Frakciju viedokļi

Pēc 2005.gada 16. jūnija sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Bekasovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien Saeimā izskatīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kur paredzēja izslēgt nepieciešamību balsot Saeimas plenārsēdēs, ja Saeimas deputāts ir pārkāpis kādu Administratīvā kodeksa pantu.
Gribu atzīmēt, ka tas ir frakcijas “Jaunais laiks” populisms, kas saistīts ar priekšvēlēšanu kampaņu un kam nav reāla labuma, jo deputāts nav tas, kurš visbiežāk pārkāpj Administratīvo kodeksu. Administratīvo sodu var uzlikt ne tikai tiesa, bet arī liels skaits valsts amatpersonu. Tāpēc iespējams subjektīvs jautājuma skatījums. Deputāti nav tās personas, kurām ir daudz brīvā laika, lai nepamatoti pieņemtos lēmumus apstrīdētu tiesās.
Turklāt tiek pārkāpts atklātības princips. Kāds deputāts izdarījis pārkāpumu, to izskata Saeimā, bet prese par to informē sabiedrību. Periodā kopš 1993.gada Saeima tikai divas reizes nav devusi piekrišanu saukt deputātu pie administratīvās atbildības. Tāpēc es domāju, ka tas nav īstais jautājums, kuru Satversmē vajadzētu grozīt.
Otrais jautājums, kas liecināja par “Jaunā laika” populismu, ir grozījums Krimināllikumā. Tas paredz, ka Saeima nedod piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekļiem. Viņiem kriminālatbildības noilgums tiek pārtraukts uz Saeimas locekļu pilnvaru laiku. Es Latvijas Republikas Saeimā esmu kopš 1990.gada. Esmu Mandātu komisijas loceklis, bet neatceros nevienu gadījumu, kad ģenerālprokurors būtu vērsies Saeimā ar lūgumu Saeimai dot piekrišanu deputātu saukšanai pie kriminālatbildības un prokuratūrai būtu tas atteikts.
Trešais jautājums, ko gribu atzīmēt, ir par imigrantiem. Imigrācijas likuma 71.pantā paredzēts, ka ārzemniekam, kas ieradies Latvijā uz ilgāku laiku, ir jāparaksta integrācijas deklarācija, ar parakstu apliecinot, ka viņš nokārtos eksāmenu latviešu valodā, cienīs tautas tradīcijas, kultūru un latviešu valodu. Šis pants neattiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem, Amerikas un citu valstu pilsoņiem, ar ko Latvija ir noslēgusi līgumu par bezvīzu režīmu. Tāpēc šo labojumu kā absurdu izskatīja Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tas ir noraidīts.
Un pēdējais. Šodien Saeima trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Tie ir tie cilvēki aktīvisti, kas cīnījās pret Padomju Savienību. 10.pants paredz, ka nacionālās pretošanās kustības dalībniekam no Aizsardzības ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem ik mēnesi izmaksā pabalstu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Ikmēneša pabalsts ir ne mazāk kā 50 lati. Tajā pašā laikā Latvija ir vienīgā pasaules valsts, kurā Otrā pasaules kara veterāniem, kas cīnījās pret fašismu, nav nekāda statusa.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Saeima 16.jūnija sēdē sāka izskatīt valdības sagatavoto likumprojektu, ar kuru paredzēts nodot izvērtēt Satversmes tiesai parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu un tam pievienoto valdības deklarāciju, lai noteiktu šo dokumentu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.
Tautas saskaņas partijas frakcija uzskata, ka ar šādu lēmumu valdība un Saeimas valdošais vairākums pārkāpj varas dalīšanas un konstitucionālās kontroles pamatprincipus. Latvijas Republikas Satversme garantē tiesu varas neatkarību, bet piedāvātais likumprojekts uzdod Satversmes tiesai veikt valdības padomdevēja funkcijas, turklāt ļoti ierobežotā veidā – minimālos termiņos un atbildot uz valdības diktētajiem jautājumiem.
Jāatzīmē, ka valdībai pašai nav skaidrs, kāda juridiska nozīme ir tās sastādītajai deklarācijai, bet Satversmes tiesai plānots uzdot novērtēt tās konstitucionalitāti.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Satversmes tiesai nav pienākuma Ministru kabineta un Saeimas vietā izstrādāt un pieņemt likumus. Ne Ministru kabinets, ne Saeima nav tiesīgi uzvelt atbildību par savu politisko mazspēju uz tiesu varas pleciem.
Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti ierosinās šo likumu tā pieņemšanas gadījumā apstrīdēt Satversmes tiesā, jo uzskata šo projektu par bīstamu apdraudējumu Latvijas valsts demokrātiskai un tiesiskai attīstībai.
Savukārt Latvijas Valsts prezidentes konsultācijas ar valdošās koalīcijas frakcijām par robežlīgumu ar Krieviju parādīja, ka, pirmkārt, valdība ir izjaukusi vienošanās par robežu ar Krieviju parakstīšanas procesu, pievienojot līgumam vienpusēju deklarāciju, kas ietver sevī kompensācijas pretenzijas Krievijai.
Otrkārt, Valsts prezidente uzskata, ka A.Kalvīša valdībai jāuzņemas atbildība par attiecību noregulēšanas procesa ar austrumu kaimiņu noslēguma posma izjaukšanu.
Treškārt, Valsts prezidente atklāti paziņoja, ka valdošās partijas izmanto robežlīgumu savu politisko mērķu īstenošanai pirms Saeimas vēlēšanām.
Arī valdošās koalīcijas iekšienē acīmredzot ir radusies opozīcija, kura neatbalsta radikāļu idejas. Un valdošā koalīcija, mūsuprāt, šādā sastāvā nav spējīga rast šā jautājuma reālo atrisinājumu. Līdz ar to Tautas saskaņas partija paziņo, ka vienīgais krīzes risinājums var būt tikai A.Kalvīša valdības atkāpšanās vai ārlietu ministra A.Pabrika demisija.
Latvijas Valsts prezidentei ir visas iespējas uzaicināt jaunu valsts līderi, kas spētu pabeigt Eiropas Savienības austrumu robežas sakārtošanas procesu.

M.Grīnblats
(frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK):

Mūsu frakcija ir atbalstījusi valdības iniciatīvu nodot komisijām jaunu, īpašu likumprojektu, kas Satversmes tiesai uzdod vērtēt Latvijas un Krievijas robežlīguma projektu. Šis jaunais likumprojekts dažādos veidos ir pretrunā ar to, ar kādu mērķi tika izveidota Satversmes tiesa un kādi ir tās uzdevumi. Es pieļauju, ka valdošajai koalīcijai ir pietiekami daudz balsu, lai šādu likumu pieņemtu, taču tā īstenošana nevar neradīt bezgala daudzas juceklīgas pretrunas. Un mēs arī pilnīgi piekrītam Satversmes tiesas vadītājam, ka nevajag tiesu varu iesaistīt šādu tipisku izpildvaras jautājumu risināšanā. Valdībai ir jāgatavo līgumi atbilstoši Satversmei; ja arī tas tā nav, tad atklāti jāatzīst, ka ir pretruna ar Satversmi, un jāierosina citi likumdošanas grozījumi, lai šādu atbilstību panāktu, nevis jāgaida, kad Satversmes tiesa būs tā galvenā priekšā teicēja. Bet par to droši vien vēl būs garas diskusijas.
Šodien pieņēma arī likumu “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”. Protams, labi, ka tas ir pieņemts, jo privatizācija nevar turpināties mūžīgi, un laiks pāriet uz valsts un pašvaldību īpašuma atsavināšanu.
Tomēr vairāki punkti mūsu frakcijai nepatika. Īsumā pieminēšu tikai to, ka ir seši neprivatizējami lielie valsts uzņēmumi, kuri savā ziņā var apiet šo privatizāciju, Ministru kabinetam pieņemot lēmumu par valsts daļu pārdošanu tajās sabiedrībās, kas simtprocentīgi šajās kapitālsabiedrībās pieder tieši šīm sešām sabiedrībām. Tas faktiski pieļauj savādāk interpretēt apbūvētu zemesgabalu privatizēšanu personām par sertifikātiem, kurām nav atvērti šie privatizācijas sertifikātu konti, jo viņiem tie nav piešķirti. Faktiski te ir runa par ārvalstniekiem, kas ir vairāk nekā nepieņemama, mūsuprāt, norma, un arī par to, ka valdība varēs lemt par parasto privatizācijas sertifikātu izmantošanu īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā. Tas tomēr lielākā mērā maina spēles noteikumus pašā, kā saka, spēles pēdējā minūtē. Mūsuprāt, tā nevajadzētu darīt.
Kādas sekas tam būs? To mēs redzēsim. Mēs par šo projektu balsot atturējāmies. Protams, ka to pārliecinoši pieņēma.
Un divas citas lietas, kas vairāk ir saistītas ar mūsu iniciatīvām. Tātad trešajā lasījumā pieņēma likumu “Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums”. Likumā ir ņemts vērā mūsu ieteikums noteikt, ka valsts un pašvaldības nepiešķir tiesības un pašas nerīko attiecīgus izklaides pasākumus un neļauj to darīt citiem genocīda upuru piemiņas dienās – 25.martā un 14.jūnijā un vairākās citās atceres dienās.
Kā arī pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas paredz pastiprinātu atbildību tiem, kas atkārtoti gada laikā pārkāpj sabiedrisko pasākumu rīkošanu. Tās ir personas, kas vienreiz ir sodītas administratīvā kārtībā. Varbūt kaitīgas vai sevišķi kaitīgas sekas nav bijušas, bet, kā mēs jau redzējām, ka pie Brīvības pieminekļa vieni un tie paši cilvēki atkārtoti parādās ar pāris nedēļu vai dažu mēnešu intervālu, ka daudzkārt vieni un tie paši, tajā skaitā pat Saeimas deputāti, rīko nelikumīgus pasākumus, protestējot pret skolu reformām, tad, mūsuprāt, šāda norma būtu ļoti lietderīga. Lai cilvēki lasa likumus un nepārkāpj tos, un apdomā, ko viņi dara.

V.Stepaņenko
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Šodien Saeima pieņēma likumu, saskaņā ar kuru līdz nākamā gada 30.jūnijam apkurei netiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis. Šo likumu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” ar gandarījumu atbalstīja arī Latvijas Pirmās partijas deputāti. Tas nozīmē, ka no šī gada 1.jūlija par apkuri vēl nevajadzēs maksāt vairāk, nekā to prasa Eiropas Savienība. Tā ir laba ziņa visiem mūsu Latvijas iedzīvotājiem, jo apkures cenu palielināšana būtiski ietekmētu iedzīvotāju pirktspēju un dzīves līmeni.
Vēl Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt nodokļu un nodevu likmes izlozēm un azartspēlēm. Pašreiz nodokļu likmes videospēlēm un mehāniskajiem automātiem ir daudz zemākas nekā pārējās Baltijas valstīs. Tās nepieciešams paaugstināt, lai ierobežotu azartspēļu izplatību un palielinātu ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos.
Latvijas Pirmā partija pilnībā atbalstīja šo ieceri, jo mēs uzskatām, ka azartspēļu bizness grauj sabiedrību, degradē jaunatni un rada nopietnu atkarību. Atgādināšu, ka Latvijas Pirmā partija jau iepriekš iesniedza grozījumus likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kas paredzēja aizliegumu organizēt azartspēles tuvāk par 500 metriem no skolām, bērnudārziem, medicīnas iestādēm un baznīcām.
Vēl Saeima šodien lēma par Latvijas pilsonības piešķiršanu riteņbraucējam Pēterim Ugrjumovam. No 1989.gada P.Ugrjumovs vairākkārt ir pārstāvējis Latviju prestižās starptautiskās sacensībās kā profesionāls riteņbraucējs. 1993.gadā viņš izcīnīja otro vietu izcilajā pasaules velobraucienā “Teur de France”. P.Ugrjumovs savu nākotni saista ar Latviju un to pauda arī Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē. Līdztekus darbam Itālijā viņš jau tagad palīdz jaunajiem Latvijas riteņbraucējiem gan materiāli, gan ar savu pieredzi un starptautiskajiem kontaktiem. Latvijas Pirmā partija atbalstīja P.Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni.
Saeima pirmajā lasījumā arī atbalstīja alternatīvo likumprojektu “Radio un televīzijas likums”. Saeimas Radio un televīzijas apakškomisijā, kuras darbā piedalījos kā priekšsēdētāja vietnieks līdz tās likvidēšanai 2004.gada aprīlī, noritēja darbs pie šī likumprojekta izstrādes, pieaicinot gan Nacionālo radio un televīzijas padomi, gan nozares ekspertus. Likumprojekts tika saskaņots ar ministrijām, Nacionālo radio un televīzijas padomi, Latvijas reklāmas asociāciju, Valsts cilvēktiesību biroju un Nevalstisko organizāciju centru. Ministru kabineta darbs pie šī likumprojekta galīgās redakcijas izstrādes šogad tika atsākts un pabeigts. Radio un televīzijas likums nodrošinās sfēras tiesisku regulējumu atbilstoši šodienas realitātei, kā arī paredzēs precizēt definējumu un vienotu piemērošanu.
Latvijas Pirmā partija gādās, lai jaunais likums atbilstu ne tikai nozaru speciālistu, bet arī visas sabiedrības interesēm.

J.Pliners
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Es arī gribu pieskarties dažiem šodien izskatītajiem likumprojektiem.
Likums “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”. 124 lappuses, 258 priekšlikumi. Šo, varētu teikt, grāmatu deputāti saņēma, atnākot uz darbu. Tā bija jāpieņem steidzamības kārtībā. Faktiski tas ir likums par privatizācijas pabeigšanu. Zem tā slēpjas vismaz, manuprāt, miljards. Tātad steidzamība, kur ir vajadzīga “varžu ķeršana”, bija vajadzīga valdošajām partijām, lai kārtējo reizi aplaupītu savu tautu.
Faktiski šis likums ļauj privatizēt “Latvenergo”, “Latvijas pastu”, akciju sabiedrību “Latvijas Valsts meži” un citus.
Otrs likums “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”. Atkal to šodien pieņēma steidzamības kārtībā. Vai mēs nodarbojamies ar ugunsgrēka dzēšanu? Runa ir par pamatskolu satura reformu. Vecāki par to neko nezina. Skolotāji tai reformai nav gatavi, bet viss ies uz priekšu.
Nākamais “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Lietas būtība – Saeima šodien nolēma materiāli atbalstīt “Waffen” SS leģionārus un nacionālos partizānus. Viņi ir veci cilvēki, viņi nav bagāti cilvēki, pieņemsim, ka viņi ticēja, ka cīnās par valsts neatkarību pret komunismu un tā tālāk. Bet tādi paši cilvēki dzīvo jums blakus, viņiem ir ap 80 gadu, – tie, kuri dienēja Sarkanajā armijā un Oškalna un Samsona partizānu brigādēs, starp viņiem ir daudz arī latviešu tautības cilvēku un Latvijas pilsoņu.
Mēs gribējām, lai materiāli atbalstītu kā vienus, tā otrus. Un uzskatījām, ka tas vedīs uz sabiedrības saliedēšanu, tautas saskaņu. Diemžēl vienus – “Waffen” esesiešus un nacionālos partizānus – Saeima atbalstīja, otrus – diemžēl ne.
Vēl likumprojekts par robežlīguma ar Krieviju nodošanu Satversmes tiesas izvērtēšanai. Jūs zināt, ka Igaunija 18.maijā parakstīja robežlīgumu ar Krieviju. Es runāju ar viņu deputātiem un teicu: “Jūs taču pazaudējāt 5 procentus no savas teritorijas.” Viņi atbildēja: “Mēs ieguvām 95 procentus.” Bet mēs tā arī palikām kā vecmeita, pagaidām neparakstot šo līgumu, mēs, falši smaidot, varam apsveikt Lietuvu, Igauniju. Tagad gribam savu politisko atbildību nolikt uz Satversmes tiesas pleciem. Es uzskatu, ka ekonomikas un investīciju jomā mēs esam tikai zaudētāji.
Es jums novēlu labu veiksmi un Līgo un Jāņu svētku priekšvakarā visu to labāko un gaišāko!

Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien tik tiešām svarīgākais notikums mūsu izpratnē ir tā saucamā privatizācijas jumta likuma pieņemšana otrajā un galīgajā lasījumā. Negribu pieņemt kritiku no opozīcijas par to, ka likums ir sagatavots, neinformējot par to kolēģus, jo tas ir absurds – vajadzēja piedalīties darbā. Viegli ir stāvēt malā un kritizēt. Process notika ļoti pārskatāmi, un materiāli bija pieejami.
Tātad likuma galvenā būtība ir šāda: nākamā gada 1.septembris ir datums, pēc kura vairs nebūs iespējams iesniegt privatizācijas pieteikumus. Tas nozīmē vienu elementāru lietu – privatizācija ar to mūsu valstī būs beigusies. Iet pretī tam, kā iepriekš bija domāts, ka privatizācija beigsies ar privatizācijas sertifikātu derīguma beigu termiņu, tas tā nebūs. Privatizācijas sertifikāti būs derīgi vēl ilgi – visu iesākto procesu pabeigšanai, bet privatizācija beigsies ar vienu datumu, kas ir nākamā gada 1.septembris, pēc kura vairs nevarēs iesniegt privatizācijas pieteikumus.
Kas vēl svarīgs ir noteikts šajā likumā? Likumā ir noteikti objekti, kurus nevarēs privatizēt. Tie objekti ir “Latvenergo”, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas pasts”, “Latvijas gaisa satiksme”, starptautiskā lidosta “Rīga” un kā būtiskākais objekts ir minēts arī “Latvijas Valsts meži”.
Diskusiju, protams, izraisīja norma par to, ka šo uzņēmumu meitasuzņēmumu kapitāldaļas varētu vai nevarētu nākotnē tikt nodotas vai pārdotas investoriem, tādējādi piesaistot naudas līdzekļus. Šī diskusija ir aizgājusi nedaudz nepareizā virzienā, jo šobrīd šādu lēmumu pieņemšanai pietiek ar mātesuzņēmumu valdes lēmumu, turpretī tagad to varēs lemt tikai un vienīgi Ministru kabinets.
Nākamā svarīgā norma, kas ir paredzēta, ir cenas noteikšanas mehānisms apbūvētajiem zemesgabaliem. Šoreiz šis mehānisms būs noteikts precīzi. Likums nosaka Ministru kabinetam noteikt tādu mehānismu, kurš būs viennozīmīgi visiem vienāds, kā veidosies šī cena. Cena būs pēc iespējas tuvāka reālajai zemesgabala vērtībai. Protams, tā varbūt nesasniedz tirgus vērtību izsoles gadījumā, bet tā nebūs arī kadastrālā vērtība, kas diemžēl mūsu valstī bieži atpaliek no reālās tirgus vērtības.
Viens no strīdīgākajiem jautājumiem bija iespējamā sertifikātu attiecināšana pret kompensācijas sertifikātiem. Es gribu nomierināt visu sabiedrību. Nekādas krasas izmaiņas šī norma tuvākajā laikā neieviesīs, jo tā stāsies spēkā tikai tad, kad kompensācijas sertifikātu atlikums kontos būs palicis mazāk par 3% no kopā izsniegtajiem. Tas šobrīd nozīmē to, ka ir apmēram atlikuši kādi 10%. Vēl diezgan daudz sertifikātu ir jāpārdod, lai Ministru kabinets varētu sākt rēķināt to iespējamo koeficientu, par kādu tiek attiecināti vieni sertifikāti pret otriem. Kas ir pats galvenais? Tikai tad, kad trīs mēnešus šis atlikums būs mazāks par 3%, tad, balstoties uz pēdējā gada un privātpersonu darījumiem, tiks noteikts koeficients, kuru varēs pielietot Latvijā, izņemot Rīgu un Jūrmalu, kas ir ļoti būtiski.
Mēs ceram, ka šis mehānisms tomēr nedos iespēju manipulēt, un rezultātā kompensācijas sertifikātu cena līdz pēdējam brīdim noturēsies pietiekami augstu, lai visi tie, kas šos sertifikātus ir saņēmuši, bet nedomā izlietot privatizācijā, varētu tos arī pārdot par atbilstošu cenu.
Tātad teorētiski šodien, ja mēs varētu tā izteikties, privatizācijas process ir nonācis finiša taisnē. Mēs sunim bijām pārkāpuši, un šodien izskatās, ka pārkāpām arī suņa asti.

M.Pietkevičs
(Tautas partijas frakcija):

Man prieks sveikt jūs šajā gaišajā un saulainajā vasaras novakarē. Arī es gribētu runāt par mūsu partijas un frakcijas viedokļiem un uzskatiem.
Par šodien vienu no vissvarīgākajiem pieņemtajiem likumiem. Tas ir otrajā un galīgajā lasījumā pieņemtais likums “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”. Septiņu vai astoņu gadu laikā apmēram astoņas valdības nav spējušas un varējušas tikt galā ar šo privatizācijas pabeigšanas jautājumu un šādu vai tādu likumprojektu. Pašreizējā premjerministra Aigara Kalvīša valdībai veidojoties, pats premjers šo bija uzstādījis kā vienu no visnozīmīgākajiem jautājumiem tautsaimniecības un ekonomisko jautājumu blokā, kas ir arī ierakstīts valdības deklarācijā.
Šī apņemšanās pabeigt privatizācijas procesu un visas lietas, kas saistītas ar privatizācijas sertifikātiem, to piešķiršanu un izmantošanu Latvijā, šodien ir panākta šajā Saeimas pieņemtajā likumā.
Man ir liels prieks un gandarījums, ka partija “Jaunais laiks”, Tautas partija un arī citas koalīcijas partijas ir varējušas apsēsties pie galda, vēsu galvu un valstiski atbildīgi domājot par visām šīm lietām, un varējušas rast visus vajadzīgos kompromisus, kuri atspoguļojušies arī šodien pieņemtajā likumā. Tie tādā veidā ir uzrakstīti un šodien arī ar lielām domstarpībām pieņemti Saeimā.
Tas tiešām ir šīs valdības viens no grandiozākajiem sasniegumiem ar tautsaimniecību un valsts ekonomiku saistītajā blokā, kas dos ļoti ilgstošu un lielu labumu visiem Latvijas cilvēkiem.
Ja mēs runājam, kādēļ tieši tagad un kādēļ tas vispār ir tik nozīmīgi, tad jāsaka tā, ka, protams, privatizācija ir process un tas norisinās nepārtraukti kaut kādu ilgāku laiku tranzīta valstīs, tādās, kāda ir arī Latvija. Bet tajā pašā laikā mums jāatceras arī tas, ko visu laiku teikuši uzņēmēji un dažādi ārvalstu eksperti, ka nevar nepārtraukti Latvijā apgrozībā ārpus oficiālā maksājuma līdzekļu un naudas vienības, kas mums ir lats, atrasties tāds pseido un kvazi maksājumu līdzeklis kā privatizācijas sertifikāti.
Šeit nav runa par to, vai bija labi vai slikti pieņemt lēmumus par privatizācijas sertifikātu laišanu brīvā apgrozībā 90.gadu sākumā, tāds lēmums tika pieņemts.
Šodien pieņemtajā likumā ir skaidri un gaiši aprakstīti gan tie laiki, gan mehānismi, ka privatizācijas sertifikāti vairāk netiks piešķirti. Viens no galvenajiem jautājumiem saistībā ar šo likumu, kurš tiek un kuram vajadzētu arī tikt ļoti labi atrisinātam, ir jautājums, kā valstī pēc iespējas ātrāk, labāk un pareizāk iekasēt atpakaļ visus jau izdotos privatizācijas sertifikātus un attiecīgi par tiem privatizēt atlikušo valsts mantu, kas ir akciju daļas uzņēmējsabiedrībās, zeme zem jau privatizētām vai pārdotām ēkām, tāpat arī ēkas uz īpašniekiem piederošās zemes un cita veida mantu.
Vēl, protams, ir arī vairāki citi smagi un sarežģīti privatizācijas pabeigšanas jautājumi. Tautas partijai ir liels prieks, ka kopumā no maniem 60 iesniegtajiem priekšlikumiem vairāk nekā divas trešdaļas principā ir ņemtas vērā vai nu pilnā apmērā, vai arī tapušas par izejas punktu darba grupas izstrādātajām redakcijām. Un prieks, ka mēs esam apsēdušies pie galda un pieņēmuši visus vajadzīgos un nepieciešamos kompromisus, lai tomēr visus jautājumus, kas saistīti ar privatizāciju, pabeigtu un lai arī šis periods mums būtu aiz muguras.
Tāpat es gribu minēt vēl vairākas citas Tautas partijas iniciatīvas, kuras šodien ir vai nu uzsāktas skatīt, vai pabeigtas. Kā vienu no tām es gribētu minēt likumu “Dziesmu un deju svētku likums”, ko savulaik iniciēja Tautas partija. Šodien tas ir pieņemts trešajā un galīgajā lasījumā. Līdz ar to likumdošanā ir nostiprināts gan statuss, gan norise, gan citi noteikumi, kas saistīti ar finansēšanu Dziesmu un deju svētkiem. Tas ir ļoti pozitīvi.
Es gribu atzīmēt arī to, ka no Tautas partijas nāk iniciatīva vēl uz gadu atcelt pievienotās vērtības nodokli apkures pakalpojumiem, kas nenoliedzami arī skar un varētu skart katru Latvijas iedzīvotāju, lai vēl pēc iespējas ilgāk, kā saka, nevajadzētu ciest no inflācijas un maksājumu nepārtraukti pieaugošās dārdzības.
Protams, tie nav vienīgie izskatītie jautājumi, Saeima šodien vienā no savām pēdējām oficiālajām sēdēm pirms aiziešanas pārtraukumā strādāja ļoti ražīgi un ilgi.
Es vēlētos jums visiem novēlēt arī gaišus un priecīgus Līgosvētkus un Jāņus. Vēlams bez lietus!

Saeimas preses dienests