ka vides sargi šogad īpaši gatavojas svētkiem un cer, ka tas liks piebremzēt aizsargājamo augu iznīcināšanu.
Bieži pie vainas ir nezināšana, atzīst Valsts vides dienesta Dabas aizsardzības uzraudzības daļas vadītājs Andris Širovs. Lai sabiedrība kļūtu zinīga un atšķirtu, kuri ir aizsargājamie augi, Dabas aizsardzības pārvalde laidusi klajā plakātu “Izvēlies dabas aizsardzību – nepērc aizsargājamos augus!”. Ar to šodien, 22.jūnijā, iecerēts iepazīstināt Latvijas Dabas muzejā. Plakātus kā informatīvi un ilustratīvi bagātus informācijas nesējus, kuros līdzās augu fotattēliem ievietoti arī nelieli apraksti, iecerēts izvietot pie tirdzniecības vietām visā Latvijā.

Sods līdz 100 latiem

Likumdošana ir gana barga pret aizsargājamo augu postītājiem. Sugu un biotopu aizsardzības likums (publicēts ”LV” 05.04.2000.) aizliedz tos lasīt, noplūkt vai izrakt. Turklāt stingri noliegta ne tikai piedāvāšana pārdošanai vai apmaiņai, kā arī pati pārdošana vai mainīšana, bet arī transportēšana vai dāvināšana. Tiesa, pirkt likums neaizliedz. Pārbaudēs vides inspektori un policijas darbinieki galvenokārt lūkojas pēc tirgotājiem.
Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētie naudas sodi par aizsargājamo augu tirdzniecību fiziskajām un juridiskajām personām atšķiras. Proti, pir-majām var piemērot naudas sodu no 10 līdz 500 latiem, bet otrajām – līdz pat 1000 latiem. Turklāt, kā uzsver Dabas aizsardzības uzraudzības daļas vadītājs, augi tiek arī konfiscēti.

Uz svētkiem droši drīkst plūkt, piemēram, margrietiņas, rudzupuķes, madaras, balto un sarkano āboltiņu. Arī ozola un bērza zarus (protams, saprātīgās robežās) no koka Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vides sargi svētkos solās būt acīgi

“Pārbaudes notiks ne tikai līdz svētkiem. Arī svētku dienās vides inspektori lūkos, kas ir uz tirgotāju letēm,” stāsta A.Širovs, uzsverot, ka sodīšana nav pašmērķis. Galvenais ir veicināt izpratni, ka aizsargājams augs ir aizsargājams un tas jārespektē. Piemēram, atsevišķu sugu augi noteiktās Latvijas vietās varbūt pat ir bieži sastopami. Savukārt pēc Eiropas mērogiem tie ir liels, liels retums. Ja uz augu izplatību raugās plašākā kontekstā, nevis, piemēram, viena ciema apkārtnes robežās, augu apdraudētība ir acīmredzama. Un ar katru iznīcināto augu pieaug iespēja, ka nākotnē konkrētā suga var izzust no zemes virsas un par to vairs tikai atgādinās attēli vai herbāriji. Kā iepriekš atzinis Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš, tirgos un uz ielu stūriem iedzīvotājiem tiek piedāvāts iegādāties dažādus retos un aizsargājamos augus, bet “mūsu inspektori savvaļā atsevišķas šo augu sugas to dabiskajā vidē sastop arvien retāk”.

Garais sugu saraksts

Ministru kabineta noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu (publicēti “LV” 17.11.2000.) uzskaitīts vairāk nekā divsimt ziedaugu un paparžaugu, kurus nedrīkst postīt un pārdot. Piemēram, aizsargājama ir visa orhideju dzimta.
Vides sargu novērojumi liecina, ka pārdošanā bieži nonāk naktvijoles, meža vizbuļi, bezdelīgactiņas, meža un pļavas silpurenes, Sibīrijas skalbe, jumstiņu gladiola, dažādu veidu dzegužpuķes, kā arī mežloks jeb laksis, kam atšķirībā no iepriekšminētajiem augiem gods nonākt nevis pušķos, bet gan salātu bļodās.
A.Širovs teic, ka starp pieķertajiem tirgotājiem apzināta ļaunprātība vērojama reti, vairāk gan nezināšana, taču, kā zināms, tā neatbrīvo no atbildības. Ir dažādi informācijas ieguves ceļi, kā noskaidrot, kurš augs ir tabu. Laukos vienmēr var atrast kādu augu pasaulē izteikti zinīgu cilvēku. Pilsētniekiem vairāk pa rokai internets. Valsts vides dienesta pārstāvis kā piemēru min mājaslapu www.latvijasdaba.lv, kur var atrast ne tikai informāciju par katru sugu, bet arī ziņas par tās aizsardzības statusu.
Vides sargi aicina iedzīvotājus nepirkt savvaļas ziedu kompozīcijas, kurās ir aizsargājamie augi. Kamēr kāds tās pērk, kāds arī tās pārdos.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv